Latvijas sakaru nozares vecākais darbinieks
Latvijas sakaru nozares vecākais darbinieks
31. augustā apritēja 100
gadi, kopš dzimis Hugo Kūde, vecākais zināmais Latvijas
sakaru nozares darbinieks.
Hugo Kūde dzimis Rīgā, drēbnieka ģimenē,
kura Pirmā pasaules kara notikumu gaitā pārcēlās uz
dzīvi Raunā. H. Kūde beidzis Valsts Cēsu arodu skolu. 1927.
gada septembrī iesaukts obligātajā kara dienestā un
dienējis Latvijas armijas elektrotehniskajā divizionā. Pēc
instruktoru kursu beigšanas kaprālis norīkots par diviziona
štāba centrāles tehniķi un saimniecības komandas
instruktoru.
1929. gada maijā viņš demobilizējās un 6. telegrāfa-telefona
rajona Raunas sakaru kantorī strādāja montiera, vēlāk
tehniķa amatā. Sakarā ar traģisku notikumu
ugunsgrēku Raunā - H. Kūdes vārds minēts tā laika
žurnālā PTD DZĪVE (7/1938): - P. T. darbinieku
pašaizliedzība, pildot dienesta pienākumus. .. š. g. 10.
jūnijā ap pulksten 10 pasta operāciju istabā
iesteidzās montieris Kūde un izsaucās: mūsu malkas
šķūnītis deg! Pagalmā esošajam
šķūnim dega jumts. Pēc nedaudz mirkļiem dega jau
kooperatīva noliktava, veikals, pasta nams un skola
Seko apraksts,
kā darbinieki izglāba komutatoru un atjaunoja Raunas centrāles
darbību. 1930. gados viņš piedalījās skolēnu
militāri patriotiskā apmācībā. Lai izvairītos no
iespējamām padomju okupācijas varas represijām, 1941. gada
aprīlī H. Kūde ar ģimeni pārcēlās uz
Smilteni un stājās darbā vietējā sakaru kantorī.
Tur, ieskaitot kara laiku, viņš nostrādāja līdz 1949.
gada jūnijam, bet pēc tam līdz 1951. gada februārim -
Cēsu sakaru kantorī.
No 1951. gada februāra H. Kūde strādāja Rīgas
Tālsatiksmes telefona centrāles komutatoru zāles krosā
tehniķa, vecākā tehniķa un vecākā
elektromehāniķa amatā, apkalpoja komutatoru tehniskās iekārtas,
savienošanas līnijas, piedalījās komutatoru zāles
modernizācijā. Vēlākos gados, izveidojoties tālsakaru
pusautomātiskās telefona centrāles iekārtu iecirknim, H. Kūde
piedalījās tā attīstībā, modernizācijā
un ekspluatācijā.
Savas darba gaitas Rīgas Telegrāfa-telefona
centrālē Hugo Kūde beidza 1987. gada 4. jūnijā 81 gadu
vecumā, Latvijas sakaru nozarē nepārtraukti
nostrādājis 58 gadus. Ilgajos darba gados viņš bija
iedziļinājies telefonijas sakaru tehnikā un ekspluatācijas
jautājumos, godprātīgi pildīja savus pienākumus.
Viņam līdzās pirmās darba iemaņas guva daudzi
pazīstami Latvijas sakaru nozares darbinieki. Par teicamu darbu Hugo
Kūde apbalvots ar daudziem atzinības rakstiem, 1969. gadā
viņam piešķīra Latvijas Nopelniem bagātā sakaru
darbinieka goda nosaukumu.
H. Kūde aktīvi piedalījās uzņēmuma
sabiedriskajā dzīvē, 60 gadu vecumā vēl
piedalījās tā laika aktuālajos masu pasākumos - krosa
skrējienos. Fotogrāfijās viņš
iemūžinājis Tālsatiksmes telefona centrāles komutatoru
zāles un pusautomātikas ceha personālijas un notikumus kopš
1951. gada. Kad 95. mūža gadā viņš tika sumināts Lattelekom
muzejā, vēl ar optimismu raudzījās uz dzīvi un
interesējās par notikumiem sakaru nozarē, dalījās
atmiņās, kas atainotas arī grāmatā Telekomunikāciju
vēsture III.
Ilmārs POLIS
31. augustā apritēja 100 gadi, kopš dzimis Hugo Kūde, vecākais zināmais Latvijas sakaru nozares darbinieks.
Hugo Kūde dzimis Rīgā, drēbnieka ģimenē, kura Pirmā pasaules kara notikumu gaitā pārcēlās uz dzīvi Raunā. H. Kūde beidzis Valsts Cēsu arodu skolu. 1927. gada septembrī iesaukts obligātajā kara dienestā un dienējis Latvijas armijas elektrotehniskajā divizionā. Pēc instruktoru kursu beigšanas kaprālis norīkots par diviziona štāba centrāles tehniķi un saimniecības komandas instruktoru.
1929. gada maijā viņš demobilizējās un 6. telegrāfa-telefona rajona Raunas sakaru kantorī strādāja montiera, vēlāk tehniķa amatā. Sakarā ar traģisku notikumu ugunsgrēku Raunā - H. Kūdes vārds minēts tā laika žurnālā PTD DZĪVE (7/1938): - P. T. darbinieku pašaizliedzība, pildot dienesta pienākumus. .. š. g. 10. jūnijā ap pulksten 10 pasta operāciju istabā iesteidzās montieris Kūde un izsaucās: mūsu malkas šķūnītis deg! Pagalmā esošajam šķūnim dega jumts. Pēc nedaudz mirkļiem dega jau kooperatīva noliktava, veikals, pasta nams un skola Seko apraksts, kā darbinieki izglāba komutatoru un atjaunoja Raunas centrāles darbību. 1930. gados viņš piedalījās skolēnu militāri patriotiskā apmācībā. Lai izvairītos no iespējamām padomju okupācijas varas represijām, 1941. gada aprīlī H. Kūde ar ģimeni pārcēlās uz Smilteni un stājās darbā vietējā sakaru kantorī. Tur, ieskaitot kara laiku, viņš nostrādāja līdz 1949. gada jūnijam, bet pēc tam līdz 1951. gada februārim - Cēsu sakaru kantorī.
No 1951. gada februāra H. Kūde strādāja Rīgas Tālsatiksmes telefona centrāles komutatoru zāles krosā tehniķa, vecākā tehniķa un vecākā elektromehāniķa amatā, apkalpoja komutatoru tehniskās iekārtas, savienošanas līnijas, piedalījās komutatoru zāles modernizācijā. Vēlākos gados, izveidojoties tālsakaru pusautomātiskās telefona centrāles iekārtu iecirknim, H. Kūde piedalījās tā attīstībā, modernizācijā un ekspluatācijā.
Savas darba gaitas Rīgas Telegrāfa-telefona centrālē Hugo Kūde beidza 1987. gada 4. jūnijā 81 gadu vecumā, Latvijas sakaru nozarē nepārtraukti nostrādājis 58 gadus. Ilgajos darba gados viņš bija iedziļinājies telefonijas sakaru tehnikā un ekspluatācijas jautājumos, godprātīgi pildīja savus pienākumus. Viņam līdzās pirmās darba iemaņas guva daudzi pazīstami Latvijas sakaru nozares darbinieki. Par teicamu darbu Hugo Kūde apbalvots ar daudziem atzinības rakstiem, 1969. gadā viņam piešķīra Latvijas Nopelniem bagātā sakaru darbinieka goda nosaukumu.
H. Kūde aktīvi piedalījās uzņēmuma sabiedriskajā dzīvē, 60 gadu vecumā vēl piedalījās tā laika aktuālajos masu pasākumos - krosa skrējienos. Fotogrāfijās viņš iemūžinājis Tālsatiksmes telefona centrāles komutatoru zāles un pusautomātikas ceha personālijas un notikumus kopš 1951. gada. Kad 95. mūža gadā viņš tika sumināts Lattelekom muzejā, vēl ar optimismu raudzījās uz dzīvi un interesējās par notikumiem sakaru nozarē, dalījās atmiņās, kas atainotas arī grāmatā Telekomunikāciju vēsture III.
Ilmārs POLIS