Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Tava pirmā digitālā kamera – pēcapstrāde

   

Tava pirmā digitālā kamera – pēcapstrāde

 

Nobeigums.

 

Attēla izdrukāšana vai digitāla publicēšana

Kad attēls ir apstrādāts un izlabotas visas kļūdas, tam ir jāveic pēdējais pēcapstrādes posms – nonākšana pie skatītāja. Tikai tādā veidā uzņemtajai fotogrāfijai būs paliekoša nozīme. Agrāk fotogrāfiju varēja tikai nokopēt uz fotopapīra vai cita ar emulsiju pārklāta materiāla, bet tagad to var kopēt uz papīra, sūtīt pa e-pastu, publicēt interneta lapās, portālos, drukāt uz papīra, auduma, porcelāna, metāla un pat uz šokolādes.

 

Tradicionālā kopēšana

Tradicionāli fotogrāfijas kopē uz fotopapīra un kārto albumos, kas arī mūsdienās, izņemot publicēšanu interneta lapās, ir populārākais veids, kā parādīt attēlu skatītājiem. Krāsainais process vienmēr ir bijis daudz sarežģītāks par melnbalto. Mājas apstrādi tam veikt ir diezgan grūti un, galvenais, laikietilpīgi. Un laiks mūsdienās ir nauda, un naudas mums vienmēr ir par maz. Līdz ar to fotogrāfi vairs nesēž vannas istabās un fotogrāfijas nekopē, bet uztic šo darbiņu fotolaboratorijām.

Laboratorijās lielākoties fotogrāfijas kopē jeb, pareizāk sakot, digitāli drukā uz analogā fotopapīra. Atšķirībā no analogās kopēšanas, kurā attēla kopēšana notika ar kvēlspuldzes palīdzību, izmantojot gaismas filtrus, digitālā drukāšana notiek ar RGB (red, green, blue) lāzera staru palīdzību 300 dpi izšķiršanas spējā. Šis drukāšanas veids ir daudz ražīgāks un precīzāks par analogo. Process notiek datorizēti, to vada un uz monitora kontrolē datoroperators, bet fotopapīra apstrāde notiek ķīmiski.

Tā kā lielākā daļa uzņemto fotogrāfiju ir krāsainas, kopēšana notiek uz krāsainā fotopapīra ar polietilēna pamatni, kas nodrošina fotogrāfijas fizisko un mitruma izturību, kā arī ļoti ātru apstrādi. Viss process aizņem aptuveni 10–15 minūtes. Kopēšanu uz melnbaltā fotopapīra praktiski nepiedāvā neviena fotolaboratorija ar digitālo druku, jo tām neatmaksājas aizņemt veselu kaseti ar melnbalto papīru, kas būs nepieciešams vienam cilvēkam no tūkstoša. Izņēmums ir lieli pasūtījumi vai lieli formāti, kad viss kasetē ieliktais papīrs tiek iztērēts.

Amatieru fotogrāfiju kvalitātei bieži vien (it īpaši, ja fotogrāfijas uzņemtas labā apgaismojumā) pietiek, ja no datu nesēja tās pa taisno sūta uz drukāšanu. Operators attēlus vajadzības gadījumā pielabos. Taču, lai iegūtu tiešām labu attēla kvalitāti, vēlams apstrādi veikt datorā pašam un iztikt bez operatora apstrādes. Tomēr nepietiek tās vienkārši apstrādāt ar datoru. Tās ir jāapstrādā pareizi.

Nav noslēpums, ka datoru monitori ir atšķirīgi gan krāsu, gan gaišuma un kontrasta ziņā. Tāpat arī atšķiras fotolaboratorijas datoroperatora monitors. Taču fotolaboratorijas monitors ir kalibrēts tā, lai attēls būtu vienāds gan uz ekrāna, gan uz uzkopētās fotogrāfijas. Tādēļ, pirms drukāt svarīgus attēlus, monitors ir jāpielāgo drukas mašīnai. To var izdarīt ļoti vienkārši, netērējot lielus līdzekļus. Jāpaņem dažas testa bildītes, vēlams ar dažādiem sižetiem un apgaismojumu. Jānodrukā pilnīgi bez jebkādas papildu apstrādes un datoroperatora iejaukšanās. Lai arī nokopēto testa bilžu kvalitāte varbūt nebūs ideāla, svarīgi ir pēc tām pielabot sava monitora krāsas, kontrastu un gaišumu, lai attēli monitorā un fotogrāfijā neatšķirtos. Ja process būs veikts pareizi, turpmāk varēs droši apstrādāt fotogrāfijas savā datorā, zinot, ka gala attēls būs tieši tāds, kā autors ir iedomājies.

 

Printēšana

Līdz ar digitālās fotogrāfijas izaugsmi, nesnauž arī datoru printeru ražotāji. Dažos gados tintes printeru kvalitāte ir attīstījusies tik tālu, ka ar fotoprinteri drukātie attēli kvalitātes ziņā praktiski neatšķiras no fotolaboratorijās kopētajiem. Tas ir panākts ar augstas kvalitātes tinti un ļoti smalkām drukāšanas galviņas sprauslām. Drukāšana notiek līdz 1200 dpi izšķiršanas spējā.

Tipiskā četru krāsu tintes printeru drukāšanas tehnoloģija atšķiras ar to, ka drukāšana notiek nevis RGB formātā, bet CMYK (cyan, magenta, yellow, key (black)). Tas saistīts ar to, ka krāsu slāņi tiek klāti cits citam virsū un krāsas summējas. Teorētiski pietiktu tikai ar CMY, taču praktiski dažādu iemeslu dēļ papildus nepieciešama melnā krāsa. Lai vēl vairāk uzlabotu attēla kvalitāti, piemēram, sejas krāsu, pastāv arī sešu un astoņu krāsu printeri.

Arī speciāli foto lāzerprinteri ar krāsu sublimācijas tehnoloģiju spēj sasniegt ļoti augstu kvalitāti, taču to cena ir pārāk augsta, lai tie kļūtu draudzīgi ikdienas lietotājam. Tos izmanto speciālām vajadzībām, lai iegūtu attēlus uz fotogrāfijai netradicionālām virsmām, piemēram, metāla.

Lai iegūtu maksimālu attēla kvalitāti, jāņem vērā attēla monitorā un ar printeri izdrukātā attēla saskaņotība, kā arī drukāšana jāveic tikai un vienīgi uz speciāla fotopapīra, kas paredzēts konkrētajam printerim.

Atšķirībā no tradicionālās kopēšanas uz parasta fotopapīra, drukāšanai ar printeri ir priekšrocības – fotogrāfiju var izdrukāt augstā kvalitātē dažu minūšu laikā pēc fotografēšanas, neizejot no mājas, pat neizņemot datu nesēju no kameras. Tomēr jāpiemin arī negatīvā iezīme – fotoprinteru fotopapīrs ir diezgan nenoturīgs pret mitrumu, jo attēls ir veidots ar tinti un to ir viegli sabojāt, kaut vai neuzmanīgi paņemot fotogrāfiju mitrās rokās.

 

Digitālā publicēšana

Trešais populārākais, iespējams, jau pats populārākais veids, kā foto vēstījumu nodot citiem, ir digitālo fotogrāfiju ievietošana interneta portālos, sūtot pa e-pastu vai ar FTP servera starpniecību. Šī popularitāte saistīta ar pieejamām platjoslas interneta cenām un vispārējo interneta popularitāti.

Attēla sūtīšana pa e-pastu vai FTP ir būtiska, ja nepieciešams konkrētam cilvēkam nosūtīt pilna izmēra fotogrāfijas. Taču trūkums ir tāds, ka fotogrāfijas redz tikai viens vai daži adresāti. Lai attēlus redzētu daudzi skatītāji, tie jāpublicē kādā interneta medijā. Un šo medija lomu šobrīd ir uzņēmušies vairāki interneta portāli, kas atšķiras ar sava pakalpojuma - fotogalerijas - virzību.

Lielākais attēlu skaits ir tajās publiskajās fotogalerijās, kur lietotājiem tiek ļauts publicēt visus uzņemtos attēlus. Tās parasti uztur firma, kas ar šīm fotogrāfijām taisa biznesu – nodrošina fotogrāfiju kopēšanu, autoram pasūtījumu veicot no savas attēlu galerijas. Šāda publiska web galerija ir, piemēram,  fotki.lv. Citas firmas publiskas galerijas neveido, taču nodrošina fotogrāfiju drukāšanu, izmantojot web lapu.

Otrs publisko fotogaleriju veids ir piesaistīts kādam web pakalpojumu sniedzējam vai mediju portālam, kas galeriju uztur kā bonusu saviem pakalpojumiem un reklāmdevēju piesaistīšanai. Šādas galerijas ir, piemēram, foto.inbox.lv, foto.apollo.lv, www.tvnet.lv/resources/albums.

Vēl var pieminēt īpašu kategoriju – draugiem.lv. Katrs savam vai drauga profilam var pievienot fotogrāfijas, kas pēc profila īpašnieka izvēles var būt publiski pieejamas citiem. Protams, tas ir bizness – fotogrāfijas var pievienot tikai par naudu.

Pastāv arī brīvās fotogalerijas, kur fotogrāfijas var publicēt tie, kam nav iespēju citur ievietot bildi, lai to varētu apskatīt – www.bildez.lv. Dažas web lapas veido ko līdzīgu draugiem.lv, piemēram, www.poga.lv.

Manuprāt, vērtīgākās ir galerijas vai foto portāli, kuros īpašnieki ierobežo attēlu publicēšanu, lai autori izvietotu tikai labākās fotogrāfijas un piedalītos diskusijās. Šādus portālus Latvijā veido entuziasti. Bizness? Parasti nekāds, jo reklāmdevējiem Latvijā fotolapu apmeklējums ir par mazu. Šāds portāls ir, piemēram, www.erfoto.lv, kur iesācējam ir atļauts publicēt tikai vienu fotogrāfiju dienā, un tai jābūt ar noteiktu māksliniecisku vērtību. Līdzīgi nesen sācis darboties arī www.shutter.lv.

Ja ir zināšanas un iespējas, jebkurš var izveidot savu fotogaleriju internetā. Nepieciešama tikai vieta uz kāda servera, kur to izvietot. Tas var būt savs vai drauga serveris vai brīvā vieta web lapai, ko piedāvā gandrīz visi interneta pakalpojumu sniedzēji.

Vienkāršākas galerijas HTML formātā var izveidot, izmantojot kādu attēlu pārlūkprogrammu, piemēram, ACDSee. Arī grafiskais redaktors Adobe Photoshop piedāvā izveidot web albumu. Ja ir lielākas zināšanas web lapu izstrādē un uzturēšanā, tad internetā ir atrodami dažādi gatavi bezmaksas scenāriji (scripts), kas nodrošinās interaktīvu web fotogaleriju.

Noslēgumā vēlos teikt visiem lasītājiem fotogrāfa Borisa Koļesņikova vārdiem – labu gaismu!

Elmārs RUDZĪTIS

Foto ziņu aģentūras f64 fotogrāfs

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001