Lietotāji – vai zinām, kas pie mums strādā?

 

Mūsdienu biznesa vide radikāli atšķiras no tās, kāda tā bija pirms desmit gadiem. Tolaik tikai daži biznesa virzieni, piemēram, tirdzniecība, darbojās, tieši kontaktējot ar klientiem, mūsdienās – gandrīz visi – vai tas ir izmantojot veikalu, tīmekļa portālu, vai atverot uzņēmuma informatīvās sistēmas klientiem un partneriem. Ir skaidrs, ka laiks kad uzņēmuma informatīvās sistēmas bija pieejams tikai tā darbiniekiem, ir pagājis.

         

 

Ņemot vērā pieaugošo sistēmu lietotāju skaitu, pieaug arī izmaksas lietotāju pārvaldīšanai un riski. Risku pieaugums ir saistīts ar informāciju, kas nepieciešama lietotājiem: uzņēmuma patstāvīgajiem un pagaidu darbiniekiem, biznesa partneriem, klientiem. Dodot pieeju uzņēmuma informatīvajām sistēmām, ir nepieciešams precīzi identificēt lietotāju un precīzi nodalīt pieeju pie aplikācijām un informācijas.

Lietotāju identitātes pārvaldība (identity management) sniedzas daudz tālāk par paroļu pārvaldību, bet dažādu ražotāju izpratne par to ir atšķirīga. Arī piedāvāto produktu iespējas ir atšķirīgas.

Ikdienā uzņēmuma darbinieks var lietot vairākas aplikācijas, kuras var darboties dažādās operacionālajās sistēmās. Katrai no tām parasti ir savi lietotāju profili. Parasti tos pārvalda manuāli, arī pārmaiņas tiek veiktas manuāli. Lietotājs, iespējams, veic vairākas lomas, piemēram, ir darbinieks, biznesa vienības vadītājs, darbojas kādā komisijā, sadarbojas ar ārējiem klientiem, un katrai lomai ir citas aplikācijas un informatīvie resursi. Katrā aplikācijā un informatīvajā resursā lietotājam ir jāpiešķir pieeja informācijai, kura viņam ir nepieciešama, vienlaikus nodalot pārējo informāciju.

Parasti katrai aplikācijai ir sava lietotāju vadība, savi lietotāju vārdi, paroles, pieejas tiesību definēšana. Papildus tam informācija par lietotāju var atrasties dažādos avotos – gan personāla vadības aplikācijās, gan dažādu aplikāciju reģistros. Pareizinot lietotāju un viņu izmantoto aplikāciju skaitu, varam nonākt pie daudziem tūkstošiem dažādu lietotāju kontu. Kā rāda analītiķu pētījumi, aptuveni 60 procenti lietotāju kontu ir ar neprecīzām pieejas tiesībām, to skaitā daļa kontu ir tādiem lietotājiem, kuriem šīs pieejas tiesības vairs nav nepieciešamas vai kuri vairs nestrādā uzņēmumā. Šādi lietotāju konti informatīvajās sistēmas pakļauj uzņēmumu nevajadzīgiem riskiem, atļaujot neautorizētu piekļuvi pie uzņēmuma informācijas.

Neprecīza lietotāju kontu informācija ir izskaidrojama ar uzņēmumu informatīvo sistēmu dažādību un vienotas administrācijas vides neesamību. Dažādām aplikācijām ir dažādi īpašnieki, administratori, drošības politika. Ņemot vērā informācijas sadrumstalotību, ir gandrīz neiespējami efektīvi pārvaldīt lietotāju informāciju, izmantojot manuālus procesus un metodes.

Lielās organizācijās gandrīz vienmēr kādas aplikācijas administrators būs mācībās, komandējumā, slims, atvaļinājumā vai citu iemeslu dēļ nespēs operatīvi veikt izmaiņas lietotāju reģistrā, nerunājot par gadījumiem kad tiek atbrīvoti daudzi desmiti vai simti darbinieku un ir nepieciešams vienlaikus veikt izmaiņas tūkstošos lietotāju kontos.

Lietotāju identitātes un pieejas kontroles pārvaldībai ir jānotiek centralizēti un integrēti, tas ir nepieciešams organizācijas vienotuma dēļ. Integrācija ir atslēga efektīvai lietotāju identitātes un pieejas kontroles vadībai. Bez tās uzņēmums pakļauj sevi nopietniem riskiem. Piemēram, tiek atbrīvots darbinieks, personāla vadības sistēmā tiek veiktas izmaiņas. Ja identitātes pārvaldība uzņēmumā netiek veikta efektīvi, var gadīties, ka izmaiņas lietotāja kontos netiek veiktas visās sistēmās un lietotājam paliek pieeja dažām no tām. Nav grūti iedomāties, kādas problēmas var radīt informācijas noplūde, ja bijušais darbinieks strādā pie konkurentiem un var piekļūt iepriekšējā uzņēmuma projektu reģistriem, cenām vai citai jutīgai informācijai. Pareizinot problēmas varbūtību ar personāla pārmaiņu skaitu gada laikā, nonākam pie milzīga drošības un biznesa riska.

Ņemot vērā dažādo ražotāju dažādās identitātes vadības definīcijas, ir nepieciešams apskatīt, ko identitātes vadībai vajadzētu darīt.

• Izveidot un vadīt lietotāja identitāti visā tā dzīves ciklā. Sākas ar lietotāja identitātes izveidi, pieejas tiesību definēšanu un nepieciešamo darba plūsmu identitātes un pieejas tiesību izveidošanai aplikācijās. Identitāte tiks modificēta, lai atspoguļotu izmaiņas, piemēram, departamenta maiņu, darba pienākumu maiņu utt. Dzīves cikla beigās identitāti likvidē.
• Pieejas tiesību definīcijai tiek lietotas politikas. Pieejas politikas lieto, lai aprakstītu dažādu lomu pieejas tiesības un būtu konsekventa un automatizēta lietotāju identitātes atjaunināšana, mainot lomu un atrašanās vietu organizācijas struktūrā.
• Nosaka lietotājiem pieejamās tiesības informatīvajos resursos - vai lietotājs drīkst tikai skatīt datus, vai arī tos labot un pievienot.
• Atbalsta procesus pieejas tiesību apstiprināšanai, lietotāju informācijas izveidi un apkalpošanu informatīvajos resursos, regulatoru atbilstību atskaišu sagatavošanai, kā arī citiem identitātes vadības procesiem. To ievērošana ir ļoti nozīmīgs faktors identitāšu vadības procesā, jo pieejas tiesību piešķiršanai jānotiek ar vadītāja autorizāciju. Lietotāju informācijas izveides procesā ir notikumu plūsma un noteiktas darbības, kuras jāievēro, lai korekti izveidoto pieejas tiesības.
• Nodrošina pieejas kontroli uzņēmuma sistēmām. Izmantojot lietotāju identitātes informāciju un kombinējot to ar definētajām politikām, nodrošina lietotāju pieejas kontroli konsekventā un aptverošā veidā. Pieejas tiesības tiek nodrošinātas, balstoties uz politikām, un ir bāzētas uz identitātes specifiskiem atribūtiem, piemēram, nodaļa, amats, atrašanās vieta utt.
• Nodrošina šo funkciju veikšanu integrētā, automatizētā režīmā. Uz politikām bāzēta identitātes kontrole ļauj pārvaldīt identitātes automatizētā režīmā, izmantojot definētos pieejas noteikumus.
• Integrē ar identitāšu reģistriem (directories)un citiem datu avotiem. Nav efektīvi dublēt informācijas apjomu identitāšu reģistros, tādēļ optimālāk ir piekļūt tai tad, kad tas ir nepieciešams.
• Identitāšu reģistru konsolidācija un integrācija. Tiek izmantota informācija datu reģistros, tādējādi samazinot informācijas dublēšanu.

Identitātes pārvaldība ir daudz vairāk par paroļu pārvaldīšanu vai autorizēšanās procedūras vienkāršošanu. Tā ir identitātes un pieejas kontroles dzīves cikla vadība no izveidošanas līdz brīdim, kad tiek slēgti izveidotie konti. Tāpat tai vajadzētu integrēties ar personāla vadības sistēmām, sekojot pārmaiņām darbinieka statusā. Izmantojot šādu aptverošu skatījumu uz identitātes kontroli, ir iespējams samazināt uzņēmuma riskus, jo visas darbības ir automatizētas un notiek, izmantojot definētās procedūras.

Identitātes pārvaldības risinājumi

IBM Tivoli Identity Manager 4.6 (TIM)

IBM produkts ir atzīts par tirgus līderi gan Gartner, gan Meta, kā arī Frost&Sullivan pētījumos par lietotāju kontu pārvaldīšanu. Priekšrocības ir TIM spēja integrēties ar visdažādākajām aplikācijām, integrētās darba plūsmas iespējas lietotāju kontu pārvaldībai, automatizēta neautorizēto lietotāju kontu atpazīšana un dažādās korekcijas iespējas, plašais atskaišu klāsts. Mīnusi – lietotāja interfeisa sarežģītība, tiesa, nākošajā produkta versijā, kura iznāks 2006. gada janvārī, tas ir pārstrādāts, padarot to intuitīvāku un vienkāršāku lietošanā.

Novell Identity Manager 2

Frost&Sullivan tirgus pētījumā Novell ieņem sesto vietu pēc tirgus daļas. Priekšrocība ir teicams lietotāja interfeiss, spēja integrēties ar dažādām platformām un aplikācijām. Mīnuss – nepieciešamība pēc eDirectory (Novell lietotāju reģistra serveris), kas ievieš jaunu lietotāju reģistru avotu. Turklāt ir neskaidrības ar Novell produktu nākotni, jo, ņemot vērā peļņas kritumu (2005. gada martā peļņa bija par 90 procentiem mazāka nekā iepriekšējā gada martā), daudzi akcionāri ir pieprasījuši pārdot daļu kompānijas, atstājot tikai ar Linux saistīto biznesu.

Microsoft Identity Integration Server 2003 EE

Frost&Sullivan tirgus pētījumā Microsoft ieņem devīto vietu pēc tirgus daļas. Priekšrocība ir teicama veiktspēja Microsoft produktu vidē, zema cena. Mīnuss – nepieciešamība pēc partneru risinājumiem, lai strādātu ar Linux, kā arī neautorizētu lietotāju kontu automatizētai korekcijai, tādējādi sarežģījot ieviešanu un pārvaldību. 2005. gada martā divus partnerus nopirka BMC un Oracle, tādējādi padarot Microsoft piedāvājuma nākotni neskaidrāku.

Sun Java System Identity Manager 5.5

IDC tirgus pētījumos SUN ieņem septīto vietu pēc tirgus daļas. Priekšrocība ir iespēja strādāt, izmantojot tikai aģentus, bet vienlaikus tas ir arī produkta mīnuss, jo, mainot platformu un aplikāciju versijas, ir jāmaina arī aģenti. Pie mīnusiem var pieskaitīt arī orientāciju uz lieliem uzņēmumiem un dažādo funkcionalitāti dažādu platformu un aplikāciju aģentiem.

Uldis UPENIEKS,

IBM programmatūras pārdošanas vadītājs Latvijā