Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Ungāru rapsodija augsto tehnoloģiju ritmos

   

Autors

 

Ungārijā ir auglīga augsne ne vien ugunīgas mūzikas, čardaša un populāru vīna šķirņu radīšanai, - šī zeme saviem ļaudīm dāsni dāvā arī intelektuālās bagātības. Vairāki visā pasaulē pazīstamas programmatūras autori ir ungāri, par viņu izstrādātajiem IT risinājumiem interesējas gan Microsoft, gan NASA, gan starptautiski telekomunikāciju uzņēmumi. Programmatūras tirgus apjoms (rēķinot eiro) Ungārijā aug sešas reizes ātrāk nekā ES vidēji. Informācijas tehnoloģiju un komunikācijas tirgū Ungārija ir viena no veiksmīgākajām jaunajām ES dalībvalstīm un vairākās pozīcijās apsteidz pat dažu labu veco dalībvalsti. 

 

Ungārija skaitļos

Teritorija - 93 030 km2

Iedzīvotāji – 10 197 200, no tiem 65,2 % dzīvo pilsētās

Iedzīvotāju blīvums -  109,6 iedzīvotāji/km2
Bezdarba līmenis - 5,8 %

Pieaugušie ar augstāko izglītību – 14 %

Valsts un privātās augstākās mācību iestādes – 40, no tām 17 nodrošina IT apmācību un 5 – programmēšanu.

2002./2003. mācību gadā tika apmācīti vairāk nekā 14 000 jaunu IT speciālistu, kas ir 7,4 % no visiem augstskolu studentiem. Turklāt 3 500 studenti, kas studēja programmatūras izstrādi un programmēšanu, ir 24 % no visiem IT studentiem.

Nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju  - 13 680 eiro;

no tā lauksaimniecība dod 4 %, rūpniecība – 31 un pakalpojumi – 65 %.

Lielākās Ungārijas pilsētas un to iedzīvotāji:

Budapešta - 1,78 milj.

Debrecena – 211 000

Miškolca  - 184 000 

Segeda - 168 000 

Pēča (Pécs) - 163 000

Ģēra (Győr ) - 129 000 

 

 

Ungārijas IKT tirgus situācija

Vēsturiski Ungārijā pirms tirgus liberalizācijas bija nevis viens, bet vairāki telekomunikāciju operatori ar ekskluzīvām tiesībām publisko fiksētās telefonijas pakalpojumu sniegšanā. Viens no tiem bija operators, kas sniedza pakalpojumus visā valsts teritorijā (Matáv Rt.), bet četri –reģionālie operatori, kas darbojās tikai kādā konkrētā novadā, un to kopējais tīklu pārklājums bija aptuveni 20 procenti Ungārijas teritorijas.

Visi operatoru uzņēmumi ir privāti, un tikai lielākā operatora uzņēmumā Matáv Rt. valstij pieder t. s. zelta akcija. Visi pieci operatori zaudēja ekskluzīvās tiesības 2002. gada nogalē, sākoties liberalizācijai, bet vēsturiskajās pakalpojumu sniegšanas teritorijās viņu tirgus spēks īpaši nav mazinājies. 2004. gadā vietējo sarunu pakalpojumu tirgus daļa bija 99,9 %, bet kopējā iekšzemes un starptautisko balss pakalpojumu tirgus daļa – 98,7 un 93,1 %. Fiksēto abonenta līniju blīvums 2004. gadā Ungārijā bija 35,5 %.

Fiksētā tīkla platjoslas datu pārraides līniju blīvums Ungārijā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (6,5 līnijas uz 100 iedzīvotājiem) 2004. gadā bija neliels – 2,2 %, tomēr tā nebūt nav sliktākā vieta – aiz Ungārijas paliek vēl septiņas ES valstis, to skaitā arī Latvija (ar 1,5 %).

Trešais GSM operators Vodafone Ungārijas mobilajā tirgū ienāca 1999. gadā, un 2004. gadā trešā operatora tirgus daļa jau bija 18 %, bet otrā  (Pannon GSM) - 34 %. Pārējie 48 % piederēja vadošajam operatoram Westel. 2004. gadā kopējais mobilo lietotāju blīvums Ungārijā pārsniedza 80 %. 2004. gada septembrī arī Ungārijas valdība beidzot pieņēma lēmumu izsludināt konkursu uz 3G pakalpojumu licenci.

 

Telekomunikācijas dominē

Kā ziņo EITO (European Information Technology Observatory) eksperti, Ungārijas IKT tirgus 2004. gadā palielinājās par 7,9 %, un tā kopējā vērtība bija 6,426 miljoni eiro. Tātad Ungārijas IKT tirgus pārsniedza Īrijas tirgus rādītājus, kas bija mazākie Rietumeiropā.

Ungārijas IKT tirgū joprojām dominē elektronisko sakaru pakalpojumi. Salīdzinājumā ar gala lietotāju vajadzībām ražoto elektronisko sakaru iekārtu tirgu, kurš pakāpeniski sašaurinās (2004. gadā tas saruka par 3 %), operatoru piedāvātie pakalpojumi kļūst aizvien daudzveidīgāki, aug pieprasījums, un 2004. gadā šis tirgus paplašinājās par 8,7 %. Ungārijas sakaru operatoru pakalpojumu tirgus apjoms (3,667 miljoni eiro) ierindo to otrajā vietā starp Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm.

Neraugoties uz sīvo konkurenci mobilo pakalpojumu tirgū, fiksētā tīkla telekomunikāciju pakalpojumu tirgus Ungārijā ir stabilāks nekā citās Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs. Tas notiek, pateicoties aktīvajam platjoslas interneta pakalpojumu tirgum un dinamiskajam datu pakalpojumu pieaugumam. 2003. gadā šis tirgus segments palielinājās par 36,7 %, bet 2004. gadā – vēl par 29,5 %, tādējādi kopējais tirgus apjoms 2004. gadā bija aptuveni 529 miljoni eiro, kas ļāva Ungārijai ieņemt otro vietu starp Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm (aiz Polijas).

 

IKT tirgus tendences

Ungārijas IKT sektors ir augošs un dinamisks tirgus. Nozares eksperti vērtē, ka līdzekļi, kurus uzņēmumi iegulda IT sistēmās, relatīvi ir ļoti lieli. Pēc EITO datiem 2003. gadā Ungārijas korporācijas un valsts institūcijas tērēja 3,5 % no GDP ar IT nozari saistītām investīcijām, kas kopā sasniedza gandrīz divus miljardus eiro. Šajā pozīcijā Ungārija ir apsteigusi Čehiju un tai ir pat augstāks IT/GDP rādītājs nekā Rietumeiropas valstīs. 

Pēc Bell Research un Think Consulting kopējiem datiem katrā otrajā Ungārijas mājsaimniecībā ir piekļuve kabeļu televīzijai, bet interneta pieslēgumi mājas lietotājiem ir zem ES vidējā līmeņa.

Ungārija 1996. gadā neparakstīja tā saukto Singapūras līgumu, kurš noteica muitas nodokli IT produkcijas importam. Rezultātā IT produkcijas cenas Ungārijā ir aptuveni par 5-15 % augstākas nekā kaimiņvalstīs. Ungārijas IT&T komisārs 2001. gadā paziņoja, ka Singapūras līgums valsts budžetam izmaksātu 60 miljonus USD, bet Finanšu ministrijas aplēses liecināja, ka šis skaitlis varētu būt vēl lielāks – 87 miljoni USD par zaudētajiem muitas nodokļiem. Tomēr 2002. gada aprīlī importa muitas nodoklis datoriem, atmiņas blokiem, printeriem un citai datortehnikai, kas ietilpa kategorijā automātiskā datu apstrādes aparatūra un tās komponenti, bija pazeminājies līdz 0 %. Šī pazeminājuma vēriens ir mazāks nekā tas, ko piedāvātu Singapūras līgums. 0 % tarifi piemērojami jebkurai valstij, kurai Ungārija piemēro MFN nodokļus, piemēram, ASV, Japāna, Ķīna un Krievija.

 

Fiksētie sakari

Elektronisko sakaru tirgus liberalizācija sākās 2002. gadā. 2004. gadā tika ieviests mobilo un fiksēto numuru saglabāšanas pakalpojums un tā paša gada septembrī ar lielu aizkavēšanos – arī operatora iepriekšējās izvēles pakalpojums.

Saskaņā ar Ungārijas telekomunikāciju regulatora NHH (National Communications Authority) datiem fiksēto abonentu līnijas, to skaitā ISDN, sāka samazināties kopš 2000. gada nogales, kad valstī bija sasniegts visaugstākais līmenis – 3,8 miljoni fiksēto līniju. 2003. gada pirmajā pusē bija 3,6 miljoni līniju, un līdzīgs sarukšanas temps saglabājās arī nākamajos divos gados.

 

 

Mobilie sakari

Aktīvo mobilo sakaru lietotāju skaits 2003. gadā pārsniedza 7,4 miljonus (73,4 % pārklājuma), bet 2004. gadā - 8,2 milj. (81 % pārklājuma). Tagad pieauguma tempi gan samazinās, jo tirgus gandrīz jau ir piesātināts.

Ungārijā tāpat kā lielākajā daļā citu ES valstu dominē priekšapmaksas klienti, kuri izmanto aptuveni 80 % no aktivizētajām SIM kartēm. 2004. gadā bija 6,2 milj. priekšapmaksas un aptuveni 2 milj. pēcapmaksas klientu. Priekšapmaksas mobilie klienti dominē gandrīz visās ES valstīs. Izņēmums ir vienīgi Francija (16,7 milj. priekšapmaksas/25,5 milj. pēcapmaksas), Dānija (1 milj./3,8 milj.), Somija (0,2 milj./4,7 milj.) un vēl pāris valstu, kur pēcapmaksas mobilo sakaru attīstība ir vēsturiski nosacīta.

2003. gadā Ungārijā vēl bija četri mobilā tirgus dalībnieki – jau minētie Westel, Pannon GSM, Vodafone un Westel 450. Pēdējais ir veco analogo mobilo pakalpojumu sniedzējs NMT-450 MHz frekvenču diapazonā. Šie pakalpojumi valstī tika sniegti līdz 2003. gada 1. jūlijam, un pēc tam Westel 450 pārtrauca darbību, jo licences derīguma laiks bija beidzies. Uzņēmuma īpašnieki nolēma neatjaunot licenci pakalpojumam, kuru 2003. gada sākumā izmantoja tikai 17 000 klientu.

Sākoties UMTS bumam, Ungārijā pat nebija izsludināts operatoru konkurss, un izskatījās, ka 3G pakalpojumiem nevarētu būt liela ietekme mobilajā tirgū, jo lietotāji vēl nebija gatavi trešās paaudzes pakalpojumiem. Ņemot vērā faktu, ka tur vēl pirms pāris gadiem bija pieejami pat analogā mobilā tīkla NMT-450 pakalpojumi, varētu domāt, ka attīstība notiek lēnāk nekā Baltijas valstīs un pagaidām ungāriem varētu pietikt ar datu pārraides iespējām, kuras nodrošina GPRS. Iespējams, ka klientus tā vedināja domāt arī operatoru mārketinga stratēģija, piedāvājot GPRS datu pārraides iespējas ar izdevīgiem noteikumiem un cenām. Īpaši tas attiecas uz mazāko no trim Ungārijas mobilajiem operatoriem Vodafone, kurš pirmais sāka piedāvāt GPRS pakalpojumus par fiksētu mēneša cenu (10 USD), kas nebija atkarīga no datu pārraides apjoma.

Šobrīd gan situācija ir mainījusies par labu trešajai mobilajai paaudzei. UMTS operatoru konkurss tika izsludināts 2004. gadā.

Ungārijas telekomunikāciju regulators NHH organizēja triju (no četriem) UMTS frekvenču diapazonu izsoles procedūru. Licences izsole deva valsts kasei vismaz 52,5 miljardus forintu ienākumu. Licences tika izsniegtas uz 15 gadiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci ar visiem operatoriem vienlīdzīgām iespējām. Izsoles nolikums paredz, ka 3G pakalpojumiem jābūt komerciāli pieejamiem, sākot ar 2006. gada janvāri. Ungārijas 3G mobilo sakaru tirgū varētu ienākt arī ceturtais dalībnieks, jo pieteikumus licences konkursam bija iesnieguši arī divi uzņēmumi, kuri vēl nedarbojas Ungārijas mobilajā tirgū. 

 

Personālie datori

PC pārdošanas rādītāji ievērojami sāka palielināties no 2001. gada. Pēc IDC Hungary datiem 2003. gada pirmajā ceturksnī pārdoti 57 068 PC, kas gan ir par 7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr bija vērojams tikai galddatoru pārdošanas kritums, turpretī piezīmjdatoru pārdošana gada laikā bija palielinājusies par 26,3 %, un to izraisīja sistēmas ar pazeminātām Pentium 4 cenām, pēc kurām bija liels pieprasījums.  

IDC analīze parādīja arī lielu Xeon platformas serveru pārdošanas pieaugumu. 2003. gadā Ungārijā mājas datoru blīvums bija 17 % salīdzinājumā ar 56 % Rietumeiropā. Ik gadus tiek pārdoti aptuveni 250 000 PC. Valdības ierosinātā Sulinet programma, kuras darbības laiks ir trīs gadi, paredzēta tieši PC izplatības stimulēšanai mājsaimniecībās. 

Populārākais datoru zīmols Ungārijā ir HP/Compaq, kuram seko IBM, Fujitsu-Siemens, kā arī Albacomp, vietējais PC ražotājs un sistēmu integrators. Kopumā nepazīstamu zīmolu un pat nezināmu ražotāju tirgus daļa Ungārijā ir daudz lielāka nekā ES vai ASV, īpaši SOHO tirgū. Bell Research pētījumi liecina, ka vairāk nekā puse (55,4 %) galddatoru, kurus izmanto uzņēmumos, ir bezzīmola produkcija, un līderis pazīstamo zīmolu grupā HP no tiem krietni atpaliek – to iegādājušies tikai 22,9 % biznesa lietotāju.

Līdzīga aina ir arī piezīmjdatoru tirgū, lai gan tur ražotāju diapazons ir plašāks. Populārākie ir HP, IBM (īpaši Thinkpad saime), Toshiba, Gericom un vietējā ražotāja Portocom montētie datori.

 

Internets

Pēc Compaq Hungary – Bell Research 2003. gada kopējā pētījuma datiem aptuveni 33 % no 500 lielākajiem Ungārijas uzņēmumiem uzskatīja, ka ar internetu saistītajām tehnoloģijām ir lielas biznesa iespējas un 42 % no tām prognozēja līdzīgu perspektīvu pēc pāris gadiem, t. i., tagad.

Aptuveni 45 aktīvākie interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS) piedāvā piekļuvi tīmeklim ar VSAT, ISDN vai nomāto līniju palīdzību. Tomēr trīs vadošie IPS - Axelero, Inter.Net Hungary un GTS Datanet – apkalpo lielāko daļu klientu. Jaunienācēji IPS tirgū ir Nextra, Worldcom un Chello Broadband Hungary Kft. (United Pan-Europe Communications (UPC) meitas uzņēmums).

Bell Research – Think Consulting vērtē, ka 2002. gadā PC skaits Ungārijā bija aptuveni divi miljoni, un 42 % no tiem izmantoja mājas lietotāji, 40 % - uzņēmumi, bet 18 % - valsts institūcijas. 2004. gadā Ungārijā bija aptuveni 2,1 miljons interneta lietotāju un aptuveni 1,1 miljons no tiem to darīja aktīvi, lietojot internetu ikdienā vai vismaz reizi nedēļā.

Interneta piekļuves pārklājums ir tikai 11 %, kas asi kontrastē ar vidējo ES rādītāju – 40 %. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm tikai Grieķijā ir vēl mazāks interneta pārklājums nekā Ungārijā. Pēc HIF/Szonda Ipsos pētījuma datiem 63 % no tām mājsaimniecībām, kurās nav interneta, neizjūt vajadzību pēc tā, 30 % uzskata, ka viņiem nav mūsdienu prasībām atbilstoša datora, 20 % domā, ka interneta abonēšana ir pārāk dārga, 19 % uzskata, ka iezvanpieeja pārāk palielina telefona rēķinu, un 12 % joprojām domā, ka internets viņiem ir pārāk sarežģīts.

Valdības mērķis ir palielināt platjoslas pieslēguma pārklājumu, un tā ir asignējusi 2,6 milj. USD, lai veicinātu platjoslas tīklu attīstību tādās teritorijās, kuras nav īpaši pievilcīgas biznesam. Tā kā valdības atbalsts ir tehnoloģiski neitrāls, šāda stratēģija varētu rosināt bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēju darbību attālākos reģionos. Šobrīd Ungārijā jau ir vairāk nekā 20 bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēju, un lielākā daļa no tiem neapkalpo Budapeštu, bet lielākas un mazākas pilsētas dažāds valsts reģionos.

 

Tiešsaistes norēķini

Pēc bellresearch.com datiem Ungārijas uzņēmumi, kuriem ir pastāvīgā interneta piekļuve, veic bankas transakcijas internetbankā. Tiešsaistes norēķinu apjoms atkarīgs no uzņēmuma lieluma: aptuveni 90 % lielo korporāciju, bet tikai 40 % mazo uzņēmumu kārto darījumus internetbankā. 30 % uzņēmumu, kuriem ir piekļuve internetam, izmanto modemus, lai piekļūtu bankas norēķinu pakalpojumiem; 10 % norēķiniem izmanto internetu un 5 % - mobilos tālruņus.

 

E-pārvalde

Ungārijas valdība ieplānoja un sāka vairākus jaunus projektus, lai modernizētu un attīstītu IT infrastruktūru un ar to saistītos programmatūras elementus. Dažu projektu izdzīvošana to sākotnējā formā bija visai problemātiska, tomēr pēc 2002. gada maija vēlēšanām arī jaunā valdība ļoti atbalstīja IT un pat pirmo reizi nodibināja atsevišķu IT un telekomunikāciju ministriju. Pirms tam šīs funkcijas pildīja IT Komisāra birojs, kas ietilpa premjera biroja sastāvā.

Ungārijas IT uzņēmumu asociācija uzskata, ka viena no galvenajām valdības prioritātēm ir universāla, droša, ātra un uzticama valsts elektroniskā pārvaldes tīkla radīšana, lai atvieglotu datubāzu un citas informācijas apriti un apmaiņu starp ministrijām, pārvaldes institūcijām un iedzīvotājiem. Ungārijas valdībai ir arī tāda iecere, ka varētu mainīties e-pārvaldes portāla akcenti un tas varētu kalpot drīzāk kā Ungārijas valsts aģentūru iekšējais tīkls (intranets).

Lūk, tikai daži no nozīmīgākajiem projektiem, kuri jau ir īstenoti vai kurus iecerēts realizēt ar e-pārvaldes portāla starpniecību: sociālā apdrošināšana un pensiju sistēma; valsts audiovizuālie arhīvi; Ungārijas parlamenta informācijas sistēma; studentu kredītu informācijas sistēma; darba tirgus informācijas sistēma; ID karšu, pasu un citu personas dokumentu reģistrācijas un izsniegšanas iestāžu modernizācija; krimināllietu apstrādes sistēma; ES likumdošanai atbilstoša šaujamieroču reģistrācija u. c.

 

Programmatūras izstrāde un pirātisms

Lai gan lielākā daļa programmētāju strādā starptautisku kompāniju vietējās filiālēs, tomēr arī dažiem Ungārijas uzņēmumiem ir pašiem sava produkcija un pazīstams zīmols. Lielākā daļa šīs programmatūras paredzēta vietējam tirgum: grāmatvedības un biroja lietojumprogrammas, industriālās lietojumprogrammas, lokalizētās programmatūras moduļi. Tomēr daži uzņēmumi ir izstrādājuši pasaules standartu inovācijas, piemēram, OCR pakete Recognita, kuru izplata tirgū ar preču zīmi ScanSoft, kā arī Graphisoft radītā ArchiCAD saime.

Vietējie programmatūras izstrādātāji ir ļoti aktīvi šādos tirgus segmentos: grāmatvedība un administrēšana/vadība; pamatprogrammatūra maziem un vidējiem uzņēmumiem (šie uzņēmumi ļoti jutīgi reaģē uz cenu maiņu, un programmatūrai jāmainās līdz ar biežajām vietējās likumdošanas izmaiņām); nelielu datubāzu izstrāde; programmatūra publiskajam sektoram; izglītības programmatūras paketes (vārdnīcas, programmatūra pamata un vidējai izglītībai).

Saskaņā ar Ungārijas IT uzņēmumu asociācijas datiem Centrālās un Austrumu Eiropas valstis nelegālās programmatūras tirgus dēļ var zaudēt vairākus miljardus USD dažu gadu laikā. Lai gan pirātiskās programmatūras apjoms pakāpeniski samazinās, tās dēļ zaudētie ienākumi joprojām ir ļoti lieli - aptuveni 41 miljons USD. Pēc Business Software Alliance datiem, ka nelegālās programmatūras apjoms Ungārijā 2001. gadā bija 48 %, bet, ja to izdotos samazināt līdz 34 %, ES vidējam rādītājam, ienākumi no legālās programmatūras pārdošanas varētu palielināties līdz 2,5 miljardiem USD.

 

IT konsultācijas, sistēmu integrācija, ārpakalpojumi

Šajā sektorā dominē vairākas, galvenokārt starptautiskas, kompānijas, un vadošais virziens ir biznesa programmatūras konsultācijas. Lielākie konsultāciju uzņēmumi ir SAP Hungary, Scala, Oracle, E-Group (e-bizness), Noreg (IT drošība), Graphisoft (CAD) un Carnation (interneta un e-biznesa konsultācijas).

Sistēmu integratori piedāvā plašu IT produktu un pakalpojumu diapazonu. Lielākie no tiem ir IBM Hungary, KFKI Group, Synergon, Montana, Siemens, HP Hungary un  Inter-Computer Group.

Aizvien populārāks kļūst arī ārpakalpojumu bizness, lai gan vairāki lielie uzņēmumi joprojām uzskata par pareizāku paturēt savā pārziņā biznesa procesu kontroli un svarīgākās drošības sistēmas.

 

Programmatūras attīstība

Slavenie ungāri

Ungārijas izdevīgā ģeogrāfiskā situācija pašā Eiropas viducī nodrošina stabilu politisko un efektīvu ekonomisko vidi investīcijām. Darba ražīgums salīdzinājumā ar cenām te ir augsts, un tas dara Ungāriju pievilcīgu starptautiskajiem investoriem. Tomēr valsts lielākā vērtība ir tās augsti kvalificētais un radošais darbaspēks, speciālisti, kuri apguvuši valstī ieviesto pasaules standartiem atbilstošo izglītību. Lielākā daļa profesionāļu ieguvusi attiecīgu Microsoft kvalifikāciju, bet daudzi programmatūras izstrādātāji saņēmuši arī Oracle, IBM vai Cisco Systems kvalifikācijas sertifikātus.

Vairāki Ungārijas zinātnieki un inženieri ieguvuši pasaules slavu tieši ar vērtīgiem pētījumiem informācijas tehnoloģijās un programmēšanā. Piemēram, Jānošs Noimans (János Neumann), kurš sāka karjeru Budapeštā, vēlāk kļuva par pirmās datortīkla arhitektūras idejas un struktūras autoru. IAS datoru darbības principi, kurus viņš radīja 1951. gadā, vēl tagad nosaka PC darbību.

Programmēšanas valodas pamatu pamats BASIC, kuru ikvienam ir viegli iemācīties, izrādās, arī saistās ar Ungāriju, jo tās izgudrotājs Džons Kemenijs (John  G. Kemeny) ir dzimis Ungārijā.

Ungāru speciālistu profesionālie dotumi ir primārie resursi daudziem pasaules programmēšanas un IT uzņēmumiem. Arī viens no Microsoft līderiem vairākus gadu desmitus bija izcilais ungāru izcelsmes profesionālis Čārlzs Šimoņi (Charles Simonyi), kurš aktīvi piedalījās Windows operētājsistēmas un Excel darba lapu izstrādē. Viņš ir autors arī daudziem citiem unikāliem ideju un programmēšanas rīkiem, kurus tagad izmanto visā pasaulē. 

Šobrīd viens no Microsoft izpētes centra (ASV) līderiem ir vēl kāds pazīstams ungārs, Wolf Prize ieguvējs, matemātiķis Lāslo Lovāss (László Lovász), bet tikmēr Šimoņi jau nodibinājis pats savu uzņēmumu.

Daudz Eiropas, galvenokārt Vācijas, uzņēmumu labprāt aicina darbā Ungārijas programmētājus un perspektīvo produktu izstrādātājus. Ārpus Ungārijas strādā vairāki tūkstoši profesionālu ungāru programmētāju.

 

Ungārijas programmatūras uzņēmumi, kurus pazīst pasaulē

Ungārijas IKT uzņēmumi ir izstrādājuši vairākus produktus, kas ir kļuvuši populāri visā pasaulē. Viens no tiem ir ArchiCAD, arhitektūras dizaina programmatūra, kuru radījis uzņēmums Graphisoft un kuru izmanto vairāk nekā 100 000 speciālistu visā pasaulē. Šī programma radikāli mainīja pašu digitālā dizaina koncepciju (iespējams radīt trīsdimensiju attēlu) un ievērojami atviegloja speciālistu darbu. Tā izdota 25 pasaules valodās 80 valstīs.

ArchiCAD savulaik ir ieguvusi Codie balvu industrijā, kuru droši var salīdzināt ar Oskara balvu Amerikas kinoindustrijā. Šī programmatūra saņēmusi arī CAD kausu, ko piešķir labākajai Arhitektūras CAD programmatūrai, un Tehnoloģijas pioniera balvu Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Recognita un Regognita Plus ir īpašas ungāru programmētāju radītas programmas, kuras precīzi atpazīst kādai valodai raksturīgas īpašības, piemēram, akcentus vai optiskās zīmes (OCR), vairāk nekā simt valodās. Pēc Recognita popularitātes iegūšanas tās jaunais īpašnieks kopš 2000. gada ir  ScanSoft, Inc.

Programmatūras eksports neaprobežojas tikai ar gatavu lietojumprogrammu pārdošanu, bet iekļauj arī nākamo pakāpi – programmu adaptāciju, ieviešanu un ar tām saistītos pakalpojumus (konsultācijas, apmācību). Piemēram, firma Geometria Rt. ir iesaistījusies ģeogrāfisko datubāzu radīšanā pēc Vācijas, Dānijas, Itālijas un Dānijas pasūtījuma. Šim uzņēmumam ir filiāle arī Holandē.

Uzņēmums 3D devis nozīmīgu ieguldījumu automašīnu ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēmu izstrādē. Šo grafisko sistēmu pamatā ir īpaši droša datorizēta tehnoloģija, kuru izstrādājis Ungārijas uzņēmums Jura Trade  Kft. un kuru izmanto vairāk nekā 50 valstīs.

Ungāru firma Kürt  Rt. iekaroja starptautisku atzinību ar tās radīto drošo un unikālo tehnoloģiju, ar kuras palīdzību iespējams atjaunot/restaurēt informāciju no stipri bojātiem un pat apdegušiem magnētiskajiem diskiem. Šis uzņēmums tika aicināts palīgā glābt mediju informāciju, kas bija smagi cietusi Pasaules tirdzniecības centra 2001. gada 11. septembra dramatiskajos notikumos. Vairākas Ungārijā radītās datorprogrammas tiek izmantotas arī starptautiskajos kosmosa pētījumos.

Nav brīnums, ka Analogic  Computers  Kft. radītā kamera, kura spēj uzņemt 10 000 attēlu sekundē un sazināties ar cilvēka smadzenēm, jau pievērsusi NASA uzmanību. Uzņēmums Aitia Rt. izstrādājis robotu uz mākslīgā intelekta bāzes, kurš spēj loģiski atbildēt uz jautājumiem. Vairāki uzņēmumi ir ievērojami ar netradicionālu mobilo pakalpojumu izplatīšanu uz GSM bāzes.

Jau 80. gadu vidū ungāru programmētāji izveidoja unikālu datorspēļu programmu tehnoloģiju un kļuva slaveni ar datoranimāciju efektu izstrādi. Viņi radījuši pasaulē populāru filmu animācijas elementus, piemēram, Titānikā un Gredzenu pavēlniekā.

Ir vērts padomāt, kas visiem minētajiem risinājumiem ir kopējs, kādēļ ungāru inženieriem izdevies pārsteigt pasauli, reizēm pat aizsteidzoties priekšā citu valstu pētniekiem un programmētājiem. Atbilde meklējama ungāru neparasti augstajā matemātikas zināšanu līmenī, ko pierāda arī starptautiskās studentu matemātikas olimpiādes: 22 no 39 olimpiādēm ungāri ieguvuši kādu no pirmajām trim vietām.

 

Ungārija – pētniecības poligons starptautiskiem uzņēmumiem

Viens no galvenajiem programmatūras eksporta mērķiem (70 % eksporta apjoma) ir 15 ES dalībvalstis, kuras pievienojās pirms 2004. gada 1. maija. Pēc tām seko Balkānu valstis (Rumānija, Bulgārija, Slovēnija, Maķedonija, Albānija), jaunās ES dalībvalstis, ASV un Tālie Austrumi. 

Aizvien vairāk starptautisko uzņēmumu pārliecinās, ka Ungārija ir ideāla valsts pētniecības centru veidošanai, jo tos var komplektēt no ļoti kvalificētiem vietējiem speciālistiem. Turklāt Centrālās Eiropas attīstības potenciāls varētu būt viens no galvenajiem pētniecības projektu mērķiem. Šie pētījumi, protams, noder arī pasaules tirgum un starptautiskiem uzņēmumiem.

Siemens Ungārijas uzņēmums ieņem nozīmīgu lomu izpētes un jaunās produkcijas izstrādes virzienā, jo 25 % tā darbinieku (aptuveni 600) darbojas Siemens starptautiskajā R&D darbā.  

Siemens Ungārijas uzņēmuma informācijas un sakaru tīklu nodaļā 60 speciālistu izstrādā EWSD programmējamo komutācijas centru un platjoslas abonentu piekļuves bloku (DSLAM) projektus. Uzņēmums jau vairākus gadus sekmīgi sadarbojas ar Budapeštas Tehnoloģiju un ekonomikas universitāti, kopīgi risinot sarežģītus pētnieciskus uzdevumus un vienlaikus paaugstinot tehniskās izglītības standartus un tuvinot tos reālajai dzīvei.

Līdzīgā virzienā strādā arī Ericsson Ungārijas uzņēmums. Tur ar ciparu centrāļu un elektronisko sakaru tīklu pētniecisko un izstrādes darbu nodarbojas 450 augstas klases speciālistu. Viens no pētījumu virzieniem ir datu plūsmas un noslodzes analīze telekomunikāciju tīklos, lai panāktu to efektīvāku izmantošanu.

Pētnieku izcilo profesionalitāti izmanto arī Nokia, kura jau 1998. gadā nodibināja Ungārijā trīs starptautiskus R&D centrus. Divi nodarbojas ar sakaru tīklu infrastruktūras un mobilo datu pārraides (GPRS) un 3G tīklu un pakalpojumu tehnoloģiju izstrādi. Trešais ir visa lielā Nokia uzņēmuma galvenais R&D centrs Budapeštā, kurā strādā 600 ungāru un citu valstu speciālistu.

Ungārijas īpašo vietu izpētes un programmu izstrādes pasaulē vēlreiz apstiprina tas, ka ar ungāriem labprāt sadarbojas ne tikai Eiropas, bet arī ASV un Indijas uzņēmumi. Tur atvērta ASV uzņēmuma ScanSoft R&D centra filiāle, kurā strādā 80 no uzņēmuma 500 darbiniekiem. Protams, nevar noliegt, ka ārpakalpojumi Eiropā Amerikas uzņēmumam ir izdevīgi ne tikai darbinieku kvalifikācijas, bet arī lētāka darbaspēka dēļ. Starpība ir visai būtiska. ASV vadošo izstrādes speciālistu gada alga ir 150 000-200 000, bet Ungārijā – 40 000-45 000 USD gadā. Starp citu, no Ungārijas R&D centra ScanSoft saņem vairāk nekā trešo daļu (40 milj. USD) uzņēmuma gada ienākumu. Lai nu kā, bet arī Ungārijai tas ir izdevīgi, jo ārvalstu pieprasījums pēc ungāru speciālistiem turpina augt, un izskatās, ka jaunu projektu te pietiks ilgam laikam.

Ungārija ir sākusi veidot ciešas saites ar Indiju, kas pasaulē tiek uzskatīta par programmatūras radīšanas superspēku. Ungārija funkcionē kā Indijas vārti uz Eiropas Savienības tirgu, turklāt Indijas programmatūras tirgus iegūst papildvērtību, izmantojot ungāru radītās datu aizsardzības, zīmju atpazīšanas, antivīrusu un citas modernas programmas. Šī sadarbība vēl vairāk paplašinājās, kad 2004. gadā trešā lielākā Indijas IT korporācija Satyam Computer Services Ltd. atvēra programmatūras centru Budapeštā, kur jau iepriekš bija nodibināta cita Indijas uzņēmuma - Tata  Sons  holdinga – konsultāciju pakalpojumu filiāle.

 

IKT uzņēmumu infoparks Budapeštā

Infoparks Budapeštā, pirmais innovāciju un tehnoloģiju parks Centrālajā un Austrumu Eiropā, atrodas pie Lágymányos tilta blakus Tehnoloģiju un Ekonomikas universitātei un Zinātnes universitātei. Tā mērķis ir radīt specifiska biznesa virziena centru, piedāvāt ideālu darbības vidi uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar datortehniku, programmatūru, telekomunikācijām un jauniem multimediju virzieniem. Paredzams, ka uzņēmumi, kas koncentrējušies Infoparkā, varētu sadarboties dažādos kopējos projektos. Universitāšu tuvums ir ļoti izdevīgs jauna, kvalificēta darbaspēka piesaistei. Šobrīd Infoparkā jau atrodas IBM, HP-Compaq un Panasonic Ungārijas uzņēmumi. Infoparka nākotnes mērķis ir kļūt par vadošo zinātnes parku Budapeštā un Centrālajā un Austrumu Eiropā, kā arī par vienu no nozīmīgākajiem tehnoloģijas un inovāciju centriem šajā reģionā. Paredzams, ka parks turpinās paplašināties un 2007. gadā aizņems 106 000 m2 lielu teritoriju.

 

IVSZ – tilts uz Ungārijas IT biznesu

1991. gadā dibinātā IT uzņēmumu asociācija (IVSZ) aizsargā un pārstāv IT biznesa intereses Ungārijā. Tās misija ir pozitīvi ietekmēt informācijas sabiedrības progresu, to intensīvi popularizējot un lobējot dažādus mūsdienu sabiedrībai nepieciešamus projektus, piemēram, digitālā paraksta ieviešanu, interneta piekļuvi visā valsts teritorijā, interneta saturu. IVSZ ir pārstāvēta arī lielākās Eiropas Savienības IT organizācijas EICTA prezidijā.

IVSZ atbalsta katru iniciatīvu, kas atvieglo informācijas sabiedrības attīstību un stiprina starptautiskās saites. Asociācija konsultē ārvalstu partnerus, kuri interesējas par sadarbību vai investīcijām Ungārijas IT biznesā.

 

ITDH

Ungārijas Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūra (ITDH, www.itd.hu) pieder valstij. Tā nodrošina papildpakalpojumus, kas atbalsta divpusēju tirdzniecību un investīcijas valstī. Aģentūra pārvalda vairāk nekā 8 miljardus USD tiešo ārvalstu investīciju Ungārijā. ITDH strādā tirdzniecības komisāri ar plašām zināšanām gan Amerikas, gan Eiropas tirgos, un tai ir biroju tīkls 34 pasaules valstīs.

Tā kā ITDH ir valsts aģentūra, tās konsultācijas potenciālajiem ārvalstu partneriem un investoriem ir bez maksas. ITDH ir gandrīz 15 gadu pieredze vietējo un ārvalstu uzņēmumu apkalpošanā.

 

Ungārija – sestā labvēlīgākā augsto tehnoloģiju valsts pasaulē

Kā liecina OECD Zinātnes, tehnoloģiju un industrijas departamenta apkopoto reitingu saraksts, pirmajā vietā (ar 52 punktiem) ir Šveice, aiz tās seko Zviedrija, ASV, Īrija un Holande, bet Ungārija ierindojas godpilnajā sestajā vietā (ar 31 punktu). Tas ir ļoti labs rādītājs, īpaši, ņemot vērā, ka Ungārija ir visaugstākajā pozīcijā no Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm, tālu aiz sevis atstājot pat Vāciju, Franciju un Lielbritāniju. Starp citu, neviena no Baltijas valstīm šo 25 valstu sarakstā nav pat minēta.

Gunta KĻAVIŅA

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001