Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Elektroniskais paraksts – droša identifikācija virtuālajā pasaulē

   

30182 zīmes

 

Gandrīz trīs gadi pagājuši, kopš gaisā sāka virmot ideja par droša elektroniskā paraksta un, protams, arī sertificēta elektroniskā paraksta pakalpojuma sniedzēja nepieciešamību Latvijā. Sākumā daudzus māca šaubas, vai šis lielais projekts būs ekonomiski izdevīgs, vai būs pietiekami liela lietotāju atsaucība. Nu beidzot pienācis brīdis, kad ikviens, kurš sevi uzskata par īstenu informācijas sabiedrības patriotu, var pierādīt, kā idejas pārtop darbos, un kļūt par aktīvu droša elektroniskā paraksta lietotāju. Droši vai nedroši parakstīti elektroniskie dokumenti – tas ir tikai mūsu pašu rokās!

Atzīmējot šī projekta sekmīgo sākumu, SP aicinājusi līgumā iesaistīto pušu atbildīgās amatpersonas, lai vēlreiz saliktu vajadzīgos akcentus uz e un punktus uz i. Sarunā piedalās LR īpašu uzdevumu ministre e-pārvaldes lietās Ina GUDELE, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils MELNGAILIS, Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints ŠKODOVS un IT pakalpojumu daļas direktors Ēriks EGLĪTIS un Microsoft Latvia vadītājs Sandis KOLOMENSKIS.

 

- Sākotnējais elektronisko dokumentu aprites sākuma termiņš valsts institūcijās bija 2004. gada 1. janvāris, bet tas nebija reāls, jo trūka kāda svarīga priekšnosacījuma – droša elektroniskā paraksta pakalpojuma. Toreiz dominēja viedoklis, ka Latvijā diez vai atradīsies kāds sertificēts e-paraksta pakalpojuma sniedzējs, jo tas šķita nerentabls un neienesīgs bizness, kuru drīzāk varētu uzņemties kāds sertificēts kaimiņvalstu uzņēmums, kas jau sniedz šādus pakalpojumus. Kurā brīdī un kāpēc, jūsuprāt, pēkšņi no nerentabla biznesa tas kļuva vismaz pieņemams, lai tāds uzņēmums kā Latvijas Pasts un Lattelecom vēlētos ar to nodarboties?

I. Gudele: - Tā tas patiešām bija. Apmēram pirms trim gadiem mēģinājām iedrošināt uzņēmumus, kas varētu kļūt par elektroniskā paraksta sniedzējiem. Daudzu elektronisko pakalpojumu sniedzēju  interese sākumā bija pietiekami liela. Pirmajā brīdī tas varēja izskatīties gana vienkārši, - programma ģenerē elektroniskos parakstus, un firma tik sniedz pakalpojumus! Tomēr, tikai iepazīstoties ar likumdošanu, tā īsti var saprast, kāda atšķirība ir starp elektronisko parakstu, kuru var izveidot jebkurš, un drošu elektronisko parakstu, kura pamatā ir ļoti nopietna infrastruktūra un arī ļoti lielas investīcijas. Tāpēc arī visu nelielo uzņēmumu  interese par šo projektu drīz vien noplaka.

Savulaik drošu elektronisko parakstu bija gatavas sniegt lielās komercbankas, tomēr galu galā neizdevās vienoties par kopīgu risinājumu. Bija arī Valsts informācijas tīkla aģentūras piedāvājums iesaistīties projektā, ja valsts varētu investēt pusotra miljona latu, bet tādi līdzekļi budžetā nebija paredzēti. Tāpēc nācās meklēt komercuzņēmumu, kas varētu investēt un izveidot jaunu, ļoti nopietnu infrastruktūru un vienlaikus nodrošināt valsts vajadzībām elektronisko parakstu. Bija vairākas iniciatīvas, bet galu galā visatbilstošākais bija Latvijas Pasta un Lattelecom kopīgais piedāvājums. Impulsu šai ierosmei deva Francijas pasta sekmīgā sadarbība ar France Telecom, īstenojot šādu projektu Francijā.

Mums bija iespējams iepazīties arī ar Igaunijas piemēru, kur jau četrus gadus ieviests drošs elektroniskais paraksts. Ieviest jau ieviesa, bet pēc tam sekoja atklāsme, ka tas ir dārgi, ka to pārāk maz izmanto, jo pretī nav elektronisko pakalpojumu. Turklāt arī uzņēmumu interese, kas sākotnēji bija gana liela, pakāpeniski atslāba.

G. Škodovs: - Elektroniskie pakalpojumi jau paši par sevi ir niša, kurā jābūt arī Latvijas Pastam, jo skaidrs, ka elektroniskie sūtījumi nākotnē aizvietos papīra formu. Savukārt elektroniskais paraksts ir elektroniskā dokumenta pamats, bez tā elektroniskie dokumenti netiek akceptēti. Tas arī pamudināja mūs pievērsties šim projektam.

Negribētu piekrist, ka šis bizness ir neefektīvs. Ne jau velti par to interesējās ārvalstu uzņēmumi, kuri gribētu ieviest Latvijā elektronisko parakstu. Ja pakalpojums būtu nerentabls ilgtermiņā, diez vai kāds ārvalstu uzņēmums gribētu to uzņemties.

I. Gudele: - Nevienu konkrētu ārvalstu uzņēmuma piedāvājumu gan nesaņēmām.

G. Škodovs: - Šajā projektā tieši tāpat kā mobilajos sakaros, internetā un citur nepieciešama kritiskā masa, pēc kuras pakalpojums sāks sevi atpelnīt. Latvijas Pasts kopā ar partneriem par prioritāti ir izvirzījis kritiskās masas radīšanu, un viens no priekšnosacījumiem ir izmaksas gan pakalpojumu sniedzējiem, gan iedzīvotājiem. Otrs – pašu elektronisko pakalpojumu klāsts, to popularitāte.

- Manuprāt, viens no iemesliem, kāpēc šis pakalpojums kļuvis pievilcīgāks un nākotnē arī ienesīgāks, ir tas, ka valsts garantē vismaz 50 000 elektroniskā paraksta viedkaršu iepirkumu ierēdņiem un pašvaldību darbiniekiem, un tieši šis garantētais pasūtījums radīja stabilu pamatu projekta sākšanai.

G. Škodovs: - Tobrīd, kad informācija par valsts pasūtījumu nāca klajā, Latvijas Pasts jau bija sācis projekta biznesa plāna izstrādi, tomēr, ja tā nebūtu, droši vien vēl kādu pusgadu būtu analizējuši – iesaistīties vai ne. Šis pasūtījums mums, protams, bija nopietns pamudinājums un negribējām laist garām iespēju. Tāpēc arī startējām konkursā.

N. Melngailis: – Kopumā mūs šis projekts interesē tāpēc, ka tā virzieni daļēji pārklājas ar to, ko Lattelecom dara ikdienā, un mums tas varētu būt izdevīgāk nekā citiem. Domāju, ka ārzemju uzņēmumiem ienākt tieši uz šo infrastruktūras un tehnoloģijas daļu būtu ļoti dārgi.

I. Gudele: - Mums bija jāatrod kāds katalizators, kā ieinteresēt uzņēmumus, kas gribētu to darīt. Valsts ierēdņi varētu būt pirmie, kas ar personīgo piemēru parāda elektroniskā paraksta iespējas, jo gandrīz visiem valsts institūciju un pašvaldību darbiniekiem ir datorprasmes un arī piekļuve infrastruktūrai.

- Vai šie 50 000 ierēdņu, kuriem paredzēts iepirkt elektroniskā paraksta nesējus, izmantos drošu elektronisko parakstu arī ikdienas darbā?

I. Gudele: - Tieši dienesta pienākumu pildīšanai šis skaits ir krietni mazāks, jo katrai valsts institūcijai ir tikai divi līdz četri ierēdņi, kuriem ir paraksta tiesības. Katrā ministrijā ir apmēram piecas šādas personas. Bet šis valsts iepirkums uztverams arī kā neliels bonuss ierēdņiem, kuru Latvijas valsts institūcijās ir aptuveni 43 000. Jācer, ka tas stimulēs viņus aktīvi lietot šo jauno elektroniskās identifikācijas instrumentu.

Valstij tas būs ekonomiski izdevīgi, jo pat tad, ja no šiem 50 000 sākotnēji kartes reāli izmantos apmēram 10 000, tas atmaksāsies, ietaupot līdzekļus tām formalitātēm, kas šobrīd nepieciešamas papīra dokumentu apritei.

- Latvijas Pasts ir droša elektroniskā paraksta sniedzējs, un Lattelecom ir tā tehnoloģiskais partneris, kas galvenokārt atbild par drošiem sakaru kanāliem un drošu infrastruktūru. Lūdzu, atgādiniet, kas tajā ietilpst?

N. Melngailis: - Pakalpojuma tehnoloģiskā risinājuma pamatā ir divi datu centri - primārais un rezerves. Tie savienoti ar Lattelecom virtuālo privāto tīklu un Latvijas Pasta korporatīvo tīklu, kā arī ar pārējām iesaistītajām institūcijām un, protams, ar katru individuālo elektroniskā paraksta lietotāju. Vārdu sakot, mūsu infrastruktūra nodrošina visu, kas nepieciešams droša elektroniskā paraksta pakalpojumam. Nākotnē, kad būs labāk zināms, kāda būs elektronisko dokumentu plūsma, kādas datu noliktavas būs nepieciešamas, mūsu uzņēmuma loma pieaugs. Tā kā esam šī projekta sākumposmā, jāraugās, kā augs pieprasījums pēc droša elektroniskā paraksta un elektroniskajiem pakalpojumiem. Šobrīd ir grūti prognozēt, kādi apjomi būs nākotnē. Tas atkarīgs arī no tā, cik veiksmīgi šo projektu prezentējam, lai valsts iestādes to tiešām sāktu izmantot.

- Vai, nodrošinot elektroniskā paraksta pakalpojumu, datu centros jāievēro vēl stingrākas drošības prasības nekā parasti?

N. Melngailis: - Jā, dažas no tām tiešām varētu dēvēt par specifiskām droša elektroniskā paraksta prasībām, jo tās iestrādātas projektā. Piemēram, personāla identifikācija un piekļuves tiesību noteikšana pēc pirkstu nospiedumiem, videoierakstu sistēmas centralizācija un datu attālināta uzglabāšana, kā arī perimetra aizsardzības un vairāku tehnisko elementu drošības uzlabošana.

- Vairākkārt apstiprinājies, ka Lattelecom datu centri jau pirms šī projekta izstrādes atbilda visaugstākajiem drošības kritērijiem. Pērn uzņēmums pirmais starp nozares uzņēmumiem izturēja arī sarežģīto procedūru Industriālā drošības sertifikāta saņemšanai.

N. Melngailis: - To izsniedza LR Satversmes aizsardzības birojs saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu. Tas acīmredzot parāda ne tikai Lattelecom tehniskās kompetences novērtējumu, bet arī uzņēmuma uzticamību. Tas ir īpaši svarīgs arguments, tehniski nodrošinot tik sensitīva pakalpojuma sniegšanu kā drošs elektroniskais paraksts un elektroniskie pakalpojumi.  

- Drošību palielina arī elektroniskā dokumenta parakstītāja personas autentifikācija, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzi.

Ē. Eglītis: – Tas ir tiešsaistes savienojums ar iedzīvotāju reģistru, lai katras uz Latvijas Pastu ar elektroniskā paraksta pieteikumu atnākušās personas datus varētu vienkārši pārbaudīt, pirms izsniedzam personas identitātes apliecinājumu elektroniskajai pasaulei.  

- Tātad, lai varētu sākt lietot šo pakalpojumu, lietotājam Latvijas Pastā jāiegādājas elektroniskā paraksta viedkarte, vajadzīgs arī elektroniskā paraksta lasītājs, internets un īpaša programmatūra. Kāda?  

G. Škodovs: - Programmatūru varētu iedalīt divās kategorijās. Viena ir Latvijas Pasta programmatūra, ko mums programmē Microsoft un kas instalēta mūsu serveros. Otra ir sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēma, kuru Microsoft izstrādā elektroniskā paraksta pakalpojuma nodrošināšanai ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. 

I. Gudele: - E-paraksta pakalpojuma komplektā ir programmatūra, kura jāinstalē personālajā datorā, lai varētu atpazīt e-parakstu, elektroniskā paraksta sertifikātu.

S. Kolomenskis: - Neviens neparakstās tāpat vien, arī ikdienā neparaksta baltas lapas, bet gan konkrētus dokumentus, tāpēc, manuprāt, jārunā ne tik daudz par programmatūru, kuru Microsoft izstrādājis, bet vairāk par tām institūcijām, organizācijām, privātpersonām, kas tās lietos ikdienā – dažādos bankas maksājumos, dokumentu apstiprināšanai u. tml. Apstiprināšana varētu būt ļoti dažāda, noteikti vajadzētu iet kādu soli tālāk, ne tikai instalēt programmu elektroniskā paraksta atpazīšanai. Drošs elektroniskais paraksts darbojas tāpat kā personas ar roku rakstītais paraksts, un ar e-parakstu var parakstīt gandrīz jebko, - vai tas būtu iesniegums valsts iestādei vai bankas maksājums. Tikai lietotāja datorā ir nepieciešama tāda programma, lai varētu pārbaudīt, ka tas ir viņš, kas paraksta un saņem šo unikālo kodu lielajā datubāzē, kas atradīsies Latvijas Pastā un darbosies ar Lattelecom serveriem. Drošu elektronisko parakstu varēs lietot uz datora ar jebkuru operētājsistēmu. 

- Gan pašai kartei, gan acīmredzot arī programmatūrai derīguma termiņš ir divi gadi, un tad paraksts tiek ģenerēts no jauna drošības apsvērumu dēļ.

S. Kolomenskis: - Programmu vide ir tikpat dinamiska kā informācijas tehnoloģiju sabiedrība kopumā, un domāju, ka sadarbībā ar Lattelecom noteikti varēsim pārliecināties, kā tā mainās. Šobrīd ir daudz pilotprojektu, kas mēģina fiksēt situāciju un saprast, kas ir nepieciešams. Projekts no visām pusēm nepārtraukti jāattīsta, lai elektroniskais paraksts būtu moderns un tikpat vienkāršs un ērts kā ar roku rakstītais, lai ar to ātri varētu izdarīt visu, ko cilvēks vēlas, lai varētu parakstīt visus dokumentus, lai cilvēki, uzņēmumi un iestādes gribētu nopirkt e-paraksta karti.

- To, ka vairs nav jāatceras daudzās paroles, uzskata par vienu no priekšrocībām. Tagad varēs autorizēties tikai ar e-paraksta viedkarti, ieliekot to karšu lasītājā un ievadot PIN kodu. Kādi viedkaršu lasītāji šobrīd pieejami Latvijā?

I. Gudele: - Pieejami vismaz pieci veidi, gan iebūvēti klaviatūrā un piezīmjdatorā, gan atsevišķa neliela ierīce, kas iespraužama datora USB portā. Ir arī viedkaršu lasītāji ar biometrijas identifikāciju. Piemēram, Rīgas Domē visiem darbiniekiem ir PC klaviatūras ar iebūvētu ID viedkaršu lasītāju. Īstenībā visos portatīvajos datoros, kas nav vecāki par diviem gadiem, ir iebūvēti elektroniskā paraksta viedkaršu lasītāji. Tā kā to variācijas ir ļoti dažādas, katrs var to izvēlēties atbilstoši vēlmēm, dizainam un finansiālajām iespējām. Kad izvēlējāmies elektroniskā paraksta datu nesēju, ņēmām vērā, lai viedkarte un kartes lasītājs būtu standartizēts.

- Latvijas Pasts sola piedāvāt gan droša elektroniskā paraksta pamatpakalpojumus, gan papildpakalpojumus. Vai tādi papildpakalpojumi kā lāzergravējums, hologrammas, radiofrekvences identifikācija paredzēti vēl lielākai drošībai?

Ē. Eglītis: - Šobrīd piedāvātā karte ir lietojama elektroniskā vidē. Tās izskats, ārējais noformējums nav tik būtisks. No otras puses, šo plastikāta gabalu var izmantot par fiziskās identifikācijas dokumentu. Piemēram, Rīgas Dome plāno to izmantot caurlaides vietā. Tādā gadījumā ir svarīgi, lai tās ārējo izskatu nevarētu viegli atdarināt, un, ja klients vēlas, mēs varam viedkarti aplīmēt ar hologrammām un izmantot papildu aizsardzības tehnoloģijas. Rīgas Domei izgatavosim speciālās kartes, kurās būs arī radiofrekvenču identifikācijas mikroshēma, un tās varēs izmantot gan durvju atvēršanai, gan elektroniskā paraksta ģenerēšanai.

- Starp papildpakalpojumiem minēta arī masveida parakstīšanās - specifisks lietojums iestādēm un uzņēmumiem. Ko tas nozīmē?

Ē. Eglītis: - Šobrīd ir ļoti daudz uzņēmumu, to skaitā mūsu partneris Lattelecom un arī mēs, Latvijas Pasts, kas regulāri izraksta daudz rēķinu, informatīvu vēstuļu klientiem. Šobrīd tās ir radītas elektroniskā vidē un tiek nosūtītas saņēmējam, kuram ir vienkārši jānotic, ka tā ir atsūtīta no Latvijas Pasta vai Lattelecom, turklāt saņēmējam ir visas tiesības tam arī nenoticēt. Izmantojot drošu elektronisko parakstu, pakalpojuma sniedzēja sūtījums kļūst par juridiski saistošu dokumentu.

I. Gudele: - Parasti ar elektronisko parakstu katru dokumentu paraksta atsevišķi, tāpat kā katru papīra dokumenta lapu. Tāpēc, parakstot ļoti lielu vēstuļu apjomu, ir šāda speciāla iespēja, kas nodrošina, ka es parakstu, piemēram, 60 vai 100 vēstuļu uzreiz.

Ē. Eglītis: - Pamatatšķirība ir tāda, ka pēc vienas PIN koda ievades var parakstīt vairākus dokumentus. Tomēr jāņem vērā, ka šādu karti varam iedot, piemēram, valsts sekretāram, bet diez vai ministrijas operatīvajam darbiniekam, kuram ir citi darbības apstākļi.

- Ieviešot drošu elektronisko parakstu un dokumentu elektronisko apriti, mēs, protams, ekonomēsim laiku, nestāvēsim rindās pie kabinetiem, iegūsim modernas valsts prestižu. Tomēr dzirdētas arī bažas, ka šo jaunievedumu rezultātā varētu samazināties ierēdņu skaits.

I. Gudele: - Elektronisko dokumentu aprite un e-paraksts nekādā ziņā nesamazinās ierēdņu skaitu. Tiesa, tas varētu notikt, ja sabiedrība aktīvi sāks izmantot elektroniskos pakalpojumus, kurus ieviešot, nebūs vajadzīgs liels darbinieku skaits elektronisko dokumentu apstrādei. Vienlaikus gribu precizēt, ka tas nenozīmē darbinieku masveida atlaišanu. Teikšu atklāti, valsts institūcijās šobrīd katastrofāli trūkst darba roku un gaišu galvu, līdz ar to elektroniskā pārvalde, pirmkārt, ir vajadzīga, lai optimizētu valsts institūciju darbu, nodrošinot cilvēkiem pakalpojumus. Otrkārt, ierēdņi nezaudēs darbu, bet viņiem būs iespēja mainīt nodarbi.

- Nākotnē noteikti paplašināsies arī pašas viedkartes darbība.

I. Gudele: - Tiek sagatavota elektronisko pakalpojumu vide, kur šo elektronisko parakstu izmantot. Šobrīd sekretariāts sadarbībā ar vairākām pašvaldībām un valsts institūcijām gatavo un izstrādā pirmos pieprasītākos elektroniskos pakalpojumus, piemēram, pašvaldībai vai pagasttiesai var pieprasīt elektronisku lēmuma norakstu; dzimšanas, miršanas, laulības apliecības dublikātu, deklarēt personas dzīvesvietu utt.

Manuprāt, ļoti pozitīvi ir arī tas, ka Latvijas Pasts un Lattelecom ir iesaistījies publisko interneta punktu veidošanā, jo tās ir vietas, kur iedzīvotāji, kuriem mājās nav datora, var izmantot elektronisko parakstu un pakalpojumus. Turklāt pasta darbinieks var pamācīt, kā to darīt. Šajā projektā ļoti cieši iesaistījušās arī gaismas tīkla bibliotēkas, kurās ir vairāki publiskie datori. Bibliotekāri tiek un arī turpmāk tiks apmācīti, un iedzīvotāji ar elektroniskā paraksta karti varēs atnākt uz bibliotēku un izmantot to. Tiek veidots sadarbības tīkls, infrastruktūra, jo sabiedrības ekonomiskais stāvoklis nebūt vēl nav tik labs, lai katram mājās būtu dators. Darbavietās, protams, dators tiek izmantots, taču jādomā arī par lauku iedzīvotājiem, uzņēmējiem, zemnieku saimniecībām. Elektroniskais paraksts ir galvenais palīgs, lai atrisinātu daudzas ikdienišķas darbības, neizbraucot no sava pagasta.

- Lasīju, ka sekretariāts lūdzis rezervēt miljonu latu no valsts budžeta tieši e-paraksta subsidēšanai iedzīvotājiem.

I. Gudele: - Tas drīzāk ir ierosinājums. Informatīvajā ziņojumā par elektronisko parakstu kā vienu no variantiem piedāvājam valstij subsidēt iedzīvotājiem elektroniskā paraksta viedkartes iegādi. Vairākās valstīs, kur elektroniskā paraksta karte tiek izsniegta kopā ar identifikācijas karti, tiek saņemtas subsīdijas un šī karte ir krietni lētāka. Mums pagaidām identifikācijas karšu nav, tāpēc elektroniskā paraksta karte ar visu pakalpojumu klāstu sanāk samērā dārga. Valsts ir ieinteresēta, lai elektroniskie pakalpojumi attīstītos, jo tas ļoti atsaucas uz valsts un pašvaldību institūciju darbību, tāpēc būtu jāatrod pozitīvs risinājums, kas optimizētu visus procesus.

- Piemēram, Beļģijā, Dānijā, Čehijā un Igaunijā daļu viedkaršu izmaksu subsidē valsts.

G. Škodovs: - Tās pārdod iedzīvotājiem par simbolisku samaksu.

- Arī tad, kad drošais e-paraksta pakalpojums būs veiksmīgi palaists tautās, visu līgumslēdzēju atbildība par šo projektu turpināsies. Tad arī varēs praksē pārbaudīt, vai viss ir sagatavots un izvērtēts pareizi. Gan Lattelecom, gan Microsoft, gan Latvijas Pastam acīmredzot paliek pastāvīgas uzraudzības funkcijas.

N. Melngailis: – Šis ir ilgtermiņa projekts, jo tas, cik lielā mērā elektronisko parakstu izmantos un cik viegli to būs izmantot, atkarīgs no interneta lietotāju skaita Latvijā, kas strauji palielinās, bet salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm tā kopējais līmenis vēl ir zems. Es negaidītu, ka visi izmantos drošā e-paraksta iespēju pirmajā pusgadā pēc ieviešanas. Tas būs jāmēra pēc diviem trim gadiem. Tas ir kā apburtais loks: kamēr cilvēkiem nav iespējas izmantot internetu, viņi nelietos arī e-parakstu. Šis būtu viens no papildu stimuliem cilvēkiem iemācīties lietot un censties apgūt internetu. Internetbankas var izmantot jau sen, tomēr, lai saprastu, cik tas ir izdevīgi, vajadzīgs laiks. Tas, kurš ir lietojis internetbanku, lai veiktu kādu darbību, noteikti negribēs atteikties no finanšu darījumiem elektroniskā vidē.

- Korporatīvie uzņēmumi varētu būt pirmie, kas novērtēs droša elektroniskā paraksta priekšrocības un drošu komunikāciju saviem darbiniekiem.

S. Kolomenskis: - Mūsu dzīvē aizvien parādās jaunievedumi, un to ieviešanās vai neieviešanās scenārijs allaž ir līdzīgs. Cik ātri iedzīvotāji, uzņēmēji tos pieņems, cik ātri sāks ar tiem darboties, vai uzticēsies šiem jaunievedumiem? Elektroniskajam parakstam ir lielas priekšrocības, jo tādi uzņēmumi kā bankas un citi ir izdarījuši lielu darbu, lai pieradinātu uzņēmējus un arī iedzīvotājus pie elektroniskās vides, kur cilvēki parakstās pat daudz sarežģītāk. Ja klients sadarbojas ar dažādām bankām, kalkulatoru un karšu kaudzēs var pat apjukt. Īpaši, ja jāparakstās gan uzņēmuma, gan privātajā kontā. Elektroniskais paraksts piedāvās vienotu mehānismu, kas apvienos visus elektroniski parakstāmo dokumentu veidus, kurus lietotājs izmanto. Tādējādi ar drošu elektronisko parakstu varēs autorizēt jebko.* Varu pilnīgi piekrist Melngaiļa kungam, ka uzņēmēji būs pirmie, kas novērtēs šīs ērtības. Bet tā kā  uzņēmēji ir arī privātpersonas un viņiem ir ģimenes locekļi, tad gribot negribot viņi kļūst par šī e-pakalpojuma reklamētājiem, par tādiem kā advokātiem, kas spēj novērtēt un pastāstīt citiem. Protams, jau tagad var prognozēt, ka uzreiz nebūs ne pāris miljonu, ne arī simt tūkstošu iedzīvotāju, kas kādu rītu pamodīsies kā laimīgi elektroniskā paraksta lietotāji. Tomēr noteikti var teikt, ka ekonomiski aktīvie cilvēki elektronisko parakstu lietos. Arī es noteikti to lietošu un domāju, ka nākamo lietotāju skaits atkarīgs no tā, cik veiksmīga būs pirmo pieredze. Savukārt mums jārūpējas, lai šī pieredze būtu ļoti laba.

G. Škodovs: - Sabiedrībā ir vērojama diezgan liela nenovīdība par mūsu tandēmu ar Lattelecom un Microsoft. Tomēr, manuprāt, viens no ļoti svarīgiem priekšnosacījumiem, lai projekts labi izdotos, ir uzticami un profesionāli partneri. Uzskatu, ka šajā projektā mums ir labākie partneri, atzīti nozares profesionāļi, un tas mums dod pamatotas cerības, ka viss izdosies.

- Vai visi darbi notiek pēc visu triju līgumslēdzēju apstiprinātā laika grafika? Augustā bija paredzēts sertificēto pakalpojumu sniedzēju audits, bet septembrī – akreditācija. Par šiem punktiem atbild Latvijas Pasts.

Ē. Eglītis: - Latvijas Pasts ir atbildīgs par dokumentu iesniegšanu Datu valsts inspekcijai, kura izsniedz akreditācijas apliecību, pamatojoties ne tikai uz auditu, kas ir viena no dokumentu pakas sastāvdaļām, bet arī uz daudziem citiem dokumentiem.

Auditu sadalījām divās fāzēs. Vispirms veiksmīgi pabeidzām dokumentālo auditu, esam auditējuši Lattelecom nodrošināto infrastruktūru, arī tur viss ir kārtībā. Augusta beigās strādājām pie informācijas sistēmas audita ar mērķi saņemt pozitīvu kopējo auditoru slēdzienu iesniegšanai Datu valsts inspekcijā 1. septembrī.

- Vai esat noteikuši pirmo dienu, kad valstī būs pieejams drošs elektroniskais paraksts?

I. Gudele: - Tas atkarīgs no Datu valsts inspekcijas. Akreditācijas apliecības saņemšanas datums arī būs tā diena, kad cilvēki varēs vērsties Latvijas Pastā ar pieteikumiem elektroniskā paraksta saņemšanai.

- Vai paredzat, ka Latvijas Pastā būs rindas?

G. Škodovs: - Ceram, ka tās būs milzīgas.

- Testa viedkarte ar pirmo kārtas numuru ir piešķirta Ministru prezidentam. Jācer, ka tas turpmāk simboliski iezīmēs arī valdības prioritātes un atbalstu.

I. Gudele: - Elektroniskais paraksts ir ļoti vajadzīgs un gaidīts, pārsvarā no uzņēmēju puses. Šobrīd Latvijā vēl nav daudz elektronisko pakalpojumu, kurus iedzīvotāji varētu masveidā izmantot. Šis ir tikai pats sākums. Tomēr uzņēmējiem ir vesela rinda pakalpojumu, kas ir sagatavoti un gaida elektronisko parakstu. Tas ir vajadzīgs, lai varētu ērti strādāt ar VID, muitu, Uzņēmumu reģistru un citām valsts institūcijām. Privātpersonām ar valsts institūcijām saskarties nesanāk tik bieži, tomēr arī viņiem noderēs ļoti daudz e-pakalpojumu, kurus nodrošina pašvaldības.

Grūti saprast, kā viss notiek elektroniskajā vidē, pirms pats visu neesi redzējis un izmēģinājis. Bet sekretariāts kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Pastu, Lattelecom, Microsoft Latvia – ļoti nopietni gatavo plašāku informatīvo kampaņu, lai iepazīstinātu iedzīvotājus, kā praktiski lietot elektroniskā paraksta viedkarti un kur to var izmantot. Lai jums un mums izdodas!

 

Gunta KĻAVIŅA

 

Redakcijas piezīme

* izņemot Likuma par elektroniskajiem dokumentiem II nodaļas 3. panta 6. punktā minētos gadījumus, kad elektroniskais paraksts nedarbojas, t.i. nekustamo īpašumu līgumi, izņemtie nomas līgumi, individuālie galvojumu līgumi, ģimenes un mantojuma darījumi, un līgumi, kuri nav spēkā tad, ja nav apliecināti likumā noteiktā kārtībā.

 

 

 

Atšķirība starp drošu  un vienkāršu  elektronisko parakstu

 

Drošs elektroniskais paraksts atbilst drošības prasībām, kuras nosaka likums, un ar to parakstīts dokuments  visiem jāpieņem tieši tāpat kā tradicionālais papīra dokuments ar parakstu.

Drošu elektronisku parakstu izsniedz uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kurš nodrošina trešajai pusei brīvu iespēju pārliecināties par sertifikāta statusu. Parastam parakstam tādas iespējas nav.

Drošam elektroniskam parakstam ir likumīgs spēks, atšķirībā no parasta, kas ir divpusēja vienošanās.

Daudzas bankas lieto vienkāršu elektronisku parakstu, ar līguma starpniecību  vienojoties ar  klientu par šāda e-paraksta izmantošanas nosacījumiem. Taču šāds  e-paraksts nav saistošs trešajai pusei.

Drošs elektroniskais paraksts ir sertificēts un to var lietot bez papildus līgumu noslēgšanas.

 

 

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001