Skandināvijas interneta pilsoņi. Statistika, līderi un iedzinēji

 

 

Interneta lietotāju skaits Baltijas jūras reģiona valstīs jau ilgāku laiku rāda stabilu pieaugumu (skat. tabulu). Protams, dažādās valstīs temps ir atšķirīgs. Skaidri skatāmi līderi un iedzinēji. Vislielākais interneta lietotāju īpatsvars ir Skandināvijas valstīs, no kurām līdere ir mazākā no četrinieka – Islande.

Kāds tad ir Skandināvijas interneta pasaules pilsonis (angliski ieviesies termins net citizen)? Kā, kāpēc un kam tas izmanto tīmekļa iespējas. Tas vislabāk redzams, aplūkojot šīs valstis statistikas datu griezumā.

 

Ja mājās dators, ir arī internets

2005. gadā dators bija pieejams 89 % Islandes mājsaimniecību, Somijā – 64 %. Acīmredzot sava loma mājsaimniecību nodrošinājumā ar datoriem ir arī bērniem, jo statistika rāda, ka ģimenēs ar diviem bērniem datornodrošinājums ir visaugstākais. Bagātajai Skandināvijai raksturīgs liels klēpjdatoru īpatsvars. Islandē tie sastopami pusē mājsaimniecību. Somijā šis rādītājs ir vismazākais, tur tikai 19 % mājsaimniecību ir portatīvais dators. Salīdzinoši lielāks portatīvo datoru īpatsvars ir pilsētās un biezāk apdzīvotajos reģionos. Daudz ierobežotāka ir rokas (handheld) datoru pieejamība. Pat Dānijā, kura šai ziņā apsteidz pārējās Skandināvijas valstis, tie ir tikai 8 % mājsaimniecību.

Interneta pieslēgumu izplatība Skandināvijas valstīs 2005. gadā svārstās no 84 % mājsaimniecību Islandē, līdz 54 % Somijā. Arī šajā pozīcijā vislabākos rādītājus uzrāda mājsaimniecības, kurās vecākiem ir divi bērni. Savukārt augstākie platjoslas interneta izmantošanas rādītāji ir Islandes (63 %) un Dānijas (51 %) mājsaimniecībās.

Pēc Eurostat pērnā gada oktobrī publiskotajiem datiem Skandināvijas valstis šajā jomā bija Eiropas līderes jau 2004. gadā. Latvijas rādītāji (platjoslas internets ir 5 % mājsaimniecību), lai gan nebūt ne paši sliktākie Eiropā (Īrijā – 3 %), tomēr ir četras reizes zemāki par Somijas (21 %) un septiņas reizes - par Eiropas līderes Islandes (45 %) 2004. gada platjoslas interneta pieslēgumu izplatības rādītājiem.

 

 

Eiropas interneta līdere - Islande

Par interneta lomu sabiedrībā daudz var liecināt arī dati par tā izmantošanas intensitāti. 2005. gada aptauju dati Skandināvijas valstīs liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā internetu izmantojuši deviņi no desmit Islandes iedzīvotājiem. Augsti rādītāji ir arī citās Skandināvijas valstīs, tie svārstās no 73 % aptaujāto, kas pēdējo trīs mēnešu laikā internetu izmantojuši Somijā, līdz 81 % Zviedrijā.

Vairums Dānijas, Islandes un Zviedrijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem internetu lieto ik dienas. Islandē tādu ir 65 %. Somijā un Norvēģijā internetu katru dienu lieto katrs otrais. Vismaz daļējam salīdzinājumam var minēt 2005. gada rudenī TNS Latvia veikto pētījumu datus. Nacionālais mediju pētījums: internets liecina, ka tikai aptuveni trešā daļa (32 %) Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā ir lietojuši internetu pēdējo sešu mēnešu laikā. Rīgā šie rādītāji ir augstāki, jo tur pēdējo sešu mēnešu laikā internetu bija lietojuši 43 %.

Savukārt pēdējās nedēļas laikā 2004. gada rudenī internetu lietojuši 27 % TNS Latvia aptaujāto. Pieaugums ir acīmredzams, jo 2003./2004. gada ziemas aptaujā tādu bija tikai 18 %.

Ja ņemam par pamatu Eurostat 2004. gada datus, tie rāda, ka Latvijā internetu regulāri lietojuši 27 %, turpretī Skandināvijas valstīs šis rādītājs svārstījās no 63 % Somijā līdz 77 % Islandē. Pēc Eurostat datiem pirmās piecas pozīcijas Eiropā aizņem Skandināvijas valstis. Vairumā Eiropas valstu internetu regulāri lieto uz pusi mazāk cilvēku nekā Skandināvijā, bet vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 38 %.

Salīdzinot interneta lietojumu dažādās dzimuma un vecuma grupās, pat tik ļoti emancipētā reģionā kā Skandināvija tomēr dominē vīrieši. Visintensīvākie interneta lietotāji ir studenti. Tā 85 % Islandes studentu internetu lieto katru vai gandrīz katru dienu.

Skandināvijas valstīs salīdzinoši visvairāk cilvēku lieto internetu mājās – no 56 % Somijā līdz 77 % Islandē. Arī darbā internetu visvairāk izmanto islandieši (47 %), tuvu tiem ir zviedri (40 %), bet vismazāk darbā internetu lieto norvēģi – tikai 27 %.

Ne tik sen publiskotā Nielsen/Net Ratings Eiropas interneta pētījumā pausts uzskats, ka plašā interneta izmantošana ārpus mājām ir raksturīga Eiropas augošās ekonomikas valstu, tostarp arī Latvijas, īpatnība, jo, piemēram, arī Lielbritānijā tikai 18 % lietotāju mēdz izmantot internetu publiskās vietās ārpus mājas.

 

Somi – naskākie internetbanku izmantotāji

Starp dažādiem interneta izmantošanas veidiem Skandināvijas valstīs dominē informācijas meklēšana un dažādu tīmekļa pakalpojumu izmantošana (97–100 % lietotāju), tuvu stāv interneta izmantošana savstarpējā komunikācijā (85–90 %), tam seko iepirkšanās internetā, internetbanku izmantošana, dažādu maksājumu veikšana (70–84 %).

Internetbanku izmantošana, iepirkšanās internetā salīdzinoši populārāka ir Somijā (84 %) un Norvēģijā (83 %). Pēc Eutrostat datiem arī 2004. gadā abas minētās valstis bija Eiropas līderes interneta izmantošanā dažādos finanšu pakalpojumos. Šī virziena līderēm – Norvēģijai (73 %) un Somijai (72 %) - cieši seko mūsu kaimiņi igauņi (69 %). Arī Latvijas rādītājs – 35 % no mūsu valsts interneta lietotājiem izmanto internetu finanšu pakalpojumos - nav no sliktajiem, jo tas ir tāds pats kā Austrijā un tikai nedaudz atpaliek no Lielbritānijas (36 %).

Interesanta aina paveras, raugoties skandināvu 2005. gada divpadsmit mēnešu interneta iepirkumu datos. Te gan jāpiebilst, ka skandināvi tomēr nav tie čaklākie e-veikalu izmantotāji Eiropā. Pēc Eurostat 2004. gada datiem Islandē un Dānijā attiecīgie statistiskie rādītāji ir pat zem ES vidējā līmeņa. 2004. gadā e-iepirkšanās līderes bija Luksemburga, Vācija un Lielbritānija, taču arī norvēģi, zviedri un somi turas virs vidējiem ES rādītājiem.

2005. gadā Skandināvijas interneta lietotāju e-iepirkumu visplašāk izmantotais mērķis bija tūrisma (brīvdienu un atvaļinājumu) maksājumi (galvenokārt viesnīcu rezervēšana). Šādu iespēju izmantojoši 36 % Islandes, 28 % Norvēģijas, bet tikai 14 % Somijas interneta lietotāju.

Tādas preces kā grāmatas, preses izdevumus un dažādus e-mācību materiālus internetā pirkuši 19 % Somijas un Norvēģijas interneta lietotāju. Apģērbu pirkšanā visnaskākie bijuši dāņi (18 %), datortehnikas iegādē – norvēģi (12 %), kuri bijuši līderi arī sadzīves elektronikas pirkumos (13 %). Dāņi (22 %) visus apsteiguši dažādu pasākumu biļešu iegādē internetā. Norvēģi (18 %) vairāk par citiem internetā pirkuši filmas un mūziku, bet islandieši (10 %) – mājsaimniecības preces (10 %). Arī iepirkumu jomā visnadzīgākās bijušas skandināvu ģimenes, kurās ir divi bērni, bet vismazāk šo iespēju izmantojuši bezģimenes cilvēki.

Alvils ZAUERS,

speciāli SP

 nozare.lv

 

 

Interneta lietošana Baltijas jūras valstīs. 2005. gada Internet World Stats dati.

 

Valsts	Iedz.skaits (2005. g. aplēses)	Interneta lietotāji	Lietotāju skaita pieaugums 2000.-2005. g. (%)	Blīvums (% no iedzīvotājiem)
Dānija	5 411 596	3 762 500	92,9	69,5
Igaunija	1 344 840	670 000	82,8	49,8
Somija	5 246 920	3 286 000	70,5	62,6
Vācija	82 726 188	47 127 725	96,4	57,0
Islande	294 947	225 000	34,3	76,5
Latvija	2 306 489	810 000	440,0	35,1
Lietuva	3 430 836	968 000	330,2	28,2
Norvēģija	4 606 363	3 140 000	42,7	68,2
Polija	38 133 691	10 600 000	278,6	27,8
Krievija	144 003 901	22 300 000	619,4	15,5
Zviedrija	9 043 990	6 656 737	64,4	73,6