Tava pirmā digitālā kamera. Pēcapstrāde

 

5. turpinājums.

 

Iepriekšējos rakstos ieskatījāmies digitālās kameras iekšienē un funkciju klāstā, lai saprastu, kā veidojas digitālais attēls. Taču tikko iegūtais attēls vēl nav pilnīgs – tam nepieciešama pēcapstrāde. To var iedalīt trīs daļās: attēla faila pieejamība un vienkārša lietošana; attēla rediģēšana; attēla izdrukāšana vai digitāla publicēšana.

 

Attēla fails un tā pieejamība

No kameras iegūtie attēli ir digitāli negatīvi. Tādēļ ar tiem jāapietas tikpat rūpīgi kā ar filmu negatīviem un jāglabā drošā vietā. Ar digitālo kameru parasti tiek safotografēts vairāk nekā ar filmu kameru, tādēļ, jo vairāk attēlu uzņemat, jo vairāk nepieciešama kārtošanas sistēma. Ir ļoti svarīgi oriģinālos digitālos negatīvus nepakļaut tālākām darbībām. Tālākai apstrādei nepieciešams izveidot kopijas, ar kurām strādāt. Pretējā gadījumā, ja tiks sabojāts oriģinālais fails, to atgūt sākotnējā stadijā vairs nebūs iespējams. Oriģinālos failus pēc kopiju izveides vislabāk arhivēt – ierakstīt citā cietajā diskā vai CD vai DVD.

Attēlu faili tāpat kā citu veidu faili datora cietajā diskā ir sakārtoti mapju struktūrā. Mapes tiek pārdēvētas, pārvietotas, dzēstas, un tas nav grūti izdarāms, ja pārzināt savu datoru. Sarežģītākais šajā mapju jūklī ir radīt vienotu sistēmu un to uzturēt, lai jebkurā brīdī bez problēmām varētu atrast nepieciešamo fotogrāfiju. Daudzos avotos piemin divu paralēlu sistēmu uzturēšanu: hronoloģisko (mapes sakārtotas pēc gada un mēneša) privātajām fotogrāfijām un tematisko (pēc fotoattēlu tematikas) citām fotogrāfijām. Grūti pateikt, kuru sistēmu ir vienkāršāk uzturēt, bet noteikti gribu teikt, ka tomēr vajadzētu izvēlēties vienu. Ja fotogrāfiju ir daudz, drīz vien nebūs iespējams atcerēties, kurā sistēmā nepieciešamā fotogrāfija ir saglabāta, un būs vajadzīgs papildu laiks, lai pārmeklētu abas.

Digitālajiem failiem ir nosaukums, ko kamera ģenerē pēc tajā iebūvētā koda un nofotografēto kadru skaita. Piemēram, IMG_6751.JPG vai MT9X5728.JPG. Attēla failu nosaukumi sāk atkārtoties ik pēc 9999 kadriem. Kamerā automātiski vai manuāli pēc paziņojuma tiek izveidota nākamā mapīte, kurā failu nosaukumi atkal sāk kārtoties no 0001 līdz 9999. Savukārt, kopējot bildes no kameras datu nesēja vienā mapē, piemēram, tematiskajā, var gadīties, ka fails ar tādu pašu nosaukumu jau eksistē. Labi, ja datorā parādās kļūdas paziņojums par dubultu nosaukumu, tad ir iespējams failu pārdēvēt. Praksē bieži gadās, ka tas nav viens fails, bet vismaz pārdesmit. Lieks laika patēriņš.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, tikko faili tiek pārkopēti, tiem ir jāmaina nosaukums. Turklāt uz tādu, kas nekad vairs neatkārtosies. Un to iespējams panākt, nosaukuma sākumā pievienojot fotografēšanas datumu, jo tas būs unikāls, piemēram, 20040624_ligo_001.JPG, 20040624_ligo_002.JPG utt. Svarīgi datumu rakstīt formātā YYYYMMDD, lai dators failus spētu sakārtot hronoloģiskā secībā – būs vieglāk atrast.

Šajā brīdī jāsaka tas, ko citur reti piemin. Ir zināms, ka teksta failus ir viegli atrast, jo tos var meklēt pēc tajā ietvertās tekstuālās informācijas. Bet kā sameklēt vienu konkrētu attēlu 100 000 fotogrāfiju klāstā? Vieglāk, protams, atrast, ja ir zināms aptuvens fotografēšanas laiks un attēlu faili sakārtoti hronoloģiski. Un tomēr – tie būs daudzi faili, kas jāapskata, lai atrastu īsto. Tādēļ attēlu failus nepieciešams aprakstīt – pievienot atslēgvārdus, pēc kuriem notiks meklēšana.

Attēlu failiem papildus kameras EXIF (Exchangeable Image File) informācijai ir iespējams saglabāt arī IPTC (International Press Telecommunications Council) informāciju. Ar ko tās atšķiras? Digitālā attēla faila EXIF galvenē pilnīgu informāciju par kameras uzstādījumiem fotografēšanas brīdī ieraksta kamera. Savukārt IPTC galvenē lietotājs pats var ierakstīt aprakstu par fotogrāfiju, atslēgvārdus, autortiesību nosacījumus. Ir programmas, kas piedāvā rakstīt atslēgvārdus, bet saglabā tos savā datubāzē. Sabojājas datubāze – pazūd visi ilgus gadus rakstītie atslēgvārdi un fotogrāfijas vairs nav iespējams atrast. Aizpildot IPTC laukus, visa informācija tiek saglabāta digitālajā attēla galvenē. Nosūtot šo fotogrāfiju citiem, līdzi tiek nosūtīta arī visa informācija. Un tomēr – tas nemaz nav tik vienkārši. Pirmkārt, retajai failu pārlūkošanas programmai ir iespēja IPTC informāciju aplūkot un pievienot. Otrkārt, tam vajag ļoti lielu pacietību un papildu darbu, bet tas atmaksājas.

 

Attēlu pārlūks failu vienkāršākai lietošanai

Attēlu pārlūks ir rīks attēlu failu vizuālai pārlūkošanai. Piemēram, dažās operētājsistēmās ir iebūvēta funkcija digitālo attēlu pārlūkošanai. Taču tā kā tas nav operētājsistēmas galvenais uzdevums, tā ir ar daudzām nepilnībām. Tādēļ labāk izmantot kādu no specializētajām programmām. Tām būs daudz vairāk iespēju. Turklāt to ir bezgala daudz, sākot no bezmaksas līdz dārgām komerciālām.

Ko dara attēlu pārlūks? Tā vissvarīgākā funkcija ir digitālo attēlu failu atrašana un sagatavošana apskatei. Mūsdienās attēlu faili ir pietiekami lieli, lai tos būtu problemātiski apskatīt uz mazjaudīga datora. Tādēļ attēlu pārlūks, pirmo reizi atverot mapīti ar attēlu failiem, tos indeksē un izveido sīktēlus (thumbnails), kurus saglabā kešatmiņā, lai, nākamo reizi pārskatot attēlus, vairs nebūtu jāaiztiek lielie faili. Kad ir indeksēta visa attēlu kolekcija, jūs varat brīvi rīkoties ar failiem – pārvilkt tos no vienas mapes otrā (failu koka struktūras ietvaros), kopēt, dzēst, pārdēvēt.

Svarīga pārlūku funkcija ir iespēja pārdēvēt lielu skaitu attēlu, nosaukumiem beigās ģenerējot secīgus kārtas skaitļus. Vēl ļoti svarīga ir iespēja vertikālos kadrus sagriezt pareizā virzienā, jo sākotnēji visi faili ir attēloti horizontāli. Jaunākajām digitālajām kamerām ir iebūvēta funkcija autorotate, kuru aktivizējot, vertikālie faili tiek sagriezti pareizi. Lai gan šī funkcija dažreiz darbojas arī attēlu pārlūkos, tomēr tikai uz sīktēliem – oriģinālā fotogrāfija tik un tā ir nepareizi sagriezta.

Attēlu pārlūkiem tiek veidotas jaunas un jaunas versijas, parādās jaunas funkcijas, arī iebūvētas attēlu rediģēšanas iespējas. Tomēr pārlūks ir labs tikai tad, ja tas ir pārlūks. Ja attēls jāpielabo tikai nedaudz, tad var izlīdzēties arī ar iebūvēto redaktoru, bet nopietnai apstrādei kvalitatīvāks rezultāts būs, izmantojot kādu no specializētajiem attēlu redaktoriem.

Kādu pārlūku izvēlēties? Bezmaksas vai tomēr komerciālo? Internetā ir atrodami tūkstošiem bezmaksas attēlu pārlūku, daži no tiem ir ļoti labi, piemēram, IrfanView. Tā ir neliela, ātra un ļoti efektīva bezmaksas programma. Ja tomēr izvēlējāties komerciālo programmu, ir taču visas iespējas 30 dienas to pamēģināt un pēc tam iegādāties pilno versiju, piemēram, ThumbsPlus vai ACDSee, kura parasti maksā 30-60 dolāru, vai arī atteikties no tās izmantošanas.

Turpinājums sekos.

Elmārs RUDZĪTIS

Foto ziņu aģentūras f64 fotogrāfs