Savietojamība un sadarbspēja sendienās un mūsdienās

 

Aprīļa vidū man bija izdevība parunāt ar Microsoft Centrālās un Austrumu Eiropas reģiona tehnoloģisko risinājumu vadītāju Stīvenu Makgibonu (Stephen McGibbon). Guvu vērtīgas atziņas par sadarbspējas un nedaudz arī par savietojamības problēmu IT industrijā, abstrahējoties no tā, kādām iestādēm un organizācijām mēs piederam, tomēr, protams, par to neaizmirstot.

 

Vēsturiskais skatījums

Senos laikos, kad datori tikai sāka pasaules iekarojumus, bija grūti runāt par jelkādu nopietnu dažādu ražotāju programmu, kur nu vēl par aparatūru sadarbspēju un savietojamību. Pasauli bija sadalījušas dažas lielas kompānijas, no kurām vislabāk atceros IBM un DEC. Nebija runas par to, ka, izvēloties vienu platformu, pastāvētu jelkāda iespēja izmantot citu ražotāju iekārtas un programmas. Vēl vairāk, - iekārtu savstarpējā komunikācija arī bija stipri ierobežota, jo pasaules tīmekļa kā tāda jau nemaz nebija, bet tie vājie savienojumi, kas šur tur eksistēja, bija izveidoti starp vienas sugas iekārtām. Rezumējot var teikt, ka savietojamība (ja par ko tādu šajā kontekstā var runāt) pastāvēja tikai vertikālā skatījumā.

Gāja laiks. Piedzima Mac ar Mac OS, piedzima PC, tad Windows. Dators pamazām kļuva personāls. Personāldatorus ražoja vairākas kompānijas. Un tad kādu dienu atnāca Novell un teica: - Re, te jums būs platforma, kas ļaus sarunāties dažādu platformu sistēmām. - Protams, tas bija tālu no tās sadarbspējas, kāda iespējama tagad, tomēr tas bija veids, kā sistēmām sadarboties.

Jau 90. gadu sākumā varam runāt par plašāku savietojamību aparatūras skatījumā un dažādu programmatūru platformu sadarbspēju. Kļuva iespējama aparatūras savietojamība arī horizontālā skatījumā. Šobrīd jau pastāv iespēja apmainīties datiem ne tikai starp personāldatoru lietotājiem, bet arī starp dažādu ražotāju datu bāzu vadības sistēmām. Vēl vairāk, - veicot datu apmaiņu, piemēram, XML formātā, pat nav nozīmes, kas sistēmu radījis un kādas platformas datorā tā darbojas.

 

Sadarbspēja

Protams, ka sadarbspēja balstās galvenokārt uz programmatūru, jo tehniskie šķēršļi ir pārvarēti un dažādu platformu aparatūras risinājumi spēj komunicēt, savstarpēji izmantojot nu jau par IKT standartu kļuvušo IP tīkla tehnoloģiju.

Programmatūra ir daudz vieglāk pārveidojama un pielāgojama. Pat, ja dažādas platformas nav savienojamas, tomēr pastāv iespēja izveidot programmu moduļus, kas vienas sistēmas datus pārveido tā, kā tos saprot cita un kalpo par tulku starp sistēmām.

 

Microsoft un sadarbspēja

Protams, Microsoft kā vadošā programmatūras izstrādātāja dod savu artavu sadarbspējas veicināšanā, gan izstrādājot standartus, gan piedaloties dažādās standartizācijas organizācijās, gan arī tieši veidojot savu programmatūru.

Sadarbojoties ar industrijas un publiskā sektora pārstāvjiem IECC, vērojama plaša programmatūras izstrādātāju un tās lietotāju sadarbība. 2006. gadā Microsoft faktiski bija iniciatore sadarbspējas izstrādātāju alianses izveidei. Tā ir grupa, kurā piedalās vairāk nekā 25 izstrādātāji, lai noteiktu klientu sadarbspējas izaicinājumus un pēc tam rastu un dokumentētu risinājumus.

Microsoft aktīvi sadarbojas arī ar Novell (virtualizācijas tehnoloģijas), JBoss (lietojumprogrammu serveris), SugarCRM (CRM risinājumi), AOL un Yahoo! (tūlītējā ziņojumapmaiņa), XenSource (virtualizācija), Unisys (Šengenas informācijas sistēmas II un VIS) un EMC (uzņēmumu satura pārvaldība). Kompānija aktīvi sadarbojas arī ar publiskā sektora pārstāvjiem, lai risinātu to problēmas sadarbspējas un citu problēmu risināšanā.

 

Tehnoloģiju pieejamība

Microsoft tēriņi izpētei ir mērāmi miljardos dolāru gadā. Ir saprotams, ka tiek radīts daudz dažādu sadarbspējas tehnoloģiju un risinājumu. Tas, ka šādas tehnoloģijas pieejamas ne tikai to radītājai Microsoft, ir ieguvums visiem, jo ļauj veidot sadarbspējīgus produktus.

Tehnoloģiju pieejamība tiek realizēta trijos veidos. Pirmais ir komerclicencēšanas programma. Kopš 2003. gada strauji pieaudzis komerclicenču skaits, ko Microsoft ir izsniegusi citiem nozares dalībniekiem, lai tie varētu piekļūt tās tehnoloģijām. Otrs veids, ir kopienas programmas, kurās parasti tiek piešķirtas tiesības noteiktos gadījumos bez autoratlīdzības izmantot intelektuālo īpašumu. Šeit ietilpst, piemēram, koplietojamās pirmkoda licences un ar tiem atklātā pirmkoda projektiem saistītās licences, kuros Microsoft piedalās. Trešais veids ir atvērto specifikāciju solījums (Open Specification Promise — OSP), kas ļauj brīvi izmantot noteiktus Microsoft patentus. Šobrīd OSP attiecināts uz 38 web pakalpojumu specifikācijām, Ecma Open XML, virtuālo cieto disku formātiem un pretsurogātpasta tehnoloģijām.

 

Dokumentu formāti un XML

Droši vien retais atceras laikus, kad pat vienkārša Microsoft Word dokumenta latviešu valodā korekta pārnešana no Windows vides Word uz Mac OS vides Word bija vesels rituāls. Es to atceros labi, jo materiāli drukāšanai žurnālā, kura redakcijā strādāju, tapa pamatā Windows vidē, bet maketēšana notika ar Mac datoru. Cik zinu, tagad šādu akūtu problēmu nav, ja nu vienīgi kāds viegli atrisināms sīkums. Ir pat virkne produktu, kuras radītāja nav Microsoft, bet kas vismaz daļēji atbalsta tās biroja programmu failu formātus. Kaut vai OpenOffice.org.

Protams, tas lielā mērā notiek lietotāju ietekmē. Vēl vairāk, - tieši Microsoft, kurai nepamatoti pārmet, ka tās failu formāti līdz nesenam laikam ir bijuši slēgti, nākusi pie lietotājiem un industrijas kopumā ar iniciatīvu vai, precīzāk, izveidojusi biroja programmatūras failu formātu, kas balstīts uz XML tehnoloģiju.

Kādēļ tieši XML? Tādēļ, ka XML ir plaši lietots datu apmaiņas standarts, kas ļauj izveidot tādus dokumentu formātus, kuros ērti integrēt redzamos un neredzamos biroja procesus, vienlaikus neierobežojot neatkarīgo programmatūras izstrādātāju iespējas veidot augstvērtīgas lietojumprogrammas. Microsoft savos Office laidienos arvien plašāk ievieš XML formātus. Office 2007 programmu Word, Excel un PowerPoint noklusējuma failu formāts ir Open XML. Turklāt, izmantojot bezmaksas jauninājumu, to atbalsta arī Office 2003, Office XP un Office 2000.

 

Open XML — industrijas standarts

Radīt tehnoloģiski augstvērtīgu, viegli realizējamu un visas lietotāju vajadzības aptverošu standartu nav viegls uzdevums. Microsoft, veidojot jauno dokumentu formātu, izvēlējās to balstīt uz XML. Produktu lietotāji gan no publiskā, gan arī no privātā sektora rosināja veikt darbības, kas šo dokumentu formātu ļautu uzskatīt par atklātu standartu.

Standarts tika iesniegts Ecma International, kas ir 1961. gadā dibināta starptautiska industrijas standartizācijas asociācija. Tas nonāca Tehniskās komitejas 45 (TC45), kurā ietilpst pārstāvji no Apple, Barclays Capital, BP, The British Library, Essilor, Intel, Microsoft, NextPage, Novell, Statoil, Toshiba un United States Library of Congress rīcībā. Komitejā iesniegtā specifikācija bija uz aptuveni 2000 lapām, kas pēc gada intensīva darba bija pieaugušas līdz vairāk nekā 6000 lapām. Šo pūliņu rezultāts 2006. gada 8. decembrī vainagojās ar jaunu standartu - ECMA-376 jeb Ecma Open XML - starptautisku atklātu standartu.

Tātad Microsoft Office 2007 noklusētais dokumentu formāts nav Microsoft dokumentu formāts, bet gan formāts, kas veidots, balstoties uz industrijas standartu. Vēl vairāk, arī Corel un Novell jau ir paziņojusi, ka Open XML atbalstu ieviesīs produktos WordPerfect un OpenOffice.

 

ODF un Open XML

Speciālisti un lietotāji šobrīd ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību Open XML un tā salīdzināšanai ar ODF (Open Document Format). Ir svarīgi apzināties, ka ODF un Open XML ir divi stipri atšķirīgi standarti, un tie veidoti ar atšķirīgu sākotnējo mērķi. Turklāt tie ir tikai divi no daudzajiem dokumentu formātu standartiem, kas tagad tiek izmantoti. Svarīgi arī ir saprast to, ka ODF ir cieši saistīts ar OpenOffice un atspoguļo tās funkcionalitāti. Savukārt Open XML ir saistīts pirmkārt ar Microsoft Office 2007.

Varu piebilst, ka, tīri funkcionāli raugoties, Open XML aptver daudz plašāku iespējamo lietojumu kopu un labāk par ODF ir noderīgs kā universāls dokumentu formāts. Diemžēl IT vide gluži tāpat kā citas, kur apgrozās nauda, nav brīvas no korporatīvajām cīņām. Domāju, ka pat tagad atrastos kāds, kas teiks, ka Office 2007 noklusētais dokumentu formāts ir slēgts vai vismaz nav pietiekami atvērtsJ.

 

Open XML un ISO standartizācija

Iespējams, ka par daudz uzmanības veltu tieši konkrētam dokumentu standartam, tomēr tie, kas kaut nelielā mērā ir saistīti ar datu apmaiņu starp dažādām sistēmām, sapratīs, cik nozīmīgs ir iespēju ziņā plašs, atvērts un uz XML bāzēts dokumentu formāts.

Ar nožēlu jāsaka, ka kāda liela starptautiska, ar Lotus Notes saistīta, man simpātiska, kompānija veica aktīvas kampaņas, lai apturētu Open XML izskatīšanu ISO/IEC JTC1. Sākumā tas ir vienu mēnesi ilgs process, kura laikā nacionālās standartizācijas institūcijas var norādīt uz saskatītajām pretrunām starp šo un esošajām ISO/IEC JTC1 aktivitātēm. Pēc tam piecus mēnešus notiek tehniskā pārskata veidošana un balsošana. Tiesa, virzība ir vērojama, jo 2. aprīlī iespējamais standarts tika pavirzīts uz priekšu un uzsākās šis piecus mēnešu garais periods. Tomēr speciālistos valda skepse, jo pilnīgi iespējams, ka Open XML neiztur balsošanu un tā arī nekļūst par ISO standartu.

Ja šīs kampaņas vainagosies panākumiem, tad tiks radīts precedents, ka vienas standartizētas tehnoloģijas eksistence (šoreiz ODF) ir par pamatu liegt standartizāciju citām līdzīgām. Kā piemēru varu minēt absurdu hipotētisku situāciju, kad, piemēram, JPEG attēlu failu formāta (ISO standarts) esamība būtu par pamatu liegt standartizēt TIFF attēlu failu formātu (arī ISO standarts).

 

Windows Vista

Protams, arī operētājsistēma ir būtisks sadarbspējas elements. To saprotot, Microsoft realizē iniciatīvu ar nosaukumu - Windows principi. Tā ir 2006. gadā izsludināta brīvprātīgu, pašregulējošu principu kopa, kas regulē Windows operētājsistēmas izstrādi. Šie principi ļauj izcelt klientu vajadzības un nodrošina Microsoft atsaucību to ieviešanai. Faktiski tās ir saistības, ko Microsoft uzņemas pret klientiem.

Labs piemērs ir Windows Vista neitrālais drošības informācijas panelis un meklēšanas pieeja. Lietotājs var izvēlēties vēlamos meklēšanas un drošības pakalpojumu sniedzējus, jo operētājsistēma nerada šķēršļus konkurēt, piemēram, Yahoo! un Google vai Symantec un McAfee.

 

Raitis MISA

 

www.microsoft.com