Kas novecojis „jaunajā regulēšanas ietvarā” ?

 

„Sakaru pasaule” jau tika rakstījusi (skat. 2005. gada izdevumos nr. 1-4) par t.s. “jauno regulēšanas ietvaru” (New Regulatory Framework) elektronisko sakaru nozarē un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kompetenci tā ieviešanā. Atgādinām, ka Eiropas Savienības (ES) “vecajās dalībvalstīs” ietvaram atbilstošs regulēšanas režīms tiek ieviests kopš 2003.gada jūlija, bet Latvijā sākot no 2004.gada 1.maija (Latvijas iestāšanās brīža ES) un kopš Elektronisko sakaru likuma pieņemšanas 2004.gada 28. oktobrī (likums spēkā no 2004.gada 1.decembra). Jau šajā (2006.) gadā Eiropas komisija (EK) paredz pārskatīt dažas ieviešamā regulēšanas režīma nostādnes un gatavo izmaiņas vairākos saistītos normatīvajos aktos, tajā skaitā arī nozares direktīvās.

Par iecerētajām izmaiņām vērtējumu sniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Andris VIRTMANIS.

 

Faktori, kas nosaka nepieciešamību pārskatīt nozares regulēšanas ietvaru

Lai arī kopumā 2002.gadā EK ierosinātā telekomunikāciju (elektronisko sakaru) nozares jauna regulēšanas ietvara piemērošana Eiropā tiek uzskatīta par sekmīgu, ir konstatējami vairāki iemesli šī regulējošā ietvara pārskatīšanai.

Pirmkārt, jau direktīvās, kas apraksta regulējošo ietvaru, ir paredzēta tā periodiska pārskatīšana 3 gadu  laikā pēc direktīvu ieviešanas.

Otrkārt, ir uzkrāta pozitīva un arī negatīva pieredze, praktiski veicot režīma ieviešanu, tāpēc atsevišķu kļūdainu jeb praksē nedarbojošos regulējošo normu piemērošana kļūst par iemeslu dinamiskās elektronisko sakaru nozares attīstības bremzēšanai. Līdz ar to saprotams tirgus dalībnieku un arī dalībvalstu nacionālo regulatoru un to apvienību - Eiropas Neatkarīgo regulatoru grupas (IRG) un Eiropas regulatoru grupas (ERG) „spiediens” uz EK pasteidzināt regulēšanas ietvara pārmaiņas.

Būtiska nozīme ir arī EK Informācijas sabiedrības un mēdiju ģenerāldirektorāta (DG Information Society and Media) vadības politiskajiem motīviem un nostādnēm.

 

Dokumenti, kuros ietverta informācija par plānotajām regulēšanas režīma izmaiņām

2006.gada 29.jūnijā Eiropas Komisija (turpmāk - EK) piedāvāja publiskai apspriešanai sekojošus četrus dokumentus:

1) dokumentu, kas apkopo priekšlikumus regulēšanas ietvara izmaiņām elektronisko sakaru nozarē (Communication from the Commission to the Council, the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on the Review of the EU Regulatory Framework for electronic communications networks and services - COM(2006) 334 final);

2) EK darba dokumentu, kurā izvērstā veidā aplūkoti EK ierosinātie priekšlikumi (Commission Staff Working Document: Communication from the Commission to the Council, the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on the Review of the EU Regulatory Framework for electronic communications networks and services {COM(2006)334 final}, Proposed changes - SEC(2006) 816);

3) EK darba dokumentu, kurā veikts piedāvāto izmaiņu iespējamās ietekmes uz nozari izvērtējums (Commission Staff Working Document: Communication from the Commission to the Council, the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on the Review of the EU Regulatory Framework for electronic communications networks and services {COM(2006)334 final}, Impact assessment - SEC(2006) 817);

4) EK darba dokumentu, kas ietver priekšlikumus EK rekomendācijas par konkrētajiem elektronisko sakaru produktu un pakalpojumu tirgiem jaunai redakcijai (Commission Staff Working Document: Public Consultation on a Draft Commission Recommendation On Relavent Product and Service Markets within the electronic communications sector susceptible to ex ante regulation in accordance with Directive 2002/21/EC of the European Parliament and of the Council on a common regulatory framework for electronic communication networks and services (Second edition) – SEC(2006) 837.

EK publiskās konsultācijas par minētajiem dokumentiem noslēgsies 2006.gada 27.oktobrī.

Uz regulēšanas ietvara izmaiņām saistībā ar vienu no analizējamiem tirgiem attiecas arī atsevišķs 2006.gada 12.jūlijā publicēts dokuments – EK priekšlikumi regulai par viesabonēšanu publiskajos mobilajos tīklos (Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on roaming on public mobile networks within the Community and amending Directive 2002/21/EC on a common regulatory framework for electronic communications networks and services) – COM(2006)382 final.

Tātad regulēšanas ietvara pārskats tiks panākts, ieviešot izmaiņas regulējošo direktīvu paketē, koriģējot rekomendāciju par analizējamiem tirgiem un piedāvājot jaunu regulējumu par viesabonēšanu publiskajos mobilajos tīklos, proti, starptautiskajiem viesabonēšanas tarifiem (skat.zīmējumu).

 

Priekšlikumi optimālākam regulēšanas ietvaram

            EK (precīzāk tās Informācijas sabiedrības un mēdiju direktorāts) 2005.gada 25.novembrī publicēja aicinājumu visiem elektronisko sakaru nozares „spēlētājiem” iesniegt priekšlikumus (call for input) vēlamajām regulēšanas ietvara izmaiņām.  Līdz priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām (2006.gada 31.janvārim) tika saņemti 155 priekšlikumi, t.sk. no vairākām asociācijām, kā, piemēram, Eiropas telefonu tīklu operatoru (ETNO) un Eiropas konkurējošo operatoru asociācijas (ECTA), regulatoru apvienības IRG/ERG, daudziem tīklu operatoriem (arī Lattelecom), atsevišķiem regulatoriem, ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, utml.

Iesniegtie priekšlikumi aptver praktiski visas nozares regulēšanas jomas un bieži ir pretrunīgi. Piemēram, ETNO (bijušo operatoru – monopolu asociācija) un ECTA (konkurējošo operatoru asociācija) priekšlikumi krasi atšķiras – ja ETNO piedāvā atcelt vai krasi samazināt esošo neefektīvo regulējošo slogu, nekavēt turpmākās investīcijas un izstrādāt principus pārejas periodam uz mazāku regulēšanu, tad ECTA, savukārt, uzskata, ka regulēšanas ietvars ir būtiski attīstījis konkurenci un attīstību dalībvalstīs, un valstīs ir konsekventi un savlaicīgi jārealizē visas režīma prasības, un tāpēc radikālas režīma reformas nav pieļaujamas.

 Lattelecom priekšlikumos uzsvērts, ka vismaz 18 tirgu analīze, kā paredz regulējošie noteikumi, ir liels slogs regulatoriem, iesakot samazināt to skaitu, ka regulēšanas ietvars nav pilnībā ieviests virknē valstu, t.sk. Latvijā, un tātad tas kavē elektronisko sakaru attīstību. Komersants atzīmē arī kā turpmāk nevajadzīgu analogo nomāto līniju obligātu nodrošināšanu. 

          Pēc viedokļu apkopošanas EK izstrādāja savu priekšlikumu paketi, galvenās izmaiņas regulēšanā ierosinot sekojošās jomās.     

Uzlabota pieeja radiofrekvenču spektra pārvaldībai elektronisko sakaru vajadzībām.

Tiek piedāvāta elastīgāka radiofrekvenču spektra licencēšanas un pārvaldības sistēma, vairāk praktizējot vispārējo autorizāciju, nelicenzējamā spektra izmantošanu, tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitāti un perspektīvā attīstot Eiropā radiofrekvenču spektra sekundāro tirdzniecību. Vienlaicīgi tas nozīmē lielāku centralizāciju radiofrekvenču spektra plānošanā.

Tirgus pārskatu vienkāršošana.

Paredzēts samazināt administratīvo slogu regulatoriem un vienkāršot procedūras tirgu analīzei (skat.: Sakaru pasaule, nr. 2 (38) 2005.gads), t.sk. samazinot analizējamo tirgu skaitu un vienkāršojot analīzes rezultātu saskaņošanu ar EK un citu valstu regulatoriem.

Iekšējā tirgus konsolidācija.

Ar šo tiek ierosināta pasākumu grupa, kas faktiski paredz palielināt EK centralizētu pieeju regulēšanai. Tā ietver EK veto tiesības regulatoru ierosinātajām saistībām, ko piemēro elektronisko sakaru komersantiem, t.sk. EK tiesības apstiprināt regulatoru uzliktas saistības piekļuves un starpsavienojumu jomā, vienkāršotas procedūras dažu pakalpojumu autorizācijai Eiropas līmenī (piemēram, satelītu sakariem), EK noteiktus termiņus, kādos jāpārskata obligāti raidāmās TV un radio programmas, procedūras EK līmeņa nolīgumiem par vispārējām prasībām tīkliem un pakalpojumiem, palielinātu EK kompetenci tehnisko prasību noteikšanai ar numerāciju saistītiem pakalpojumiem, kā arī pasākumi, kas veicina klientu piekļuvi starptautiskiem numerācijas pakalpojumiem. Savukārt, lai nodrošinātu nacionālo regulatoru lēmumu izpildi, tiek ierosināts noteikt regulatoru lēmumu spēkā esamību gadījumos, ja tos komersanti pārsūdz tiesās, kā arī pastiprināt sankcijas, ko var noteikt regulatori to lēmumu nepildīšanas gadījumos.

Patērētāju un lietotāju tiesību nostiprināšana.

Pasākumi paredz pārskatīt koncepciju par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē, uzlabot klientiem pieejamo tarifu informāciju, atdalīt pakalpojumu sniegšanu no piekļuves nodrošināšanas tīkliem, uzlabot lietotāju aizsardzību pret surogātpastu, prasīt regulatoriem noteikt minimālās pakalpojumu kvalitātes prasības, nodrošināt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piekļuvi 112 pakalpojumiem, uzlabot piekļuvi e-pakalpojumiem un nodrošināt zvanītāja atrašanās vietas informācijas pieejamību glābšanas dienestiem.

Drošības uzlabošana.

Paredz izstrādāt īpašus reglamentējošus pasākumus publisko elektronisko sakaru tīklu lietotāju drošības palielināšanai, nosakot tehniska un administratīva rakstura drošības prasības.

Labāks tiesiskais regulējums – novecojušu noteikumu atcelšana.

Pasākumi paredz atcelt prasības par nomāto līniju minimālo kopu (obligāto dažāda veida nomāto līniju piedāvājumu), regulu par atsaistītu piekļuvi abonentlīnijai un noteikumus par Eiropas numerācijas apgabalu (ETNS).

 

SPRK viedoklis par EK priekšlikumiem

Kopumā atbalstot nepieciešamību pārskatīt regulējošo ietvaru, SPRK neatbalsta visus iepriekš minētos priekšlikumus.

Piemēram, atbalstot lielāku elastību radiofrekvenču spektra plānošanā un praktiskajā darbībā jau ievērojot tehnoloģisku un pakalpojumu neitralitāti radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanai, SPRK uzskata, ka ES līmenī nepieciešams izvirzīt stingrus kritērijus un nosacījumus, pirms tiek uzsākta sekundāra radiofrekvenču spektra tirdzniecība. Vienlaicīgi lielāka centralizācija  radiofrekvenču spektra plānošanā ir nevēlama, jo neatbilst konkrētas tirgus situācijas ievērošanas principiem.

SPRK neatbalsta regulēšanas centralizāciju EK, jo jau ir izveidots funkcionējošs regulatoru un EK sadarbības mehānisms (IRG un ERG), un, mūsuprāt, risināms ir jautājums par šīs sadarbības efektivitātes uzlabošanu. SPRK neatbalsta EK veto tiesības saistību noteikšanā komersantiem, jo tas sistemātiski novedīs pie šo saistību apšaubīšanas no komersantu puses, kā arī radīs juridiska rakstura problēmas par lēmumu prioritāti nacionālā un Eiropas līmenī.

SPRK atbalsta lēmumu spēkā esamību to pārsūdzību gadījumos tiesās ((Latvijā tas jau ir realizēts Elektronisko sakaru likumā) un lielāku soda sankciju piemērošanu regulatora lēmumu neizpildes gadījumos. Ir atbalstāma Eiropas līmeņa autorizācijas procedūru piemērošana atsevišķiem pakalpojumiem un lielāka noteiktība atsevišķu pakalpojumu tehnisko prasību un normu centralizētā izstrādē.

SPRK pilnībā atbalsta priekšlikumu par administratīvo procedūru vienkāršošanu tirgu analīzei, vienlaicīgi palielinot regulatora lomu lēmumu pieņemšanā par konkrētu tirgu analīzi, nevis vājinot to, kā šobrīd tiek piedāvāts.

Īpaši atbalstāmi ir priekšlikumi par universālā pakalpojuma koncepcijas aktualizāciju, jo tehnoloģiju attīstība jau šodien dod iespēju nodrošināt piekļuvi balss telefonijas pakalpojumiem ne tikai publiskajos fiksētajos tīklos. Ierosināts atcelt arī obligāto prasību veidot visaptverošus abonentu sarakstus, uzskatot, ka to spēj nodrošināt tirgus pieprasījums.

SPRK atbalsta racionālus papildus pasākumus tīklu lietotāju aizsardzībai un papildus informēšanai, piemēram, par pakalpojumu tarifiem, kā arī novecojušu normatīvo aktu, piemēram, par nomātajām analogajām līnijām un atsaistītu piekļuvi abonentlīnijai, kas ietver piekļuvi tikai t.s. vītajam metāliskam vadu pārim, atcelšanu. Savukārt regulējums par Eiropas vienoto numerācijas apgabalu (ETNS) tā arī netika līdz galam izstrādāts.

SPRK ir sagatavots oficiāls viedoklis par EK priekšlikumiem, ko SPRK Padomes locekļi un darbinieki izmantos saskarsmē ar EK institūciju amatpersonām, citu valstu regulatoru pārstāvjiem regulatoru pasākumos un darba grupās, kā arī uzņēmumu un masu mēdiju pārstāvjiem.

 

Starptautiskās viesabonēšanas regulēšana

Kaut gan starptautiskā viesabonēšana publiskajos mobilajos tīklos attiecas uz vienu no esošajā ietvarā definētajiem tirgiem (tirgus nr. 17), tā regulēšana izpelnījusies īpašu uzmanību.

Atgādinām, ka, atrodoties ārpus valsts robežām, mobilo telefonu lietotāji iegūst iespēju saņemt izsaukumus no savas mītnes zemes un uz to (roaming) tāpēc, ka nacionālie publisko tīklu operatori ar citu valstu operatoriem ir noslēguši t. s. viesabonēšanas līgumus. Šādi līgumi katrā valstī visbiežāk tiek slēgti ar vairākiem operatoriem, kuri parasti ir vismaz divi, trīs vai četri, un tie atšķiras ar izmantojamo tehnoloģiju, nodrošināto tīklu pārklājumu, kā arī ar pakalpojumu tarifiem. Turklāt visur Eiropā operatoru starpvalstu tarifu norēķinos tiek piemērots princips, ka par sarunām, kas veiktas, atrodoties ārvalstīs, nacionālais operators norēķinās ar ārvalstu operatoru (pakalpojuma vairumtirdzniecība). Savukārt nacionālais operators iekasē samaksu no lietotājiem, kas izmantojuši pakalpojumu ārvalstīs (pakalpojuma mazumtirdzniecība). Tātad Eiropā izsaukumu saņēmēji maksā par izsaukumiem, kas saņemti mobilajā tīklā ārvalstīs, kas ir pretēji izsaukumiem valsts iekšienē, kur maksātājs ir zvanītājs. Persona, kas saņem izsaukumu ārvalstīs, faktiski pārmaksā, jo izsaukuma izmaksām būtu jāsadalās starp abām sarunā iesaistītajām pusēm. Atšķirīgi principi, arī atrodoties ārzemēs, tiek lietoti datu pārraides pakalpojumu, piemēram, GPRS, tarifikācijai mobilajos tīklos, kam bieži izmanto pārraidīto datu apjomu.

Tieši tarifi, kas, atrodoties ārvalstīs, jāmaksā lietotājiem par mobilo telefonu sarunām, izmantojot viesabonēšanas pakalpojumu, ir nokļuvuši regulējošo institūciju redzeslokā. Nav noslēpums, ka šie tarifi, kas arī Latvijas lietotājiem ārvalstīs bieži rēķināmi latos par katru sarunas minūti, daudzkārt pārsniedz sarunu pakalpojumu tarifus vietējos mobilajos tīklos. Turklāt priekšapmaksas karšu lietotājiem šie tarifi tradicionāli ir vēl augstāki nekā pastāvīgajiem abonentiem. Arī īsziņas, nosūtot no ārvalstīm, ir dārgākas nekā valsts iekšienē. Jāpiezīmē, ka konkrētajā ārvalstī viesabonēšanas tarifu atšķirības starp operatoriem visbiežāk ir diezgan nelielas, tāpēc personām, kas reti dodas ceļojumos un to laikā izmanto mobilo tālruni, tās var būt arī nebūtiskas. Ievērojamās tarifu atšķirības starp vietējām sarunām un sarunām, atrodoties ārvalstīs, nav izskaidrojamas vai pamatojamas ar tehnoloģiskajiem risinājumiem un nepieciešamību noslēgt komplicētus starpsavienojumu līgumus starp operatoriem, un tātad tie neatbilst principam, ka pakalpojumu tarifiem jābūt tuvinātiem to izmaksām.

EK jau kopš 1999. gada, ierosinot arī vairākas tiesvedības, bija pievērsusi mobilo operatoru uzmanību viesabonēšanas tarifu neatbilstībai tirgus situācijai, jo tie ilgstoši netiek mainīti, neraugoties uz mobilo sakaru straujo attīstību. Jāpiezīmē, ka 2002. gada regulēšanas ietvars, t. sk. Rekomendācija par konkrētajiem tirgiem, paredz, ka, veicot tirgu analīzi, regulatoriem ir jādefinē katrā valstī arī viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības tirgus (tirgus nr. 17), un, konstatējot konkurences ierobežojumus no dominējošo spēlētāju puses, uz laiku līdz konkurences attīstībai jānosaka un jāpiemēro specifiskas saistības operatoriem.

Problēmas, ar ko saskārās regulatori, definējot 17. tirgu, ir pakalpojuma būtībā - tas faktiski ir starpvalstu tirgus, jo nacionālie operatori nevar viennozīmīgi noteikt viesabonēšanas pakalpojuma tarifu tīklos, kas tiem nepieder, bez citas valsts operatoru līdzdalības, savukārt nacionālie regulatori nevar uzlikt jebkādas saistības citu valstu operatoriem, tāpēc ir ierobežotas iespējas ar saistībām noteikt pakalpojumu tarifus lietotājiem. To pēc speciāli izveidotās darba grupa detalizēta pētījuma 10 izvēlētu dalībvalstu tirgos secināja Eiropas Neatkarīgo regulatoru grupas (IRG) un Eiropas Regulatoru grupas (ERG) sanāksmē 2005. gada nogalē. 

Par vienu no ātri veicamajiem pasākumiem tarifu situācijas uzlabošanai tika ieteikts visiem operatoriem nodrošināt lietotāju informētību par viesabonēšanas pakalpojuma tarifiem. Jāatzīmē, ka Latvijas operatori to jau nodrošināja līdz šiem lēmumiem, un LMT piedāvā arī atzvana iespējas, kas apmēram uz pusi samazina zvanīšanas izmaksas no ārvalsts uz Latviju. Lai veicinātu informētību par tarifiem, 2005. gada beigās un 2006. gada sākumā gan EK Informācijas sabiedrības un mediju direktorāta (turpmāk - ISMD), gan nacionālo regulatoru mājaslapās internetā arī tika ievietota viesabonēšanas tarifu informācija un/vai attiecīgas saites uz operatoru mājaslapām (skat., piemēram, informāciju SPRK mājaslapā: http://www.sprk.gov.lv/index.php?id=4586&sadala=305) un, pēc iespējas, arī izdevīgāko tarifu kalkulatori. Mazumtirdzniecības viesabonēšanas tarifu informācijas pieejamības uzlabošanai Eiropas mobilo operatoru asociācija GSM-EUROPE izstrādāja un publicēja īpašu operatoru uzvedības kodeksu.

 

Iecere par jaunu regulu

ISMD komisāre Vivjena Redinga (Viviane Reding) ir demonstrējusi politisko apņēmību novērst augstos viesabonēšanas tarifus pēc iespējas ātrāk, nodēvējot tos par pēdējo tirdzniecības barjeru vienotajam Eiropas tirgum. Uzskatot, ka nepieciešams radikāls viesabonēšanas tarifu samazinājums, ISMD 2006. gada sākumā ierosināja to risināt ar atsevišķas regulas palīdzību. Atgādinām, ka regula (Regulation) ir Eiropas Kopienu normatīvais akts, kas tieši, bez iekļaušanas nacionālajos likumos, obligāti piemērojams visās dalībvalstīs. Eiropas lielāko mobilo tīklu operatori (Vodafone, DT Mobile, Orange u. c.) uz sākotnējiem EK paziņojumiem reaģēja ar piedāvājumu bez papildu regulēšanas būtiski samazināt viesabonēšanas tarifus jau šogad un pakāpeniski arī turpmākajos gados. EK šo iniciatīvu uzskata par nepietiekamu, turklāt tā kā arī IRG/ERG secinājumi un konsultācijas ar tirgus dalībniekiem parādīja, ka pašreizējais regulēšanas ietvars efektīvai tarifu regulēšanai ir nepietiekams, EK, kā jau minēts, 12. jūlijā publicēja jaunas regulas projektu.

Regulas projektā viesabonēšanas tarifiem piedāvāts t. s. vietējo cenu princips (home pricing principle), kas ietver priekšlikumus visur Eiropā piemērot cenu griestus (price caps) mazumtirdzniecības tarifiem (tarifiem galalietotājiem) un noteikt ierobežojumus maksimālajiem vairumtirdzniecības (norēķinu starp operatoriem) tarifiem, sasaistot tos ar vidējo mobilo izsaukumu pabeigšanas tarifu (VMIPT) nacionālajos publiskajos mobilajos tīklos.

Projektā tiek paredzēts noteikt divkāršu VMPIT kā maksimālo pieļaujamo vairumtirdzniecības tarifu būtiskās ietekmes mobilo telefonu pakalpojumu operatoriem, ja izsaukums tiek veikts abonentiem apmeklētās ārvalsts tīklā, un trīskāršu VMIPT, veicot izsaukumus uz citu valstu mobilo telefonu pakalpojumu tīkliem. Šajos tarifos jāietver arī izsaukumu ierīkošanas maksa, ja tāda tiek piemērota. Savukārt maksimālais viesabonēšanas mazumtirdzniecības tarifs tiktu atļauts kā 130 procenti no attiecīgā vairumtirdzniecības tarifa, pēdējo ieviešot sešu mēnešu laikā pēc regulas spēkā stāšanās.

Ja pieņemam, ka VMIPT šobrīd ir ~ 8 santīmi minūtē (izmantojot Eiropas VMIPT ~ 0,11 EUR/min, tas būtu 7,73 sant./min), tad regulas piemērošana nozīmētu šādus aptuvenus maksimālos viesabonēšanas pakalpojumu tarifus, neskaitot PVN (skat. tabulu).

 

Izsaukuma veids, mobilā telefona lietotājam atrodoties ārvalstī	Tarifu aprēķina princips, izmantojot definētu vidējo mobilo izsaukumu pabeigšanas tarifu	Maksimālais tarifs, kāds atļauts norēķinos starp 2 operatoriem (vairumtirdzniecība)	Maksimālais tarifs galalietotājiem (mazumtirdzniecība)
Izsaukums uz mājām vai uz trešajām valstīm	3 x VMIPT	24 sant./min	31 sant./min
Vietējais izsaukums	2 x VMIPT	16 sant./min	21 sant./min
Izsaukumu saņemšana	VMIPT	Izsaukumu pabeigšanai trešās puses tīklos netiek noteikts	10 sant./min

 

Regulatoriem būs pienākums noteikt attiecīgās valsts VMIPT, izmantojot regulā aprakstītu metodiku un definēto aktīvo abonentu (active subscribers) jēdzienu. VMIPT vērtēšanā tiks izmantoti izsaukumu pabeigšanas tarifi tādu operatoru tīklos, kam ir būtiska ietekme. Atgādinām, ka Latvijā līdz šim SPRK elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi starpsavienojumu pakalpojumu tirgos LMT un Tele2 ir noteikusi izsaukumu pabeigšanas savā tīklā tarifu augšējo robežu 6,2 sant./min. 2006. gadā veiktās tirgus analīzes rezultāti parāda, ka šie operatori saglabās būtiskās ietekmes statusu arī izsaukumu pabeigšanas mobilajā tīklā vairumtirdzniecības tirgū Latvijā (tirgus nr. 16). Tā kā šāds statuss var tikt noteikts arī komersantiem Telekom Baltija un Bite, tad VMIPT aprēķinos būs jāietver arī šo operatoru izsaukumu pabeigšanas tarifi.

Regulā piedāvātie tarifu noteikšanas principi neattiecas uz t. s. virtuālajiem operatoriem, kuri pakalpojumu sniegšanai neveido savus tīklus - to tarifi tiks noteikti, slēdzot līgumus ar īstajiem operatoriem.

Regulas projekts paredz arī operatoru pienākumu bez maksas, pēc ārvalstīs esošu lietotāju pieprasījuma, ar īsziņu palīdzību vai telefoniski nodrošināt lietotājiem informāciju par pakalpojumu tarifiem. Operatoriem informācija par viesabonēšanas tarifiem būs jāsniedz arī jaunajiem abonentiem, regulāri par tiem būs jāinformē visi abonenti, informācija būs jāsniedz arī uzreiz pēc viesabonēšanas tarifu izmaiņām. Regulatoriem tiek paredzētas pilnvaras uzraudzīt arī īsziņu (SMS) un multivides īsziņu (MMS) pakalpojumu viesabonēšanas Eiropā tarifus. Regulas piemērošanas nepieciešamība tiks pārskatīta reizi divos gados.

IRG/ERG atbalsta viesabonēšanas tarifu aktīvas regulēšanas nepieciešamību, bet tās izvirzīja savus priekšlikumus problēmas risināšanai, apšaubot nepieciešamību vienlaikus regulēt viesabonēšanas tarifus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (galalietotājiem), jo citos analizētajos pakalpojumu tirgos parasti tikai tad, ja regulējums vairumtirdzniecībā nedod rezultātu, tiek veikti pasākumi galalietotāju tarifu regulēšanai.

Tiek paustas arī bažas par iespējamo stingras regulēšanas negatīvo ietekmi uz mobilo pakalpojumu tirgus attīstību. Lai arī viesabonēšanas pakalpojumu daļa veido 10-15 procentus no mobilo pakalpojumu operatoru ieņēmumiem, saskaņā ar Analysys vērtējumu Eiropas viesabonēšanas pakalpojumu tirgus apgrozījums ir 8,5 miljardi EUR. Ieguvēji, protams, būs visi viesabonēšanas pakalpojumu lietotāji - EK dati liecina, ka tādi būs aptuveni 150 miljoni ES iedzīvotāju (tūristi un biznesa klienti). Tiek lēsts, ka, piemērojot regulas projektā aprakstīto principu, viesabonēšanas izmaksas caurmērā samazinātos par 70 procentiem.

Katrā ziņā skaidrs, ka līdz regulas galīgā varianta apstiprināšanai par to notiks daudzpusīgas debates dažādās Eiropas institūcijās un ar tirgus dalībniekiem.

SPRK nostāja par izmaiņām Rekomendācijā par konkrētajiem tirgiem un par Regulas projektu par viesabonēšanu publiskajos mobilajos tīklos tiek koordinēta sadarbībā ar Eiropas Neatkarīgo regulatoru grupu un Eiropas Regulatoru grupu.

Prognozējamie regulēšanas ietvaru izmaiņu termiņi

Tā kā elektronisko sakaru nozares regulēšanas režīma izmaiņas paredz korekciju veikšanu vairākās spēkā esošajās direktīvās, un atbilstoši garajām procedūrām to saskaņošanai Eiropas kopienu līmenī (nepieciešams ES dalībvalstu valdību un Eiroparlamenta atbalsts) un sekojošai pārņemšanai nacionālajā likumdošanā var prognozēt, ka vairums regulēšanas ietvara izmaiņu reāli stāsies spēkā tikai 2009. un/vai 2010.gados.

Savukārt EK rekomendācija par konkrētajiem tirgiem un arī regula par viesabonēšanu publiskajos mobilajos tīklos, domājams, tiks pieņemtas jau nākamajā, 2007.gadā.

SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors           A. Virtmanis