Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Kritiskie veiksmes faktori modernam telekomunikāciju uzņēmumam

   

Kritiskie veiksmes faktori modernam telekomunikāciju uzņēmumam

Paskatīsimies uz telekomunikāciju uzņēmuma pakalpojumu veidošanas, mārketinga un investīciju specifiskajiem aspektiem telekomunikāciju infrastruktūrā. Kopumā firmas dzīvotspēju neatkarīgi no nozares nosaka tās biznesa plāns un tā realizācijas kvalitāte. Pamatjautājumus ikviens uzņēmējs vai uzņēmuma stratēģiskais vadītājs var skaidrot, izmantojot biznesa teoriju, tomēr katrai industrijai ir arī specifiski aspekti. Telekomunikācijās tā ir kapitālieguldījumu intensitāte, pamatlīdzekļu izlietojums un to dzīvescikls. Šoreiz apskatīsim pakalpojumu piemērus biznesa plāna un investīciju plāna korelācijas sakarā, izvēlē balstoties uz klientu lojalitāti, kuru vairo pakalpojuma izcilība.

Pakalpojumu piegādes platformas un norēķini

Līdz ar telekomunikāciju uzņēmumu pakalpojuma infrastruktūras atbrīvošanos no dzelžos iekaltās integrētās vertikāles rodas milzīgs daudzums dažādu ražotāju, vairums standartu, to paveidu un palielinās duplicētu funkciju un sistēmu iespējamība teleoperatoram. Te jāpaskaidro, ka šābrīža cīņas ar nākamās paaudzes telekomunikāciju tīkla brīvi atraisītās arhitektūras jaukumiem un duplicēšanās postu norit OSS (Operating Support Systems/darbības atbalsta sistēmas) līmenī, kas pagātnē piederēja telekomunikāciju industrijas risinājumiem. Savukārt tādas BSS (Business Support Systems/biznesa atbalsta sistēmas) kā, piemēram, norēķini, pēc būtības ir piederējušas informāciju tehnoloģiju nozarei. Teleoperatori ir gadiem mēģinājuši neielaist IT nozari OSS līmenī, jo tā bieži redzama kā nesakārtota, neintegrēta, relatīvi nestabila, vārdu sakot, nekārtīga un nedroša. Piemēram, daudziem Eiropas teleoperatoriem vēl līdz šim laikam darbojas vairākas norēķinu sistēmas, un katra no tām pieder kādam no grupas uzņēmumiem vai ir piederējusi kādam uzņēmumam, kurš sen jau nopirkts, bet kura sistēmas joprojām nav pilnībā integrētas ar mātes uzņēmumu.

Lietojumprogrammu interfeisu standartizācija, lietojumprogrammu integrācija, izmantojot dažādus paņēmienus, un – visjaunākais – SOA (uz servisu jeb pakalpojumu orientēta arhitektūra) cīnās ar šīm funkciju duplicētībām un izolāciju visupirms tīrajā IT nozarē. Tomēr līdz ar IP tehnoloģijas attīstības diktēto unifikāciju un standartizāciju arī sakaru nozarei kļūst raksturīga atvērta, elastīga, bet, nemākulīgi ieviešot, arī neoptimāla risinājumu arhitektūra. Daudzu komunikāciju risinājumu sastāvdaļas ir pārgājušas uz tīro IT nozari, piemēram, IP kontaktu centrs ir programmatūra, kas darbībai izmanto standartizētus serverus, kuru vienīgā atsauce uz tīro jeb, pareizāk sakot, veco telekomunikāciju industriju ir balss signāla transkodēšanas funkcija, kas šobrīd nepieciešama komunikācijai ar ‘veco labo’ SS7 pasauli.

Visi vērā ņemamie telekomunikāciju iekārtu ražotāji pāriet vai plāno pāriet uz IP bāzētu sistēmu ražošanu, kuru uzbūve balstās uz standarta komponentiem fiziskajā līmenī, piemēram, uz serveriem, un arvien standartizētākām operētājsistēmām, kur Carrier Grade Linux jeb operatoru klases Linux kļūst arvien populārāks, programmu līmenī lietojot Java programmēšanas valodu paveidus. Mārketinga aspekts, tiesa, dažādām kompānijām ļoti atšķiras, - no atvērtas pieejas un standartizētiem interfeisiem līdz noslēgtai sistēmai, kura IP komunikāciju risinājumu mēģina izolēt no tālākas starpsavienojamības un integrācijas, tādējādi šo risinājumu izolējot no ārpasaules kaitīgās ietekmes un vienlaikus ierobežojot tā integrācijas iespēju un attīstību kopumā, nolemjot to priekšlaicīgai morālai novecošanai.

Morālā novecošana daļai IP paaudzes risinājumu ir notikusi jau pirms to saražošanas brīža! Īstenībā jau tajā brīdī, kad risinājuma koncepcija ir tikai tikusi izstrādāta. Kāpēc tā? Varbūt tā izskatās, tikai raugoties no skaistās nākotnes jeb nākamās paaudzes telekomunikāciju standartu viedokļa? Īstenībā ir daudz sliktāk, jo šie risinājumi ir novecojuši, skatoties no to biznesa vērtības: spējas pelnīt un tikt izmantotiem, ilgākā laika termiņā nobremzējot teleoperatora sistēmu attīstību ne tehniski (neiespējama efektīva integrācija), ne ekonomiski (licenču izmaksas un papildu izmaksas slēgtu sistēmu izraisītas funkciju duplicēšanas dēļ). Vienkāršoti telekomunikāciju risinājumu ražotājus var iedalīt tajos, kuri no sava tirgus izpratnes viedokļa vēlas sadarboties ar citiem, izmantojot atvērtus standartus, un tajos, kuri, balstoties uz iepriekšējās desmitgadēs krāto pieredzi un tirgus daļu, mēģina piedāvāt vertikāli integrētus risinājumus. Lai arī šie ražotāji spēj nodrošināt savu risinājumu augstu darbības drošumu un optimizētu risinājuma iekšējo arhitektūru, tomēr telekomunikāciju nozares straujā attīstība rada pieprasījumu pēc kvalitatīvi jauniem pakalpojumiem jau vidējā laika posmā 3–5 gados, radot reālu biznesa vajadzību pēc pakalpojumu izmaiņām, kuras nav iespējams veikt noslēgtai telekomunikāciju iekārtu ražotāja sistēmai.

Plusus un mīnusus atvērtai vai slēgtai risinājuma arhitektūrai var analizēt, apskatot konkrētajam teleoperatoram būtiskāko, tomēr galvenais secinājums no investīciju vērtības viedokļa ir sakārtota atvērta pakalpojumu piegādes ekosistēma.

NGN* un IMS* modeļi un principi ir ražotāju un pakalpojumu sniedzēju centienu radīti; regulēt un administrēt kopējus standartus un arhitektūras principus telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam, tomēr jābūt tādiem patiesiem biznesa dzinuļiem kā tirgus attīstībai kādā pakalpojumu jomā, lai būtu pietiekams iemesls sākt teleoperatora infrastruktūras pārveidi atbilstoši jaunajiem standartiem.

Stratēģisks lēmums par Jaunu NGN arhitektūrā bāzētu pakalpojumu izveidi pats par sevi nenozīmē Milzīgas investīcijas, bet ļauj pāriet uz strukturētām un inkrementālām investīcijām, proporcionāli attīstāmajiem pakalpojumiem. Šī atziņa varbūt vēl līdz galam nav izprasta teleoperatoru infrastruktūras pārvaldē un pārveidē. NGN arhitektūras modularitāte pieļauj pakalpojumu attīstības dzītu pakāpenisku infrastruktūras pārveidi. Pirmais pakalpojums, kura nodrošināšanai bija nepieciešama robusta IP pamattīkla izveide, bija platjoslas interneta pieslēgums. Klientu piekrišana maksāt Ls 10–20 mēnesī par platjoslas interneta pieslēgumu padarījušas investīcijas pamattīklu izbūvē iespējamas un radījušas IP infrastruktūras pamatbāzi tālākai biznesa attīstības virzītai infrastruktūras pārveidei.

Mobilo un fiksēto balss komunikāciju konverģence – nākamais solis NGN ieviešanā?

Ja biznesa klases IP telefonijas ieviešana lielā mērā saistās ar jaunu biroju izbūvi, bet tā kavējošais faktors ir IP telefonu izmaksas, tad pamata pārmaiņas ir notikušas līdz ar balss mobilizāciju – mobilo sakaru infrastruktūra sniedz lielāku atgūto vērtību no ieguldījuma un fiksētā telefonija strādā kā biroja biznesa komunikāciju sastāvdaļa, tomēr tirgus pionieri – Skandināvijas valstu patērētāji – šogad sākuši pieprasīt jauna līmeņa apvienotu telefonijas pakalpojumu: divi balss pieslēgumi vienam numuram vienā terminālī - mobilajā telefonā! Iespēju pavaicāt un saņemt šādu pakalpojumu sniedz jaunākajos mobilajos telefonos iebūvētā Wi-Fi konektivitāte, tādēļ parādās iespēja saņemt sakaru kanāla pakalpojumu gan no mobilā teleoperatora bāzes stacijas, gan, piemēram, no uzņēmuma Wi-Fi tīkla, caur kuru ir pieejama IP telefonija.

STOP! Šajā mirklī, šķiet integrācijas robeža uzņēmuma spēkiem ir sasniegta, ja tālākas efektivitātes un ekonomijas vārdā vēlamies automātiski pārslēgt zvanus starp sakaru tīkliem un tajos funkcionējošām sistēmām, piedevām to darīt automātiski. Saglabājot vienu balss zvana numuru abonentam, mēs nevaram iztikt bez integrētas pakalpojuma piegādes platformas un, ļoti konkrēti, - bez HLR (Home Location Register) jeb vienotas datubāzes par abonenta numuru un citām viņa pakalpojuma sastāvdaļām. Vēl nepieciešama sadarbība starp tīkla infrastruktūras piekļuves tīkliem mobilo un fiksēto – Wi-Fi, lai pakalpojuma piegādes platformas loģika spētu noteikt, kur jāvieno izejošie un ienākošie zvani. Biznesa lietotājiem – kompānijām, kuras pieprasījušas šāda pakalpojuma ieviešanu, iemesli šādai prasībai ir vairāki:

·         matemātiski aprēķināts izdevīgākais tarifs un nekļūdīga automātiska loģikas izpilde, savienojot zvanus;

·         darbiniekam nepieciešams tikai viens tālrunis – mobilais, var ietaupīt uz telefonu, īpaši dārgo IP telefonu, rēķina;

·         viens numurs darbiniekam – tā ir ērtība tiem, kas vēlas viņu sazvanīt, līdz ar to uzlabojas uzņēmuma efektivitāte;

·         pilna statistika un kontrole par darbinieka telefona lietojumu.

 

Pakalpojuma piegādes platformu ieviešanas pragmatika

Lai arī pakalpojumu piegādes platforma ir liela un kompleksa sistēma, tās biznesa loģiku palīdz sakārtot kā industrijas standartizācijas organizācijas, piemēram, ITU un ETSI, un Telekomunikāciju risinājumu izveides firmas kā IBM, kuru pieeja balstās uz standartizētu komponentu lietošanu, atvērtiem standartiem kā Linux un Java, kā arī plašu sadarbību ar risinājumu izstrādātājiem – ISV (Independent Software Vendor) jeb neatkarīgiem programmatūras izstrādātājiem. IBM pakalpojumu sniegšanas platformu piedāvājumu arhitektūra ir izstrādāta un pārbaudīta IBM laboratorijās ASV, Eiropā (Vācijā) un Japānā. Katra potenciālā sadarbības partnera – risinājuma vai tā komponentu ražotāja – izstrāde tiek testēta laboratorijā, lai noteiktu risinājuma atbilstību operatora klases standartiem un sadarbībai ar citu ražotāju sastāvdaļām. IBM pienesums ir tādi komponenti kā  pašapkalpošanās un ziņu portālu infrastruktūra, vienota klientu atpazīšana, iekārtu atpazīšana un vadība, kā arī jaunākā IBM saimes risinājumu nodaļa teleoperatoriem, nu jau bijusī telekomunikāciju tīklu uzraudzības un vadības firma Micromuse un tās risinājums teleoperatoru tīkliem Netcool. Necool paplašina vadošo, pamatā IT sistēmu pārvaldības rīku saimi Tivoli ar pasaules vadošo teleoperatoru tīklu pārvaldības risinājumu.

Izveides, uzturēšanas un pārvaldības jomā IBM par uzticamu partneri ir izvēlējušies gan daļa lielāko pasaules teleoperatoru, gan teleoperatori, kuru abonentu skaits ir no 20 000 līdz 1 miljonam,  kuru prasības pēc efektīvas un ātri adaptējamas pakalpojumu sniegšanas vides, risinājumu modularitātes un saprātīgām investīciju proporcijām risina IBM.

Guntars OTTO,

IBM Telekomunikāciju industrijas biznesa attīstības vadītājs Baltijas valstīs

IBM Latvia

Bauskas ielā 58 a

Rīgā, LV-1004

Tālr. 7070308

infolv@lv.ibm.com

http://www.ibm.com/lv

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001