Asi attēlotās telpas dziļums (asuma dziļums)

 

Izmantojot dažādus objektīvus vai fotografējot atšķirīgos gaismas spilgtuma apstākļos, attēla asums priekšplānā un fonā atšķiras. Vienu un to pašu objektu, fotografējot ar dažāda fokusa garuma objektīviem un mainot objektīva diafragmas lielumu, var izcelt no fona vai tieši otrādi – sapludināt.

 

Punkti un apļi

Ja objektīvs ir precīzi fokusēts uz kādu punktveida objektu, piemēram, ļoti tālu gaismas avotu, gaismas stari, virzoties caur objektīva lēcu sistēmu, savācas konusā, kura virsotne atrodas precīzi uz fotofilmas vai digitālās matricas gaismas jutīgās plaknes (foto materiāla). Rezultātā veidojas ass gaismas avota attēls – punkts. Ja objektīvs nav fokusēts precīzi, gaismas konusa virsotne atradīsies vai nu pirms fotomateriāla plaknes, vai aiz tās. Abos gadījumos uz fotomateriāla plaknes izveidosies izplūdis punkts, ko sauc par neasuma apli jeb izkliedes apli.

Jebkurš fotografējamais objekts izstaro vai atstaro gaismu, tādēļ var teikt, ka objekts sastāv no neskaitāmiem ļoti maziem, spīdīgiem punktiņiem (līdzīgi kā datora monitorā). Ja objektīvs fokusēts uz kādu objekta plakni, uz fotomateriāla plaknes veidosies ass šī objekta plaknes attēls. Punkti, kas atrodas tuvāk vai tālāk no šīs plaknes attēlosies kā izkliedes apļi, kuru diametrs pieaugs, jo tālāk tie atradīsies no asuma iestādīšanas (fokusēšanas) plaknes. Iznākumā asas būs tās objekta detaļas, kas atrodas fokusēšanas plaknē, bet pārējās izskatīsies vairāk vai mazāk izplūdušas.

Katra punkta neasuma pakāpe tiek noteikta ar izkliedes apļa diametru. Tomēr, ja paanalizē jebkuru fotogrāfiju, tad jāpiezīmē, ka, lai arī tikai daļa no objekta punktiem atrodas fokusēšanas plaknē, arī tai nedaudz tuvākie vai tālākie punkti izskatās pietiekoši asi. Tas nozīmē, ka cilvēka acs noteiktus izkliedes apļa diametrus vēl uztver kā punktus, bet aiz šīs robežas izkliedes apļa diametrs kļūst pamanāms. Šo zonu, kurā izkliedes apļi vēl ir uzskatāmi par punktiem, arī sauc par asuma dziļumu jeb par asi attēlotās telpas dziļumu. Asuma dziļums ir atkarīgs no objektīva fokusa attāluma, objektīva diafragmas atvēruma diametra, fotografēšanas attāluma un galīgā attēla izmēra.

 

Asuma dziļuma tabulas un skalas

Mūsdienu fotoaparātiem reti var ieraudzīt tādu lietu kā asuma dziļuma skala. Mana pieredze rāda, ka liela daļa amatieru fotogrāfu nemaz nezina, kas tā ir par skalu un ko tā attēlo, tādēļ tiek ignorēta. Taču ar tās palīdzību platleņķa objektīviem nav vajadzības iestādīt asumu, bet izmantot tikai skalas rādījumus. Tas tādēļ, ka amatieri pamatā izmanto mainīga fokusa attāluma (zoom) objektīvus un nav iespējams izveidot fiksētu skalu, ja viens no asuma dziļuma elementiem (zoom) visu laiku mainās.

Savukārt fiksēta fokusa attāluma objektīviem tāda skala ir virs fokusēšanas distances skalas. Ar tās palīdzību var noteikt asuma dziļumu atkarībā no izmantojamā diafragmas atvēruma. Tomēr jāņem vērā, ka šī asi attēlotā zona nebūs ar striktām robežām – līdz ar zonas palielināšanos asāki kļūst arī objekti, kas ir ārpus tās. Pusprofesionālajām un profesionālajām spoguļkamerām pie objektīva ietveres ir speciāla poga, kuru nospiežot, tiek aizvērta diafragma līdz iestādītajam lielumam ,un autors var novērtēt asuma dziļumu vizuāli un izvērtēt, vai, palielinot asuma dziļumu, viņš nesabojās savu ieceri.

Ja uz objektīva nav asuma dziļuma skalas, tad aptuvenu asuma dziļuma zonas robežu var noteikt ar speciālām tabulām.

 

Mazliet matemātikas

Tuvāko un tālāko asuma dziļuma zonu robežas jebkuram mainīgajam var izteikt ar matemātiskas formulas palīdzību: tuvākā asuma dziļuma plakne = Fu (F + cf)/F²+ucf, tālākā plakne = Fu (F – cf)/F² + ucf, kur u – asuma iestādīšanas distance, c – izkliedes apļa diametrs uz filmas vai matricas, f – izvēlētās diafragmas lielums un F – objektīva fokusa attālums. Aprēķinos visas garuma mērvienības jālieto vienādās vienībās – milimetros vai centimetros, vai collās.

Pieļaujamais izkliedes apļa diametrs atkarīgs no apstākļiem, kādos gatavā fotogrāfija būs aplūkojama. Parasti pieņem, ka cilvēks ar normālu redzi un labā apgaismojumā spēj atšķirt divus atsevišķus punktus kā atsevišķus, ja tie redzami leņķī 2¹/₄ loka minūtes. Tas nozīmē, ka punktiem jāatrodas 0,166 mm attālumā vienam no otra, ja skatās no 25 cm attāluma. Ja tie būs tuvāk, tad tie saplūdīs vienā un acs tos uztvers kā neasu laukumu.

Ja pieņem, ka 0,166 mm ir minimāli pieļaujamais izkliedes apļa diametrs uz asi attēlotā attēla laukumiem, un pieņem, ka 21 x 30 cm (A4) fotogrāfijas formāts, ko cilvēks aplūko no aptuveni 25 cm attāluma, tad var izrēķināt pieļaujamo izkliedes apļa diametru uz negatīva vai matricas plaknes.

21 x 30 cm fotogrāfija atbilst apmēram trīs reizes palielinātam 6 x 9 cm negatīvam, un tas nozīmē, ka uz negatīva pieļaujamais izkliedes apļa diametrs nedrīkst pārsniegt 0,055 mm. Savukārt tāda paša izmēra fotogrāfija no 24 x 36 mm negatīva ir palielināta jau astoņkārtīgi, un izkliedes apļa diametram jābūt ne lielākam par 0,021 mm. Bet, ja fotogrāfija ir lielāka, piemēram, 40 x 60 cm, tad izkliedes apļa diametrs būs divas reizes lielāks.

Digitālajā fotogrāfijā pieļaujamais izkliedes aplis uz matricas ir daudz mazāks, jo pati matrica ir maza, taču to kompensē nelielie objektīva fokusa attālumi, kas veido ļoti lielu asuma dziļumu.

Praktiski tas nozīmē, ka uz mazāka izmēra fotogrāfijām varam pieļaut lielākas asuma kļūdas, ko mazā izmēra dēļ acs neuztvers. Taču, kopējot lielformāta fotogrāfiju, viss, kas bija nedaudz neass, jau būs pavisam neass.

 

Hiperfokālais attālums

Ja objektīvu fokusē uz bezgalību, tad attālumu no kameras un tuvākā objekta, kas ir pietiekamā asumā, sauc par hiperfokālo attālumu. Tas atkarīgs no objektīva fokusa attāluma, no diafragmas atvēruma lieluma un lielākā asā izkliedes punkta diametra: H = F²/fc, kur H – hiperfokālais attālums, F – objektīva fokusa attālums, f – izvēlētās diafragmas lielums un c – izkliedes apļa diametrs uz filmas vai matricas.

Attiecība starp hiperfokālo attālumu un asuma dziļumu ir nemainīga neatkarīgi no asuma iestādīšanas punkta. Mainās asuma dziļuma zonas attālumi, bet hiperfokālais attālums šai zonai paliek nemainīgs un atrodas aptuveni 1/3 no asuma dziļuma zonas sākuma. Piemēram, ja asuma dziļuma zona ir no metra līdz pieciem metriem, tad hiperfokālais attālums ir aptuveni 2,3 m attālumā. Ja asuma dziļuma zona ir no 4 m līdz 25 m, tad hiperfokālais attālums ir 11 metri. Praksē hiperfokālo attālumu izmanto, lai, zinot objektīva īpašības, ātri un aptuveni iegūtu nepieciešamo asuma dziļuma zonu. To ērti pārbaudīt, izmantojot objektīva asuma dziļuma skalu – asuma dziļuma robežas uz skalas būs vienādā attālumā no fokusēšanas attāluma indikatora, bet hiperfokālais attālums būs tieši uz indikatora.

 

Elmārs RUDZĪTIS,

foto ziņu aģentūras f64 fotogrāfs

 

Asuma dziļums – fotoparaksti

 

asuma_dzil_zona_01.jpg

Izmantojot lielu objektīva diafragmas atvērumu, asuma dziļums kļūst ļoti niecīgs jau normāla fokusa attāluma objektīvam. Tas palīdz izcelt objektu no fona. Objektīva fokusa attālums F = 64 mm, diafragma f = 4.

 

asuma_dzil_zona_02.jpg

Platleņķa objektīvam asuma dziļums pie vidēja diafragmas atvēruma ir pietiekami liels, lai asumā būtu gan priekšplāns, gan fons. F = 24 mm, f = 8.

 

asuma_dzil_zona_03.jpg

Savukārt superplatleņķa objektīvam (zivs acij) asuma dziļums ir no dažiem centimetriem līdz bezgalībai jau pie liela diafragmas atvēruma. Tas nozīmē, ka, fotografējot ar šādu objektīvu, par asuma iestādīšanu var praktiski nerūpēties. F = 8 mm, f = 4.

 

fokusa_att_01.jpg un fokusa_att_02.jpg

Izmantojot dažādus fokusa attāluma objektīvus, bet vienādus diafragmas atvērumus, var iegūt fotogrāfijas ar pilnīgi atšķirīgu asuma dziļumu. fokusa_att_01.jpg: F = 17 mm, f = 2.8, fokusa_att_02.jpg: F = 150 mm , f = 2,8.

 

izkliedes_aplis_01.jpg

Reāls piemērs, kā punktveida objekts fonā kļūst par izkliedes apli, ja tas atrodas ļoti tālu no asuma iestādīšanas plaknes un objektīva fokusa attālums un diafragmas atvērums ir ļoti lieli. F = 300 mm, f = 2,8.

 

maks_dzil_01.jpg un maks_dzil_02.jpg

Izmantojot parastu platleņķa objektīvu (ne zivs aci) un to kārtīgi diafragmējot, asuma dziļums palielinās tik ļoti, ka otrajā attēlā pat kļūst redzamas ūdens lāses uz objektīva aizsargājošā gaismas filtra. Abiem attēliem: F = 17 mm, f = 22.

 

priekspl_fons_01.jpg un priekspl_fons_02.jpg

Izmantojot neliela asuma dziļuma priekšrocības, no viena sižeta var iegūt divas atšķirīgas fotogrāfijas tikai ar asuma iestādīšanas plaknes maiņu. F = 200 mm, f = 8.