Tiesiska valsts - ar tiesu informācijas sistēmu

 

 

- Klusumu tiesas zālē! Tiesa nāk! – Dzirdot šādu vai līdzīgu oficiālo tiesas sēdes ievadfrāzi, visi klātesošie pietrūkstas kājās un godbijīgi saspringst: kas nu būs, ko tiesa nolems. Lielākā daļa sabiedrības gan tiesu darbu vairāk vērtē pēc skaļi (un nereti – visai subjektīvi) plašsaziņas līdzekļos izskanējušiem skandalozajiem tiesu procesiem vai spožām advokātu runām populārās kinofilmās. Bet diez vai daudzi zina, ka līdz 2002. gadam tiesas Latvijā nebija nodrošinātas pat ar datoriem un liela daļa biezo tiesvedības sējumu bija rakstīti ar rakstāmmašīnu vai pat rokrakstā. Un ne jau tiesu darbinieki vainojami par dažkārt lēno lietu izskatīšanas gaitu. Tāpēc tagad, kad astoņu gadu darba rezultātā tapis Lursoft IT izstrādātās Tiesu informācijas sistēmas (TIS) pirmais posms, ir vērts uzzināt, kā tā uzlabo un modernizē tiesu darbu. Par to SP stāsta SIA Lursoft IT direktors Ainars BRŪVELIS.

 

Kāpēc vajadzīga TIS?  

Valsts ir tērējusi milzu naudu gan likumdevējas, gan izpildvaras nodrošināšanai ar datoriem un sistēmām; sistēmas un datori iestādēs ir vairākkārt mainīti; tiek veidoti desmitiem reģistru, kuru jēga nereti ir apšaubāma, bet tiesas – vesela valsts vara, – līdz pat pēdējiem šīs tūkstošgades gadiem vispār nebija nodrošinātas nedz ar datoriem, nedz ar datu apstrādes sistēmu. Bet tiesa ir vieta, kurā mainās īpašuma tiesības, kur var mainīties personas dzīves svarīgākie dati! Tādēļ, lai panāktu tiesu varas darba nodrošinājumu atbilstoši mūsdienīgām prasībām, 1998. gadā tika uzsākts projekts, lai katrs tiesu darbinieks būtu nodrošināts ar datoru un centralizētu TIS sistēmu. Pirmkārt, šī sistēma nepieciešama pašai tiesai un tiesu darbiniekiem, lai atvieglotu un paātrinātu to darbu, otrkārt, TIS ir nepieciešama, lai tiesās radītie dati ātrāk nonāktu citās sistēmās un reģistros.

Latvijas vienotās tiesu informācijas sistēmas pirmā posma noslēgums šogad ir viens no būtiskākajiem Lursoft IT veikumiem. TIS projekts tapis pēc valsts pasūtījuma, Lursoft IT uzvarot vairāku pretendentu konkurencē. Lursoft IT atbildība šajā projektā, kurā ir arī citi partneri, ir pašas sistēmas izstrāde. Rezultātā šobrīd ir radīta sistēma, kas ļauj centralizēti strādāt vairāk nekā 1600 TIS lietotājiem – tiesnešiem, tiesnešu palīgiem, tiesas sekretāriem visās 38 Latvijas tiesās.

Kas šajā sistēmā būtisks? Vispirms jau plaša, visus tiesu procesus un instances aptveroša struktūra. Valsts reģistri ir samērā vienkāršas vertikāli integrētas sistēmas, kuras parasti apraksta dažus konkrētus subjekta veidus (personas, automašīnas u.c.). Tiesu sistēmā pēc būtības jāidentificē un jāspēj aprakstīt jebkuru personu, lietu un tiesību savstarpējās attiecības. Turklāt arī lēmumu pieņemšanas daudzpakāpju process nav triviāls.

Otrkārt, apjoms. Zināms, cik Latvijā ir personu un automašīnu, un cik to nāk klāt katru mēnesi. Bet tiesas izskata gan laulības šķiršanu, gan mantiskus strīdus, gan kriminālus un administratīvus pārkāpumus. Katru mēnesi tiek sākts līdz 10 000 jaunu lietu, bet vienas lietas apjoms var aizņemt desmitiem sējumu informācijas.

TIS ir veidota kā centralizēta elektroniska sistēma, līdz ar to dati nav atkārtoti jāpārvada, piemēram, lietas pārsūdzēšanas gadījumā, - tos uz augstāko instanci var paņemt elektroniski. Sistēmā korekti ievadot visus pieprasītos datus, kas nepieciešami procesam, desmitiem cilvēku nav vairs manuāli jāievada valstij nepieciešamā tiesu statistika, - sistēma visus nepieciešamos statistikas datus pārrēķina automātiski. Sistēma ļauj centralizēti plānot tiesu sēdes, pa minūtēm sadalot tiesu sēžu telpas pat vairākus gadus uz priekšu. Sistēmā ir iespējams iepazīties ar citu tiesnešu un tiesu publiskotajiem nolēmumiem (spriedumiem), tādējādi veidojot vienotu tiesu praksi.

Lai gan sistēmas veidošanas pamatmērķis bija nodrošināt pašu tiesu darba automatizāciju, daļa no informācijas ar Tieslietu ministrijas lēmumu ir padarīti pieejami arī plašākai sabiedrībai, piemēram, tiesu kalendārs un statistika redzama arī tiesu portālā (www.tiesas.lv). Šai informācijai ir divas daļas - publiski pieejamā un tikai profesionāļiem paredzētā.

- Mums izdevies radīt vienu no tehnoloģiski modernākajām tiesu informācijas sistēmām, - stāsta Ainars Brūvelis. - Daudzās lielās valstīs šādu centralizētu tiesu sistēmu nav, un viņi izrādījuši interesi par mūsu pieredzi, arī no Vācijas, ASV.

 

Jauns darba ritms tiesnešiem

Cerams, ka nākotnē tiesu darbiniekam nebūs jālauza galva par TIS datiem, - viņš tikai ierakstīs datorā uzņēmumu reģistrācijas numuru vai procesā iesaistītās mantas kodu un saņems nepieciešamo informāciju no reģistriem. Ja tiesas sprieduma rezultātā mainīsies, piemēram, personas tiesības (vai nu tā būtu šīs pašas personas brīvības ierobežošana vai saistās ar tai piederošām lietām), datiem par šiem lēmumiem būtu automātiski jānonāk attiecīgajos reģistros. Jau šobrīd visa statistika tiek pārrēķināta reizi dienā vai īpašos gadījumos - brīdī, kad izdarīts pieprasījums. Tādēļ ir būtiski panākt, lai visa informācija visā valstī un katrā darba vietā tiktu vadīta savlaicīgi un korekti.

Kad datorizētajā tiesu sistēmā ienāk jauna lieta, Lursoft IT vadītā sistēma nodrošina tās nonākšanu pie konkrētā lēmēja, piemēram, tiesas priekšsēdētāja, un atgādina, ka jāpieņem lēmums par lietas tālāku virzību. Atbildīgā persona lemj, kuru tiesnesi nozīmēt lietas izskatīšanai vai arī lietu neizskatīt, jo tā nav atbilstoši noformēta. Atbilstoši tiesneša izdarītajai izvēlei sistēmā, lieta tiek automātiski nosūtīta vai nu pie nozīmētā tiesneša, vai atpakaļ uz kanceleju. Nozīmējot sēdi, sistēma ļauj producēt gan procesam atbilstošo lēmumu, gan iesaistīto personu uzaicinājumu uz tiesu.

 

Piekļuve – ierobežota

TIS mērķis sākotnēji bija tiesu darbinieku darbavietu datorizācija, nevis publiska reģistra radīšana. Tomēr darba gaitā izrādījās, ka būtiski ir lielu daļu informācijas, kas sabiedrību varētu interesēt, padarīt publiski pieejamu, turklāt, gandrīz visos gadījumos tai būtu jābūt detalizētākai.

     - Uzskatu, ka visiem jābūt pieejamam visam, kas ir publisks, jo tajā ir publiskā tiesas procesa jēga,- domā Ainars Brūvelis. - Tomēr, tā kā šī informācija satur personas datus, publiskajai piekļuvei noteikti vajadzīga lietotāja identifikācija – ar elektronisko parakstu vai paroli (sistēma to nodrošina).

Publiski pieejamās tiesu lietas skar tiesu ikdienu. Izveidota atsevišķa sadaļa, kas ļauj iegūt informāciju no tiesu informācijas sistēmas. Portālā www.tiesas.lv ir satura sadaļa, kur var aplūkot visu 38 Latvijas tiesu kalendāru. Ja kādu interesē, piemēram, kas notiek Augstākās tiesas senātā, attiecīgajā ailē jāaktivizē saite skatīt un var redzēt nākamo dienu sēžu sarakstu. Kalendārā minētas arī slēgtās sēdes (ar atzīmi Informācija nav izpaužama), kur nevar piedalīties nepiederoši apmeklētāji. Visdrīzāk tās ir civillietas, kas skar laulības šķiršanu, bērna adopciju u. tml. Tās var būt arī saistītas ar valsts noslēpumu vai valsts nodevību.

TIS sistēmā tiek radīti arī dažādi statistikas dati. Piemēram, cik lietas šogad izskatītas katrā rajonā, vidējais lietu izskatīšanas laiks, cik pieteicēju ir administratīvajās lietās, cik ir krimināllietu, kur kāds no tiesājamiem ir ārvalstnieks u. tml.  

Visi dati, kas attiecas uz tiesas sēžu kalendāru un kopējo statistiku, ir publiski pieejami. Diemžēl precīzas lietu klasifikācijas trūkuma dēļ, kā arī brīvas formas lēmumu dēļ šobrīd nav iespējams nodrošināt automātisku pieeju pat visiem nolēmumiem. Piemēram, parastā gadījumā visiem Administratīvās tiesas lēmumiem būtu jābūt publiskiem, taču praksē izrādās citādāk. Piemēram, adopciju bieži vien izlemj bāriņu tiesa, kas pieņem administratīvu lēmumu slēgtā sēdē. Bet, ja kāda no pusēm šo lēmumu pārsūdz administratīvajā tiesā, tad pēc likuma burta tās lēmums, kas saturēs arī adopcijas personu datus, būs publisks. Savukārt, normatīvajos aktos ir noteikts, ka adopcijas lietas drīkst izskatīt tikai slēgtos procesos. Tāpat laulību šķiršana tiek izskatīta slēgtā sēdē, savukārt, ja lieta var būt saistīta arī ar mantiskām pretenzijām, parasti nav ierobežojuma šīs informācijas publiskai pieejamībai.

Tātad pirms nolēmumu publiskas pieejamības nodrošināšanas diemžēl  katrs no tiem jāpārskata, lai tas nekļūtu pieejams procesā neiesaistītām pusēm un jādzēš visas tiešās vai netiešās norādes, pēc kurām varētu identificēt procesa dalībniekus.

 

Autorizācija – sabiedrības aizsardzībai

Informācijas publiskums nenozīmē neierobežotu informācijas pieejamību, jo ir jāievēro fizisko personu datu aizsardzības likums. Nereti šīs robežas pārkāpj arī žurnālisti, uzskatot, ka viņiem jābūt pieejamam visam, un var publicēt visu. Bet, ja šādu privātu vai slepenu informāciju publicē, parasti vienmēr atrodas kāds, kas to izmanto noziedzīgām darbībām. Lietām, kas skar nepilngadīgos, dzimumnoziegumus, valsts noslēpumus, vienmēr jābūt slēgtai informācijai, lai kā mediji censtos to iegūt vai kāds slimīgs cilvēks gribētu šo informāciju uzzināt. Nez vai izvarotai personai bez pašas piekrišanas būtu patīkami lasīt dzeltenajā presē nolēmumu, kuros sīki izklāstītas visu personu darbības, iegūtās slimības vai tamlīdzīgi dati.

 

Rindā … uz tiesu

TIS sistēma joprojām attīstās, un daudzos gadījumos paātrina tiesnešu darbu, taču tā nav ne Lursoft IT, ne tiesnešu vaina, ka procesi dažkārt velkas gadiem. Nereti rodas situācijas, kad likumdevējs, mainot likumus, uzlicis tiesnešiem papildu pienākumus, nepadomājot, cik daudz resursu tas prasīs. Uzskatāms piemērs ir administratīvā tiesa, kur sēdes šobrīd tiek nozīmētas uz 2008. gada maiju! Viss saplānots pa minūtēm. Tāds milzu apjoms ir tāpēc, ka likumdevējs, labu gribēdams, paredzējis, ka administratīvajā tiesā var pārsūdzēt valsts iestāžu lēmumus. Likuma brāķa vai ierēdņu nekompetences dēļ ierēdņu lēmumi dažkārt ir neskaidri, un tos pārsūdz administratīvajā tiesā, bet tur ir tikai tik tiesnešu un telpu, cik ir, un viņi var izdarīt tik, cik var izdarīt.

Nesen internetā bija publicēts pētījums par tēmu, ka Latvijas cilvēktiesības visvairāk pārkāpj likumdevēji. Jā, tiesības uz ātru un taisnīgu izlemšanu nepārkāpj Tieslietu ministrija vai tiesa, bet likumdevējs! Aiz bezkaislīga statistikas cipara 1 (viena lieta) var būt desmitiem sējumu, tūkstošiem lappušu, kas ir jāapstrādā. Piemēram, spriedums Bankas Baltija lietā pirmajā instancē ir 1000 lappušu garš dokuments! Cik šādu lietu ienāk gadā? Līdz 24. augustam tiesās ienākušas 35 000 civillietas, vairums no tām tiek izskatītas dažu mēnešu laikā, bet administratīvās lietas saplānotas līdz 2008. gadam.

 

Sasaiste ar citiem reģistriem

Viens no svarīgākajiem darbalaukiem nākamajam TIS posmam ir sasaiste ar citiem reģistriem. Ir tehniski izstrādāta sasaiste gan ar Iedzīvotāju reģistru, gan ar CSDD. Saite ar Uzņēmumu reģistru jau darbojas – ir iespēja uzreiz iegūt informāciju elektroniskā veidā. Nav jāievada visi dati par uzņēmumu, - tikai reģistrācijas numurs - un visa informācija no UR ienāk automātiski.

Otrs darba virziens nākamajam TIS posmam - publiskās pieejamības paplašināšana TIS sadaļām, aparšreģistru veidošana. Bet jau tagad var teikt, ka TIS ir nenovērtējams palīgs visiem tiesu darbiniekiem, un tiesu lietas ar šīs lieliskās elektroniskās asistentes palīdzību noteikti ritēs uz priekšu raitāk.

 

Gunta KĻAVIŅA