Ideālas krāsas
Ideālas krāsas
Skaists
kadrs no ceļojuma, krietns darbs ar grafiskā redaktora programmu,
prieks par krāšņo attēlu uz monitora ekrāna, taču,
izdrukājot kopiju uz dārgā foto printera, tā ir ieguvusi zilganpelēku
nokrāsu. Tā gadās... Un diezgan bieži. Kas par vainu? Vaina
izrādās tehnikā kamerai, datora monitoram un printerim ir
atšķirīga izpratne par attēla krāsām.
Šajā rakstā par to, kā iemācīt šīs
atšķirīgās tehnikas sarunāties.
Krāsu
līdzsvarošana fotografējot
Mainoties
apgaismojuma krāsai un spilgtumam, cilvēka acs šiem parametriem
pielāgojas un to nejūt. Fotofilmiņām ir noteikta krāsu
temperatūra, un, tikko apgaismojuma krāsas mainās,
attēlā tās kļūst nepareizas. Digitālajām
kamerām ir labāk tām krāsu līdzsvaru var
noregulēt automātiski, manuāli pēc definētām
krāsu temperatūrām vai līdzsvarojot pēc baltas
papīra lapas.
Sākot
fotografēšanas procesu, ir jāpārliecinās par
kamerā uzstādītās baltās krāsas līdzsvara
atbilstību apgaismojumam. Starp citu, tas ir viens no
būtiskākajiem elementiem pareiza krāsu attēlojuma
sasniegšanai ja būs kļūdains krāsu līdzsvars
oriģinālajam attēlam, tad sekojošajiem procesiem būs
maza jēga.
Mūsdienu
digitālās kameras jau sasniegušas tādu līmeni, ka
automātiskā režīmā līdz noteiktai krāsu
temperatūrai tās spēj pielāgoties gandrīz ideāli,
tomēr mēdz būt tāda apgaismojuma krāsa, kad kamera ar
to netiek galā.
Salīdzinoši
precīzi strādā definētie krāsu līdzsvara
režīmi, tomēr jāņem vērā, ka, piemēram,
dienasgaismai ne vienmēr ir 5200K krāsu temperatūra. Tā
mainās atkarībā no diennakts laika, mākoņu daudzuma,
apkārtējās vides objektu krāsas. Līdzīgi arī
mākslīgā apgaismojuma režīmam ne visām
kvēlspuldzēm ir 3200K krāsu temperatūra.
Tādēļ
visprecīzāk noteikt baltās krāsas līdzsvaru var ar
pavisam elementāru metodi nofotografēt baltu papīra lapu pa
visu kadru un pēc šīs lapas attēla nolīdzsvarot balto
krāsu kamerā (šī metode dažādām kamerām
ir atšķirīga). Turpinot bildēt šajā krāsu
līdzsvara režīmā, būs pilnīgi skaidrs, ka
uzņemtajā attēlā krāsas būs pareizas, tādas
kā dabā. Protams, mainoties apgaismojuma apstākļiem,
procedūra jāatkārto.
Monitora
kalibrēšana
Daudzi,
iespējams, šo terminu dzird pirmoreiz, jo, spriežot pēc
internetā un fotodarbnīcās redzēto attēlu krāsu
un blīvuma kļūdām, man nāk prātā tikai divi
varianti. Vai nu cilvēkiem ir vienalga, kāda tā bilde
izskatās, vai viņi vienkārši nezina par to, ka uzņemtie
attēli ir pareizi jāapstrādā.
Katram
datoram, protams, ir arī monitors. Nav būtiski, kādas firmas vai
cik liels, svarīgi ir tas, cik precīzi tas spēj attēlot
krāsas un spilgtumu. Un šeit sākas problēmas. Viens bildi
ekrānā redz gaišu un pelēku, otrs to pašu bildi - tumšu
un kontrastainu, trešajam ir zaļgans tonis. Kuram tā bilde
rādās pareizi? Pilnīgi iespējams, ka nevienam, ja monitori
nav kalibrēti.
Par
baltu velti monitoru kalibrēt pilnīgi precīzi neizdosies,
taču tā būs labāk nekā nekas. Piemēram,
izmantojot bezmaksas vizuālās kalibrēšanas programmu Monitor
Calibration Wizard 1.0, šo procesu var veikt pietiekami labi un
izveidot savu krāsu profilu, kas ielādējas kopā ar Windows.
Vienkārši monitora kalibrēšanas rīki ietilpst vairākās
videokaršu programmās, piemēram, ATI Catalyst Control Center.
Arī ar tiem pēc speciāla testa attēla var vizuāli
līdzsvarot monitora spilgtumu, krāsas un gammu.
Līdzīgi
var izmantot arī Adobe produktu Adobe Gamma, kas ietilpst
visās Adobe Photoshop versijās.
Tomēr
iepriekš minētie ir vizuālās metodes kalibrēšanas
veidi. Lai pilnīgi precīzi kalibrētu monitoru, nepieciešams
profesionāls rīks. Šāds rīks ir kolorimetrs. Vienu no lētākajiem
risinājumiem piedāvā firma ColorVision ar Spyder
(100300 USD). Tas apvieno programmatūras un aparatūras rīkus. Darbības būtība ir elementāra uz ekrāna atainojas
monitora pamatkrāsas, un kolorimetrs, ko novieto uz monitora ekrāna
un caur USB savieno ar datoru, pārbauda, cik pareizi tās
attēlojas. Programmatūra analizē kolorimetra datus un izveido
atbilstošu monitora profilu. Tas viss notiek automātiski un aizņem
apmēram 20 minūtes.
Bieži
vien pēc kalibrēšanas fotogrāfijas ekrānā vairs
neizskatās tik košas un krāsainas. Tas ir tāpēc, ka
ražotāji pircēju pievilināšanai izmanto spilgtuma un
kontrasta taktiku, kas lieti noder, skatoties video, taču pilnīgi
neder fotogrāfiju apstrādei.
Lai
izvairītos no kļūdām, kalibrēšanu vēlams
veikt, ja uz monitora nekrīt tieši saules stari, jo tad krāsu
attēlojums būs neprecīzs, īpaši vizuālajā
kalibrēšanā. Labāk lai ir puskrēsla. Monitora
parametri jāiestata standarta režīmā un jāatslēdz
jebkuras citas iespējamās kalibrēšanas programmas. Pirms
kalibrēšanas monitoram ir jābūt vismaz stundu
ieslēgtam. Lai krāsas vienmēr būtu ideālas, monitora
kalibrēšanu vēlams veikt regulāri vismaz reizi mēnesī.
Attēla
optimizācija ar datoru
Mums
ir ideāli kalibrēts monitors, un sākumā jaukā,
košā bildīte vairs neizskatās tik jauki, jo monitors
pēc kalibrēšanas kļuvis mazkontrastains. Attēlam
nepārprotami jāveic apstrāde.
Ja
atļauj datu nesēja ietilpība, labāk fotografēt RAW
formātā. Tas atrisinās daudz vairāk problēmu
šajā posmā. Tomēr, ja ir fotografēts JPEG
formātā un krāsu līdzsvars nav bijis ideāls,
neuztraucieties viss vēl nav zaudēts. Simtiem un
tūkstošiem pieejamo grafisko redaktoru ir gatavi izlabot
kļūdas.
Jāsāk
ar baltās krāsas līdzsvara izlabošanu. Tālāk seko
attēla blīvuma un kontrasta regulēšana ar rīkiem Levels,
Brightness/Contrast, Gamma. Ja krāsas vēl nav
ideālas, tad talkā nāk rīks Color Balance. Tie
atkarībā no programmas lielākoties ir pieejami gan automātiskā,
gan manuālā režīmā.
Ja
fotogrāfiju drukāsiet ar savu printeri, dažās
programmās, piemēram, Adobe Photoshop, ir iespējams
strādāt ar tā profilu, kas maksimāli tuvinās
attēla krāsas uz monitora ekrāna nodrukātajai
fotogrāfijai. Kopējot fotogrāfiju laboratorijās uz
parastā fotopapīra, lielākoties jāizmanto standarta RGB profils,
jo parasti visi digitālie printeri ar dažiem izņēmumiem ir
līdzsvaroti tieši tam.
Nevainojama
kopija
Lai
iegūtu nevainojamas kvalitātes kopiju, ir jāsadarbojas
četriem elementiem: kamerai, monitoram, apstrādei un galu galā
printerim. Līdzīgi kā monitoram, arī printerim ir
iespējams izveidot precīzu tā krāsu profilu, taču tas
ir krietni dārgāks prieks (5002000 USD).
Monitorā
krāsas veidojas no trim pamatkrāsām sarkanas, zaļas un
zilas (RGB), taču fotokopija sastāv no četrām
gaišzilas, purpura, dzeltenas un melnas (CMYK). Tieša krāsu
apgriešana nepalīdzēs: abiem krāsu režīmiem nav
viennozīmīgas saistības. Varētu jau datorā uzreiz
strādāt CMYK režīmā, taču tas maz ko
līdzēs attēls uz monitora tik un tā attēlosies RGB
režīmā. Īstenība ir tāda jo labāks ir
printera draiveris (tas strādā vienoti ar krāsu profilu), jo precīzāk
krāsas tiek konvertētas no RGB uz CMYK. Mūsdienu printeriem ir
gana labi profili, lai par to īpaši nerūpētos.
Lai
iegūtu pilnīgi precīzu krāsu profilu printerim, profesionāļi
arī šeit izmanto kolorimetru. Izdrukājot krāsu toņu testa
attēlu, ar kolorimetru nosaka tās vai citas krāsas trūkumu
un to kompensē jaunizveidotajā profilā.
Tomēr
īstenība ir vēl skaudrāka būtu nepieciešams
arī profils papīram, jo tam, kas nāk līdzi printerim, ir
tikai līdzība ar patiesību. Papīru jūs izvēlaties
paši, un tas būtiski attālina nevainojamas kopijas
iegūšanu. Tādēļ vienmēr jālieto
speciāls fotopapīrs, kas paredzēts noteiktam printerim. Arī
tintes kvalitāte nav maznozīmīga. Drukājot visas tintes
krāsas neizlietojas vienmērīgi, tādēļ rūpīgi
jāseko, lai kāda no tām nebeigtos ātrāk. Un
vienmēr jālieto printera ražotāja tinte.
Elmārs RUDZĪTIS,
foto ziņu aģentūras f64 fotogrāfs
Skaists kadrs no ceļojuma, krietns darbs ar grafiskā redaktora programmu, prieks par krāšņo attēlu uz monitora ekrāna, taču, izdrukājot kopiju uz dārgā foto printera, tā ir ieguvusi zilganpelēku nokrāsu. Tā gadās... Un diezgan bieži. Kas par vainu? Vaina izrādās tehnikā kamerai, datora monitoram un printerim ir atšķirīga izpratne par attēla krāsām. Šajā rakstā par to, kā iemācīt šīs atšķirīgās tehnikas sarunāties.
Krāsu līdzsvarošana fotografējot
Mainoties apgaismojuma krāsai un spilgtumam, cilvēka acs šiem parametriem pielāgojas un to nejūt. Fotofilmiņām ir noteikta krāsu temperatūra, un, tikko apgaismojuma krāsas mainās, attēlā tās kļūst nepareizas. Digitālajām kamerām ir labāk tām krāsu līdzsvaru var noregulēt automātiski, manuāli pēc definētām krāsu temperatūrām vai līdzsvarojot pēc baltas papīra lapas.
Sākot fotografēšanas procesu, ir jāpārliecinās par kamerā uzstādītās baltās krāsas līdzsvara atbilstību apgaismojumam. Starp citu, tas ir viens no būtiskākajiem elementiem pareiza krāsu attēlojuma sasniegšanai ja būs kļūdains krāsu līdzsvars oriģinālajam attēlam, tad sekojošajiem procesiem būs maza jēga.
Mūsdienu digitālās kameras jau sasniegušas tādu līmeni, ka automātiskā režīmā līdz noteiktai krāsu temperatūrai tās spēj pielāgoties gandrīz ideāli, tomēr mēdz būt tāda apgaismojuma krāsa, kad kamera ar to netiek galā.
Salīdzinoši precīzi strādā definētie krāsu līdzsvara režīmi, tomēr jāņem vērā, ka, piemēram, dienasgaismai ne vienmēr ir 5200K krāsu temperatūra. Tā mainās atkarībā no diennakts laika, mākoņu daudzuma, apkārtējās vides objektu krāsas. Līdzīgi arī mākslīgā apgaismojuma režīmam ne visām kvēlspuldzēm ir 3200K krāsu temperatūra.
Tādēļ visprecīzāk noteikt baltās krāsas līdzsvaru var ar pavisam elementāru metodi nofotografēt baltu papīra lapu pa visu kadru un pēc šīs lapas attēla nolīdzsvarot balto krāsu kamerā (šī metode dažādām kamerām ir atšķirīga). Turpinot bildēt šajā krāsu līdzsvara režīmā, būs pilnīgi skaidrs, ka uzņemtajā attēlā krāsas būs pareizas, tādas kā dabā. Protams, mainoties apgaismojuma apstākļiem, procedūra jāatkārto.
Monitora kalibrēšana
Daudzi, iespējams, šo terminu dzird pirmoreiz, jo, spriežot pēc internetā un fotodarbnīcās redzēto attēlu krāsu un blīvuma kļūdām, man nāk prātā tikai divi varianti. Vai nu cilvēkiem ir vienalga, kāda tā bilde izskatās, vai viņi vienkārši nezina par to, ka uzņemtie attēli ir pareizi jāapstrādā.
Katram datoram, protams, ir arī monitors. Nav būtiski, kādas firmas vai cik liels, svarīgi ir tas, cik precīzi tas spēj attēlot krāsas un spilgtumu. Un šeit sākas problēmas. Viens bildi ekrānā redz gaišu un pelēku, otrs to pašu bildi - tumšu un kontrastainu, trešajam ir zaļgans tonis. Kuram tā bilde rādās pareizi? Pilnīgi iespējams, ka nevienam, ja monitori nav kalibrēti.
Par baltu velti monitoru kalibrēt pilnīgi precīzi neizdosies, taču tā būs labāk nekā nekas. Piemēram, izmantojot bezmaksas vizuālās kalibrēšanas programmu Monitor Calibration Wizard 1.0, šo procesu var veikt pietiekami labi un izveidot savu krāsu profilu, kas ielādējas kopā ar Windows. Vienkārši monitora kalibrēšanas rīki ietilpst vairākās videokaršu programmās, piemēram, ATI Catalyst Control Center. Arī ar tiem pēc speciāla testa attēla var vizuāli līdzsvarot monitora spilgtumu, krāsas un gammu.
Līdzīgi var izmantot arī Adobe produktu Adobe Gamma, kas ietilpst visās Adobe Photoshop versijās.
Tomēr iepriekš minētie ir vizuālās metodes kalibrēšanas veidi. Lai pilnīgi precīzi kalibrētu monitoru, nepieciešams profesionāls rīks. Šāds rīks ir kolorimetrs. Vienu no lētākajiem risinājumiem piedāvā firma ColorVision ar Spyder (100300 USD). Tas apvieno programmatūras un aparatūras rīkus. Darbības būtība ir elementāra uz ekrāna atainojas monitora pamatkrāsas, un kolorimetrs, ko novieto uz monitora ekrāna un caur USB savieno ar datoru, pārbauda, cik pareizi tās attēlojas. Programmatūra analizē kolorimetra datus un izveido atbilstošu monitora profilu. Tas viss notiek automātiski un aizņem apmēram 20 minūtes.
Bieži vien pēc kalibrēšanas fotogrāfijas ekrānā vairs neizskatās tik košas un krāsainas. Tas ir tāpēc, ka ražotāji pircēju pievilināšanai izmanto spilgtuma un kontrasta taktiku, kas lieti noder, skatoties video, taču pilnīgi neder fotogrāfiju apstrādei.
Lai izvairītos no kļūdām, kalibrēšanu vēlams veikt, ja uz monitora nekrīt tieši saules stari, jo tad krāsu attēlojums būs neprecīzs, īpaši vizuālajā kalibrēšanā. Labāk lai ir puskrēsla. Monitora parametri jāiestata standarta režīmā un jāatslēdz jebkuras citas iespējamās kalibrēšanas programmas. Pirms kalibrēšanas monitoram ir jābūt vismaz stundu ieslēgtam. Lai krāsas vienmēr būtu ideālas, monitora kalibrēšanu vēlams veikt regulāri vismaz reizi mēnesī.
Attēla optimizācija ar datoru
Mums ir ideāli kalibrēts monitors, un sākumā jaukā, košā bildīte vairs neizskatās tik jauki, jo monitors pēc kalibrēšanas kļuvis mazkontrastains. Attēlam nepārprotami jāveic apstrāde.
Ja atļauj datu nesēja ietilpība, labāk fotografēt RAW formātā. Tas atrisinās daudz vairāk problēmu šajā posmā. Tomēr, ja ir fotografēts JPEG formātā un krāsu līdzsvars nav bijis ideāls, neuztraucieties viss vēl nav zaudēts. Simtiem un tūkstošiem pieejamo grafisko redaktoru ir gatavi izlabot kļūdas.
Jāsāk ar baltās krāsas līdzsvara izlabošanu. Tālāk seko attēla blīvuma un kontrasta regulēšana ar rīkiem Levels, Brightness/Contrast, Gamma. Ja krāsas vēl nav ideālas, tad talkā nāk rīks Color Balance. Tie atkarībā no programmas lielākoties ir pieejami gan automātiskā, gan manuālā režīmā.
Ja fotogrāfiju drukāsiet ar savu printeri, dažās programmās, piemēram, Adobe Photoshop, ir iespējams strādāt ar tā profilu, kas maksimāli tuvinās attēla krāsas uz monitora ekrāna nodrukātajai fotogrāfijai. Kopējot fotogrāfiju laboratorijās uz parastā fotopapīra, lielākoties jāizmanto standarta RGB profils, jo parasti visi digitālie printeri ar dažiem izņēmumiem ir līdzsvaroti tieši tam.
Nevainojama kopija
Lai iegūtu nevainojamas kvalitātes kopiju, ir jāsadarbojas četriem elementiem: kamerai, monitoram, apstrādei un galu galā printerim. Līdzīgi kā monitoram, arī printerim ir iespējams izveidot precīzu tā krāsu profilu, taču tas ir krietni dārgāks prieks (5002000 USD).
Monitorā krāsas veidojas no trim pamatkrāsām sarkanas, zaļas un zilas (RGB), taču fotokopija sastāv no četrām gaišzilas, purpura, dzeltenas un melnas (CMYK). Tieša krāsu apgriešana nepalīdzēs: abiem krāsu režīmiem nav viennozīmīgas saistības. Varētu jau datorā uzreiz strādāt CMYK režīmā, taču tas maz ko līdzēs attēls uz monitora tik un tā attēlosies RGB režīmā. Īstenība ir tāda jo labāks ir printera draiveris (tas strādā vienoti ar krāsu profilu), jo precīzāk krāsas tiek konvertētas no RGB uz CMYK. Mūsdienu printeriem ir gana labi profili, lai par to īpaši nerūpētos.
Lai iegūtu pilnīgi precīzu krāsu profilu printerim, profesionāļi arī šeit izmanto kolorimetru. Izdrukājot krāsu toņu testa attēlu, ar kolorimetru nosaka tās vai citas krāsas trūkumu un to kompensē jaunizveidotajā profilā.
Tomēr īstenība ir vēl skaudrāka būtu nepieciešams arī profils papīram, jo tam, kas nāk līdzi printerim, ir tikai līdzība ar patiesību. Papīru jūs izvēlaties paši, un tas būtiski attālina nevainojamas kopijas iegūšanu. Tādēļ vienmēr jālieto speciāls fotopapīrs, kas paredzēts noteiktam printerim. Arī tintes kvalitāte nav maznozīmīga. Drukājot visas tintes krāsas neizlietojas vienmērīgi, tādēļ rūpīgi jāseko, lai kāda no tām nebeigtos ātrāk. Un vienmēr jālieto printera ražotāja tinte.
Elmārs RUDZĪTIS,
foto ziņu aģentūras f64 fotogrāfs