E-VESELĪBA: TEMPI UN VAJADZĪBAS
E-VESELĪBA: TEMPI UN VAJADZĪBAS
2005. gada augustā Veselības ministrija apstiprināja
e-veselības pamatnostādnes turpmākajiem desmit gadiem. Šogad
maijā izstrādāts arhitektūras dokuments, kur redzams, ka
slimnīcu IS un elektronisko pacienta karšu ieviešanai
plānoti 36 mēneši, valsts neatliekamās palīdzības
IS ieviešanai 48 mēneši. Līdz 2007. gada martam tiks
izstrādāts pamatnostādņu ieviešanas plāns. Vai
šādi tempi nav par gausiem? Vai 10 gadus plāno
tādēļ, ka valsts gatavojas e-veselībā ieguldīt
daudzus miljonus? To pārrunājām ar Māri Rēvaldu, Veselības
centra 4 valdes priekšsēdētāju.
Ārsta balsts - elektroniskās datubāzes
Mūsdienās
ārsta darbs nebalstās tikai uz informāciju, ko viņš
iegūst tieši no pacienta. Liela daļa nāk digitālā
formātā no speciālajām izmeklēšanas
nodaļām vai diagnostikas centriem. Tādēļ arī
Latvijā jau tagad daudzās ārstu praksēs un veselības
iestādēs elektroniskie dati aizstāj papīra
formātā glabātos, kas arhīvos aizņem milzīgas
platības, bet ir neērti lietošanai: grūti atrodami, salīdzināmi
un analizējami, arī grūti aizsargājami. Nereti tie ir
izkliedēti rentgena attēli glabājas pie pacienta vai
iestāžu arhīvos. Tas apgrūtina diagnostisku.
Šīs
grūtības ir vienkārši novēršamas, lietojot
elektroniskas datubāzes (DB), kur visi pacienta dati (gan
vizuālās diagnostikas, gan arī rakstiskie) glabājas
vienkop. Tad ārsts var strādāt ideālos apstākļos
dati ir pieejami jebkurā laikā, iespējams izsekot procesu
dinamikai, objektīvāk izvērtēt pacienta stāvokli.
Pasaules
medicīnā dators šos uzdevumus pilda jau sen, visur ieviestas
pacientu DB, daudzviet arī ārstu biroju darba organizēšanas
programmas un hospitāļu informācijas sistēmas (HIS).
Iespēju robežās tas noticis arī Latvijā, katrai
iestādei ejot savu ceļu.
Vietējie e-produkti
Jau 90. gados
aizsākās pirmie mēģinājumi konsultēt pacientus,
izmantojot e-pastu. (Interesanti, ka vēl padomju laikā VEF
inženieri bija izveidojuši telemedicīnas sistēmu, kas
kardiogrammas pārvērta skaņas signālos un noraidīja pa
telefona līniju uz diagnostikas centru, kur tos varēja nolasīt.
Vēlāk šī prakse tika pārtraukta, un jaunie,
modernizētie telemedicīnas projekti LR atbalstu neguva, bijušie
VEF inženieri tos īstenoja Izraēlā un kopš 90. gadu
beigām izplata pasaules tirgū).
Latvijā tiek lietoti
triju vietējo uzņēmumu produkti. Mikrotīkls (Arnis
Riekstiņš) radījis līdz šim labākos, veicot
investīcijas gan pacientu DB, gan hospitāļa IS izveidē.
Pēdējā ieviesta SIA Ādažu
privātslimnīcā miniatūra IS, kas nodrošina
perfektu materiālo resursu uzskaiti. Tomēr šis produkts ir ne
tikai labs, bet arī dārgs, tāpēc ir maz pieprasīts. Mikrotīkls
IS izplatīšanu ir pārtraucis, saglabājot tikai vienu
produktu pacientu DB. Arī šīs DB tīkla versija
(bāzēta uz LINUX) darbojās labi, bet augsto izmaksu
dēļ firma no tās atbalstīšanas ir atteikusies. Māris
Rēvalds skaidro: - Ja Veselības ministrija būtu domājusi
par efektīvu palīdzību veselības iestādēm un
pašmāju izstrādātāju atbalstīšanu, tad
šīs produkts bija ieviešams valsts mērogā. Valsts
dalība daļēji atvieglotu gan izstrādātāju, gan
lietotāju izdevumu nastu. Šogad ārstu prakšu un
medicīnas iestāžu speciālās programmatūras
lietotājiem, kas interesējas par kvalitatīviem un labi
atbalstītiem produktiem, radās iespēja sākt sadarbību
ar norvēģu Prof Doc, un šāds risinājums jau ir
ieviests ģimenes ārstu G. Ķilkuta, S. Veides un A. Baumaņa
koppraksē.
P. Stradiņa
klīniskajā slimnīcā un reģionos izmanto Medicīnas
informācijas centra (Anita Straujuma) modulāros produktus, no
kuriem var būvēt vienkāršas IS, pakāpeniski
pieaudzējot līdz pilnai sistēmai.
Ļoti nozīmīga IS
sastāvdaļa ir vizuālās informācijas datu
glabāšanas sistēmas (PAKS). Siemens, Agfa, Kodak, Philips
piedāvā sistēmas, kurās vizuālās diagnostikas
datu apmaiņa notiek, izmantojot DICOM3 formātu. Baltijas un
Austrumeiropas valstīs ir radīti vienkāršāki analogi,
kas, protams, nav tik droši, toties ir lētāki. Piemēram,
SIA Dziedniecība lieto savu sistēmu, kuras autors ir A. Točiļenko.
Tikpat svarīgas ir laboratorijas izmeklējumu datubāzes.
Latvijā veiksmīgu produktu radījusi SIA ANK, šo
programmatūru tagad ievieš Krievijas tirgū. Veselības
centrā 4 un citās ambulatorās medicīnas
iestādēs plaušu fluorogrāfijas iekārtu vietā jau
ir ieviestas digitālas plaušu rentgena skrīninga sistēmas,
kuru attēlu DB programmatūra izstrādāta Krievijā un
Baltkrievijā, bet vietējie izplatītāji Amerilat un Argomed
tās pārtulkojuši latviski.
Kopumā Latvijas medicīnas
iestādēs ir diezgan daudz izolētu IS un dažāda profila
DB. Pateicoties stingrajām sertifikācijas prasībām un
nepieciešamībai akreditēties, gandrīz visās Latvijas
laboratorijās ir informācijas sistēmas, no kurām
labākās darbojas E. Gulbja laboratoriju tīklā, NMS un Centrālajā
laboratorijā.
E-risinājumi un privātās
medicīnas iestādes
Latvijā
privātā medicīna ir ienākusi tirgū ar ļoti
augstas kvalitātes pakalpojumiem, ko sniedz pasaules jaunākās
tehnoloģijas. To ieviešana veicina arī paātrinātu IS
izveidi, jo visa jaunā diagnostikas aparatūra ir balstīta uz
personāliem datoriem un digitālām ierīcēm, kas
nodrošina automātisku datu glabāšanu un apmaiņu
elektroniskā formātā.
M. Rēvalds
stāsta, ka Veselības centra 4 personāla
rīcībā ir 100 datori, no tiem 30 lieto ārsti, lai
saņemtu datus no atsevišķajām datubāzēm:
·
laboratorijas
informācijas sistēmas;
·
pacientu
rakstiskās informācijas datubāzes (ārsti ievada datus
manuāli);
·
funkcionālās
diagnostikas DB (kardiogrammu, slodžu testu, elpošanas
izmeklējumu u. tml. dati);
·
rentgena IS, kurā
glabājas dati no rentgena iekārtām, digitālas plaušu
skrīninga iekārtas, mammogrāfijas iekārtas,
daudzslāņu datortomogrāfa un ultrasonogrāfijas
iekārtām.
Vienotās IS ieviešana sāksies septembrī, ir iziets
iepriekšējs audits, noteikta darbu un procesu secība. Veselības
centra 4 IS prioritāra ir vienotas pacientu datu plūsmas
nodrošināšana, kas speciālistiem atvieglos piekļuvi
datiem, kuri krājas DB no iepriekš minētajām jaunāko
paaudžu (2000.2006. gada modeļi) diagnostikas iekārtām.
IS
īstenos, izmantojot Ziemeļvalstīs izplatīto
norvēģu produktu Prof Doc. Tā ir multifunkcionāla
programmatūra, kas spēj nodrošināt kā vienas
ārsta prakses, tā arī milzīgu veselības kompleksu
darbu (Zviedrijā - Karolinskas hospitālis). - Latvijā
Veselības centrs 4 ir pirmā lielā medicīnas
iestāde, kas ieviesīs norvēģu produktu. Iespējams, ka
Latvijas programmētājiem tā ir bēdīga vēsts.
Taču iemeslu ir sakrājies daudz visbiežāk
pašmāju produktu ieviešanu arī apdraud pašmāju
intrigas, kas ir papildu apgrūtinājums finansiālajām un
citām problēmām, kuru risināšanai valstī netiek
sniegts atbalsts. Lai nebūtu pie sasistas siles, esam spiesti lietot
ārvalstīs radītas, pārbaudītas vērtības, -
secina Māris Rēvalds.
E-veselības programmas aktualitāte
Valsts atvēlētais finansējums
nozarei (3,23,6 % no iekšzemes kopprodukta) ir viens no zemākajiem
ES. Veselības aprūpē īpaši trūkst naudas
jaunajām tehnoloģijām. Ieviešot e-veselības programmu,
būtu jānodala, kas ir valsts prerogatīva un kas tiek
atstāts privātajai medicīnai. Zinot, kādus noteikumus
valsts izvirza, privātie uzņēmēji varētu
iesaistīties kā partneri, kas ļaus taupīt valsts naudu,
turklāt dos ātru un kvalitatīvu rezultātu. Tad būs
valsts resursu ekonomija, lai tos investētu tur, kur
pašattīstība nav iespējama. Tā darbojas visā
pasaulē.
- Pašlaik e-veselības
ieviešanai laika nav atlicis nemaz: no vienas puses mūs spiež
tehnoloģiju attīstība, no otras puses - cilvēkresursu
krīze. Medicīnā tā tikai padziļināsies, jo ārstu
sagatavošanas laiks pieaug līdz pat vienpadsmit gadiem. Viens no
līdzekļiem, kas varētu apturēt krīzes
padziļināšanos, ir e-veselības programmas
īstenošana, - uzskata Māris Rēvalds.
E-veselības programmas prioritātes
Speciālistu skatījumā viss, kas
paredzēts arhitektūras dokumentā, ir ļoti loģiski un
vajadzīgi, tikai novēloti. Paātrināti būtu
ieviešamas tādas e-tehnoloģijas kā funkcionālā
diagnostika (pacienta orgānu funkciju uzraudzība), kur smagu
slimnieku attālinātu diagnostiku un monitoringu veic
specializētos centros un kas ir samērā vienkārši
realizējama.
Turklāt ir arī joma, kurā dzīve skrien pa
priekšu e - veselības programmai daudzas privātās un
pašvaldības ambulatorās medicīnas iestādes, kā
arī dažas slimnīcas vizuālās diagnostikas nodaļas
jau ir digitalizējušas dažādos līmeņos, un
tām ir iespēja tehniski izdarīt rentgena uzņēmumus,
lai tos varētu pārsūtīt izvērtēšanai uz
attālinātiem diagnostikas centriem, kur augsti kvalificēti
ārsti-radiologi detalizēti analizētu attēlus un sniegtu
slēdzienu. Tādējādi perifērijā paliktu
strādāt apmācīti tehniķi vai radiologu asistenti, bet
ārsti-radiologi būtu koncentrēti vienīgi diagnostikas
centros. Tas mazinātu cilvēkresursu krīzi (laukos radiologu
trūkst!), saglabājot diagnostikas kvalitāti.
- Ja e-veselības programma stimulēs
vecā darba organizācijas modeļa informatizēšanu,
investējot katras slimnīcas infrastruktūrā un
tehnoloģijā, tad daudzviet radīsies dublēšanās un
negodīga konkurence,- secina Māris Rēvalds. - E-veselības
programmas ieviešana ir atkarīga no no veselības sistēmas
menedžmenta kopumā un prasmes tās smago finansējuma nastu
sadalīt starp valsti un partneriem, tā sasniedzot galveno izeju no
krīzes.
Laura KALINKA
2005. gada augustā Veselības ministrija apstiprināja e-veselības pamatnostādnes turpmākajiem desmit gadiem. Šogad maijā izstrādāts arhitektūras dokuments, kur redzams, ka slimnīcu IS un elektronisko pacienta karšu ieviešanai plānoti 36 mēneši, valsts neatliekamās palīdzības IS ieviešanai 48 mēneši. Līdz 2007. gada martam tiks izstrādāts pamatnostādņu ieviešanas plāns. Vai šādi tempi nav par gausiem? Vai 10 gadus plāno tādēļ, ka valsts gatavojas e-veselībā ieguldīt daudzus miljonus? To pārrunājām ar Māri Rēvaldu, Veselības centra 4 valdes priekšsēdētāju.
Ārsta balsts - elektroniskās datubāzes
Mūsdienās ārsta darbs nebalstās tikai uz informāciju, ko viņš iegūst tieši no pacienta. Liela daļa nāk digitālā formātā no speciālajām izmeklēšanas nodaļām vai diagnostikas centriem. Tādēļ arī Latvijā jau tagad daudzās ārstu praksēs un veselības iestādēs elektroniskie dati aizstāj papīra formātā glabātos, kas arhīvos aizņem milzīgas platības, bet ir neērti lietošanai: grūti atrodami, salīdzināmi un analizējami, arī grūti aizsargājami. Nereti tie ir izkliedēti rentgena attēli glabājas pie pacienta vai iestāžu arhīvos. Tas apgrūtina diagnostisku.
Šīs grūtības ir vienkārši novēršamas, lietojot elektroniskas datubāzes (DB), kur visi pacienta dati (gan vizuālās diagnostikas, gan arī rakstiskie) glabājas vienkop. Tad ārsts var strādāt ideālos apstākļos dati ir pieejami jebkurā laikā, iespējams izsekot procesu dinamikai, objektīvāk izvērtēt pacienta stāvokli.
Pasaules medicīnā dators šos uzdevumus pilda jau sen, visur ieviestas pacientu DB, daudzviet arī ārstu biroju darba organizēšanas programmas un hospitāļu informācijas sistēmas (HIS). Iespēju robežās tas noticis arī Latvijā, katrai iestādei ejot savu ceļu.
Vietējie e-produkti
Jau 90. gados aizsākās pirmie mēģinājumi konsultēt pacientus, izmantojot e-pastu. (Interesanti, ka vēl padomju laikā VEF inženieri bija izveidojuši telemedicīnas sistēmu, kas kardiogrammas pārvērta skaņas signālos un noraidīja pa telefona līniju uz diagnostikas centru, kur tos varēja nolasīt. Vēlāk šī prakse tika pārtraukta, un jaunie, modernizētie telemedicīnas projekti LR atbalstu neguva, bijušie VEF inženieri tos īstenoja Izraēlā un kopš 90. gadu beigām izplata pasaules tirgū).
Latvijā tiek lietoti triju vietējo uzņēmumu produkti. Mikrotīkls (Arnis Riekstiņš) radījis līdz šim labākos, veicot investīcijas gan pacientu DB, gan hospitāļa IS izveidē. Pēdējā ieviesta SIA Ādažu privātslimnīcā miniatūra IS, kas nodrošina perfektu materiālo resursu uzskaiti. Tomēr šis produkts ir ne tikai labs, bet arī dārgs, tāpēc ir maz pieprasīts. Mikrotīkls IS izplatīšanu ir pārtraucis, saglabājot tikai vienu produktu pacientu DB. Arī šīs DB tīkla versija (bāzēta uz LINUX) darbojās labi, bet augsto izmaksu dēļ firma no tās atbalstīšanas ir atteikusies. Māris Rēvalds skaidro: - Ja Veselības ministrija būtu domājusi par efektīvu palīdzību veselības iestādēm un pašmāju izstrādātāju atbalstīšanu, tad šīs produkts bija ieviešams valsts mērogā. Valsts dalība daļēji atvieglotu gan izstrādātāju, gan lietotāju izdevumu nastu. Šogad ārstu prakšu un medicīnas iestāžu speciālās programmatūras lietotājiem, kas interesējas par kvalitatīviem un labi atbalstītiem produktiem, radās iespēja sākt sadarbību ar norvēģu Prof Doc, un šāds risinājums jau ir ieviests ģimenes ārstu G. Ķilkuta, S. Veides un A. Baumaņa koppraksē.
P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā un reģionos izmanto Medicīnas informācijas centra (Anita Straujuma) modulāros produktus, no kuriem var būvēt vienkāršas IS, pakāpeniski pieaudzējot līdz pilnai sistēmai.
Ļoti nozīmīga IS sastāvdaļa ir vizuālās informācijas datu glabāšanas sistēmas (PAKS). Siemens, Agfa, Kodak, Philips piedāvā sistēmas, kurās vizuālās diagnostikas datu apmaiņa notiek, izmantojot DICOM3 formātu. Baltijas un Austrumeiropas valstīs ir radīti vienkāršāki analogi, kas, protams, nav tik droši, toties ir lētāki. Piemēram, SIA Dziedniecība lieto savu sistēmu, kuras autors ir A. Točiļenko.
Tikpat svarīgas ir laboratorijas izmeklējumu datubāzes. Latvijā veiksmīgu produktu radījusi SIA ANK, šo programmatūru tagad ievieš Krievijas tirgū. Veselības centrā 4 un citās ambulatorās medicīnas iestādēs plaušu fluorogrāfijas iekārtu vietā jau ir ieviestas digitālas plaušu rentgena skrīninga sistēmas, kuru attēlu DB programmatūra izstrādāta Krievijā un Baltkrievijā, bet vietējie izplatītāji Amerilat un Argomed tās pārtulkojuši latviski.
Kopumā Latvijas medicīnas iestādēs ir diezgan daudz izolētu IS un dažāda profila DB. Pateicoties stingrajām sertifikācijas prasībām un nepieciešamībai akreditēties, gandrīz visās Latvijas laboratorijās ir informācijas sistēmas, no kurām labākās darbojas E. Gulbja laboratoriju tīklā, NMS un Centrālajā laboratorijā.
E-risinājumi un privātās medicīnas iestādes
Latvijā privātā medicīna ir ienākusi tirgū ar ļoti augstas kvalitātes pakalpojumiem, ko sniedz pasaules jaunākās tehnoloģijas. To ieviešana veicina arī paātrinātu IS izveidi, jo visa jaunā diagnostikas aparatūra ir balstīta uz personāliem datoriem un digitālām ierīcēm, kas nodrošina automātisku datu glabāšanu un apmaiņu elektroniskā formātā.
M. Rēvalds stāsta, ka Veselības centra 4 personāla rīcībā ir 100 datori, no tiem 30 lieto ārsti, lai saņemtu datus no atsevišķajām datubāzēm:
· laboratorijas informācijas sistēmas;
· pacientu rakstiskās informācijas datubāzes (ārsti ievada datus manuāli);
· funkcionālās diagnostikas DB (kardiogrammu, slodžu testu, elpošanas izmeklējumu u. tml. dati);
· rentgena IS, kurā glabājas dati no rentgena iekārtām, digitālas plaušu skrīninga iekārtas, mammogrāfijas iekārtas, daudzslāņu datortomogrāfa un ultrasonogrāfijas iekārtām.
Vienotās IS ieviešana sāksies septembrī, ir iziets iepriekšējs audits, noteikta darbu un procesu secība. Veselības centra 4 IS prioritāra ir vienotas pacientu datu plūsmas nodrošināšana, kas speciālistiem atvieglos piekļuvi datiem, kuri krājas DB no iepriekš minētajām jaunāko paaudžu (2000.2006. gada modeļi) diagnostikas iekārtām.
IS īstenos, izmantojot Ziemeļvalstīs izplatīto norvēģu produktu Prof Doc. Tā ir multifunkcionāla programmatūra, kas spēj nodrošināt kā vienas ārsta prakses, tā arī milzīgu veselības kompleksu darbu (Zviedrijā - Karolinskas hospitālis). - Latvijā Veselības centrs 4 ir pirmā lielā medicīnas iestāde, kas ieviesīs norvēģu produktu. Iespējams, ka Latvijas programmētājiem tā ir bēdīga vēsts. Taču iemeslu ir sakrājies daudz visbiežāk pašmāju produktu ieviešanu arī apdraud pašmāju intrigas, kas ir papildu apgrūtinājums finansiālajām un citām problēmām, kuru risināšanai valstī netiek sniegts atbalsts. Lai nebūtu pie sasistas siles, esam spiesti lietot ārvalstīs radītas, pārbaudītas vērtības, - secina Māris Rēvalds.
E-veselības programmas aktualitāte
Valsts atvēlētais finansējums nozarei (3,23,6 % no iekšzemes kopprodukta) ir viens no zemākajiem ES. Veselības aprūpē īpaši trūkst naudas jaunajām tehnoloģijām. Ieviešot e-veselības programmu, būtu jānodala, kas ir valsts prerogatīva un kas tiek atstāts privātajai medicīnai. Zinot, kādus noteikumus valsts izvirza, privātie uzņēmēji varētu iesaistīties kā partneri, kas ļaus taupīt valsts naudu, turklāt dos ātru un kvalitatīvu rezultātu. Tad būs valsts resursu ekonomija, lai tos investētu tur, kur pašattīstība nav iespējama. Tā darbojas visā pasaulē.
- Pašlaik e-veselības ieviešanai laika nav atlicis nemaz: no vienas puses mūs spiež tehnoloģiju attīstība, no otras puses - cilvēkresursu krīze. Medicīnā tā tikai padziļināsies, jo ārstu sagatavošanas laiks pieaug līdz pat vienpadsmit gadiem. Viens no līdzekļiem, kas varētu apturēt krīzes padziļināšanos, ir e-veselības programmas īstenošana, - uzskata Māris Rēvalds.
E-veselības programmas prioritātes
Speciālistu skatījumā viss, kas paredzēts arhitektūras dokumentā, ir ļoti loģiski un vajadzīgi, tikai novēloti. Paātrināti būtu ieviešamas tādas e-tehnoloģijas kā funkcionālā diagnostika (pacienta orgānu funkciju uzraudzība), kur smagu slimnieku attālinātu diagnostiku un monitoringu veic specializētos centros un kas ir samērā vienkārši realizējama.
Turklāt ir arī joma, kurā dzīve skrien pa priekšu e - veselības programmai daudzas privātās un pašvaldības ambulatorās medicīnas iestādes, kā arī dažas slimnīcas vizuālās diagnostikas nodaļas jau ir digitalizējušas dažādos līmeņos, un tām ir iespēja tehniski izdarīt rentgena uzņēmumus, lai tos varētu pārsūtīt izvērtēšanai uz attālinātiem diagnostikas centriem, kur augsti kvalificēti ārsti-radiologi detalizēti analizētu attēlus un sniegtu slēdzienu. Tādējādi perifērijā paliktu strādāt apmācīti tehniķi vai radiologu asistenti, bet ārsti-radiologi būtu koncentrēti vienīgi diagnostikas centros. Tas mazinātu cilvēkresursu krīzi (laukos radiologu trūkst!), saglabājot diagnostikas kvalitāti.
- Ja e-veselības programma stimulēs vecā darba organizācijas modeļa informatizēšanu, investējot katras slimnīcas infrastruktūrā un tehnoloģijā, tad daudzviet radīsies dublēšanās un negodīga konkurence,- secina Māris Rēvalds. - E-veselības programmas ieviešana ir atkarīga no no veselības sistēmas menedžmenta kopumā un prasmes tās smago finansējuma nastu sadalīt starp valsti un partneriem, tā sasniedzot galveno izeju no krīzes.
Laura KALINKA