Sakaru Pasaule - Ţurnâls par
modernâm komunikâcijâm

  
  


Atpakaď Jaunais numurs Arhîvs Par mums Meklçđana

E-STONIA — elektronisko pakalpojumu lielvalsts

   

IKT EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTĪS

 

Populārais viedoklis, ka mazas valstis nevar gūt nozīmīgus panākumus ekonomikā tikai tāpēc, ka tās ir mazas, pilnīgi noteikti neattiecas uz Igauniju. Tāpēc šoreiz paraudzīsimies uz ziemeļu brāļu tautas sasniegumiem IKT nozarē bez ierastās skaudības un ironijas, bet drīzāk raudzīsim, ko no viņiem varam pamācīties, un meklēsim paši savus ģeniālo ideju ģeneratorus.

 

Igauņu IT sasniegumi pēdējos gados bieži tiek atspoguļoti pasaules pazīstamākajos preses izdevumos, arī The New York Times, The Observer un The Economist. Kādā no The New York Times rakstiem tā autors Marks Landlers pat salīdzina populāro igauņu — Skype izstrādātāju — mītni ar noslēpumaino slepenu pētījumu laboratoriju filmā par Džeimsu Bondu, kur pustraki ģēniji rada izgudrojumus, kas ļautu viņiem valdīt pār pasauli.

Tomēr, manuprāt, Igaunijas straujo e-pārvaldes un elektronisko pakalpojumu ieviešanu un progresīvo e-virzienu vistrāpīgāk raksturo kādā Amerikas interneta rakstā Igaunijai piedēvētais apzīmējums E-stonia. Tas izskatās gandrīz tā, it kā mazā Igaunija būtu kļuvusi par elektronisko pakalpojumu lielvalsti. Un ir jau arī!

Tīģera lēciens 21. gadsimtā

2003. gadā Igaunija ierindojās astotajā vietā starp 82 valstīm interneta praktiskā izmantošanā, un jau tolaik igauņi ieņēma otro vietu internetbanku izmantošanā un trešo e-pārvaldes ieviešanā. Igaunija ir strauji apsteigusi valstis, kuras izmantoja vecākas tehnoloģijas, turklāt daudzi jaunās paaudzes Igaunijas iedzīvotāji, kuri aktīvi lieto mobilos tālruņus un citas bezvadu ierīces, nekad nav lietojuši fiksētā tīkla tālruni, bet lielākā daļa no tiem, kuri tagad izmanto internetbankas, iepriekš nav lietojuši čeku grāmatiņas. Jau 2003. gadā visās Igaunijas skolās bija interneta pieslēgums. Lūk, tikai daži fakti, kas raksturo Igaunijas Tīģera lēcienam sagatavotu vidi:

pat padomju okupācijas gados Ziemeļigaunijā bija iespējams uztvert Somijas TV, kas pavēra igauņiem logu uz Rietumiem;

pastāvīgs pieprasījums pēc atvērtas komunikācijas un tehnoloģijas; 

no pašas pirmās starptautiskā interneta tīkla darbības dienas (sākotnējos 64 k nodrošināja caur satelītu) pieslēgumi vairojās ļoti strauji; 

augstākais izglītības līmenis ārpus Rietumeiropas valstīm; 

35 % iedzīvotāju runā angliski;     

plašas sabiedriskās iniciatīvas (PIAP, EEBone) aktīvi atbalsta gan nozares profesionāļi, gan valdība.

Igaunijas valdība jau tūdaļ pēc neatkarības atjaunošanas izvirzīja skaidru mērķi — virzienu uz digitālo ēru, nostiprinot IKT un īpaši platjoslas interneta pozīcijas. Bet pats svarīgākais ir tas, ka ceļš uz šo mērķi turpinājās, arī mainoties valdībām. Tagad Igaunija var lepoties ar vienu no modernākajiem telekomunikāciju tīkliem Eiropā, zemām savienojuma izmaksām un augstiem datorizglītības rādītājiem, pat vērtējot pēc Rietumeiropas standartiem.

Igaunijā ne vien intensīvi lieto mobilos tālruņus, bet arī ražo tos. Lai iegūtu piekļuvi lokālajam un globālajam tirgum, Igaunija veiksmīgi izmanto savu ģeogrāfisko stāvokli un ciešās attiecības ar Ziemeļvalstīm, kuras ir pasaules līderes jaunas informācijas tehnoloģijas produkcijas ražošanā.

 

Virtuālā valsts

Skeptiķi nereti šaubās, vai Igaunija maz spētu veiksmīgi ieviest valsts elektronisko pārvaldi bez bagātās Eiropas tantes atbalsta. Tomēr igauņi ir pierādījuši, ka viņi tiešām ir no tiem cinīšiem, kas spēj gāzt lielus vezumus.

Viena no iespējām padarīt valsts pārvaldi lētāku un iedzīvotājiem draudzīgāku ir radikāli jaunu iespēju un e-pakalpojumu ieviešana ar IKT palīdzību jeb, citiem vārdiem, valsts virtualizācija. Vēl pirms pāris gadiem šis virziens attīstījās samērā piesardzīgi, jo uzmanība galvenokārt tika pievērsta formai (piemēram, elektronisko veidlapu noformējums web lapās), nevis saturam, un lielākā daļa dokumentu aprites notika papīra formātā. Ministriju, aģentūru, valsts iestāžu informācijas saturs arī tagad vēl nav pieejams visiem, un elektroniskie pakalpojumi nav pieejami visā valsts teritorijā, tomēr Igaunija gājusi uz priekšu pārsteidzoši strauji.

 

Mērķis — labi izglītoti speciālisti

Valsts stratēģija ir gādāt, lai augstākās mācību iestādes sagatavotu kvalificētus IKT profesionāļus ar praktiskā darba iemaņām. Tā sauktās Tīģera lēciena iniciatīvas rezultātā visa jaunā paaudze skolās ir ieguvusi labu datorizglītību. Studenti ir ļoti motivēti profesionāli pilnveidot šīs iemaņas, un to nosaka ne vien viņu personiskā interese, bet arī iespējas iegūt labu darbu.

Jāņem vērā, ka, no vienas puses, bez IKT apguves nevar būt pilnvērtīgas izglītības un, no otras puses, pareiza un profesionāla IKT apmācība palielina studentu interesi par kādu (ar IKT tieši nesaistītu) specialitāti, kuras prestižs citādi varētu būt diezgan zems (piemēram, arodskolās).

Tomēr jāatzīst, ka IKT speciālistu mācību līmenis sākotnēji ne visur bija pietiekami augsts. Tāpēc mācību procesā sāka iesaistīties arī privātie uzņēmumi, kas vērtējams pozitīvi, jo tādējādi tiek palielināts izglītības prestižs un konkurētspēja.

Interneta loma paplašinās

Igaunijas reģionu pašvaldības nodrošina plašas IKT iespējas lauku rajonos, piemēram, sponsorējot tā saukto telekotedžu attīstību. Tādējādi zemnieki no attālās Hījumā salas var paplašināt piekļuvi tirgum, piedāvājot saražoto lauksaimniecības produkciju vietējos eBay interneta veikalos. Dažādiem norēķiniem, nelieliem pirkumiem, transporta un autostāvvietas apmaksai var izmantot arī 2001. gadā ieviestās viedkartes. Internetu aktīvi izmanto arī e-pārvaldes un
e-bankas pakalpojumiem: tiešsaistē pieejami vairāk nekā 280 publiskie pakalpojumi, un aptuveni 80 procenti komerciālo transakciju notiek ar interneta palīdzīb
u.

 

Igaunijas IKT nozares lielākie sasniegumi

E-nodokļu sistēma — ienākuma nodokļu deklarācijas iespējams aizpildīt internetā kopš 2001. gada pavasara.

60 % iedzīvotāju izmanto internetu un 80 % no tiem — internetbankas pakalpojumus (2006. gada vasaras dati).

Valdība izmanto elektronisko dokumentu aprites sistēmu kopš 2000. gada augusta.

Visās Igaunijas skolās ir interneta pieslēgums, kas panākts, pateicoties valsts atbalstītajai Tīģera lēciena programmai.

Valstī ir vairāk nekā 800 interneta publiskās piekļuves punktu. 

Visā Igaunijas teritorijā ir 855 bezmaksas bezvadu interneta zonas (2006. gada rudenī).

E-norēķini pieejami kopš 2000. gada.  

Mobilie norēķini par autostāvvietām (2000. gada jūlijā).

Pasaulē pirmais MPS sabiedriskais projekts (2000. gada maijā).

Elektroniskā paraksta likums stājās spēkā 2000. gada decembrī.

2000. gada septembrī dibināta IT koledža.

Kopš 2002. gada janvāra pieejama ID karte — primārais personas identifikācijas dokuments.

2005. gada jūnijā Igaunijas parlaments apstiprināja elektronisko vēlēšanu projektu, kas deva iedzīvotājiem iespēju tā paša gada rudenī piedalīties pirmajās e-vēlēšanās, vēlot pašvaldības. Šo iespēju varēja izmantot arī šogad, vēlot jauno parlamentu. Igaunija ir pirmā valsts pasaulē, kur parlamentu bija iespējams vēlēt internetā. E-vēlēšanu IS izstrādājis IT uzņēmums Cybernetica uz ID karšu bāzes.

Look@World projekts (sākts 2001. gadā), kurš paredz Igaunijas interneta lietotāju skaita palielināšanu līdz 90 %.

Zīmīgi, ka Igaunija iet pa līdzīgu attīstības ceļu kā Latvija, tomēr atšķirība ir tāda, ka viņi ne vien skaļi paziņo par nākamajiem projektiem, bet arī noved tos līdz galam, turklāt krietni ātrākos tempos nekā mēs. Svarīgi, ka vairāki projekti īstenoti pašā digitālā gadsimta sākumā, kad bagātā Eiropas tante vēl nebija ņēmusi Baltiju savā paspārnē. Pēdējos gados gan Latvija visai sparīgi min Igaunijai uz papēžiem, bet mums noteikti ir vieglāk arī tāpēc, ka igauņi jau ieminuši pēdas un izlauzuši ceļu. Paldies viņiem par to!

Igaunijas telekomunikāciju tirgus

2005. gadā Igaunijas elektronisko sakaru tirgus kopējais apgrozījums bija 9,54 miljardi Igaunijas kronu jeb 428,35 miljoni latu, kas ir 7 % no nacionālā kopprodukta (GDP). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis tirgus pieauga par vairāk nekā miljardu kronu.

Kā liecina Igaunijas Telekomunikāciju padomes dati, 2005. gada nogalē valstī darbojās vai bija reģistrējušies 217 interneta un datu pārraides pakalpojumu, 46 kabeļtelevīzijas, 37 tīkla pakalpojumu, 39 nomāto līniju, 53 fiksētā telefona pakalpojumu un 9 mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji. Šajā pašā laika posmā Igaunijā pavisam bija nedaudz vairāk kā 442 000 abonentu līniju, un aptuveni 5 % no tām apkalpoja alternatīvie operatori. Salīdzinājumā ar 2004. gadu abonentu līniju skaits bija samazinājies par 0,4 %.

 

Fiksētie un mobilie sakari

2005. gadā balss sakaru pakalpojumu apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija sarucis par 0,9 %. Lielākie balss pakalpojumu sniedzēji (pēc lietotāju skaita) Igaunijā ir Elion Enterprises, Tele2, Elisa A un Starman. Pirmie trīs operatori sniedz gan fiksētā, gan mobilā tīkla pakalpojumus. Publiskā fiksētā tīkla abonenta līniju skaits uz 100 iedzīvotājiem pieaudzis no 23,2 (1993. gadā) līdz 33 (2005. gadā).

2005. gadā Igaunijā bija deviņi mobilo pakalpojumu sniedzēji, no kuriem EMT, Tele2 un Elisa M ir tīkla operatori, bet pārējie seši — Bravocom, Bonatel, ViaTel, OÜ Top Connect, OÜ Infosoft Pluss un BT Solutions Limited — virtuālie mobilo pakalpojumu sniedzēji. Turklāt četri no tiem sāka darbību tikai 2005. gadā. Tas dod labu impulsu jaunu mobilā satura pakalpojumu radīšanai, kas savukārt aktivizē tirgu un pazemina tarifus.

Igaunijas mobilo pakalpojumu tirgū dominē četri operatori: EMT (dib. 1991. g., pieder Eesti Telekom), Elisa (1994., pieder Elisa Communi­cations),  Tele2 (īpašnieks Tele2 AB) un Bravocom. 2005. gada nogalē šo četru operatoru kopējais lietotāju/klientu skaits (pēc ITU datiem) bija 1,4 miljoni jeb 108,75 % uz katriem 100 iedzīvotājiem. Tātad var teikt, ka lietotāji ir visi valsts iedzīvotāji, to skaitā zīdaiņi un ļoti veci cilvēki, jeb,
precīzāk, diezgan liela daļa lietotāju izmanto vairākas SIM kartes. Pirmais Igaunijas operators, kas sāka piedāvāt 3G pakalpojumus (sākotnējais ātrums — 384 kbit/s), bija EMT.

2005. gadā pēcapmaksas mobilo lietotāju skaits palielinājās par 14 %, bet priekšapmak­sas — par 17 %. Taču straujais lietotāju skaita pieaugums nerada tikpat strauju sarunu minūšu apjoma pieaugumu: gada laikā tas palielinājās tikai par 9 %. Tas saistāms gan ar plašo pakalpojumu klāstu, gan ar mobilā interneta aktīvāku izmantošanu.

Īsziņas joprojām ir viļņa galotnē, tomēr salīdzinājumā ar parasto teksta īsziņu mēreno pieaugumu (salīdzinājumā ar 2004. gadu) par 27 %, multiziņu (MMS) sūtījumi 2005. gadā pieauga par 132 %. Savukārt GPRS lietotāju skaits — par 54 %.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mobilo pakalpojumu kopējais apgrozījums palielinājās par 15 %, bet kopējais elektroniskās komunikācijas tirgus apgrozījums — tikai par 0,5 %.

 

Datu pārraide un internets

2005. gadā Igaunijas datu pārraides un interneta tirgū aktīvi darbojās 75 uzņēmumi, lielākie no tiem ir Elion, Starman, STV, Tele2 un Elisa A.
140 uzņēmumi, kuri ir reģistrējušies Telekomunikāciju regulēšanas komisijā kā datu pakalpojumu sniedzēji, tomēr šādu darbību nav sākuši. 

85 % platjoslas interneta lietotāju izmanto Elion, Starman un STV pakalpojumus. 2005. gada nogalē 31 % mājsaimniecību bija interneta pieslēgums, un 28 % no tām bija platjoslas internets.

Ievērojami ieguldījumi investēti telekomunikāciju infrastruktūras attīstībā, tāpēc arī vislielākā konkurence vērojama tieši starp tiem uzņēmumiem, kuriem ir sava tīkla infrastruktūra. Visu Igauniju pārklāj optisko kabeļu tīkls, jūras kabeļi nodrošina tiešo savienojumu ar Zviedriju un Somiju. Savienojumi ar Latviju un Krieviju garantē augstākās klases starptautiskos sakarus. 

Interneta lietotāju salīdzinājumā ar nelielo iedzīvotāju skaitu ir ļoti daudz. Igaunija ir interneta līdere starp Baltijas valstīm, un šobrīd vairāk nekā 60 % tās iedzīvotāju lieto internetu (2005. gadā — 51,92). Pēc ITU datiem visaugstākais rādītājs šai kategorijā 2005. gadā bija Zviedrijai — 75,46; Somijai — 63 un Lielbritānijai — 62,88 uz katriem 100 iedzīvotājiem. Igaunija ierindojās 5. vietā, Latvija — 8. (44,65), bet Lietuva — 10. vietā (35,67).

Igaunijā strauji pieaug arī internetbanku lietotāju skaits. 2006. gada augustā tur bija vairāk nekā 1,3 miljoni internetbanku klientu. Tas ir ļoti populārs pakalpojums ne vien naudas pārskaitījumiem, bet arī rēķinu un nodokļu apmaksai, komunikācijai ar ieņēmumu dienestu u. tml.

 

Tartu — pirmā Igaunijas mobilā pilsēta

Tartu bija viena no līderēm e-pārvaldes ieviešanā. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tā bija arī pirmā, kurā 2004. gadā tika ieviests Igaunijas m-pilsētas projekts. Jau 2005. gada sākumā Tartu sāka darboties m-uzraudzības un m-bibliotēkas pakalpojumu pilotprojekti, visās pilsētas skolās tiek ieviests arī m-skolotāja pakalpojums.

M-uzraudzības pakalpojums paredzēts taksometru un autobusu vadītājiem, apsardzes dienestiem, kā arī aktīviem pilsoņiem, lai ziņotu par drošības traucējumiem, nozagtām mašīnām, pazudušiem cilvēkiem. Šīs īsziņas nonāk īpašā policijas nodaļā, no kurienes tās izplata dienestiem, uz kuriem šī informācija attiecas.

M-bibliotēkas pakalpojums paredzēts tiem klientiem, kuru izvēlētās grāmatas, videokasetes vai audioieraksti uzreiz nav pieejami, jo tos izmanto kāds cits. Tiklīdz vajadzīgais ieraksts vai grāmata atgriežas bibliotēkā, tiek nosūtīta īsziņa nākamajam, kas pierakstījies gaidītāju rindā.

M-skolotāja pakalpojums dod skolotājam iespēju nosūtīt kādu īpašu paziņojumu vai informāciju tieši skolēnu vecākiem ar īsziņas palīdzību. Tie ir ne tikai ziņojumi par sekmēm, bet arī informācija par ekskursijām, kolektīviem teātra apmeklējumiem, vecāku sapulcēm, kā arī apsveikumi dzimšanas dienā. Pilotprojekta fāzē īpaši atsaucīgi bija skolotāji un pamatskolas skolēnu vecāki. Projektā iesaistītie skolotāji novērtēja tā lietderību vidēji ar 4,14 punktiem (no 5 iespējamiem). 78 % skolotāju izteica vēlēšanos projektu noteikti turpināt, 6 % to nevēlējās, bet pārējiem nebija viedokļa. Taču vēl pārsteidzošāk ir tas, ka 97 % skolēnu, kuru skolas piedalījās projektā, bija pozitīva vai neitrāla attieksme pret to, un tikai 3 % to vērtēja negatīvi.

2005. gada beigās Tartu tika ieviesta autostāvvietas apmaksa ar mobilā tālruņa palīdzību, bet mobilie operatori EMT un Connex m-biļetes pakalpojumu nodrošināja jau kopš 2002. gada (2004. gadā šo sistēmu Tartu nomainīja uz ID kartēm bāzēta biļešu apmaksas sistēma). 

Šādi pakalpojumi ir iespējami, jo jau 2005. gada beigās mobilo tālruņu blīvums Igaunijā bija vairāk nekā 100 %, bet interneta piesātinā-
jums — aptuveni 53 %. Tagad tas ir vēl lielāks — attiecīgi 108,75 % un 60 %.

Tartu mobilo pakalpojumu klāstu papildina īpašs T numura pakalpojums, kas ļauj tūristiem un pilsētas viesiem saņemt informāciju par pilsētas interesantākajiem objektiem tieši mobilajā tālrunī — audioīsziņas formātā. Jāievada tikai firmas Regio īpašais T numurs un attiecīgā objekta kods (tie norādīti tūristu kartēs un parasti atrodami arī pie pašiem objektiem), un varat saņemt informāciju par aptuveni 90 tūristu iecienītiem objektiem.

Tartu daudz plašāk nekā citur Igaunijā tiek izmantoti arī mobilie norēķini taksometros, veikalos un restorānos, tiesa gan, ne visos.

Kā liecina Tartu pašvaldības pasūtītais pētījums par šo m-pakalpojumu efektivitāti un popularitāti, iedzīvotāju interese ir pietiekami liela. Lielākā daļa respondentu (51 %) bija skolēni un studenti vecumā no 15 līdz 34 gadiem. 92 % aptaujāto izmanto mobilo tālruni ikdienas vajadzībām. No Tartu piedāvātajiem m-pakalpojumiem visiecienītākie izrādījās m-norēķini par autostāvvietu (82 % respondentu), m-biļetes un citus mobilos maksājumus par lietderīgiem atzina
72 %, T numura piekritēju bija 49 %, bet pārējie pakalpojumi aptaujas laikā bija maz iepazīti, tomēr daudzi tos atzina par perspektīviem un nepieciešamiem. 85 % atzinīgi vērtēja m-skolotāja, 82 % — m-uzraudzības, 80 % — m-medicīnas un 72 % — m-bibliotēkas pakalpojumus.

 

Igaunija  —  KaZaA, Skype un Hotmail dzimtene

Iepazīstinot ārzemniekus ar Igauniju, nereti kā visiedarbīgāko argumentu par labu šīs nelielās Baltijas valsts progresīvajai attīstībai min tās sasniegumus informācijas tehnoloģiju un interneta pakalpojumu risinājumos. Pat pašu skeptiskāko klausītāju šaubas ātri vien izklīst, tiklīdz rodas apjausma, cik cieši Igaunijas vārds saistīts ar tādiem visā pasaulē pazīstamiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem kā Hotmail, KaZaA, Skype, jo visi šie ģeniālie risinājumi ir radīti Igaunijā.      

Hotmail ir vecākais, lielākais un vispazīstamākais risinājums no šīs minētās trijotnes. Tā tēvs ir 38 gadus vecais Stīvs Jirvetsons, viens no uzņēmuma Draper Fisher Jürvetson īpašniekiem un arī tā izpilddirektors. Stīva vecāki savulaik aizbēga no okupētās Igaunijas uz Kanādu, kur viņi satikās un nodibināja ģimeni. Pēc tam ģimene pārcēlās uz ASV. Tur arī Stīvs nopirka riskanto, nevienam nepazīstamo Hotmail ideju par 300 000 USD no kāda jauna indieša un sāka izstrādāt programmatūru. Pēc diviem gadiem viņš pārdeva to kompānijai Microsoft par 400 miljoniem USD.

KaZaA un Skype primārā koda rakstītāji Ahti Heinla, Prīts Kasesalu un Jāns Tallins ir 33 gadu veci bērnības draugi. Viņi programmēja oriģinālo KaZaA kodu kopā ar igauņiem un zviedriem. KaZaA dzimšanai gan sekoja vairākas tiesas prāvas Eiropā un ASV, tomēr pēc šīs programmas neticamajiem panākumiem īpašnieki pārdeva KaZaA uzņēmumam Sharman Network, kurš joprojām piedāvā KaZaA failu lejupielādi. Starp citu, arī pazīstamo Ziemeļamerikas portālu Everyday.com radījusi tā pati ģeniālā trijotne — Heinla, Kasesalu un Tallins.

 

Pasaules iekarotājs Skype

Pēc tam, kad KaZaA bija pārdota Sharman Networks, Zenstrēms un Frīss nolēma dibināt jaunu kompāniju un uzaicināja darbā tos pašus igauņu programmētājus, kuri bija izstrādājuši KaZaA, papildus pieaicinot arī Toivo Annusu. Šī komanda izstrādāja tagad tik populāro Skype, kurš dod iespēju tā lietotājiem visā pasaulē bez maksas sarunāties interneta tīklā, ja vien viņu datoros ir instalēta Skype programmatūra.

Daudzi Skype lietotāji to izmanto ne vien privātai komunikācijai, bet arī lietišķām sarunām. Piemēram, ģimenes ārsti ar Skype palīdzību nosaka ārstniecības kursu un sazinās ar pacientiem. Par Skype lietošanas vissavdabīgākajām iespējām stāsta pat anekdotes. Stāsta, ka Skype esot arī iecienīts lopu ganāmpulku dzinēju saziņas līdzeklis, kuru izmanto gan kovboji Amerikas prērijās, gan Argentīnas gaučo. Galu galā liela daļa cilvēku to izmanto ne tik daudz naudas taupīšanas dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka šāds saziņas veids šķiet interesantāks, dinamiskāks, atšķirīgs no citiem. 2005. gadā vairāk nekā 70 miljoni cilvēku lejupielādēja Skype bezmaksas programmu no interneta, un katru dienu tika reģistrēti vidēji 190 000 jaunu Skype lietotāju.

— Igaunija šobrīd tiek atzīta par pašu dinamiskāko valsti Eiropā informācijas tehnoloģiju attīstībā, — skaidro Linnars Vīks, datorzinību profesors, kurš tiek uzskatīts par šīs nozares guru. — Vienīgi jābūt skaidram priekšstatam, kā mēs uzturam šo dinamiku.

Skype ir pierādījis, ka ir iespējams iekarot pasauli ar nelieliem resursiem, bet lielisku ideju, — saka Stens Tamkivi, Skype programmatūras izstrādes vadītājs.

Var diskutēt par to, vai Skype uzskatāms par nopietnu draudu tradicionālo balss pakalpojumu sniedzējiem, — to rādīs nākotne. Tomēr jau tagad redzams, ka Skype radītāji nav apstājušies un turpina iekarot ne vien mobilo tālruņu lietotājus, bet arī citas saziņas formas. Un par to vairs nevienam nav šaubu, ka Skype ir pirmā lieluma tehnoloģiju zvaigzne, kas tiešām iekarojusi pasauli.         

Profesors Vīks tomēr atzīst, ka, neraugoties uz pasaules slavu, kuru Skype ir nesis Igaunijai, nav iespējams attīstīt ilglaicīgu industriju tikai uz viena izgudrojuma bāzes. To pierāda arī KaZaA liktenis: šī failu apmaiņas programma bija ārkārtīgi populāra līdz brīdim, kamēr sākās jezga ar tiesas prāvām par autortiesību pārkāpšanu. Cita lieta, ja šādu ģeniālu izgudrojumu būtu daudz, un šīs tehnoloģijas cita citu papildinātu. Tad varētu darboties pēc līdzīgiem principiem, kādi valda Silīcija ielejā, kur uzņēmumu grupas ar radniecīgiem darbības virzieniem aktīvi sadarbojas un baro cita citu. Turpretī Skype ir slēgta kompānija, tās īpašnieki neizpauž nākotnes plānus, un sākuma posmā ap šo uzņēmumu valdīja tāda noslēpumainības gaisotne, ka pat žurnālisti nezināja, kur īsti atrodas Skype birojs.

Pavisam Igaunijas programmēšanas nozarē strādā aptuveni 2 500 speciālistu, un tas ir pat mazāk nekā vienas lielas ASV tehnoloģiju kompānijas R&D štatos. Kā uzskata Prīts Alamē, Webmedia dibinātājs, Igaunija ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju un 200 jauniem IT speciālistiem gadā nespēj nodrošināt pietiekamus resursus, lai radītu pati savu Microsoft. Varbūt vienīgi gadījumā, ja visi augstskolu sagatavotie IT speciālisti būtu ģēniji…

 

Skype ir svarīgāks par Hansabanku 

Alans Martinsons, kādreizējās Baltijas kompānijas MicroLink valdes priekšsēdētājs un arī Latvijā labi pazīstams IT profesionālis, uzskata, ka eBay savulaik par 4,1 miljardu dolāru nopirktais Skype Technologies SA  Igaunijas ekonomikai bija vēl nozīmīgāks notikums nekā Swedbank nesen pārpirktā Hansabanka. Tas patiešām tā ir, lai gan vairāk nekā puse Igaunijas iedzīvotāju pirms šī pārdošanas darījuma publiskošanas neko nebija pat dzirdējusi par Skype.  

Nav jēgas diskutēt, vai eBay samaksāja par Skype pārāk daudz vai arī tas vienkārši izrādījās labākais piedāvājums. Galu galā varbūt tieši tas, ka Skype tika pārdots par tik negaidīti augstu cenu, lika cilvēkiem visā pasaulē saausīties: ja reiz lielais interneta biznesa milzis eBay piekritis maksāt tik augstu cenu, tātad tam noteikti jābūt kam ļoti ģeniālam. Vienlaikus ar pirkuma līgumu sanāca arī lieliska mārketinga kampaņa.

Skype ir cēlis Igaunijas reputāciju un atpazīstamību daudz vairāk nekā politiķi un prezidenti. Google meklētājs atrod 119 000 000 avotus ar atslēgas vārdu Skype, 115 000 000 — par Igauniju, 1 670 000 — par Skype Igaunijā, 190 000 — par Igaunijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, 1 180 0001 — par Hansapank un tikai 806 000 — par pašreizējo prezidentu Arnoldu Rītelu.  

Neviena cita četrus miljardus vērta kompānija neorganizē regulāras valdes sēdes Tallinā. Skype ir aptuveni 200 darbinieku, no kuriem 150 strādā Igaunijā. 2005. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 400 000 USD, un tā tirgus vērtība bija divi miljoni dolāru uz katru darbinieku. Tātad sanāk, ka viens Skype darbinieks ir vērts vairāk nekā Vīsnurkas koksnes pārstrādes uzņēmums, bet 1,5 darbinieki ir visas Kalev saldumu fabrikas vērti.

Tomēr, ņemot vērā šos fantastiskos panākumus, likumsakarīgs ir jautājums, kāpēc gan šo biznesu vajadzēja pārdot amerikāņiem, turklāt lielākā daļa iegūtās naudas piepildīja zviedra Zenstrēma un dāņa Frīsa, nevis pašu Skype izstrādātāju kabatas. Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs nevaram ignorēt faktu, ka abi skandināvi ieradās ar ideju un sadarbības piedāvājumu pie igauņu programmētājiem, nevis otrādi. Un mums nav pamata arī sūroties par talantīgās programmētāju četrotnes — Ahti Heinla, Prīta Kasesalu, Jāna Tallinna un Toivo Annusa — likteni, jo 15 gadus pēc komunistiskā režīma krišanas piedalīšanās Skype izstrādē bija vēl nepieredzēts megasasniegums. Pirms septiņiem gadiem toreizējais Igaunijas prezidents Lenarts Meri aicināja IKT nozares speciālistus radīt pašiem savu Igaunijas Nokia. Izskatās, ka viņiem tas ir izdevies.

 

Skype jaunākās iniciatīvas

Skype līdzdibinātāji investīciju grupa Ambient Sound Investments (ASI) ir gatavi ieguldīt 2 miljonus eiro jeb 1,4 miljonus latu Igaunijas IT kompānijā MarkIT, lai atbalstītu interneta iepirkumu sistēmas attīstību un paplašināšanos piecos Centrālās un Austrumu Eiropas tirgos. MarkIT pašlaik ir vienīgā kompānija, kas piedāvā iegādāties IT preces internetā vairāk nekā divos Eiropas tirgos.

Kopš 18. janvāra ieviesta jauna SkypeOut cenu stratēģija visā pasaulē. Tā nodrošinās vairāk nekā 136 miljoniem Skype reģistrēto lietotāju daudz aizraujošākus un izmaksu ziņā izdevīgus veidus, kā saglabāt kontaktus ar draugiem un radiem visā pasaulē. Jaunais zvanīšanas plāns Ziemeļamerikā piedāvā reģistrētajiem Skype lietotājiem maksāt noteiktu summu par gada abonēšanu, iegūstot iespēju 12 mēnešus veikt neierobežotu skaitu SkypeOut zvanu uz jebkuru tālruni ASV un Kanādā.

Paredzams, ka šogad strauji paplašināsies arī dažādu ražotāju produkcija, kas būs īpaši pielāgota Skype lietotājiem, to skaitā Skype interneta tālruņi, ar kuriem varēs sarunāties bez datora starpniecības. Jau tagad pieejami vairāku ražotāju mobilie tālruņi, kā arī duālie bezvadu un Wi-Fi tālruņi, kuri atbalsta Skype funkciju. 

Jaunās ierīces un aksesuārus piedāvā tādi vadošie elektronikas ražotāji kā ASUS, Ipevo, Netgear, Philips un Topcom, kas jau radījuši 150 Skype sertificētus produktus, kuri nopērkami visā pasaulē. Pērnā gada nogalē Skype izlaida jaunāko Skype 3.0 versiju Windows videi (Skype 3.0 for Windows), kas ļauj Skype lietotājiem vēl vienkāršāk sazināties un darīt to vēl daudzveidīgāk — tiešsaistē sarakstoties, tērzējot, diskutējot un spēlējot spēles.

 

Ardievu, televīzija, lai dzīvo Joost! 

Joost™ ideja radās jau krietni sen, pat pirms Skype kopuzņēmuma dibināšanas, bet, lai panāktu vēlamo efektu, bija vajadzīga vairāku apstākļu pareizā kombinācija, arī pietiekami plaša platjoslas interneta izplatība un jaudīgi datori. 2006. gada sākumā šāds brīdis pienāca. Savākuši pasaules labāko inženieru, web guru un mediju prognozes speciālistu komandu, Skype sāka izstrādāt projektu, kura kodētais nosaukums sākotnēji bija The Venice Project™.

16. janvārī šīs jaunās Skype TV produkcijas zīmols tika oficiāli pārdēvēts par Joost™. Tas apvieno labākās TV un web funkcijas, piedāvājot skatītājiem unikālu TV baudījumu, kuru papildina Web 2.0 raksturīgās izvēles, regulēšanas un elastīguma iespējas.

Starp Joost dibinātājiem atkal ir Niklass Zen­strēms un Jānuss Frīss. Joost aizpilda kritisko tiešsaistes video izklaides nišu. Joost ir nodrošināts ar drošu, efektīvu, no pirātisma aizsargātu interneta platformu, kura garantē satura autoru un īpašnieku autortiesības.

Joost ir pirmā globālā TV izplatīšanas platforma, kas apvieno reklāmdevējus, satura īpašniekus un lietotājus interaktīvā komunikāciju vidē. Joost potenciāli pieejams visiem lietotājiem, kam ir platjoslas interneta pieslēgums. Tas piedāvā apraides kvalitātes saturu bez maksas. Interneta telefonijas programmas Skype autori paziņojuši par jauna interneta televīzijas servisa izveidošanu.

Par Joost dēvētais projekts ļauj piekļūt dažāda rakstura TV kanāliem internetā. Tādējādi tradicionālo televīzijas pārraižu veidotāji gūst iespēju uzrunāt daudz plašāku auditoriju.

Kā norāda viens no servisa autoriem Frederiks de Vāls, Joost nodrošina tradicionālajam TV līdzvērtīgu attēla kvalitāti, ļauj vienā mirklī pārslēgties no viena kanāla uz citu, kā arī sniedz lietotājiem iespēju piekļūt tieši viņus interesējošām pārraidēm.

Patlaban Joost darbība vēl tiek testēta. Paredzēts, ka tā lietošana būs bezmaksas. Lai arī šobrīd piedāvāto programmu klāsts nav pārlieku plašs, projekta autori apgalvo, ka pēc galīgās servisa versijas laišanas klajā, kas notiks tuvāko mēnešu laikā, saturs tiks krietni papildināts.

Joost™ ir gluži jauna tipa TV apraide, tajā nav nekādu ierobežojumu, un programmas var vērot bez maksas. Apvienojot visu labāko, ko sniedz televīzija ar interneta priekšrocībām, Joost™ dod lietotājam lielāku brīvību un plašas programmu izvēles iespējas. Joost veidotāji uzskata, ka ir radījuši platformu labākajam televīzijas saturam. Tā dod iespēju izmantot dažādas interesantas funkcijas, kas palīdz ātri atrast vajadzīgo programmu, kā arī sazināties ar draugiem un pat veidot pašiem savus TV kanālus. 

Gunta KĻAVIŅA

 

Resursi internetā

http://www.telekom.ee/index.php3?lang=eng

http://www.elion.ee/wwwmain?locale=en

http://www.emt.ee/wwwmain?language=ENG

http://www.tele2.ee/

http://www.itl.ee/english/general/index.asp

http://www.ega.ee/handbook/

http://www.dmeurope.com/search.asp

http://www.mobisolutions.com 

www.joost.com

 

 

Igaunijas vizītkarte

 

Platība —  45 227 km2

Igaunijai pieder vairāk nekā 1000 salu, no kurām lielākās ir Sāremā,

Hījumā un Muhu.

Iedzīvotāji — 1 361 000

Galvaspilsēta — Tallina

Augstākā virsotne — Lielais Munameģis, 318 m

Valūta — Igaunijas krona (EEK)

Iedzīvotāji ar pabeigtu vispārējo vidējo izglītību — 87,5 %

Iedzīvotāji, kuru ienākumi nesasniedz 50 % no vidējiem — 12,3 %

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001