Ģeotelpiskā informācija būs pieejama vienuviet
Mūsdienās GIS ir tieši vai netieši iesaistīts
praktiski visās dzīves svērās
Viens no vērtīgākajiem
Latvijas nacionālajiem resursiem ir bagātīga un rūpīgi
apkopota informācija. Par zemi, par vēsturi, par kultūru, par
ļaudīm. Šajās dārgumu krātuvēs ir arī
visai plaša ģeogrāfiskā jeb ģeotelpiskā
informācija, kura šobrīd glabājas tās saimnieku
apcirkņos un citiem pieejama tikai pa graudiņam, turklāt
pēc garas un nogurdinošas dokumentu kārtošanas. Bet kuram
gan mūsdienās nav vajadzīga ģeogrāfiskā
informācija kartes, īpašuma robežu plāni,
ģeodēziskie dati, dažādu veidu komunikāciju un
ceļu infrastruktūras shēmas un daudz kas cits! Tāpēc
ļoti svarīgi, lai šāda informācija būtu pieejama
vienuviet piemēram, kā elektronisks pakalpojums īpašā
interneta portālā. Par to, lai šāda iespēja
visdrīzākajā laikā tiktu radīta, gādā
Īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes
lietās sekretariāts (ĪUMEPLS) ar aktīvu pašas
ministres Inas GUDELES līdzdalību. Lūk, ko viņa stāsta
SP par paveikto un darāmo vienota ģeotelpiskās informācijas
portāla (ģeoportāla) projektā.
- Vienota
ģeoportāla izveide ir viena no elektroniskās pārvaldes
programmas svarīgākajām sastāvdaļām un
mērķiem. Ne jau velti ģeoportāla koncepcijas
izstrādē iesaistītas septiņas ministrijas, bet koncepcijas
izstrādi koordinē e-lietu sekretariāts. Kā jūs
raksturotu sekretariāta lomu?
- Latvijā
ģeogrāfiskās informācijas sistēmas sāka
attīstīties samērā sen. Līdzko
parādījās programma e-Europe, tā Latvijā tika
sagatavota programma e-Latvija, un arī tajā bija paredzēta
vienotās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas
izveide. Pirmo koncepciju, šķiet, 2000. gada sākumā izstrādāja
toreizējais Satiksmes ministrijas Informātikas departaments,
tomēr to pat nesāka ieviest. Tolaik vēl nebija sakārtota
likumdošana, nebija arī vienas koordinējošas, turklāt
neitrālas institūcijas, par kādu vēlāk izveidojās
Informācijas sabiedrības birojs, kurš pārtapis Īpašu
uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā.
Protams, arī jaunā koncepcija
nav tapusi kā uz burvju mājiena, - strādājam ar to jau
divus gadus. Šāds samērā ilgs sagatavošanās posms
bija nepieciešams, lai pamatīgi izpētītu, kāda
ģeogrāfiskā un ģeotelpiskā informācija atrodama
valsts institūciju pārziņā, cik plaša tā ir, vai
tā pieejama arī elektroniski, vai sistēmas ir vienmērīgi
attīstītas u.tml. Tomēr jāteic, ka pats
sarežģītākais bija darbs ar šo datubāzu un ģeogrāfiskās
informācijas sistēmu (ĢIS) saimniekiem. Jāatzīst, ka
mums nereti bija krietni jānopūlas, lai pārliecinātu
attiecīgās valsts institūcijas, ka neko negribam viņiem atņemt,
ka nekādā ziņā ar viņiem nekonkurējam, jo mums
nav un arī nebūs pašiem savu ģeogrāfisko datu
krātuvju. Svarīgākais bija panākt, lai ĢIS saimnieki
saprastu, cik nozīmīga šī informācija ir visai
sabiedrībai un cik būtiski ir izveidot vienotu elektronisku
piekļuvi ĢIS informācijai. Turklāt ieguvēji būs
visi, jo iedzīvotājiem vairs nebūs jāstāv rindās
pie kabinetu durvīm un jātērē laiks (jo institūcijas
atrodas ne tikai Rīgā, bet arī lauku reģionos,
pašvaldībās), un ĢIS datubāzu turētāji
saņems no lietotājiem maksu par e-pakalpojumiem. Sekretariāts
šos procesus koordinē.
- Vienota
ģeoportāla izveide ir valstiski ļoti nozīmīgs uzdevums,
jo tas cieši saistīts ne vien ar Zemes dienestu, kartogrāfiju,
mērniecību un nekustamajiem īpašumiem, bet arī ar
tūrismu, ceļu infrastruktūru, visdažādākajām
komunikācijas sistēmām (gāze, ūdensapgāde,
elektrība, sakaru tīkli) un citām nozarēm.
- Jā, šajā
projektā sekretariāts un ministrijas atbild katra par savām
sadaļām, bet koncepciju apstiprināšanai Ministru
kabinetā virzīs sekretariāts. Šī varētu būt
valsts prioritāte numur viens, jo galu galā ģeoportāls visvairāk
vajadzīgs pašām valsts institūcijām, lai sniegtu
dažādus e-pakalpojumus. Projektā patiešām
iesaistīts ļoti plašs institūciju spektrs sākot no Aizsardzības
ministrijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Vides
dienesta, Vides ministrijas (ģeoloģija) un beidzot ar Kultūras
ministriju, kurai šī sistēma ir vajadzīga kaut vai
tūrisma un kultūras objektu iezīmēšanai kartēs. Projektā
tiks iesaistīti arī komerciālie partneri, kas ir ĢIS
informācijas turētāji. Projekta sākuma posmā uzņēmumi
vēl nav iesaistīti, bet pēc ģeoportāla izveides mums
jāpanāk situācija, ka, interesējoties par kādu zemes
gabalu, lietotājs var redzēt ĢIS informāciju ne tikai par robežām,
zemes dzīlēm, komunikāciju tīkliem, bet arī par iespējamiem
apgrūtinājumiem, kādi ir šim zemes gabalam (piemēram,
tam pāri iet maģistrālo kabeļu līnija). Līdz ar
to te būtu jāiesaistās arī komerciālajiem
lietotājiem, piemēram, Latvenergo, Lattelecom, Latvijas
Gāzei u.c.
- Kā
minēts koncepcijā, tieši vienota ģeoportāla izveide
varētu būt optimālais risinājums, lai gan tiek izvērtēti
arī divi citi - ģeotelpisko datu krātuve un ģeoportāls
ar datu krātuvi.
- Koncepcijas
izstrāde paredz vairāku risinājumu izvērtēšanu. Mēs
paši aizstāvam un virzīsim apstiprināšanai ģeoportāla
izveidi. Līdzīgs risinājums izvēlēts arī Čehijā,
kas tiek minēta kā viens no ĢIS labākās prakses piemēriem
Eiropas Savienībā. ES statistikas dati liecina, ka Latvijai vēl
daudz darāmā, lai sasniegtu citu ES valstu līmeni šai
nozarē, tomēr statistika parāda vien to, vai valstī ir
vienota vietne, kur piekļūt ĢIS. Esmu sapratusi, ka čehi
nav tikuši necik tālāk par mums. Jā, Čehijā ir izveidots
ģeoportāls, bet Latvijā ĢIS sistēmas kopumā
vērtēju kā labāk attīstītas. Par to
pārliecinājos, kopā ar citu valsts institūciju
speciālistiem būdama Čehijā un iepazīstoties ar
viņu paveikto. Noteikti esam uz pareizā ceļa. To, ko esam
iecerējuši izveidot portālā, varētu uzskatīt pat
par uzlabotu čehu versiju. Uzskatu, ka nedrīkstam sevi
noniecināt Latvijā strādājam tikpat labi kā
čehi un pat vēl labāk.
- Pieņemsim,
ka tiek apstiprināts ģeoportāla izveides risinājums. Kas
notiks tālāk? Ko tas dos sabiedrībai, katram no mums?
- Protams,
galvenais ieguvums būs tas, ka vairs nebūs jāapstaigā
vismaz septiņas astoņas institūcijas, lai iegūtu
informāciju, piemēram, par kādu zemes gabalu. Tāpēc
vēlamies izveidot vienotu portālu, lai lietotājs, autorizējoties
un apliecinot, ka viņam ir tiesības iegūt šo
informāciju (te lieti noderēs elektroniskais paraksts), portālā
spēj atrast informāciju par to, vai nepieciešamie dati ir
pieejami un kas ir to turētājs, t.i., kāda informācija,
piemēram, par attiecīgo zemes gabalu ir pieejama, un saņem sarakstu
ar saitēm, kur var atrast padziļinātu informāciju. Proti,
šajā portālā lietotājs varēs iegūt karti
ģeotelpiska attēla veidā ar dažāda veida
robežām (bez sīkām detaļām, jo tālāko
informāciju varēs atrast, atverot vajadzīgo saiti). Caur to
pašu ģeoportālu lietotājs varēs samaksāt valsts
nodevu un saņemt datus elektroniskā veidā.
- Kad
šāds ģeoportāls ar Latvijā pieejamo ĢIS
informāciju un komercpakalpojumiem varētu sākt darboties?
- Plānojam
šo projektu pilnībā pabeigt piecu gadu laikā, sākot no
nākamā gada. Bet pirmie rezultāti varētu būt sagaidāmi
jau pēc pusotra gada, tā kā noteikti nebūs jāgaida līdz
pilnīgai projekta pabeigšanai, lai iedzīvotāji varētu
sākt lietot pakalpojumus ar ģeoportāla starpniecību. Sākotnēji
gan tās apjoms un arī pakalpojumu spektrs būs ierobežots. Tiklīdz
kāds no pakalpojumiem būs sagatavots, tā piedāvāsim to
lietotājiem viss notiks pakāpeniski. Plānots, ka aptuveni
astoņus mēnešus pēc portāla izveides tajā būs
pieejamas saites, kur vajadzīgo informāciju var meklēt. Šī
portāla uzdevums būs kalpot par ģeotelpiskās
informācijas integratoru rīku, ar kura palīdzību
ģeotelpiskie dati no dažādām informācijas
sistēmām pārtop par lietotājam nepieciešamo
elektroniski pieejamu pakalpojumu.
- Kad
paredzēts izsludināt konkursu par ģeoportāla izveidi?
- Nākamā gada
sākumā, kad būs pieejams ES struktūrfondu finansējums,
kas paredzēts kā galvenais projekta finansējuma avots. Jārēķinās,
ka arī līdz valdības lēmumam par šo koncepciju paies vairāki
mēneši. Nākamais solis ir projekta dokumentācijas sagatavošana.
Līdz ar to projekta realizācija tiks uzsākta nākamgad.
Tomēr svarīgi, lai sabiedrība un uzņēmumi būtu
informēti par to jau iepriekš. Tas ir arī signāls, lai uzņēmumi
gatavojas šim projektam, lai piedalās tajā kā
izpildītāji, kā partneri. Ar tiem uzņēmumiem, kuru
rīcībā ir komunikāciju infrastruktūra vai cita
ĢIS informācija, sadarbība sāksies projekta
realizācijas otrajā posmā, kad ģeoportāls būs
izveidots. Projekta sākumā būtiskākais ir
nodrošināt datu pieejamību, līdz ar to galvenais uzdevums
būs portālā apvienot to institūciju informāciju, kas
ir valsts pārziņā.
- Jāatgādina,
ka ĢIS attiecas uz daudz plašāku tautsaimniecības sektoru
nekā zemes dienests, nekustamie īpašumi, komunikācijas. ĢIS izmanto arī teritorijas plānotāji,
policija, glābšanas dienesti, transporta un loģistikas
kompānijas, tirgotāji, mobilo sakaru operatori, ceļotāji.
Faktiski miljoniem cilvēku visā pasaulē izmanto ģeogrāfisko
informāciju, nemaz nezinot, ka tā saistīta ar ĢIS.
- Mūsu ģeoportāls būs
arī daļa no Eiropas ģeoportāla, kurā pieejamo informāciju,
tostarp arī par Latviju, izmantos miljoniem cilvēku. Piemēram,
tūristi, braucot ar īrētu auto, varēs atrast
informāciju ne tikai par interesantiem vēsturiskiem objektiem, bet
arī par to, kur ir tuvākā aptieka, bankomāts, benzīntanks,
ēdnīca vai sabiedriskais bezvadu interneta piekļuves punkts. To
visu ir iespējams savienot ar globālo pozicionēšanas
sistēmu (GPS), kas jebkuram lietotājam piedāvā informāciju
un visdažādākos pakalpojumus.
- Kāda
varētu būt sadarbības partneru izvēle un sadarbības
shēma?
- Uzņēmumi paši ir
izrādījuši interesi par šo projektu. Priecājos, ka
mums ir uzņēmēji, kas gatavi sadarboties un strādāt ar
tik sarežģītām informācijas sistēmām kā
ĢIS. Daudziem ir pašiem savas ģeogrāfiskās
informācijas sistēmas, kuras mēs varētu izmantot (Metrum,
Jāņa sēta, nekustamo īpašumu firmas, u.c.).
Tādējādi, lielu daļu no šīs sistēmas
varētu veidot uz valsts un privātās partnerības bāzes,
lai netērētu valsts līdzekļus tam, kas jau ir radīts,
bet rastu sadarbības modeli, kā var vienoti strādāt
kopā, lai ieguvējas būtu abas puses. Līdz šim valsts
politika šai jomā neveicināja sadarbību ar
komercuzņēmumiem, valsts pārvalde bija gatava veidot arvien
jaunas paralēlas struktūras, valsts institūcijas būvēja
pašas savus datu centrus, nereti paši pat programmēja. Jāsaprot,
ka tā nav valsts funkcija, šim nolūkam jāizmanto
profesionāļi. Tagad situācija ir pozitīvi mainījusies:
gan Ekonomikas ministrija, gan sekretariāts nopietni strādā pie
tā, lai izveidotu sadarbības modeļus sadarbībai ar
uzņēmumiem, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Mēs šo principu gribam izmantot arī, veidojot ĢIS, jo tā
ir ievērojama cilvēku resursu un finanšu ekonomija.
- Šis projekts
ne tikai taps ar ES struktūrfondu atbalstu, bet būs arī
daļa no visas Eiropas kopējās ģeotelpiskās
informācijas infrastruktūras.
- Jā, mēs pievienosimies
šai infrastruktūrai, ko nosaka nule pieņemtā direktīva
INSPIRE (Infrastructure for SPatial InfoRmation in Europe), ar kuru
izveido telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas
kopienā. Līdz ar to mums būs ne tikai pieredze, bet arī
finansējums, kas nāks no Eiropas. Varēsim izmantot ES valstu
(Čehija, Slovākija, Slovēnija, Itālija; Itālijā
atrodas pētnieciskais institūts, uz kura bāzējas INSPIRE
projekts) labāko pieredzi un metodoloģiju, bet jau tagad redzu, ka
daudz ko šai programmai varēsim dot arī mēs paši no
savas puses. Tātad būsim ne tikai ņēmēji, bet arī
gana dāsni devēji.
Gunta
KĻAVIŅA
Viens no vērtīgākajiem Latvijas nacionālajiem resursiem ir bagātīga un rūpīgi apkopota informācija. Par zemi, par vēsturi, par kultūru, par ļaudīm. Šajās dārgumu krātuvēs ir arī visai plaša ģeogrāfiskā jeb ģeotelpiskā informācija, kura šobrīd glabājas tās saimnieku apcirkņos un citiem pieejama tikai pa graudiņam, turklāt pēc garas un nogurdinošas dokumentu kārtošanas. Bet kuram gan mūsdienās nav vajadzīga ģeogrāfiskā informācija kartes, īpašuma robežu plāni, ģeodēziskie dati, dažādu veidu komunikāciju un ceļu infrastruktūras shēmas un daudz kas cits! Tāpēc ļoti svarīgi, lai šāda informācija būtu pieejama vienuviet piemēram, kā elektronisks pakalpojums īpašā interneta portālā. Par to, lai šāda iespēja visdrīzākajā laikā tiktu radīta, gādā Īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (ĪUMEPLS) ar aktīvu pašas ministres Inas GUDELES līdzdalību. Lūk, ko viņa stāsta SP par paveikto un darāmo vienota ģeotelpiskās informācijas portāla (ģeoportāla) projektā.
- Vienota ģeoportāla izveide ir viena no elektroniskās pārvaldes programmas svarīgākajām sastāvdaļām un mērķiem. Ne jau velti ģeoportāla koncepcijas izstrādē iesaistītas septiņas ministrijas, bet koncepcijas izstrādi koordinē e-lietu sekretariāts. Kā jūs raksturotu sekretariāta lomu?
- Latvijā ģeogrāfiskās informācijas sistēmas sāka attīstīties samērā sen. Līdzko parādījās programma e-Europe, tā Latvijā tika sagatavota programma e-Latvija, un arī tajā bija paredzēta vienotās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveide. Pirmo koncepciju, šķiet, 2000. gada sākumā izstrādāja toreizējais Satiksmes ministrijas Informātikas departaments, tomēr to pat nesāka ieviest. Tolaik vēl nebija sakārtota likumdošana, nebija arī vienas koordinējošas, turklāt neitrālas institūcijas, par kādu vēlāk izveidojās Informācijas sabiedrības birojs, kurš pārtapis Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā.
Protams, arī jaunā koncepcija nav tapusi kā uz burvju mājiena, - strādājam ar to jau divus gadus. Šāds samērā ilgs sagatavošanās posms bija nepieciešams, lai pamatīgi izpētītu, kāda ģeogrāfiskā un ģeotelpiskā informācija atrodama valsts institūciju pārziņā, cik plaša tā ir, vai tā pieejama arī elektroniski, vai sistēmas ir vienmērīgi attīstītas u.tml. Tomēr jāteic, ka pats sarežģītākais bija darbs ar šo datubāzu un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) saimniekiem. Jāatzīst, ka mums nereti bija krietni jānopūlas, lai pārliecinātu attiecīgās valsts institūcijas, ka neko negribam viņiem atņemt, ka nekādā ziņā ar viņiem nekonkurējam, jo mums nav un arī nebūs pašiem savu ģeogrāfisko datu krātuvju. Svarīgākais bija panākt, lai ĢIS saimnieki saprastu, cik nozīmīga šī informācija ir visai sabiedrībai un cik būtiski ir izveidot vienotu elektronisku piekļuvi ĢIS informācijai. Turklāt ieguvēji būs visi, jo iedzīvotājiem vairs nebūs jāstāv rindās pie kabinetu durvīm un jātērē laiks (jo institūcijas atrodas ne tikai Rīgā, bet arī lauku reģionos, pašvaldībās), un ĢIS datubāzu turētāji saņems no lietotājiem maksu par e-pakalpojumiem. Sekretariāts šos procesus koordinē.
- Vienota ģeoportāla izveide ir valstiski ļoti nozīmīgs uzdevums, jo tas cieši saistīts ne vien ar Zemes dienestu, kartogrāfiju, mērniecību un nekustamajiem īpašumiem, bet arī ar tūrismu, ceļu infrastruktūru, visdažādākajām komunikācijas sistēmām (gāze, ūdensapgāde, elektrība, sakaru tīkli) un citām nozarēm.
- Jā, šajā projektā sekretariāts un ministrijas atbild katra par savām sadaļām, bet koncepciju apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs sekretariāts. Šī varētu būt valsts prioritāte numur viens, jo galu galā ģeoportāls visvairāk vajadzīgs pašām valsts institūcijām, lai sniegtu dažādus e-pakalpojumus. Projektā patiešām iesaistīts ļoti plašs institūciju spektrs sākot no Aizsardzības ministrijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Vides dienesta, Vides ministrijas (ģeoloģija) un beidzot ar Kultūras ministriju, kurai šī sistēma ir vajadzīga kaut vai tūrisma un kultūras objektu iezīmēšanai kartēs. Projektā tiks iesaistīti arī komerciālie partneri, kas ir ĢIS informācijas turētāji. Projekta sākuma posmā uzņēmumi vēl nav iesaistīti, bet pēc ģeoportāla izveides mums jāpanāk situācija, ka, interesējoties par kādu zemes gabalu, lietotājs var redzēt ĢIS informāciju ne tikai par robežām, zemes dzīlēm, komunikāciju tīkliem, bet arī par iespējamiem apgrūtinājumiem, kādi ir šim zemes gabalam (piemēram, tam pāri iet maģistrālo kabeļu līnija). Līdz ar to te būtu jāiesaistās arī komerciālajiem lietotājiem, piemēram, Latvenergo, Lattelecom, Latvijas Gāzei u.c.
- Kā minēts koncepcijā, tieši vienota ģeoportāla izveide varētu būt optimālais risinājums, lai gan tiek izvērtēti arī divi citi - ģeotelpisko datu krātuve un ģeoportāls ar datu krātuvi.
- Koncepcijas izstrāde paredz vairāku risinājumu izvērtēšanu. Mēs paši aizstāvam un virzīsim apstiprināšanai ģeoportāla izveidi. Līdzīgs risinājums izvēlēts arī Čehijā, kas tiek minēta kā viens no ĢIS labākās prakses piemēriem Eiropas Savienībā. ES statistikas dati liecina, ka Latvijai vēl daudz darāmā, lai sasniegtu citu ES valstu līmeni šai nozarē, tomēr statistika parāda vien to, vai valstī ir vienota vietne, kur piekļūt ĢIS. Esmu sapratusi, ka čehi nav tikuši necik tālāk par mums. Jā, Čehijā ir izveidots ģeoportāls, bet Latvijā ĢIS sistēmas kopumā vērtēju kā labāk attīstītas. Par to pārliecinājos, kopā ar citu valsts institūciju speciālistiem būdama Čehijā un iepazīstoties ar viņu paveikto. Noteikti esam uz pareizā ceļa. To, ko esam iecerējuši izveidot portālā, varētu uzskatīt pat par uzlabotu čehu versiju. Uzskatu, ka nedrīkstam sevi noniecināt Latvijā strādājam tikpat labi kā čehi un pat vēl labāk.
- Pieņemsim, ka tiek apstiprināts ģeoportāla izveides risinājums. Kas notiks tālāk? Ko tas dos sabiedrībai, katram no mums?
- Protams, galvenais ieguvums būs tas, ka vairs nebūs jāapstaigā vismaz septiņas astoņas institūcijas, lai iegūtu informāciju, piemēram, par kādu zemes gabalu. Tāpēc vēlamies izveidot vienotu portālu, lai lietotājs, autorizējoties un apliecinot, ka viņam ir tiesības iegūt šo informāciju (te lieti noderēs elektroniskais paraksts), portālā spēj atrast informāciju par to, vai nepieciešamie dati ir pieejami un kas ir to turētājs, t.i., kāda informācija, piemēram, par attiecīgo zemes gabalu ir pieejama, un saņem sarakstu ar saitēm, kur var atrast padziļinātu informāciju. Proti, šajā portālā lietotājs varēs iegūt karti ģeotelpiska attēla veidā ar dažāda veida robežām (bez sīkām detaļām, jo tālāko informāciju varēs atrast, atverot vajadzīgo saiti). Caur to pašu ģeoportālu lietotājs varēs samaksāt valsts nodevu un saņemt datus elektroniskā veidā.
- Kad šāds ģeoportāls ar Latvijā pieejamo ĢIS informāciju un komercpakalpojumiem varētu sākt darboties?
- Plānojam šo projektu pilnībā pabeigt piecu gadu laikā, sākot no nākamā gada. Bet pirmie rezultāti varētu būt sagaidāmi jau pēc pusotra gada, tā kā noteikti nebūs jāgaida līdz pilnīgai projekta pabeigšanai, lai iedzīvotāji varētu sākt lietot pakalpojumus ar ģeoportāla starpniecību. Sākotnēji gan tās apjoms un arī pakalpojumu spektrs būs ierobežots. Tiklīdz kāds no pakalpojumiem būs sagatavots, tā piedāvāsim to lietotājiem viss notiks pakāpeniski. Plānots, ka aptuveni astoņus mēnešus pēc portāla izveides tajā būs pieejamas saites, kur vajadzīgo informāciju var meklēt. Šī portāla uzdevums būs kalpot par ģeotelpiskās informācijas integratoru rīku, ar kura palīdzību ģeotelpiskie dati no dažādām informācijas sistēmām pārtop par lietotājam nepieciešamo elektroniski pieejamu pakalpojumu.
- Kad paredzēts izsludināt konkursu par ģeoportāla izveidi?
- Nākamā gada sākumā, kad būs pieejams ES struktūrfondu finansējums, kas paredzēts kā galvenais projekta finansējuma avots. Jārēķinās, ka arī līdz valdības lēmumam par šo koncepciju paies vairāki mēneši. Nākamais solis ir projekta dokumentācijas sagatavošana. Līdz ar to projekta realizācija tiks uzsākta nākamgad. Tomēr svarīgi, lai sabiedrība un uzņēmumi būtu informēti par to jau iepriekš. Tas ir arī signāls, lai uzņēmumi gatavojas šim projektam, lai piedalās tajā kā izpildītāji, kā partneri. Ar tiem uzņēmumiem, kuru rīcībā ir komunikāciju infrastruktūra vai cita ĢIS informācija, sadarbība sāksies projekta realizācijas otrajā posmā, kad ģeoportāls būs izveidots. Projekta sākumā būtiskākais ir nodrošināt datu pieejamību, līdz ar to galvenais uzdevums būs portālā apvienot to institūciju informāciju, kas ir valsts pārziņā.
- Jāatgādina, ka ĢIS attiecas uz daudz plašāku tautsaimniecības sektoru nekā zemes dienests, nekustamie īpašumi, komunikācijas. ĢIS izmanto arī teritorijas plānotāji, policija, glābšanas dienesti, transporta un loģistikas kompānijas, tirgotāji, mobilo sakaru operatori, ceļotāji. Faktiski miljoniem cilvēku visā pasaulē izmanto ģeogrāfisko informāciju, nemaz nezinot, ka tā saistīta ar ĢIS.
- Mūsu ģeoportāls būs arī daļa no Eiropas ģeoportāla, kurā pieejamo informāciju, tostarp arī par Latviju, izmantos miljoniem cilvēku. Piemēram, tūristi, braucot ar īrētu auto, varēs atrast informāciju ne tikai par interesantiem vēsturiskiem objektiem, bet arī par to, kur ir tuvākā aptieka, bankomāts, benzīntanks, ēdnīca vai sabiedriskais bezvadu interneta piekļuves punkts. To visu ir iespējams savienot ar globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS), kas jebkuram lietotājam piedāvā informāciju un visdažādākos pakalpojumus.
- Kāda varētu būt sadarbības partneru izvēle un sadarbības shēma?
- Uzņēmumi paši ir izrādījuši interesi par šo projektu. Priecājos, ka mums ir uzņēmēji, kas gatavi sadarboties un strādāt ar tik sarežģītām informācijas sistēmām kā ĢIS. Daudziem ir pašiem savas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kuras mēs varētu izmantot (Metrum, Jāņa sēta, nekustamo īpašumu firmas, u.c.). Tādējādi, lielu daļu no šīs sistēmas varētu veidot uz valsts un privātās partnerības bāzes, lai netērētu valsts līdzekļus tam, kas jau ir radīts, bet rastu sadarbības modeli, kā var vienoti strādāt kopā, lai ieguvējas būtu abas puses. Līdz šim valsts politika šai jomā neveicināja sadarbību ar komercuzņēmumiem, valsts pārvalde bija gatava veidot arvien jaunas paralēlas struktūras, valsts institūcijas būvēja pašas savus datu centrus, nereti paši pat programmēja. Jāsaprot, ka tā nav valsts funkcija, šim nolūkam jāizmanto profesionāļi. Tagad situācija ir pozitīvi mainījusies: gan Ekonomikas ministrija, gan sekretariāts nopietni strādā pie tā, lai izveidotu sadarbības modeļus sadarbībai ar uzņēmumiem, attīstot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Mēs šo principu gribam izmantot arī, veidojot ĢIS, jo tā ir ievērojama cilvēku resursu un finanšu ekonomija.
- Šis projekts ne tikai taps ar ES struktūrfondu atbalstu, bet būs arī daļa no visas Eiropas kopējās ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras.
- Jā, mēs pievienosimies šai infrastruktūrai, ko nosaka nule pieņemtā direktīva INSPIRE (Infrastructure for SPatial InfoRmation in Europe), ar kuru izveido telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas kopienā. Līdz ar to mums būs ne tikai pieredze, bet arī finansējums, kas nāks no Eiropas. Varēsim izmantot ES valstu (Čehija, Slovākija, Slovēnija, Itālija; Itālijā atrodas pētnieciskais institūts, uz kura bāzējas INSPIRE projekts) labāko pieredzi un metodoloģiju, bet jau tagad redzu, ka daudz ko šai programmai varēsim dot arī mēs paši no savas puses. Tātad būsim ne tikai ņēmēji, bet arī gana dāsni devēji.
Gunta KĻAVIŅA