Būs jauna kārtība elektronisko sakaru tīklu ierīkošanā

 

Saskaņā ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kuri stājās spēkā 2007. gada 7. jūnijā, Elektronisko sakaru direkcijai ir noteikta funkcija pārraudzīt elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību (4. panta otrā daļa). Likuma jaunajā redakcijā 6. pants papildināts ar jaunu 10. punktu, kurā paredzēta elektronisko sakaru tīklu ierīkošana, kā atsevišķs patstāvīgs process, ko Elektronisko sakaru direkcija šobrīd izstrādā un gatavo iekļaušanai Ministru kabineta noteikumos nr. 256 Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība.

 

Katram būvniekam sava kārtība

Šajā procesā Elektronisko sakaru direkcijai būs galvenā uzraugošā funkcija, tai skaitā tīklu ierīkošanas tehniskā projekta saskaņošana. Līdz šim šāda funkcija bija noteikta būvvaldēm. Otrs pastāvīgs process ir elektronisko sakaru tīklu būvniecība. Likumā ir noteiktas atšķirības no iepriekš noteiktās kārtības.

Jau 2004. gadā Latvijā tika pieņemts Elektronisko sakaru likums, kurā ņemtas vērā Eiropas Savienības direktīvas, regulas un rekomendācijas, kā arī Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2004.–2008. gadam. Ministru kabineta apstiprinātajā stratēģiskajā plānā ir analizēta pašreizējā elektronisko sakaru nozares situācija, kurā atspoguļotas gan stiprās, gan vājās puses.

Lai gan nozarē vērojama strauja un nepārprotami pozitīva tendence izmantot jaunās tehnoloģiskās iespējas, tomēr pastāv virkne praktiskas dabas jautājumu, kas līdz šim nav atrisināti. Būtisks mīnuss ir nepietiekamā valsts pārvaldes institūciju iejaukšanās nozares problēmu risināšanā, salīdzinoši mazais elektronisko sakaru tirgus, jauno tirgus dalībnieku darbības orientēšana galvenokārt pilsētās un rajonu centros.

Apkopojot pēdējo trīs gadu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības apjomu datus, atklājās, ka lielākajā daļā Latvijas būvvalžu netiek reģistrēti un saskaņoti elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas projekti. Šobrīd spēkā esošās tiesību normas paredz atšķirīgu kārtību gan elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, gan būvniecības saskaņošanas un būvatļauju izsniegšanas kārtībā. Jāpiezīmē, ka, veicot ierīkošanu un būvniecību, gan elektronisko sakaru komersantiem, gan būvvaldēm, gan Elektronisko sakaru direkcijai ir jāsaprot atšķirības kā terminoloģijā, kāda ir sakaru nozarē saistībā ar elektriskajiem sakaru tīkliem, tā atšķirīgā kārtība, kāda tiks noteikta jau atbilstoši likuma grozījumiem.

Sadarbībā ar būvvaldēm Elektronisko sakaru direkcija pieņems lēmumus par elektronisko sakaru tīklu būvprojekta atbilstību regulējošiem normatīvajiem aktiem un izsniegs būvatļaujas. Ministru kabineta noteikumos nr. 256 tiks aprakstīta arī kārtība, kādā Elektronisko sakaru direkcija saskaņos ēku, jaunbūvju, rekonstruējamo vai renovējamo būvju būvprojektu sastāvā esošo elektronisko sakaru tīklu tehniskos projektus.

Lai būtiski atvieglotu jaunumu ieviešanu, Elektronisko sakaru direkcija sniegs skaidrojumus, kā, kur un kādā termiņā turpmāk būs jāiesniedz elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības projekti, kas un kā tos izskatīs, kā arī par turpmāko būvatļauju un elektronisko sakaru tīklu ekspluatācijas pasu izsniegšanu.

 

Vienoti nosacījumi tīklu marķēšanai

Papildus elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtībai jāņem vērā Latvijas būvnormatīvā LBN 262-05 Elektronisko sakaru tīkli noteiktā obligātā prasība par izbūvēto elektronisko sakaru tīklu marķēšanu. Šo normatīvu izvērtējot, diemžēl atklājas, ka elektronisko sakaru komersantiem elektronisko sakaru tīkli ir jāmarķē, bet nav noteikti parametri, kritēriji un, pats galvenais, marķējumu  sastāvdaļas. Jāpiebilst, ka šīs prasības ievērošana veidotu viegli atpazīstamus elektronisko sakaru tīklus. Elektronisko sakaru direkcijā, strādājot pie būvnormatīva papildināšanas, būs noteikti vienoti un precīzi nosacījumi elektronisko sakaru tīklu marķēšanai.

Turklāt Ministru kabinetā iesniegti priekšlikumi un komentāri grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. To pamatā ir elektronisko sakaru komersantu atbildība par tīklu ierīkošanu un būvniecību bez attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu saskaņojumiem un atļaujām, kā arī būvnormatīvu neievērošanu, piemēram, nemarķējot elektronisko sakaru tīklus.

Presē vairākkārt redzētas publikācijas, kas saistītas ar marķējuma zīmju piemērošanu, tomēr nevajag jaukt būvizstrādājumu CE marķējumu, ko telekomunikāciju termināliekārtām nosaka Padomes direktīva 91/263/EEK (1991. gada 29. aprīlis), ar Latvijā izdotajiem būvnormatīviem elektronisko sakaru tīklu marķēšanai. CE marķējums ir saskaņota tehnisko datu tabula. Kopā ar standartu tas sniedz informāciju, kas nepieciešama pasūtītājiem un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, lai spriestu par to, vai izstrādājums ir piemērots konkrētai paredzētai izmantošanai valstī, kur tas tiek pārdots, un iebūvēts atbilstoši tur piemērojamiem noteikumiem.

 

Pret urbinātājiem un zirnekļu tīklu vilcējiem

Palielinoties komersantu skaitam un to vēlmei sniegt šādā veida pakalpojumus, rodas daudzas ar nekustamā īpašuma izmantošanu saistītas problēmas. Gan Satiksmes ministrijā, gan presē, gan interneta portālos lietotāji un īpašnieki pauduši bažas par nekvalitatīvu elektronisko sakaru piegādi vai arī par to, ka elektronisko sakaru tīklus ierīko kāpņu telpās, bēniņos un pagrabos, caur stāviem urbjot caurumus, nevis nodrošinot šo tīklu ievilkšanu stāvvadā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajam, tādējādi būtiski bojā nekustamo īpašumu.

Problēmas rodas, arī savienojot divas vai vairākas daudzstāvu ēkas ar gaisa kabeļu līniju. Iedzīvotājiem, ejot gar daudzstāvu ēkām un šķērsojot pagalmus un paskatoties uz augšu, paveras neparasts skats, kas atgādina zirnekļu tīklus. Gaisa kabeļi novilkti krustām šķērsām, nekādas loģikas vai pamatojuma, nekāda marķējuma vai zīmes, kas norādītu uz to īpašuma piederību. Gaisa kabeļu līnijas nav reģistrētas, nav saskaņota to ievilkšana, un bieži vien paši elektronisko sakaru komersanti nevar atpazīt savu īpašumu. Uzkāpjot uz jumta un mēģinot noskaidrot, kam un kādas elektronisko sakaru tīklu gaisa kabeļu līnijas vai antenas pieder, to nav iespējams izdarīt. Šādas līnijas un iekārtas vairumā gadījumu piestiprinātas pie jumta vai uz statnēm, kuru pamatnes spiediens pārsniedz vairāk nekā 50 kg, kas, protams, var ietekmēt ēkas un jumta konstrukcijas drošību, nestspēju vai noturību. Vairumā gadījumu līnijas ir uzstādītas patvaļīgi, nesaskaņojot tās ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai daudzstāvu dzīvojamās mājas domājamo daļu kopīpašniekiem.

Lasot interneta lietotāju komentārus, var spriest, ka šajā jautājumā nav vienotas nostājas. Veidojas iespaids, ka sabiedrībā ir diametrāli pretējs viedoklis. Vieni uzskata, ka pilnīgi vienalga, kā tiek ierīkots vai iebūvēts kabeļu līnijas vads, galvenais, lai lēta, ērta un ātra pieeja informācijai. Viņi neinteresējas par to, kā ievilkts kabelis, vai pakalpojuma sniedzējs veicis visas Latvijā spēkā esošās un obligātās darbības. Šajā situācijā tiek piemērots princips vienalga, kā un vai likumīgi, galvenais, ka ir. Citi savukārt piekrīt, ka elektronisko sakaru komersanta pakalpojumam ir jābūt kvalitatīvam, tā pakalpojuma paketē ir gan Latvijas Republikas normatīvo aktu godprātīga piemērošana, ierīkojot un būvējot elektronisko sakaru tīklus, gan tālākā šo tīklu ekspluatācija, atpazīstamība un kvalitatīva gala produkta piegāde patērētājam.

Tā ir tikai neliela daļa no visas lielās ar elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību saistītās problēmas. Latvijā Elektronisko sakaru likuma normas, kas Elektronisko sakaru direkcijai nosaka pienākumu uzraudzīt elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības procesu, stāsies spēkā ar 2008. gada l. janvāri. Šobrīd Elektronisko sakaru direkcijā izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā. Jāpiezīmē, ka jaunās normas tiek izstrādātas, lai sakārtotu un nevis apgrūtinātu elektronisko sakaru komersantu darbību elektronisko sakaru jomā, nodrošinātu īpašnieku, valdītāju tiesības atļaut vai iebilst pret pārmērīgi lielu nekustamā īpašuma noslogotību ar kabeļu tīkliem, iekārtām un antenām, kā arī dot iespēju interneta, kabeļu televīzijas pakalpojumu un citu elektronisko sakaru lietotājiem saņemt kvalitatīvu un garantētu pakalpojumu, kas ir atbilstošs Latvijas Republikas tiesību normām.

Vineta STAŠKEVIČA,

Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas

un būvniecības uzraudzības departamenta

juriste

                                                Guntara SVIĶA foto

 

VAS Elektronisko sakaru direkcija

www.esd.lv