Vai elektronisko sakaru bizness gatavs mainīties uz augšu?

 

Mūsdienās veiksmīga biznesa formulas kļūst aizvien daudzveidīgākas, sarežģītākas un noslēpumainākas. Var gadiem ilgi pūlēties, lai beidzot noķertu veiksmi aiz astes, bet var arī strauji gūt galvu reibinošus panākumus, pateicoties kādai ģeniālai (un parasti arī vienkāršai) idejai. Tas, kurš pirmais atradis risinājumu, arī plūc viskuplākos laurus vai arī to ātri vien saož un pārpērk kāds milzis. Citiem atliek vien atrast pašiem savus ģēnijus, noskatīties vai sadarboties. Interneta pakalpojumi ir viens no tiem virzieniem, kur netrūkst veiksmīgu biznesa piemēru, taču tie visi saistāmi nevis ar interneta pieslēguma parametriem (ar tiem vairs nevienu nepizbrīnīsi!), bet gan ar konkrētai mērķauditorijai paredzētu lipīgu saturu vai vilinošu funkciju.

 

Veiksmes līkloči

Viens no informācijas un komunikāciju tehnoloģijas dažādu virzienu pašreizējās konverģences stadijas rezultātiem ir nozares pilnīga transformācija. Protams, tas notiek ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Vēl pirms dažiem gadiem bažījāmies, vai spēsim izkļūt no nozari piemeklējušās globālās krīzes, bet nu, kad spara pilni atkal kāpjam augšup, derētu atcerēties, kas īsti toreiz notika. Īsi un kodolīgi: pārlieku strauji uzpūstais IT ziepju burbulis pārplīsa. Interneta biznesa (pārsvarā e-veikalu) bums lielākajā daļā gadījumu bija pārlieku sasteigts, cerībā uz milzu pelņu saradās daudz uzņēmumu, bet tirgus un, galvenais, lietotāji vēl nebija tam gatavi.

Vārdu sakot, vīnogas bija zaļas un arī tie, kas iedrošinājās pagaršot, ātri vien izspļāva tās laukā. Un visa šī ažiotāža tikai tādēļ, ka dažiem uzņēmumiem bija paveicies. Ilgu laiku viena no populārākajām interneta biznesa veiksminiecēm bija ASV kompānija Amazon.com (sākotnēji investējot 100 000 USD, tai izdevās gūt 26 miljonu USD lielus ieņēmumus), lai gan arī šī uzņēmuma vēsturē bijuši sāpīgi kritieni. Šobrīd viens no visbiežāk minētajiem veiksmīga interneta biznesa piemēriem ir eBay (ASV), kurš pārpircis arī populāro Skype ideju kopā ar visu uzņēmumu.

Biznesā nevajadzētu paļauties uz varbūtības teoriju: man izdosies tāpēc, ka viņiem izdevās. Katrā valstī un pat reģionā var būt atšķirīga biznesa situācija un vairāk vai mazāk ieinteresēti potenciālie klienti. Tomēr vienā ziņā gan situācija IKT nozarē ir krietni optimistiskāka nekā pirms dažiem gadiem. Tirgus ir ne vien nobriedis visdažādākajiem interneta satura pakalpojumiem, bet vēl vairāk – lietotāji tver visu jauno un interesanto kā izslāpuši. Īpaši tas attiecas uz interaktīvās komunikācijas pakalpojumiem. Un vēl jo vairāk tad, ja lietotājiem šķiet, ka viņi saņem kādu pakalpojumu bez maksas. Savukārt, raugoties no uzņēmēju pozīcijām, tieši tā var vissekmīgāk iegūt daudz klientu.

 

Skaipveidīgo ēra turpinās

Tāpēc jo svarīgāk ir saskatīt jauno ideju potenciālo lipīgumu, pirms to pamanījis kāds cits. Tieši tālab Skype piedāvātās bezmaksas sarunas savulaik ieguva tik vētrainu popularitāti un ASV interneta izsoļu nams eBay tik aši sarosījās, aptuveni pirms gada pārpērkot igauņu izstrādāto brīnumprogrammiņu kopā ar visu igauņu skandināvu kopfirmu par 2,6 miljardiem USD ar izredzēm nākotnē saņemt vēl 1,4 miljardus, ja arī turpmāk bizness nesīs plānotos augļus. Bet vai nesīs? Vismaz klientu izteiksmē – noteikti, bet, lai gūtu šai grandiozajai popularitātei atbilstošus ieņēmumus, ar bezmaksas sarunām vien nekādi neiztikt. Tāpēc arī kompānijai ir tālejoši mērķi Skype Out (zvani no Skype uz parastajiem telefoniem) un līdzīgu maksas pakalpojumu tālākā attīstībā. Kā aprēķinājuši eksperti, pat ja tikai astoņi procenti Skype lietotāju (to ir vairāk nekā 123 miljoni) izmantotu lētās starptautiskās sarunas Skype Out vai citus maksas pakalpojumus, uzņēmuma attīstībai ar to pilnīgi pietiktu.

Latvijā Skype ir ne mazāk izplatīts kā citās Eiropas valstīs, tomēr vismaz popularitātes ziņā šis interneta komunikācijas līdzeklis asi konkurē ar pašmāju draugiem.lv. Lai gan atšķirībā no Skype portāla mērķis (vismaz pagaidām) nav balss pārraide un arī tā lietotāju skaits diez vai jebkad būs skaitāms vairākos miljonos, tas joprojām ir visai iecienīts komunikācijas līdzeklis ar pievilcīgām papildfunkcijām, un tā lietotāju skaits aug pietiekami strauji.

Lattelecom rīkotajā starptautiskajā konferencē Pārmaiņu vadība 2006 Zviedrijas interneta eksperts, kompānijas Result.com direktors un līdzdibinātājs Ola Ālvarsons (Ola Ahlvarsson) pat nodēvēja draugiem.lv par vissekmīgāko saziņas tīkla projektu pasaulē – protams, rēķinot lietotāju skaitu uz katriem 100 Latvijas iedzīvotājiem. Novembra beigās draugiem.lv bija vairāk nekā 793 500 reģistrētu lietotāju (četru dienu laikā to skaits palielinājās aptuveni par 6 000) no 2,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Starp citu, četras naktis pēc kārtas pārbaudot datus, SP pārliecinājās, ka pulksten 1.30 tiešsaistē uzturējās no 4013 līdz 8566 lietotāju. Rupji rēķinot, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus, draudzējas draugos.  

Taisnību sakot, šādi rēķināt gan nebūtu īsti korekti, jo šī portāla lietotāji nav tikai Latvijas iedzīvotāji. Draugiem.lv izstrādātāji un īpašnieki ir puiši, kas iepazinuši veiksmīga biznesa īpašo garšu un zina arī to, ka attīstība nedrīkst apstāties. Tāpēc gan pats pirmdzimtais, gan tā pasaules tirgum pielāgotā web adrese www.frype.com (skaidrs, ka šāds sapludinātais nosaukums - friends+skype – izvēlēts apzināti, taču tieši par to kāda konkurences institūcija varētu celt pretenzijas) nodrošina komunikāciju 30 pasaules valodās, to skaitā arī grieķu, maķedoniešu, turku, serbu, spāņu, holandiešu u.c. Īpaši simpātiski, ka bez ievērības nav palicis arī latgaliešu dialekts.

Protams, runājot par biznesu, šīs idejas autors un uzņēmuma dibinātājs Lauris Liberts tai pašā Lattelecom konferencē atzina, ka šobrīd portālam nav īpaši daudz ieņēmumu avotu (lielākie no tiem – maksas īsziņas, lai aplūkotu statistiku par lietotāja profilu, lejupielādētu mūziku, kā arī reklāmas), bet jau tuvākajā nākotnē tikšot realizētas vairākas jaunas ieceres. Viena no tām, iespējams, būs tīkla spēles, kur portāla lietotāji varēs sacensties cits ar citu, varbūt nākotnē būs arī kāds īpašs stūrītis populāriem mūziķiem u. tml. Iespējams, šādi pievienotās vērtības pakalpojumi varētu sekmēt citu tautību iedzīvotāju plašāku iesaistīšanos aktīvo lietotāju pulkā. Katrā ziņā Lauris Liberts ir noskaņots visai optimistiski un cer, ka jau tuvākajos mēnešos draugiem.lv lietotāju skaits varētu pārsniegt miljona robežu.

Protams, latvieši ar saviem draugiem.lv nebūt nav tik unikāli, kā mums varbūt labpatiktos domāt. Lielbritānijā un Zviedrijā jau krietni pirms mums vētrainu popularitāti ieguva tiešsaistes tikšanās vietne www.lunarstorm.se. LunarStorm dibinātājs ir zviedrs Ričards Eriksons (Richard Ericsson), kurš sācis realizēt ideju par domubiedru tikšanās vietu internetā jau 1996. gadā. Tomēr īstu vērienu tā ieguva pēc dažiem gadiem, kad tā lielās publikas intereses dēļ bija jāpārveido par komercvietni. Zīmīgi, ka lapa ieguva LunarStorm vārdu no Ričarda Eriksona draudzenes interneta segvārda, un doma par šāda nosaukuma kompānijas dibināšanu dzima tieši tūkstošgades mijā, kad pulkstenis nosita divpadsmito pusnakts stundu. 2002. gadā meitasuzņēmums ar tādu pašu nosaukumu reģistrēts arī Dānijā, bet 2005. gadā – Lielbritānijā (www.lunarstorm.co.uk). LunarStorm nav iepzīšanās lapa, bet kas līdzīgs draugu un domubiedru forumam, kur 24 stundas diennaktī tiešsaistē var tērzēt par jebkuru tēmu – no politikas līdz pīrsingam.

 

Ab

out this site

Ko no tā varam mācīties?

Tieši par veiksmīgiem biznesa modeļiem, sadarbību un galvenajiem IKT nozares biznesa attīstības virzieniem bija runa arī Lattelecom organizētajā rudens konferencē Pārmaiņu vadība 2006, kura bija paredzēta uzņēmuma korporatīvajiem klientiem. Uz to bija uzaicināti pieredzējuši nozares eksperti, kuri pārstāvēja Microsoft EMEA, Lielbritānijas Nodarbinātības un pensiju departamentu, SAP NetWeaver, Cisco Systems, Skype Igaunijas biroju un konsultāciju uzņēmumu BBDO. Lai gan prezentāciju tēmas un analizētie biznesa virzieni bija atšķirīgi, tomēr secinājumi bija līdzīgi: pasaules attīstītākajās valstīs IKT nozare piedzīvo lielas (pārsvarā pozitīvas) pārmaiņas, sabiedrība aizvien aktīvāk iesaistās jaunu pakalpojumu izmantošanā.

Var teikt, ka populārākie interneta satura pakalpojumi jau sasnieguši sniega bumbas efektu: tā veļas uz priekšu un kļūst aizvien lielāka bez īpašām mārketinga aktivitātēm, jo to popularitāte jau pati par sevi ir vislabākā reklāma, kas ceļo no mutes mutē. Tomēr ne jau ar visiem IKT nozares pakalpojumiem tā notiek. Tāpēc konferences eksperti, stāstot par pozitīvo pieredzi no savas un citu nozares uzņēmumu prakses, rosināja sekot šiem piemēriem, sadarboties ar veiksmīgu pakalpojumu radītājiem, vienlaikus veidojot savus risinājumus.

Viena no Lattelecom pēdējo gadu nozīmīgākajām pārmaiņām ir spēcīgs ārpakalpojumu virziens. Uzņēmums to efektīvi realizē, gan atdalot no pamatbiznesa citus biznesa virzienus un veidojot meitasuzņēmumus, gan arī sniedzot ārpakalpojumus korporatīvajiem klientiem un valsts institūcijām. Šis virziens ir ļoti svarīgs ne vien Lattelecom un tā meitas uzņēmumiem, bet arī citiem sadarbības partneriem, tāpēc bija interesanti dzirdēt, kādi ārpakalpojumi interesē valsts institūcijas Lielbritānijā, kura pirmā sāka perspektīvo ārpakalpojumu virzienu.

Lielbritānijas Nodarbinātības un pensiju departamenta Stratēģisko finanšu pārmaiņu direktore Džekija Rosa pastāstīja, cik milzīga nozīme šajā iestādē ir informācijas sistēmām, kas īpaši radītas lielo datu apjomu detalizētai un niansētai apstrādei. Lielbritānijā ir 11,5 miljoni pensionāru, ar kuriem strādā 20 pensiju centri. Tur ir arī 500 nodarbinātības centri, kas rūpējas par darba meklētājiem kā par klientiem. Izstrādāts īpašs CRM risinājums, kurā integrēta klientu informācijas sistēma: tā apstrādā katru zvanu un ziņojumu, ievada to datubāzē. Tajā ir apkopota sīka informācija par katra reģistrētā darba meklētāja problēmām un risinājumiem.

Līdzīgi darbojas arī pensiju informācijas sistēma. Ar šo IS un dažādu reģistru palīdzību var atrast visus vajadzīgos datus par personām, kas vienlaikus pieder pie divām vai pat trim kategorijām, piemēram, bezdarbnieks un pensionārs vai pensionēts invalīds u. tml. Informācijas sistēmas ērti ļauj tikt galā arī ar visai sarežģīto personu datu meklēšanu pēc valsts teritoriālā dalījuma, kur ir 600 ģeogrāfisko teritoriju. Visas šīs milzu infrastruktūras apgrozījums gadā ir 4,3 miljardi angļu mārciņu.

Otrs Lattelecom stratēģiski svarīgākais pamatbiznesa virziens ir interneta risinājumi un daudzveidīgu interneta satura pakalpojumu piedāvājums. Tāpēc ne jau velti Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis un arī citu uzņēmumu pārstāvji vairākkārt minēja gan Skype, gan draugiem.lv kā veiksmīgu biznesa modeļu paraugus (starp citu, daudzi, iespējams, pat nezina, ka tieši Lattelecom Technology savulaik izstrādāja draugiem.lv platformu). Interneta resursi ir daudz elastīgāki nekā televīzija, ar to palīdzību var panākt lielas lietas. Svarīgi ir piedāvāt to, kas interesē klientus, sadarboties ar partneriem, bet neaizmirst arī par pašiem būtiskākajiem jebkura biznesa principiem – rentabilitāti un efektivitāti.

 

Gunta KĻAVIŅA