Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

E-VESELĪBA: TEMPI UN VAJADZĪBAS

   

E-VESELĪBA: TEMPI UN VAJADZĪBAS

2005. gada augustā Veselības ministrija apstiprināja e-veselības pamatnostādnes turpmākajiem desmit gadiem. Šogad maijā izstrādāts arhitektūras dokuments, kur redzams, ka slimnīcu IS un elektronisko pacienta karšu ieviešanai plānoti 36 mēneši, valsts neatliekamās palīdzības IS ieviešanai – 48 mēneši. Līdz 2007. gada martam tiks izstrādāts pamatnostādņu ieviešanas plāns. Vai šādi tempi nav par gausiem? Vai 10 gadus plāno tādēļ, ka valsts gatavojas e-veselībā ieguldīt daudzus miljonus? To pārrunājām ar Māri Rēvaldu, Veselības centra 4 valdes priekšsēdētāju.

 

Ārsta balsts - elektroniskās datubāzes

Mūsdienās ārsta darbs nebalstās tikai uz informāciju, ko viņš iegūst tieši no pacienta. Liela daļa nāk digitālā formātā no speciālajām izmeklēšanas nodaļām vai diagnostikas centriem. Tādēļ arī Latvijā jau tagad daudzās ārstu praksēs un veselības iestādēs elektroniskie dati aizstāj papīra formātā glabātos, kas arhīvos aizņem milzīgas platības, bet ir neērti lietošanai: grūti atrodami, salīdzināmi un analizējami, arī grūti aizsargājami. Nereti tie ir izkliedēti – rentgena attēli glabājas pie pacienta vai iestāžu arhīvos. Tas apgrūtina diagnostisku.

Šīs grūtības ir vienkārši novēršamas, lietojot elektroniskas datubāzes (DB), kur visi pacienta dati (gan vizuālās diagnostikas, gan arī rakstiskie) glabājas vienkop. Tad ārsts var strādāt ideālos apstākļos – dati ir pieejami jebkurā laikā, iespējams izsekot procesu dinamikai, objektīvāk izvērtēt pacienta stāvokli.

Pasaules medicīnā dators šos uzdevumus pilda jau sen, visur ieviestas pacientu DB, daudzviet arī ārstu biroju darba organizēšanas programmas un hospitāļu informācijas sistēmas (HIS). Iespēju robežās tas noticis arī Latvijā, katrai iestādei ejot savu ceļu.

 

Vietējie e-produkti

Jau 90. gados aizsākās pirmie mēģinājumi konsultēt pacientus, izmantojot e-pastu. (Interesanti, ka vēl padomju laikā VEF inženieri bija izveidojuši telemedicīnas sistēmu, kas kardiogrammas pārvērta skaņas signālos un noraidīja pa telefona līniju uz diagnostikas centru, kur tos varēja nolasīt. Vēlāk šī prakse tika pārtraukta, un jaunie, modernizētie telemedicīnas projekti LR atbalstu neguva, bijušie VEF inženieri tos īstenoja Izraēlā un kopš 90. gadu beigām izplata pasaules tirgū).

Latvijā tiek lietoti triju vietējo uzņēmumu produkti. Mikrotīkls (Arnis Riekstiņš) radījis līdz šim labākos, veicot investīcijas gan pacientu DB, gan hospitāļa IS izveidē. Pēdējā ieviesta SIA Ādažu privātslimnīcā – miniatūra IS, kas nodrošina perfektu materiālo resursu uzskaiti. Tomēr šis produkts ir ne tikai labs, bet arī dārgs, tāpēc ir maz pieprasīts. Mikrotīkls IS izplatīšanu ir pārtraucis, saglabājot tikai vienu produktu – pacientu DB. Arī šīs DB tīkla versija (bāzēta uz LINUX) darbojās labi, bet augsto izmaksu dēļ firma no tās atbalstīšanas ir atteikusies. Māris Rēvalds skaidro: - Ja Veselības ministrija būtu domājusi par efektīvu palīdzību veselības iestādēm un pašmāju izstrādātāju atbalstīšanu, tad šīs produkts bija ieviešams valsts mērogā. Valsts dalība daļēji atvieglotu gan izstrādātāju, gan lietotāju izdevumu nastu. Šogad ārstu prakšu un medicīnas iestāžu speciālās programmatūras lietotājiem, kas interesējas par kvalitatīviem un labi atbalstītiem produktiem, radās iespēja sākt sadarbību ar norvēģu Prof Doc, un šāds risinājums jau ir ieviests ģimenes ārstu G. Ķilkuta, S. Veides un A. Baumaņa koppraksē.

P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā un reģionos izmanto Medicīnas informācijas centra (Anita Straujuma) modulāros produktus, no kuriem var būvēt vienkāršas IS, pakāpeniski pieaudzējot līdz pilnai sistēmai.

Ļoti nozīmīga IS sastāvdaļa ir vizuālās informācijas datu glabāšanas sistēmas (PAKS). Siemens, Agfa, Kodak, Philips piedāvā sistēmas, kurās vizuālās diagnostikas datu apmaiņa notiek, izmantojot DICOM3 formātu. Baltijas un Austrumeiropas valstīs ir radīti vienkāršāki analogi, kas, protams, nav tik droši, toties ir lētāki. Piemēram, SIA Dziedniecība lieto savu sistēmu, kuras autors ir A. Točiļenko.

Tikpat svarīgas ir laboratorijas izmeklējumu datubāzes. Latvijā veiksmīgu produktu radījusi SIA ANK, šo programmatūru tagad ievieš Krievijas tirgū. Veselības centrā 4 un citās ambulatorās medicīnas iestādēs plaušu fluorogrāfijas iekārtu vietā jau ir ieviestas digitālas plaušu rentgena skrīninga sistēmas, kuru attēlu DB programmatūra izstrādāta Krievijā un Baltkrievijā, bet vietējie izplatītāji Amerilat un Argomed tās pārtulkojuši latviski.

Kopumā Latvijas medicīnas iestādēs ir diezgan daudz izolētu IS un dažāda profila DB. Pateicoties stingrajām sertifikācijas prasībām un nepieciešamībai akreditēties, gandrīz visās Latvijas laboratorijās ir informācijas sistēmas, no kurām labākās darbojas E. Gulbja laboratoriju tīklā, NMS un Centrālajā laboratorijā.

 

E-risinājumi un privātās medicīnas iestādes

Latvijā privātā medicīna ir ienākusi tirgū ar ļoti augstas kvalitātes pakalpojumiem, ko sniedz pasaules jaunākās tehnoloģijas. To ieviešana veicina arī paātrinātu IS izveidi, jo visa jaunā diagnostikas aparatūra ir balstīta uz personāliem datoriem un digitālām ierīcēm, kas nodrošina automātisku datu glabāšanu un apmaiņu elektroniskā formātā.

M. Rēvalds stāsta, ka Veselības centra 4 personāla rīcībā ir 100 datori, no tiem 30 lieto ārsti, lai saņemtu datus no atsevišķajām datubāzēm:

·         laboratorijas informācijas sistēmas;

·         pacientu rakstiskās informācijas datubāzes (ārsti ievada datus manuāli);

·         funkcionālās diagnostikas DB (kardiogrammu, slodžu testu, elpošanas izmeklējumu u. tml. dati);

·         rentgena IS, kurā glabājas dati no rentgena iekārtām, digitālas plaušu skrīninga iekārtas, mammogrāfijas iekārtas, daudzslāņu datortomogrāfa un ultrasonogrāfijas iekārtām.

Vienotās IS ieviešana sāksies septembrī, ir iziets iepriekšējs audits, noteikta darbu un procesu secība. Veselības centra 4 IS prioritāra ir vienotas pacientu datu plūsmas nodrošināšana, kas speciālistiem atvieglos piekļuvi datiem, kuri krājas DB no iepriekš minētajām jaunāko paaudžu (2000.–2006. gada modeļi) diagnostikas iekārtām.

IS īstenos, izmantojot Ziemeļvalstīs izplatīto norvēģu produktu Prof Doc. Tā ir multifunkcionāla programmatūra, kas spēj nodrošināt kā vienas ārsta prakses, tā arī milzīgu veselības kompleksu darbu (Zviedrijā - Karolinskas hospitālis). - Latvijā Veselības centrs 4 ir pirmā lielā medicīnas iestāde, kas ieviesīs norvēģu produktu. Iespējams, ka Latvijas programmētājiem tā ir bēdīga vēsts. Taču iemeslu ir sakrājies daudz – visbiežāk pašmāju produktu ieviešanu arī apdraud pašmāju intrigas, kas ir papildu apgrūtinājums finansiālajām un citām problēmām, kuru risināšanai valstī netiek sniegts atbalsts. Lai nebūtu pie sasistas siles, esam spiesti lietot ārvalstīs radītas, pārbaudītas vērtības, - secina Māris Rēvalds.

 

E-veselības programmas aktualitāte

Valsts atvēlētais finansējums nozarei (3,2–3,6 % no iekšzemes kopprodukta) ir viens no zemākajiem ES. Veselības aprūpē īpaši trūkst naudas jaunajām tehnoloģijām. Ieviešot e-veselības programmu, būtu jānodala, kas ir valsts prerogatīva un kas tiek atstāts privātajai medicīnai. Zinot, kādus noteikumus valsts izvirza, privātie uzņēmēji varētu iesaistīties kā partneri, kas ļaus taupīt valsts naudu, turklāt dos ātru un kvalitatīvu rezultātu. Tad būs valsts resursu ekonomija, lai tos investētu tur, kur pašattīstība nav iespējama. Tā darbojas visā pasaulē.

- Pašlaik e-veselības ieviešanai laika nav atlicis nemaz: no vienas puses mūs spiež tehnoloģiju attīstība, no otras puses - cilvēkresursu krīze. Medicīnā tā tikai padziļināsies, jo ārstu sagatavošanas laiks pieaug līdz pat vienpadsmit gadiem. Viens no līdzekļiem, kas varētu apturēt krīzes padziļināšanos, ir e-veselības programmas īstenošana, - uzskata Māris Rēvalds.

 

E-veselības programmas prioritātes

Speciālistu skatījumā viss, kas paredzēts arhitektūras dokumentā, ir ļoti loģiski un vajadzīgi, tikai novēloti. Paātrināti būtu ieviešamas tādas e-tehnoloģijas kā funkcionālā diagnostika (pacienta orgānu funkciju uzraudzība), kur smagu slimnieku attālinātu diagnostiku un monitoringu veic specializētos centros un kas ir samērā vienkārši realizējama.

Turklāt ir arī joma, kurā dzīve skrien pa priekšu e - veselības programmai – daudzas privātās un pašvaldības ambulatorās medicīnas iestādes, kā arī dažas slimnīcas vizuālās diagnostikas nodaļas jau ir digitalizējušas dažādos līmeņos, un tām ir iespēja tehniski izdarīt rentgena uzņēmumus, lai tos varētu pārsūtīt izvērtēšanai uz attālinātiem diagnostikas centriem, kur augsti kvalificēti ārsti-radiologi detalizēti analizētu attēlus un sniegtu slēdzienu. Tādējādi perifērijā paliktu strādāt apmācīti tehniķi vai radiologu asistenti, bet ārsti-radiologi būtu koncentrēti vienīgi diagnostikas centros. Tas mazinātu cilvēkresursu krīzi (laukos radiologu trūkst!), saglabājot diagnostikas kvalitāti.

- Ja e-veselības programma stimulēs vecā darba organizācijas modeļa informatizēšanu, investējot katras slimnīcas infrastruktūrā un tehnoloģijā, tad daudzviet radīsies dublēšanās un negodīga konkurence,- secina Māris Rēvalds. - E-veselības programmas ieviešana ir atkarīga no no veselības sistēmas menedžmenta kopumā un prasmes tās smago finansējuma nastu sadalīt starp valsti un partneriem, tā sasniedzot galveno – izeju no krīzes.

Laura KALINKA

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001