Francijas pavasaris arī elektroniskajos sakaros jeb kā sokas Gustava Eifeļa gara radiniekiem

 

Laikā, kad Rīgā un citās Latvijas pilsētās notiek tik intensīva un daudzpusīga Francijas pavasara (un Printemps Français) kultūras programma, arī SP nevēlējās atstāt novārtā vienu no būtiskākajām franču kultūras iezīmēm – tehniskā intelekta un augsto tehnoloģiju sasniegumus, kas galu galā iezīmējas arī pašā spilgtākajā Parīzes simbolā – Eifeļa tornī. 1889. gadā, kad tapa tornis, šī oriģinālā, īpaši Pasaules izstādei projektētā būve bija visai drosmīgs un ģeniāls inženiera Gustava Eifeļa radošās domas lidojums un tobrīd visaugstākā (300 m) celtne pasaulē. Patiesi augstās tehnoloģijas – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē! Bet kā franču inženieru un uzņēmēju radošais gars un biznesa stratēģija izpaužas mūsdienu elektronisko sakaru un IKT nozarē?

 

Pavasarīgi motīvi

Aprīļa nogalē, kad Rīgā notika kārtējais (vienpadsmitais) Baltic IT&T forums, tā norises vietā bija ierīkota arī īpaša telpa Francijas informāciju tehnoloģiju parādei – gan prezentācijām, gan informācijai par vairākiem Francijas IKT uzņēmumiem un projektiem. Šajos pasākumos aktīvi piedalījās Francijas vēstnieks Latvijā un vēstniecības darbinieki, bija ieradusies arī Francijas Ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministrijas E-pārvaldes attīstības sektora vadītāja Katerīna Espenjē (Catherine Espaignet), kura labprāt dalījās informācijā ar preses pārstāvjiem.

Viņa pastāstīja SP par e-pārvaldes projekta attīstību Francijā, kurš ieviests 2003. gadā, bet līdz 2010. gadam turpināsies intensīva e-pakalpojumu attīstības fāze. Francijā īpašu uzmanību pievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un pavisam e-pārvaldē izstrādāti aptuveni 370 dažādi pakalpojumi biznesa vajadzībām. K. Espenjē pastāstīja arī par Francijas reālajiem sasniegumiem zināšanu sabiedrības attīstībā, par valsts spēcīgi atbalstītajām IKT izglītības un e-veselības programmām.

Lai veicinātu konkurētspēju dažādās tautsaimniecības nozarēs, Francijas valdība atbalsta arī uzņēmumu klasteru izveidi visā valsts teritorijā. Tie ir gan valsts nozīmes (aptuveni 40 pilsētās), gan starptautiski (lielākie – Champs-sur-Marne, Lionā, Grenoblē, Reimsā un Parīzē) klasteri, kuru mērķis ir izstrādāt uzņēmumu vienotu attīstības stratēģiju, ieviest konkurenci veicinošu, inovatīvu tehnoloģiju, apvienot labāko un profesionālāko uzņēmumu spēkus kopīgu projektu izstrādei, dalīties informācijā un pieredzē. 2005. gadā Francijas valdība izlēma atbalstīt 66 konkurenci veicinošus klasterus, to skaitā 16 globālos. Tajos ietilpstošie uzņēmumi pievērš īpašu uzmanību tādiem jauniem zinātnes virzieniem kā nanotehnoloģijas, biotehnoloģijas un mikroelektronika. Lai stimulētu augsto tehnoloģiju un arī klasteru attīstību, Francijas valdība no 2006. līdz 2008. gadam piešķir šiem projektiem 500 miljonus eiro gadā. Šo atbalstu piešķir visiem klasteru dalībniekiem neatkarīgi no uzņēmumu lieluma un izcelsmes.

Francijas ekspozīcijā Rīgā tika prezentēta starptautiski (īpaši Eiropā) pazīstamā un prestižā augstākā līmeņa informācijas tehnoloģiju augstskola GET, kas īstenībā ir vesela IKT nozares mācību iestāžu grupa. GET sastāvā ietilpst Telecom Paris, ENST Bretagne, Telecom INT, INT Management, kā arī divas satelītaugstskolas – Telecom Lille 1 un EURECOM. 60 laboratorijās strādā vairāk nekā 550 pētnieku, tur mācās vairāk nekā 3 500 inženierzinātņu un biznesa vadības studentu un 600 maģistrantūras studentu.

Telecom INT, kas ietilpst šajā grupā, ir valsts atbalstīta starptautiskā mācību programma globālajam tirgum. Šajā mācību iestādē mācās 1500 plaša profila inženierzinātņu un biznesa vadības studentu, kurus sagatavo 180 izcili profesori. Tur mācās 60 tautību studenti, 30 procenti no tiem ir ārzemnieki. Pēc šīs mācību programmas pabeigšanas studentu konkurētspēja darba tirgū ir visai augsta, un viņiem ir iespēja strādāt gandrīz jebkurā pasaules valstī.

Daudziem noteikti būs interesanti uzzināt, ka jau kopš 2001. gada Daugavpilī ir sākusi darboties pazīstamās Francijas kabeļu ražotājas Axon Cable meitasuzņēmuma Sofim kabeļu ražotne. Uzņēmums ražo plašu kabeļu sortimentu, kas galvenokārt paredzēts platjoslas datu pārraidei slimnīcu un mājas lietotāju vajadzībām. Šajā uzņēmumā, kura filiāles izvietotas vairākās pasaules valstīs, strādā aptuveni 2000 darbinieku, bet Daugavpils rūpnīcā – 550 Latvijas speciālistu.

 

IKT pakalpojumu tirgus Francijā

Francijas elektronisko sakaru operatoru ieņēmumi 2006. gada pēdējā ceturksnī bija 10,6 miljardi eiro, no kuriem 9,7 miljardi - tieši no elektronisko sakaru pakalpojumiem. Triju galveno elektronisko sakaru tirgus segmentu – fiksēto, mobilo balss sakaru un interneta – kopējie ieņēmumi 2006. gada ceturtajā ceturksnī bija 8,2 miljardi eiro, bet gada laikā šis rādītājs palielinājies par 3,6 %.

 

Fiksētā telefonija un internets

Viena no būtiskākajām Francijas fiksēto pakalpojumu tirgus iezīmēm pēdējā laikā ir aizvien plašāks multipakalpojumu piedāvājums. Tie ir pakalpojumi, kurus operatori piedāvā kopējā paketē (gluži tāpat kā Mājas komplektu vai Trio Latvijā) par izdevīgiem tarifiem, lai ne vien piesaistītu, bet arī noturētu klientus. Kā redzams, šādi piedāvājumi ir pilnībā attaisnojušies, jo fiksēto līniju pakalpojumu klientu skaits 2006. gada ceturtajā ceturksnī palielinājies par 4,9 % (to pavisam ir 38,2 miljoni). Tas pierāda, ka šie pakalpojumi strauji integrējas ar IP telefonijas pakalpojumiem, jo salīdzinājumā ar 2005. gada nogali jauno abonentu skaits pat divkāršojies, lai gan daļa no tiem multipakalpojumu paketes izvēlējušies tradicionālās fiksētās telefonijas vietā vai arī lieto tās kā papildinājumu fiksētā tālruņa līnijām. Tieši pateicoties IP telefonijai, Francijā jau kopš 2004. gada stabilizējies kopējais fiksētā tīkla balss pakalpojumu lietotāju skaits.

2006. gada ceturtajā ceturksnī piekļuve internetam bija 15,3 miljoniem lietotāju, un kopējie ieņēmumi par šo pakalpojumu – miljards eiro. Interneta sektora straujais pieaugums nemazinās, tā klientu skaits gada laikā (līdz 2006. gada 4. ceturksnim) palielinājies par 3,2 miljoniem jeb par 34,4 %, bet ieņēmumi no interneta pakalpojumiem – par 30,7 %. Visplašāk izmantotā interneta piekļuves tehnoloģija Francijā joprojām ir xDSL.

 

Mobilie sakari

2006. gada ceturtajā ceturksnī mobilo telefonu lietoja 51,7 miljoni. Var teikt, ka jau kopš 2003. gada nogales mobilo lietotāju skaits palielinās pārsteidzoši ritmiski un vienmērīgi – no 7 līdz 8 % ik gadus. Arī 2006. gada nogalē šai ziņā nekādu negaidītu pārsteigumu nebija – mobilo lietotāju gada laikā bija kļuvis par 7,4 % vairāk.

Pērn numura saglabāšanas pakalpojumu, pārejot no viena operatora pie cita, bija izmantojuši 139 000 mobilo klientu, un Francijai tas nudien nav daudz, tā kā vairums klientu, jādomā, ir lojāli saviem operatoriem, tātad apmierināti ar piedāvāto servisu.

Ieņēmumi no mobilajiem pakalpojumiem (bez ekskluzīviem nišas pakalpojumiem) pērnā gada nogalē bija 4,3 miljardi eiro, un gada laikā tie palielinājušies par 5,6 %. Mobilā telefonija (86,5 % no mobilo pakalpojumu ieņēmumiem) ģenerēja 3,7 miljardus eiro 2006. gada 4. ceturksnī, bet gada laikā ieņēmumi palielinājušies par 4,6 %.

Ieņēmumi no mobilajiem datu pakalpojumiem (īsziņas, multiziņas, mobilā piekļuve internetam, multimediju pakalpojumi) pērnā gada 4. ceturksnī bija 582 miljoni eiro. Šo pakalpojumu apjoma pieaugums pērn bija lielāks (+ 12,5 % gada laikā) nekā mobilajā telefonijā.

2006. gada 4. ceturksnī bija 4,1 miljards mobilo īsziņu, bet gada laikā šo ziņojumu daudzums palielinājās par 21,5 %. Tas nozīmē, ka vidēji katrs klients sūtījis 26,9 īsziņas mēnesī.

 

Platjosla un IP visiem

2005. gada nogalē France Telecom (FT) grupai Eiropā bija gandrīz 7 miljoni ADSL platjoslas interneta klientu, kas ļāva FT ierindoties pirmajā vietā Eiropā un otrajā vietā pasaulē (tūlīt aiz China Telecom).

Atšķirībā no France Telecom pašas Francijas platjoslas interneta pārklājuma rādītāji gan 2005., gan 2006. gadā bija samērā tālu no pirmās vietas. 2005. gadā Francija ieņēma 7. vietu ES (ar 15 %), bet 2006. – tikai astoto (gan ar 19,0 %).  2006. gadā līdere joprojām bija Nīderlande (29,8 %), tai cieši sekoja Dānija (29,4 %) un arī Somija (26,0 %). Nākamajās vietās pirms Francijas ir Zviedrija, Beļģija, Lielbritānija un Luksemburga, bet tūdaļ aiz Francijas – Igaunija. Eiropas Savienības vidējais platjoslas pārklājuma rādītājs pērn bija 15,7 %. Latvija un Lietuva ar 9,3 % ieņem 19. un 20. vietu.

Pēc Jupiter Research datiem 2005. gadā pavisam Eiropā bija 45,8 miljoni mājsaimniecību (tajās visās kopā – 188,8 miljoni interneta lietotāju) ar platjoslas interneta pieslēgumu (šie dati minēti arī Francijas telekomunikāciju regulatora Autorité de Régulation des Communications électroniques et des Postes mājaslapā). Jāteic, ka Eiropas Komisijas 11. ziņojumā (par 2005. gadu) šī informācija ir atšķirīga – tur minēts, ka 2005. gadā Eiropā pavisam bija 52 624 400 platjoslas pieslēgumu.

 

Tirgus dalībnieki

Francijas telekomunikāciju pakalpojumu tirgus vērtība 2005. gada nogalē bija aptuveni 40,457 miljoni eiro, bet pieaugums gada laikā – par 2,6 %. Tai pašā laika posmā investīcijas tīklos un iekārtās palielinājās par 14,8 % jeb par 6,307 miljoniem eiro, jo operatori un pakalpojumu sniedzēji sākuši pāreju uz nākamās paaudzes tīkliem, kas dos iespēju nodrošināt piekļuvi platjoslas pakalpojumiem visā valsts teritorijā.

Mobilo pakalpojumu tirgu savulaik aktivizēja mobilie virtuālie operatori, kas nodrošināja gan konkurenci, gan plašāku pakalpojumu piedāvājumu. 2006. gada 3. ceturksnī Francijā bija vismaz desmit virtuālo operatoru, to skaitā arī Tele2 un triple play operatora Neuf Cegetel divi meitasuzņēmumi. Paredzams, ka šis uzņēmums tuvākajā laikā īpaši aktivizēs darbību.

France Telecom iesaistīts apjomīgā platjoslas ieviešanas projektā, lai piedāvātu šos pakalpojumus visiem, kas vien to vēlas. Iepriekšējā mēģinājumā (2000. gadu sākumā) plaši ieviest platjoslu, kur nebija iesaistīts France Telecom (vēl nebija ES regulējuma par piekļuves tīkla atsaistīšanu, kas liek operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū nodrošināt alternatīvo operatoru piekļuvi saviem tīkliem), galvenais akcents tika likts uz bezvadu lokālā tīkla (WLL) izmantošanu. Tas izrādījās nesekmīgs mēģinājums galvenokārt tehnisko ierobežojumu un vāji izstrādāto biznesa plānu dēļ. Lielākais no tolaik daudzmaz sekmīgajiem alternatīvajiem operatoriem Iliad Group 2005. gada nogalē nopirka Francijas vienīgo 3,5 GHz WLL operatoru Altitude Telecom.

2006. gada vasarā Francijā un divās tās ārējās teritorijās notika 3,4-3,6 GHz Wi-MAX licenču izsole. Visvairāk licenču iegādājās trīs uzņēmumu grupas - Bollore Telecom (kopā ar hotspot operatoru Hub Telecom), HDRR (konsorcijs, kurā ietilpst Francijas nacionālā raidorganizācija) un Maxtel (kopuzņēmums, kuru vada daļa no Altitude firmas, kuru iepriekš nepārpirka Iliad). Pats Iliad neiegādājās Wi-MAX licenci, bet var to jebkurā laikā nopirkt arī vēlāk no citiem uzņēmumiem.

Jāmin vēl kāds nozīmīgs fakts: par vadošo platjoslas kabeļoperatoru kļuvis uzņēmums Altice, kurš pārpircis Est Videocommunication, France Telecom Cable, NC Numericable un UPC France/Noos. Tā kā šo kabeļu biznesu tagad kontrolē viens uzņēmums, izskatās visai ticami, ka kabeļinterneta un fiksēto balss pakalpojumu bizness varētu būt krietni sekmīgāks.

 

Visi ceļi ved uz France Telecom

Runājot par Francijas telekomunikāciju operatoriem, te būtu vietā teiciens: - Visi (vai gandrīz visi) ceļi ved uz vai no France Telecom. Domāju, ka tas nav pārspīlēti, jo šāds tradīcijām bagāts milzu uzņēmums, kas dibināts jau 1878. gadā, kad Francijā parādījās pirmie telefoni (pašreizējo nosaukumu gan tas ieguva tikai 1988. gadā), neizbēgami spēcīgi ietekmē visu nozari. Šī ietekme ir gana pozitīva, jo FT aktīvi piedalās gan Eiropas IKT nozares jauno standartu izstrādē, gan nemitīgi attīsta pētniecisko darbu, ieguldot tajā milzu līdzekļus, gan arī gādā par to, lai klienti saņemtu kvalitatīvus, daudzveidīgus un modernus pakalpojumus. No otras puses, France Telecom kopā ar divām citām nozares biznesa haizivīm – British Telecom un Deutsche Telekom – kontrolē visu Eiropas (un ne tikai!) tirgu. Un nekad nevar zināt, kad atkal kāds mazāks vai lielāks nozares uzņēmums tiks pārpirkts, sadalīts, atdalīts vai neitralizēts. Bet tāda nu reiz ir haizivju daba, un dabas likumus ignorēt nedrīkst.

Pazīstamākais France Telecom zīmols ir Orange, kas jau kļuvis par vienu no pasaules vadošajiem elektronisko sakaru operatoriem ar aptuveni 160 miljoniem klientu piecos kontinentos. 2006. gada jūnijā, realizējot France Telecom integrētā operatora stratēģiju (NExT programma) un pakalpojumu konverģenci, Orange, kas sākotnēji vairāk darbojās kā mobilais operators, kļuva par vienotu zīmolu mobilajiem, interneta un televīzijas pakalpojumiem. Orange tos piedāvā klientiem Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē un Spānijā. Šī jaunā stratēģija ļauj Orange ieņemt stabilu otro vietu Eiropā pēc mobilo un interneta pakalpojumu apjoma. Pērn tika radīts arī jauns zīmols biznesa komunikāciju risinājumiem - Orange Business Services –, kas darbojas 220 valstīs un teritorijās.

France Telecom akcijas kotējas Euronext Paris Eurolist biržā un Ņujorkas biržā. 2006. gada 31. decembrī France Telecom grupai bija 97,6 miljoni mobilo klientu, 12,3 miljoni interneta klientu un 48,7 miljoni fiksēto līniju klientu. 2006. gadā šīs grupas kopējie ieņēmumi no pakalpojumiem bija 51,7 miljardi eiro.

2005. gadā France Telecom iegādājās 80 % Spānijas mobilā operatora Amena kapitāldaļu par 6,4 miljardiem eiro. Šī pirkuma mērķis bija nostiprināt France Telecom pozīcijas Spānijā, kas ir piektais lielākais Eiropas tirgus, no 2005. līdz 2008. gadam plānojot mobilā tirgus potenciāla pieaugumu par 6 % un interneta un datu pārraides tirgus pieaugumu par 10 %. 2005. gada nogalē Spānijā bija vairāk nekā 11,8 miljoni mobilo klientu.

 

Trīs gadu pārejas programma NExT

NExT ir trīs gadu pārejas programma, lai pārveidotu France Telecom par jaunu, integrētu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju Eiropā. Tās mērķis ir turpināt FT grupas uzņēmumu transformāciju par jauna modeļa integrētu un rentablu pakalpojumu sniedzēju. Lielākie ieguvēji, protams, būs klienti, jo viņiem būs lieliska iespēja izmantot kvalitatīvus jaunās paaudzes pakalpojumus, kas pilnībā mainīs viņu dzīvi, bet vienlaikus būs arī ļoti viegli lietojami.

 

IMS – mobilo un fiksēto tīklu konverģencei

Pēdējos gados, kad operatori aizvien vairāk izmanto tīklu un pakalpojumu konverģences iespējas un piedāvā dažādu IP multipakalpojumu paketes, ļoti mainās un attīstās arī piekļuves tīkli. Reaģējot uz šīm tirgus prasībām, France Telecom pieņēmis lēmumu izvērst IP multimediju apakšsistēmu IMS (IP Multimedia Subsystem) visā savā tīklā. Tā ir vienīgā piemērotā arhitektūra fiksētā un mobilā tīkla konverģencei, kura nesen standartizēta telekomunikāciju tīkliem.  

VoIP lietotāji jau pirms gada ģenerēja vairāk nekā 10 % no kopējā elektronisko sakaru trafika, kas ļauj Francijai šai virzienā ieņemt krietni augstāku pozīciju nekā vairumam citu Eiropas valstu. 2006. gada nogalē IP datu plūsmas veidoja trešo daļu no to kopējā apjoma, bet tuvākajos piecos gados paredzams, ka tās gūs ievērojamu pārsvaru, un aptuveni 75 % RTC līniju tiks pieslēgtas IP tīkliem. Tāpēc tuvākajā nākotnē paredzams, ka visdažādākā profila operatori un pakalpojumu sniedzēji (gan IPS, gan programmatūras izstrādātāji, to skaitā arī Microsoft (MSN Messenger), Skype (VoIP), Yahoo (Yahoo Messenger), Google (Google Talk) u.c.), kuru piedāvājumi atbildīs vajadzīgajām kvalitātes, servisa un cenas prasībām, Francijā varētu apkalpot 20 miljonus konverģēto līniju ar plašu pakalpojumu spektru – no fiksētajiem un mobilajiem balss pakalpojumiem līdz piekļuvei Wi-Fi un Wi-Max, digitālajai televīzijai u. tml.

IMS sākotnēji bija paredzēts kā trešās paaudzes (3G) mobilo tīklu struktūras modernizācijas projekts. 2004. gadā to apstiprināja ETSI, lai veicinātu tā izplatību arī fiksētajos tīklos un panāktu fiksēto/mobilo konverģenci. Tas lielā mērā izdevās, pateicoties France Telecom aktīvajai līdzdalībai.

IMS standarta ieviešana ļauj veidot jaunas paaudzes multimediju pakalpojumus, to skaitā arī bagātinātus balss pakalpojumus, videotelefoniju, videokonferences. Tomēr novārtā netiek pamesti arī asinhronie pakalpojumi, jo datu pārraide, tiešsaistes ziņojumi, spēles, TV, VOD (video on demand) būs pieejami gan ar fiksēto, gan ar mobilo piekļuvi. Viena no IMS priekšrocībām ir iespēja veidot dažādas pakalpojumu kombinācijas vai secību.

Tā kā IMS pilnībā atbilst fiksētā/mobilā tīkla konverģences prasībām, France Telecom jau šogad ir nolēmusi to ieviest. Tādējādi tīkla struktūra kļūs vienkāršāka un daudzfunkcionālāka, vienlaikus ļaujot krietni uzlabot arī pakalpojumu veiktspēju un kvalitāti. IMS dod France Telecom vēl lielākas iespējas apliecināt tā konverģences un integratora stratēģiju. Protams, tas nozīmē arī to, ka France Telecom būs jāmodernizē visas fiksētā tīkla ciparu komutācijas iekārtas, kas uzstādītas pirms 20 gadiem, bet arī šim mērķim lieliski noderēs IMS.

 

Kas jauns FT pētnieku laboratorijās?

Kas notiek France Telecom pētnieciskajās laboratorijās? Tā kā mobilais tālrunis kļuvis pat pārāk ikdienišķs, pienācis laiks to apgādāt ar jaunām funkcijām, lai padarītu dzīvi vieglāku. Francūži domā, ka viena no nākotnes funkcijām varētu būt t.s. bezkontakta komunikācijas tehnoloģija NFC (Near Field Communication).

Videobrilles. Kopš mobilo tālruņu krāsu ekrānu, videokameru un mobilā platjoslas interneta parādīšanās video kļūst par aizvien pilnvērtīgāku mobilās vides sastāvdaļu. Tomēr mobilā tālruņa mazais displejs un sliktais apgaismojums traucē to uztvert optimālā kvalitātē. Tāpēc TF pētnieki izstrādājuši videobrilles, kas valkājamas kopā ar mobilo tālruni: tās ļaus vērot ziņas vai izklaides programmas tā, it kā jums acu priekšā būtu liels ekrāns.

Multimodālie interfeisi. Pēdējo gadu progress kustību un balss atpazīšanas tehnoloģijās liek domāt par jauniem ceļiem, kā kontrolēt apkārtējās ierīces un mehānismus. Apvienojot abas minētās dimensijas vienotā sistēmā, būtu iespējams veidot tādu nākotnes aparatūru, kurai nemaz nebūtu jāpieskaras un kura reaģētu uz lietotāja kustībām. Līdz ar to veidotos vienkāršāki un dabiskāki dialoginterfeisi.

Jutīgās mājas. Jā, aptuveni 2010. gadā runa varētu būt ne vien par gudrām, bet arī par jutīgām mājām. Šo koncepciju izstrādā France Telecom Pētījumu un attīstības nodaļas radošā studija, un šāda jutīga audiovizuāla māja vairs nepavisam nav fantāzijas lidojums, bet gan realitāte.

Viziofonija. Pieaugošas integrācijas attēls tālsakaru komunikācijā nākotnē būs jauna cilvēku attiecību (proximity) forma. 

Smaržas un multimediji. France Telecom R&D izstrādājis projektu exhalia® smaržu izsmidzināšanai multimediju vidē, kas ļauj saglabāt īpašas sajūtas, ieejot interaktīvās komunikācijas pasaulē.

 E-tūrisms. Maksimāli izmantojot jaunās informāciju tehnoloģijas, France Telecom palīdz izstrādāt dažādus ceļošanas un izpētes rīkus gan tūrismam, gan profesionālu pētnieku pasaulei.

Teleklātbūtnes siena. Tehnoloģiju eksperti gatavojas īstenot vienu no cilvēces pārdrošākajiem sapņiem: atrasties vienlaikus divās vietās, kas var būt pat visai tālu viena no otras. Tā ir iespēja gūt satriecoši reālu ilūziju, kuru rada teleklātbūtnes siena. Tas ir jauns produkts, kuru jau testē Telecom France pētnieciskajās laboratorijās.

 

FT loma Eiropas pētījumos un nozares attīstībā

Veselus 23 gadus Eiropas Kopiena ir finansējusi aizvien ambiciozākus pētījumu projektus, tādējādi stimulējot pētniekus un inženierus veidot spēcīgas komandas, lai radītu konkurētspējīgus, inovatīvus risinājumus. Galvenā loma informācijas tehnoloģiju attīstībā un inovācijā, protams, ir France Telecom. Šī uzņēmuma R&D inženieri radījuši daudzas tehnoloģijas un jauninājumus, kas pēc tam ieviesti visā Eiropā. IKT nozare ar lielu interesi vēro pētnieku darbību divos šobrīd visaktuālākajos Eiropas projektos, kurus vada France Telecom. Tie ir SPICE un ePerSpace.

 

ePerSpace projekts

Eiropas elektroniskās, personalizētās vides projekta ePerSpace mērķis ir ieviest personalizētus pakalpojumus mājas lietotājiem. Mūsdienās gandrīz jebkuras aparatūras (televīzija, hi-fi sistēmas, videoatskaņotāji, DVD, datori, elektrickās ierīces) kvalitatīvai darbībai vajadzīgs platjoslas pieslēgums, bet visu šo ierīču apvienošana stipri sarežģītu pašus pakalpojumus, padarītu to darbību lēnāku. Tāpēc ePerSpace uzdevums ir piedāvāt tehnisko risinājumu šai problēmai, veicinot platjoslas pakalpojumu ieviešanu. Projektā bija iesaistīti 20 partneri (operatori, pētniecības institūti, universitātes un ražotāji), un kopējais budžets bija 13,5 miljoni eiro, no tā 7,3 miljoni bija EK struktūrfondu līdzekļi. Projektu sekmīgi pabeidza 2006. gada aprīlī. Tā lielākais ieguldījums bija jauna standarta izstrāde, kas arī bija labākais risinājums visām problēmām.

 

SPICE projekts

SPICE (Service Platform for Innovative Communication Environment) tika sākts 2006. gada janvārī, tā izstrādes laiks ir 30 mēneši, un tam piešķirti Eiropas Komisijas fondu līdzekļi 12 milj. eiro (kopējais budžets - 22 milj. eiro). Galvenais mērķis ir nākamās paaudzes tīkli jeb, precīzāk, tā uzdevums ir izpētīt servisa platformu attīstības perspektīvas heterogēnā, multitīklu, multiiekārtu un daudzu operatoru darbības vidē. Projekta mērķis ir arī izstrādāt, attīstīt un ieviest platformas, radīt inovatīvus pakalpojumus konverģētiem fiksētajiem/mobilajiem tīkliem. SPICE ir daļa no vēl plašākas pētījumu programmas Wireless World Initiative (WWI). France Telecom ir SPICE līdere, bet Alcatel rūpējas par tehnisko vadību. Šajā projektā, kas ir ļoti svarīgs gan operatoriem, gan ražotājiem, piedalās arī citi partneri, to skaitā Telecom Italia, Telefonica, Telenor, DoCoMo Eurolabs, Alcatel, Ericsson, Nokia, Siemens, septiņas  universitātes, pētījumu centri u. c.

 

Personalizēta e-pārvalde vai nākotnes vēsmas?

Var jau būt, ka tā notiek arī daudzās citās valstīs un citās pilsētās, bet, manuprāt, viens no pārliecinošākajiem un jaukākajiem piemēriem jauno tehnoloģiju ieviešanai Francijas e-pārvaldē (turklāt no brīvas gribas, bez jelkādas piespiešanas un oficiālas valdības programmas) ir fakts, ka Bordo pilsētas mērs Alēns Žipē (Alain Juppé) jau 2004. gada decembrī izveidojis internetā personisko bloga lapu sarakstei ar vēlētājiem – pilsētas iedzīvotājiem. Turklāt, kā viņš pastāstīja intervijā Latvijas televīzijai, jebkurš iedzīvotājs var viņam brīvi uzrakstīt vēstuli, komentēt kādu viņa izteikumu vai vienkārši uzdot jautājumu, uz kuru viņš (nevis sekretāre vai biroja darbinieki!) arī godīgi atbild. Par to varat pārliecināties paši, izlasot šo teikumu viņa blogā: - Ce blog-notes est mon oeuvre. Je suis le seul à rédiger et à lire les messages.*

Protams, blogi kā tādi nav nekāds jaunums, tos plaši izmanto ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi (reklāmas nolūkos), žurnālisti un dažādu nozaru speciālisti, arī fanu klubi u. tml. Tomēr, ja būtu vairāk tādu politiķu, kuri, ieviešot savu bloga lapu, paši arī pavisam brīvi, neoficiāli spētu atbildēt uz vēlētāju jautājumiem un vēstulēm, viņu darbība mums kļūtu ja ne pieņemamāka, tad vismaz saprotamāka. Katrā ziņā Bordo mēra piemērs šķiet ļoti pamācošs un noderīgs arī Latvijai. Jā, to varētu saukt arī par demokrātisko vai cilvēcisko e-pārvaldi. Varbūt nākotnē arī mēs piketa rīkošanas vietā varētu vienkārši sablogoties ar Rīgas mēru vai kādu ministru, lai pavisam mierīgā ceļā atrisinātu visus samezglojumus.

 Gunta KĻAVIŅA

* Šīs bloga piezīmes ir mans paša darbs. Es pats arī tās rediģēju un lasu ienākušos ziņojumus. (Tulk. no franču val.)

Resursi internetā:

www.arcep.fr/   

www.arcep.fr/index.php?id=9253  

www.arcep.fr/index.php?id=1&L=1

www.itireports.com/cma_france.htm

www.orange.com,

www.orange-business.com 

www.francetelecom.com.

www.al1jup.com/