Zviedrijā — trīs gadus pēc Česteras

Zviedriju nosauc starp aktīvākajām valstīm Eiropā ciparu televīzijas ieviešanā. Kopš pagājušā gada tur izmanto vairākus ciparu televīzijas raidošos tīklus, kas aptver 50 procentu iedzīvotāju. Vienlaikus tiek attīstīti jauni interaktīvie pakalpojumi, kam izmanto ciparu televīzijas raidītājus. Nelielā Anglijas pilsēta Čestera televīzijas lietās informētam cilvēkam pavisam noteikti asociējas ar ciparu televīziju. Tur 1997. gada vasarā notika Eiropas valstu konference, kas akceptēja ciparu televīzijas tehniskos kritērijus un atvēra ceļu tās reālai ieviešanai. Šajā rakstā ciparu televīzija jāsaprot tikai kā zemes ciparu televīzija, kam izmanto zemes raidītājus. Vairākas Zviedrijas organizācijas, kas veido televīzijas programmas, izplata, plāno un pārvalda radiofrekvenču spektru, ir piedalījušās televīzijas sistēmas DVB-T (Digital Video Broadcasting, Terrestrial) izstrādāšanā jau kopš pašas idejas dzimšanas. Tādēļ tagad Zviedrija ir starp valstīm, kas vistālāk pavirzījušās tās ieviešanā. Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas speciālistiem pagājušā gada oktobrī bija iespēja iepazīties ar Zviedrijas ciparu televīziju darbībā. Kolēģi no frekvenču pārvaldes institūcijas un apraides tīklu operatora Teracom (1) speciālisti dalījās pieredzē raidošo tīklu plānošanā un ekspluatācijā. Redzētais un dzirdētais radīja pārliecību, ka Zviedrijā pārejai uz ciparu televīziju ir neatgriezenisks raksturs un ka tā kāpina tempu.

1999. gada 1. aprīlī Zviedrijā sākās regulāri ciparu televīzijas raidījumi. Pirmie raidītāji aptvēra blīvi apdzīvotas vietas — Stokholmu, Gēteborgu, Malmi u.c., kopā deviņas zonas. No 54 valsts lieljaudas televīzijas stacijām, kas veido analogos raidošos tīklus, izvēlējās desmit, kurās uzstādīja četrus lieljaudas ciparu televīzijas raidītājus katrā. Jauno raidītāju izstarotā jauda ir 50 kW. Septiņos papildu punktos tika uzstādīti mazāki raidītāji ar izstaroto jaudu zem 1 kW. To uzdevums ir paplašināt galveno raidītāju aptveršana s zonu un paaugstināt signāla intensitāti pilsētās ar augstu apbūvi. Tika izveidoti četri raidošie tīkli. Visus katra tīkla raidītājus modulē ar programmu komplektu, kurā ir 4–5 programmas. Pavisam strādā 68 raidītāji. Tie aptver 50 procentu iedzīvotāju. Kartē ir parādītas aptveršanas zonas. Pašreizējā analogā raidošā tīkla darbība saglabāta pilnā apmērā, t. i., programmas raida paralēli kā analogā, tā ciparu variantā. Dažās vietās, kur tas ir lietderīgi, izmanto vienas frekvences tīklus. Tā, piemēram, papildus Stokholmas lieljaudas raidītājiem, kas atrodas televīzijas stacijā piepilsētā, pašā pilsētā trīs vietās ir uzstādītas četru mazu raidītāju grupas. Šie raidītāji, palielinot elektromagnētiskā lauka intensitāti augstas apbūves zonās, nodrošina apstākļus uztveršanai ēkās un uz ielām ar mazāk efektīvām portatīvām (istabas) antenām. Pieminētie četri Stokholmas raidītāji darbojas vienā un tajā pašā televīzijas kanālā, tā veidojot vienas frekvences tīklu, SFN (Single Frequency Network) (2). SFN izmantošana ir būtiska ciparu televīzijas sistēmas priekšrocība, ko grūti pārvērtēt. SFN ļauj paplašināt galveno staciju aptveršanas zonas, neizmantojot papildu kanālus. Izvēloties ciparu signālam maksimālo aizsargintervālu 224 µs, ko atļauj sistēma, divu vai vairāku viena kanāla raidītāju signāli konstruktīvi summējas visas zonas robežās tad, ja attālums starp raidītājiem nepārsniedz 70 km. Attālumu pārsniedzot, parādās vietas, kurās kaimiņu raidītāja signāls kļūst traucējošs. Speciālisti tādu signālu apzīmē kā des truktīvu. Attālumi Stokholmas raidītāju grupā nepārsniedz pāris desmitu kilometru, tas ir ievērots arī citās SFN grupās. Jāpiezīmē, ka praktiski novērojumi par signālu ar dažādām laika aizturēm summēšanās ietekmi uz uztveršanas kvalitāti un stabilitāti ir ļoti vajadzīgi, lai varētu precīzāk formulēt SFN tīklu ierīkošanas kritērijus. Katrā raidošajā tīklā tiek izplatītas 4–5 programmas. Atsevišķo programmu signālus ar blīvēšanas iekārtas palīdzību apvieno kopējā bitu plūsmā, kuras ātrums ir 22 Mbit/s. Ar šo plūsmu modulē raidītājus. Visu tīkla staciju ciparu iekārtu darbības sinhronizācijai izmanto signālus, ko uztver no globālās radionoteikšanas sistēmas (GPS) satelītiem. Ar aprakstītajiem tīkliem raida 17 programmas. Tajās ietilpst abas zviedru sabiedriskās televīzijas pamatprogrammas SVT1 un SVT2, diennakts informatīvā programma SV24, kā arī TV3, TV4, Kanal 5, TV8, arī populārā franču izcelsmes programma Canal+. Katrā valsts administratīvajā teritorijā programmu komplektā iekļauj vietējās, kā arī maksas programmas, kuru pieejai jāpērk dekodēšanas karte jeb viedkarte (smartcard). Zviedru speciālisti uzskata, ka šāds komplekts tuvina uztveršanu televīzijas kabeļtīklu sistēmām. Tiešām, skatītājs iegūst daudzprogrammu televīziju, taču ar fizisku savienojumu nav piesaistīts kabeļtīkla izejai.

Izstrādātais attīstības plāns paredz uzstādīt četru raidītāju grupas 55 televīzijas stacijās. Papildināti ar nelielas jaudas raidītājiem, tīkli praktiski pilnībā aptvers Zviedrijas auditoriju. Tajos paredzēts izmantot televīzijas kanālus no 21. līdz 60.Tālās perspektīvas galamērķis ir seši tīkli, tātad izplatīt vismaz 24 programmas. To ierīkošanai jāizmanto arī kanāli no 61. līdz 69., kuri, lai gan iedalīti televīzijai, daudzās valstīs līdz šim tiek lietoti citām vajadzībām. Īpaša uzmanība tiks veltīta pievilcīga programmu kopuma veidošanai, kas pastiprinātu interesi izmantot tieši ētera televīziju. Zviedri plāno, ka ciparu televīzija 2003. gadā aptvers jau aptuveni 85 procentus iedzīvotāju.

Tas, ka aizkavējās ciparu uztvērēji, traucēja un vēl pašlaik kavē attīstību. Valdīja uzskats, ka uztvērējam sākuma posmā jābūt kā papildblokam, ko pieslēdz parastajam televizoram. Šādu iekārtu angliski sauc par Set Top Box. Pirmais ražotājs, kas tādu deva Zviedrijas tirgum, bija Somijas firma Nokia. Jau pirms pāris gadiem tirgū parādījās Nokia izstrādātais papildbloks ar satelītu ciparu televīzijas uztveršanas iespējām (sērija Mediamaster 9800 S). Tagad tas ir papildināts ar zemes raidītājos izmantojamās modulācijas COFDM demodulatoru un ieguvis nosaukumu Mediamaster 9820 T. Tā sastāvā ir televīzijas signāla selekcijas un uztveršanas iekārta, ciparu signāla COFDM demodulators, skaņas un video signālu MPEG2 dekoderi. Uztvērējs uztver televīzijas raidītājus 470–869 MHz joslā (21.–69. kanāls). Tā izejas signāls PAL B/G sistēmā (papildbloks paredzēts izmantošanai Zviedrijā), līdzīgi kā signāls no videomagnetofona, tiek pievadīts analogajam televizoram. Mediamaster 9 820 T redzams attēlā (zem televizora). Pagājušā gadā šās ierīces daudzums tirgū esot bijis ierobežots. Vairākos radiopreču veikalos saņēmām atbildi: — Jā, kaut kur esot, bet mums vēl nav bijis.— Tādēļ nosaukto pārdošanas cenu — apmēram 500 USD — pašiem pārbaudīt neizdevās. Ir arī otrs, izplatītāks paņēmiens, kā tikt pie uztvērēja — kopā ar programmu pamatpaketi to nomā par 99 SEK (11 USD) mēnesī. Maksas programmu atkodēšanai tajā izmanto viedkarti. Zviedri gaida uztvērēju izplatības būtisku pieaugumu šajā gadā, ko veicināšot to pieejamība tirdzniecībā, labāks programmu kopums, kā arī iespējamā cenas pazemināšanās.

Kā ciparu skaņas, tā televīzijas apraides sistēmas pieļauj elastīgu pārraidāmās bitu plūsmas konfigurēšanuun tās izmantošanu arī datu un citas informācijas raidīšanai. Zviedrijā tiek meklēti un attīstīti jauni ciparu televīzijas izmantošanas veidi, īpašu uzmanību pievēršot interaktīvajiem pakalpojumiem, tādiem kā e-pasts un internets. Varējām iepazīties ar mēģinājumiem izmantot raidītājus internetam. Ar attiecīgu karti datoru savieno ar ciparu televizoru, bet kādā no raidošajiem tīkliem izveido platjoslas kanālu un pieslēdz internetam. Tā iegūst bezvadu ātras darbības pieslēgumu, kas var funkcionēt visā televīzijas tīkla aptveršanas zonā, perspektīvā — visā valstī. Tiešajam kanālam izmanto klasisko risinājumu — pieslēgumu caur modemu telefona tīklam vai mobilo telefonu. Interneta un e-pasta pakalpojumi, izmantojot ciparu televīzijas raidītājus, patlaban atrodas eksperimentālajā stadijā. Domājams, pieminētie nav pēdējie jaunumi, par kuriem būs jāpateicas jaunajai apraides tehnoloģijai.

Inārs JĒKABSONS