Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Mūsdienīga radiomonitoringa sistēma

   

Kādas ir ESD ieceres, modernizējot radiomonitoringa sistēmu

Oktobrī VAS Elektronisko sakaru direkcija (turpmāk – ESD) svinēja sava jaunā statusa gada jubileju. Paveikts ir gana daudz, arī radiomonitoringā. Ir noslēgušies vairāki radiomonitoringa sistēmas modernizācijas posmi.

Radiofrekvenču spektra pārvaldību kopumā veido administratīvās un tehniskās procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt pēc iespējas efektīvāku radiosakaru dienestu darbību bez kaitīgiem traucējumiem. Liela loma frekvenču spektra pārvaldes procesā atvēlēta radiomonitoringam, no kura kvalitātes ir atkarīga visas radiofrekvenču spektra menedžmenta sistēmas darbības efektivitāte.

Monitorings kalpo ne tikai kā instruments radiofrekvenču spektra izstarojuma parametru mērīšanā un elektromagnētiskās situācijas novērtēšanā, bet ir viens no posmiem, veicot frekvenču piešķīrumus. Elektromagnētiskās situācijas teorētisko aprēķinu un radiomonitoringa rezultātā iegūto datu izmantošana ļauj optimizēt frekvenču sadalījumu, ņemot vērā reālo radiofrekvenču spektra aizņemtību.

Lūk, daži no radiomonitoringa uzdevumiem:

§         mērīt un kontrolēt radioiekārtu izstarojumu parametrus, novērtējot radiosignālu parametru atbilstību ESD izsniegtajām radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujām un normatīvajos aktos norādītajām pieļaujamajām vērtībām;

§         identificēt radioizstarojumu avotus un atpazīt radiosignālus (nereģistrētu radioiekārtu spektra izmantošanas un radiotraucējumu avotu atklāšanas gadījumos);

§         konstatējot nereģistrētus raidītājus un radiotraucējumu avotus, veikt peilēšanu;

§         veikt regulāru avārijas un briesmu signālu pārraides frekvenču radionovērošanu;

§         noskaidrot radiofrekvenču spektra izmantošanas intensitāti jeb spektra aizņemtību kādā noteiktā frekvencē, frekvenču kanālā vai diapazonā;

§         reģistrēt un analizēt novērojumu un mērījumu rezultātus, sekot radiofrekvenču datu bāzes izmaiņām.

Sekmīgam darbam mūsdienīga uzraudzības sistēma

Paplašinoties dažādas nozīmes radiosakaru sistēmu izmantošanai un jaunu radiosakaru tehnoloģiju ienākšanai tirgū, radiomonitoringa loma aizvien pieaug. Iemesli ir dažādi - palielinās radiosakaru līdzekļu skaits, dažādojas radiotraucējumu raksturs, izpausmes veidi utt. Nav arī noslēpums, ka sarežģītā elektromagnētiskā situācija lielajās pilsētās un straujie mūsdienu mobilo sakaru līdzekļu attīstības tempi sarežģī traucējumu avotu atklāšanu, jo bieži vien pirms desmit gadiem ražotā radiomonitoringa aparatūra nespēj apsteigt jaunākos radiosakaru tehnoloģiskos risinājumus.

Iepriekš minētais liek aizdomāties par pastiprinātu radiofrekvenču spektra kontroli un rosina sekot līdzi monitoringa aparatūras tehniskajām iespējām, regulāri pilnveidojot materiāli tehnisko bāzi, kā arī izmantot arvien jaunu kvalitatīvu mēraparatūru. Tātad, lai sekmīgi darbotos spektra tehniskajā uzraudzībā, valstī ir nepieciešama efektīva un mūsdienīga radiomonitoringa sistēma.

Spektra tehniskā pārvaldīšana

Radiofrekvenču spektra tehnisko pārvaldīšanu, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likumu un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijā realizē VAS Elektronisko sakaru direkcija. Tās funkcijas radiofrekvenču spektra izmantošanas uzraudzīšanā var salīdzināt ar dabas aizsardzības institūciju darbību, kontrolējot tādu dabas resursu kā, piemēram, gaiss, ūdens u. c. stāvokli. Tikai mērķis ir cits – nodrošināt radioiekārtu elektromagnētisko saderību un iespēju elektronisko sakaru komersantiem sniegt klientiem kvalitatīvus pakalpojumus.

ESD plāno radiofrekvenču spektra izmantošanu, nosaka darba frekvences radioiekārtu darbībai, izsniedz radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas unveic frekvenču spektra monitoringu jeb uzraudzību - gan profilaktiskos nolūkos, gan arī, lai noteiktu radiotraucējumu avotus.

Monitoringam – pieaugoša loma

Attīstītajās valstīs radiomonitorings eksistē jau apmēram simts gadu. Tā loma pakāpeniski pieaug līdz ar progresu telekomunikāciju jomā, par ko liecina arī uzmanība, ko radiomonitoringa attīstībai pievērš Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU – International Telecommunication Union).

Latvijā radiomonitoringam pastiprināta uzmanība pievērsta jau kopš elektronisko sakaru tirgū ienāca jaunas radiosakaru tehnoloģijas, kā arī Latvijai kļūstot par pilntiesīgu Starptautiskās telekomunikāciju savienības locekli.

Lai profesionāli varētu risināt katrā konkrētā frekvenču diapazonā strādājošu radiosakaru sistēmu elektromagnētiskās saderības jautājumus, to skaitā traucējošu signālu atrašanās vietas noteikšanu un radiofrekvenču spektra izmantošanas uzraudzību, ESD vienmēr centusies izmantot mūsdienīgāko aparatūru.

ESD projekts

Apzinoties reālo situāciju radiofrekvenču uzraudzībā un ņemot vērā to, ka, izmantojot novecojušo un funkcionāli atšķirīgo mēraparatūru, nav iespējams sasniegt augstu radiomonitoringa dienesta darba efektivitāti, ESD pirms diviem gadiem sāka radiomonitoringa sistēmas modernizāciju. Tās process ietvēra šādus virzienus:

§         piecu reģionālo radiomonitoringa staciju (Liepājā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī) modernizācija, ieviešot mūsdienīgu monitoringa antenu sistēmu, aparatūru un programmatūru reģionālajos radiokontroles dienestos;

§         papildu radiomonitoringa - peilēšanas punkta izveide Rīgas pilsētā;

§         vienota stacionārā radiomonitoringa staciju tīkla izveide Latvijas teritorijā (radiomonitoringa sistēmas struktūra attēlota zīmējumā).

Nepieciešamību veikt reģionālo radiomonitoringa dienestu modernizāciju noteica šādi fakti:

§         reģionos ar lielu skaitu morāli un tehniski novecojušām raidošām iekārtām var sagaidīt samērā biežu izstarojumu parametru novirzi no normatīvajos aktos norādītajām vērtībām. Pārsvarā tas saistīts ar iekārtu tehniskajiem bojājumiem. Šādiem reģioniem nepieciešams pievērst lielāku uzmanību un uzstādīt paaugstinātu radiomonitoringa prioritāti;

§         lielās, industriāli attīstītās pilsētās ir paaugstināts industriālo traucējumu fons, kā arī blīvs radiosakaru iekārtu izvietojums, kas izraisa paaugstinātu traucējumu rašanās iespējamību. To pierāda radiomonitoringa rezultāti un radiosakaru operatoru pieteikumi par traucējumiem;

§         attīstoties radiosakaru sistēmām, daudzos reģionos paredzams paaugstināts pieprasījums pēc radiofrekvenču resursa izmantošanas un jaunām radiosakaru iekārtām. Šādās situācijās pastiprināta uzmanība jāpievērš elektromagnētiskās situācijas izpētei konkrētā teritorijā.

Tūlīt pēc valsts neatkarības atgūšanas radās doma par mūsdienīgas radiomonitoringa sistēmas izveidi Rīgā, kur koncentrēta trešā daļa valsts iedzīvotāju un lielākā daļa radiosakaru lietotāju. Šobrīd Rīgas Radiomonitoringa centrā izmantotā aparatūra atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem, un tās izmantošana dod iespēju veikt sarežģītus mērījumus atbilstoši ITU rekomendācijām.

Reģionālās nodaļas

ESD pavisam ir piecas reģionālās nodaļas: Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī un Valmierā. Šajās pilsētās ir izvietoti arī lielākie raidošie centri. Daļu uzraudzības veic izbraukuma grupas, izmantojot trīs mobilās radiomonitoringa stacijas, kas aprīkotas ar atbilstošu mēraparatūru.

Modernizācijas projekta ietvaros Latvijas lielākajās pilsētās, kur atrodas VAS Elektronisko sakaru direkcija reģionālās nodaļas, nu ir uzstādītas mūsdienīgas radiomonitoringa antenu sistēmas. Tās tika iegādātas un uzstādītas pakāpeniski. 2003. gada beigās tika realizēts projekta pirmais posms – pirmais radiomonitoringa antenu komplekss uzstādīts Liepājā. Šovasar to izdarījām arī Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Antenu sistēmas ir diezgan apjomīgas. Vienas antenas masa ir 386 kg, augstums – 6,5 m. Radiofrekvenču novērošanai paredzēto antenu kompleksi būs nozīmīgs ieguvums visiem radiosakaru lietotājiem.

Eiropā šādas un līdzīgas antenu sistēmas ir uzstādītas daudzās valstīs, un to izmantošana apliecina Eiropas Savienības dalībvalsts Sakaru administrācijas spēju veikt mūsdienu prasībām atbilstošu radiomonitoringu.

Reģionālie radiokontroles dienesti apgādāti arī ar monitoringa uztvērējiem un peilētājiem, kas, izmantojot atbilstošu programmatūru un datu pārraides līnijas, dos iespēju veikt spektra kontroli ne tikai šajos dienestos, bet arī centralizēti no Rīgas radiomonitoringa stacijas vai jebkura cita datora, kam ir pieeja sistēmai. Pateicoties ESD sāktajam radiomonitoringa sistēmas modernizācijas projektam, beidzot arī Latvijas lielākajās pilsētās radiofrekvenču spektra monitoringu būs iespējams veikt, izmantojot modernu tehnisko aprīkojumu.

Papildus peilēšanas punkts

Frekvenču spektra kontroles efektivitātes uzlabošanai Rīgas pilsētā tika izveidots un 2005.gadā darbību sāka papildus radiomonitoringa un peilēšanas punkts. Līdz šim Rīga bija vienīgā no Baltijas valstu lielākajām pilsētām, kurā darbojās tikai viens radiopeilēšanas punkts.

Jauna peilēšanas punkta izveidošanā tika ņemti vērā vairāki būtiski faktori. Atrašanās vieta bija jāizvēlas tā, lai maksimāli efektīvi un ar vislielāko precizitāti nodrošinātu nereģistrētu izstarojuma avotu atklāšanu pilsētas rūpnieciskajos rajonos. Īpaša uzmanība tika pievērsta ostai un tai pieguļošajām struktūrām, kur traucējumu avotu meklēšanu ar līdzšinējām metodēm ievērojami apgrūtināja lielais daudzums slēgtu teritoriju. Izvēlētajai vietai bija jānodrošina iespēja antenu kompleksu izvietot pietiekamā augstumā, lai netiktu aizsegts horizonts.

Lai efektīvi veiktu jebkura nelicencēta raidītāja vai traucējumu avota meklēšanu un atklāšanu ar minimālu laika patēriņu (laika faktors ir sevišķi svarīgs īslaicīgu un neregulāru traucējumu gadījumā), Rīgā būtu nepieciešami vismaz trīs monitoringa un peilēšanas punkti (pašlaik ir divi stacionāri monitoringa punkti), kas izvietoti dažādos pilsētas mikrorajonos.

Šādu skaitu – trīs - iesaka ITU-R Radiomonitoringa rokasgrāmata, arī pasaulē tiek izmantots peilēšanas princips: nezināmu raidītāju signālu identifikācija var tikt atvieglota un daudz precīzāku signāla avota virzienu un koordinātas iespējams noteikt, ja raidītāja atrašanās vietu nosaka pēc triangulācijas principa, izmantojot vairākas peilēšanas iekārtas, kuras var darboties secīgi vai vienlaikus.

Trešā peilēšanas punkta neesamību pagaidām kompensē mobilās stacijas. ESD ir iecere Rīgas pilsētā uzstādīt trešo pelengatoru, kas mērījumos nodrošinātu vēl lielāku precizitāti. Jautājums par trešā monitoringa punkta atrašanās vietu varētu atrisināties līdz ar ESD administratīvi tehniskā kompleksa izveides projekta realizēšanu. Plānots, ka peilēšanas iekārta varētu atrasties kompleksa teritorijā.

Nepieciešamā aparatūra

ESD monitoringa jautājumos jau kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas sadarbojas ar Vācijas kompāniju Rohde&Schwarz, kas ir starptautiski atzīta profesionālās radiomonitoringa aparatūras un sistēmu ražotāju vidū. Uzņēmuma produkcija pilnībā atbilst ITU rekomendācijām, tieši tādēļ tās piedāvāto aparatūru (peilēšanas antenas, uztvērējus, spektra analizatorus) ESD izmanto jau vairākus gadus.

Pēdējo gadu pieredze, veicot radiomonitoringu Rīgā, kā arī kaimiņvalstu pieredzes izpēte Lietuvā un Igaunijā, liecina, ka Rohde&Schwarz ražotās radiomonitoringa aparatūras, aprīkojuma un antenu sistēmu lietošana nodrošina noteiktu frekvenču spektra harmonizācijas līmeni. Lietuvas telekomunikāciju regulators pamatā izmanto Rohde&Schwarz ražoto radiomonitoringa aprīkojumu. To izmanto arī Tallinā, Tartu, Pērnavā un Kohtla-Jervē.

ESD speciālisti ir izpētījuši, ka praktiski visas Eiropas sakaru administrācijas lieto Rohde&Schwarz radiomonitoringa mēraparatūru un antenu sistēmas, kas ir būtiski, lai nodrošinātu harmonizētu frekvenču spektra pārvaldi un mērījumu rezultātu neapstrīdamību starpvalstu (pierobežas) sadarbībai.

Monitoringa procesa automatizācija un attālināta vadība

Automatizētais darba režīms ir uzskatāms par vispiemērotāko apkalpojamās radiomonitoringa stacijās. Tā kā dažu uzdevumu veikšana saistīta ar procedūru izpildi, kuras ietilpst daudzu citu uzdevumu veikšanas ciklā, aparatūrai jābūt iespējai pārtraukt noteiktus mērījumus, lai izpildītu citus uzdevumus, kam pēc operatora viedokļa ir augstāka prioritāte.

Procesa automatizācija (izmantojot datorsistēmas) un attālināta vadības piekļuve un citas komunikācijas vienkāršo daudzus radiofrekvenču spektra uzraudzības administrāciju pienākumus un uzdevumus. Datorizēta aparatūra dod iespēju ātri un rūpīgi veikt ikdienas atkārtotus mērījumus, atvieglojot darbu personālam, kurš tobrīd var veikt citus uzdevumus.

Kontroles un uzraudzības sistēmas efektivitāte nozīmīgi palielinās, ja vairākas monitoringa stacijas ir apvienotas vienotā tīklā ar šī tīkla vadības centru. Tas ļauj izpildīt daudz komplicētākas funkcijas. Attālinātā piekļuve dod iespēju operatoram jebkurā stacijā piekļūt citu monitoringa staciju resursiem un pilnvērtīgi darboties un veikt mērījumus. Plānojot un veidojot mūsdienu monitoringa sistēmas, šāda tīkla organizācija kļūst par obligātu prasību.

Monitoringa sistēmas modernizācijas projekts dos iespēju racionalizēt tehniskā personāla izmantošanu, jo līdz ar attālinātas piekļuves risinājuma izmantošanu mainīsies ESD reģionālo nodaļu speciālistu noslodze. Šajā sakarā plānots noteikt reģionālo nodaļu ietekmes zonas, sadalīt Rīgas un reģionālo nodaļu kompetences. Turpmāk reģionālo nodaļu speciālisti vairāk uzmanības varēs pievērst elektromagnētiskajai situācijai savas nodaļas ietekmes zonā. Reģionālajām nodaļām tiks nodota liela daļa radiofrekvenču spektra monitoringa funkciju, piemēram, spektra aizņemtības noskaidrošana, raidītāju tehnisko parametru mērījumi un citi darbi, kurus līdz šim veica speciālisti no Rīgas.

Inese STUČKA,

ESD Radiokontroles departamenta sakaru analītiķe

 

VAS Elektronisko sakaru direkcija

Elizabetes ielā 41/43, Rīgā

Tālr. 7333034

Fakss 7821275

www.esd.lv

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001