Regulators gādās par to, lai klientiem solītais makā krīt

 

Kā liecina Latvijas Statistikas pārvaldes dati, internets pieejams  gandrīz katrā otrajā jeb 42 % mājsaimniecību. Latvijā šobrīd ir reģistrējušies vairāk nekā 400 interneta pakalpojumu sniedzēju (pērn – 189). Tas liecina ne tikai par milzīgo tirgus apjomu un spēcīgo konkurenci, bet arī par to, ka tik lielam tirgus dalībnieku skaitam agrāk vai vēlāk būs vajadzīga regulēšana. Šobrīd gan varētu runāt tikai par dažu tirgus problēmu sakārtošanu, un tas visvairāk saistīts ar aizvien pieaugošo klientu pretenziju skaitu.

 

Regulators vērtē interneta pakalpojumu kvalitāti

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) vēršas aizvien vairāk interneta pakalpojumu lietotāju, kas nav apmierināti ar sniegto pakalpojumu kvalitāti un kuru intereses nav aizsargātas ar pakalpojuma sniedzēju noslēgtajā līgumā. Tā kā viens no svarīgākajiem regulatora uzdevumiem ir gādāt, lai sabiedrisko pakalpojumu lietotāji saņemtu kvalitatīvu servisu un lai šajos līgumos būtu aizsargātas patērētāju tiesības, šobrīd šīm problēmām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.  

Kā SP pastāstīja SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks, analizējot vairākus IPS līgumus, par kuriem saņemtas klientu pretenzijas, konstatēts, ka tajos nav noteikti sniegto pakalpojumu kvalitātes parametri. Turklāt pakalpojuma sniedzēji nereti neuzņemas atbildību nedz par tā kvalitāti, nedz par solītā datu pārraides ātruma reālu nodrošināšanu, jo līgumā bieži vien šie solījumi nav fiksēti. Un, pat ja līgumā ir minēts, ka uzņēmums nodrošina datu pārraides ātrumu līdz x kbit/s, parasti nav precizēts, uz kuru tīkla posmu šis solītais ātrums attiecas. Dažādi iespējams interpretēt arī norādi līdz, jo tā var būt arī nulle. Būtu jāmin arī minimālais ātrums, kuru IPS tiešām garantē.

 

Esiet vērīgāki, slēdzot līgumu!

Nereti ir arī tā, ka, piemēram, uzņēmuma Z klients pieslēgts uzņēmuma Y tīklam, tāpēc uzņēmums Z darbojas tikai kā starpnieks (saukts arī par second-hand piegādātāju). Taču klientu pilnīgi neinteresē, vai pa vidu ir starpnieks vai ne. Klients maksā par gala rezultātu, bet attiecības starp diviem IPS ir to iekšēja lieta.

Protams, arī pašiem klientiem vajadzētu būt vērīgākiem, slēdzot līgumu un, ja kaut kas izraisa šaubas, tas jānoskaidro jau pirms līguma parakstīšanas.

Ļoti bieži cilvēki, parakstot līgumu, nepievērš uzmanību tam, ka tajā nav definēti kvalitātes parametri. Ja internets nestrādā, var gadīties, ka stundām un pat dienām ilgi nevar sazvanīt pakalpojuma sniedzēju, daudziem IPS uzņēmumiem nav bezmaksas klientu servisa telefona, līgumā  nav minētas garantijas, cik ilgā laikā bojājums jānovērš. Bieži par nesaņemtu vai nekvalitatīvu pakalpojumu nav paredzēts arī pārrēķins. Un klienti paraksta tādus līgumus, pat nepadomājot, kādas var būt sekas!

Regulatora pārstāvji ir piedalījušies seminārā uzņēmumiem, kas ir interneta asociācijas biedri, lai pārrunātu pakalpojumu kvalitātes jautājumus, izskaidrotu situāciju un aicinātu novērst trūkumus, negaidot, kamēr būs lietotāju pretenzijas un regulatora eksperti nāks pārbaudīt sniegto pakalpojumu kvalitāti un līguma nosacījumus.

Kā atzīmēja A. Čerņakovs-Neimarks, interneta asociācijas biedri, kas bija ieradušies uz semināru, izturas saprotoši un atzīst, ka regulatoram ir jāiejaucas, lai neciestu visas nozares prestižs.

Tālab nesen SPRK padome apstiprināja jauno Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodiku, kas stājās spēkā 1. februārī, un tajā ietverta arī interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumu kārtība.

 

Pašiem savs radars

Kopš marta sākuma SPRK rīcībā ir arī īpaša aparatūra, kas ļauj veikt  interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumus, ļaujot pakalpojuma sniedzējam precīzi deklarēt savu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kā arī regulatoram kontrolēt tā izpildi.

Tad nu sanāk, ka regulatoram gluži tāpat kā ceļu policistam būs kas līdzīgs radaram, lai varētu kontrolēt kustību Latvijas interneta maģistrālēs. – Jā, tā varētu teikt, - apstiprina A. Čerņakovs-Neimarks. - Tikai atšķirībā no ceļa policijas mēs dosim iespēju izmantot šo nosacīto radaru arī pašiem interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Gunta KĻAVIŅA

 

www.sprk.gov.lv