Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Vai sasniegta regulēšanas pēdējā jūdze?

   

Informācija

 

2005. gads ir trešais elektronisko sakaru tirgus liberalizācijas gads Latvijā, un 1. decembrī beidzās 2004. gada 28. oktobrī Saeimā pieņemtā Elektronisko sakaru likuma (turpmāk – Likums) pārejas periods, kas paredzēja t. s. jaunajam regulēšanas režīmam (New Regulatory Framework) elektronisko sakaru nozarē atbilstošu normatīvo aktu paketes izstrādes pabeigšanu.

 

Jaunais regulēšanas režīms Eiropas Savienības (ES) vecajās dalībvalstīs tika ieviests kopš 2003. gada jūlija, bet Latvijā - kopš 2004. gada 1. maija. 2005. gada laikā Latvija ir saņēmusi trīs Eiropas Komisijas (EK) pieprasījumus sakarā ar lietas sākšanu par iespējamiem pārkāpumiem (infringement) elektronisko sakaru nozares regulējošo noteikumu ieviešanā, kas var izraisīt tiesvedību sākšanu pret Latvijas valsti (skat. SP’3-2005.,24. lpp.).

Kāda bijusi situācija regulēšanas režīma ieviešanā, kādi ir trešā liberalizācijas gada svarīgākie notikumi Latvijas elektronisko sakaru nozarē?[L1] 

 

Jaunā regulēšanas režīma ieviešana

Saskaņā ar 2001. gada Likumu par telekomunikācijām Latvijā līdz 2003. gada (pirmā liberalizācijas gada) beigām tika ieviests regulējums atbilstoši ES iepriekšējam, t. s. 1998. gada regulēšanas režīmam telekomunikācijās, kas vecajās dalībvalstīs noslēdza 10 gadu ilgušo balss telefonijas un citu telekomunikāciju pakalpojumu tirgu pakāpenisko liberalizāciju.

Īsumā atgādināšu galvenās jaunā regulēšanas režīma tēzes: 2002. gadā tika aktualizētas EK regulējošās direktīvas (pieņemtas 5 direktīvas aptuveni 20 iepriekšējo vietā); tiek vienkāršota komersantu ienākšana tirgū (specifisku individuālo licenču aizstāšana ar vispārīgo autorizāciju); tiek ieviesti elektronisko sakaru pakalpojuma un elektronisko sakaru tīklu jēdzieni, kas paplašina regulēšanas ietvaru uz internetu un radio un televīzijas programmu raidīšanu, t. sk. kabeļu tīklos, bet vienlaikus paredz regulēšanas tehnoloģisko neitralitāti. Specifisku regulēšanas prasību (saistību) piemērošana un noteikšana elektronisko sakaru komersantiem notiek tikai tajos tirgos, kur analīze uzrāda šo komersantu dominējošo stāvokli un konkurences ierobežojumus; tiek nodrošināta regulēšanas caurredzamība, t. sk. ierobežoto resursu (radiofrekvenču, numerācijas) piešķiršanā un veicot konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, kā arī fizisko personu datu aizsardzība elektroniskajos sakaros un universālais pakalpojums elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem; tiek ieteikts nodrošināt regulatora pieņemto un komersantu pārsūdzēto lēmumu paātrinātu izskatīšanu tiesās.

Latvijas likums, kas izstrādāts, ievērojot minētās piecas pamatdirektīvas, protams, ietver visas galvenās jaunā regulēšanas režīma prasības, un tā pārejas noteikumi paredz arī aptuveni 20 Ministru kabineta (MK) noteikumu (izstrādā Satiksmes ministrija – turpmāk SM) un aptuveni 35 regulatora (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija - SPRK) izstrādātu noteikumu izstrādi un ieviešanu.

SPRK ir pabeidzis likumā deleģēto obligāti izstrādājamo noteikumu pieņemšanu līdz 2005. gada 1. decembrim, izņemot noteikumus par maksājumu kārtību no t. s. universālā pakalpojumu fonda, jo, mūsuprāt, noteikumus iespējams izstrādāt tikai pēc fonda izveidošanas, par ko jālemj valdībai.

 

 

Numura saglabāšanas pakalpojums

Likums paredz, ka SPRK nosaka numura saglabāšanas pakalpojuma (iespēja abonentam pāriet pie cita operatora ar iepriekšējo mobilā telefona numuru jeb tajā pašā numerācijas rajonā ar iepriekšējo fiksētā telefona numuru) ieviešanas termiņus un noteikumus.

Analizējot veco dalībvalstu pieredzi (kur pakalpojums tika ieviests caurmērā divu gadu laikā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas un parasti ne vienlaikus fiksētajos un mobilajos tīklos) un pēc konsultācijām ar publisko tīklu operatoriem par reālajām ieviešanas iespējām, SPRK noteica, ka pakalpojums gan fiksētajos, gan mobilajos tīklos Latvijā ieviešams līdz 2005. gada 1. decembrim.

SPRK izstrādātie noteikumi skaidri nosaka pakalpojuma ieviešanas pamatprasības un galvenos principus – tā kā pakalpojums nav starptautiski standartizēts, noteikumos ir atrunāti ar tirgus dalībniekiem saskaņotie Latvijā ieteicamie tehniskie risinājumi un, galvenais princips, ka aizejošajam abonentam nav jāatprasās no iepriekšējā operatora, bet uzreiz jādodas pie jaunā, kas tad nokārto visas turpmākās attiecības ar klientiem un citiem operatoriem. Noteikumos ir arī pietiekami īsi termiņi pakalpojuma ierīkošanai.

Tā kā telefona tīklos sarunu partneris tiek atrasts un savienojums sarunai tiek iekārtots, veicot izsaukuma maršrutēšanu uz konkrētā klienta numuru, operatoriem ir jābūt pieejamai pilnai un aktualizētai informācijai par visiem pārbēdzējiem. Informācija par to, vai izsaucamais klients ar savu telefona numuru nav pārvietojies, ir jāpārbauda pirms savienojuma izveidošanas. Saprotams, ka līdz ar to visiem operatoriem ir jābūt pieejamai pārvietojušos klientu telefona numuru datubāzei (sarakstam). Informācija par numuru pārvietošanu ir nepieciešama arī norēķiniem par sniegtajiem pakalpojumiem.

Parasti tirgus dalībnieki vienojas par pārvietoto numuru datubāzes izveidošanu – to var darīt kāds no operatoriem, operatoru izvēlēts neatkarīgs spēlētājs, kas var būt arī valsts institūcija, ja operatori citādi nespēj vienoties. Latvijā, manuprāt, pakalpojuma ieviešanā vērojama pārregulēšana no valsts institūciju (SM) puses, jo, lai gan lielākie publisko tīklu operatori vienojās par datubāzes izveidi, ministrija, voluntāri grozot likumu, uzdeva veidot pārvietoto numuru datubāzi tās pārraudzībā esošajai Elektronisko sakaru direkcijai (ESD). Rezultātā valstī ir izveidotas divas pārvietoto numuru datubāzes, lai gan vienas kopīgas datubāzes izveides un uzturēšanas izmaksas ir zemākas. Turklāt SPRK tiek pieprasīts jau līdz pakalpojuma izveidošanai uzspiest visiem spēlētājiem saistošas prasības par abu pušu sadarbību. 

Jāizstrādā virkne konkrētu, ar pakalpojuma praktisko ieviešanu saistītu jautājumu (piemēram, kā pakalpojumu ievieš biroja centrālēs, kas tieši maršrutētas uz kādu no mobilajiem operatoriem, kā tiek maršrutēta starptautiskā noslodze, kā tiks noteikta maksa par pārnestajiem numuriem, kādas iespējas ir priekšapmaksas karšu lietotājiem u. tml.), ko ir absurdi pieprasīt no SPRK, kas ar pakalpojuma ieviešanu tieši nenodarbojas, vai, piemēram, no ESD, kas arī nav iesaistīta izsaukumu maršrutēšanā. SPRK ir gatava detalizēt pakalpojuma specifikāciju un papildināt noteikumus, ja pakalpojuma darbības laikā pirmajos mēnešos tiks konstatētas iepriekš neparedzētas problēmas.

 

Aptverošs abonentu saraksts un telefona uzziņu dienests

Prasība par tādu abonentu saraksta izveidošanu, kurā būtu ietverti visu to publisko tīklu (fiksēto un mobilo) operatoru abonentu dati (uzvārdi, adreses, telefonu numuri), kuri ir piekrituši šo datu iekļaušanai sarakstos, Eiropas regulējumā ir ietverta t. s. universālajā pakalpojumā. Aptverošais sarakstu var veidot elektroniskā vai iespiestā veidā.

Vienlaikus lietotājiem ir tiesības arī piekļuvei vismaz vienam aptverošam uzziņu dienestam, kur informāciju par visu abonentu datiem var uzzināt telefoniski. SPRK plānoja šādu pakalpojumu noteikt, sākot ar 2006. gadu, kad, domājams, saskaņā ar nozares sektora politiku un tās rīcības plānu beidzot tiks pieņemts arī valdības lēmums par universālā pakalpojuma saistību kompensācijas mehānisma (universālā pakalpojuma fonda) izveidi. Pašreiz likums paredz fondam izmantot daļu līdzekļu, ko elektronisko sakaru komersanti maksās valsts budžetā par nacionālo resursu izmantošanu.

SPRK izstrādāja konsultāciju dokumentu, kurā piedāvāja tirgus dalībniekiem komentēt iespējamos risinājumus minēto pakalpojumu ieviešanai. Diemžēl to izdarīja tikai daži. Acīmredzot, aptverošā abonentu saraksta un uzziņu dienesta veidošana tiks noteikta kā universālā pakalpojuma saistība. Turklāt, iespējams, būs nepieciešami precizējumi likumā, jo veco ES dalībvalstu tradicionālo modeli, kad citiem operatoriem pienākums iesniegt ar abonentiem saskaņotos abonentu datus universālā pakalpojuma sniedzējam (-iem) tika iekļauts individuālo licenču nosacījumos, vairs nevar izmantot, jo licencēšanas režīms elektronisko sakaru nozarē vairs netiek piemērots.

Vienlaikus Latvijā no 2006. gada tiek veikta pāreja uz četru ciparu uzziņu dienestu numerāciju 118X iepriekš izmantoto trīs ciparu numuru vietā (piemēram, SIA Lattelekom uzziņu numurs 118 tiek aizstāts ar 1188), iedibinot t. s. numuru paritāti, kas veicinās vienlīdzīgu konkurencei starp uzziņu pakalpojumu sniedzējiem.

SPRK nešķiet, ka daudzo citu aktuāli risināmo regulēšanas jautājumu dēļ galvenā regulēšanas problēma Latvijā būtu mobilo tīklu operatoru abonentu neiekļaušana telefonu abonentu grāmatās vai uzziņu dienestos.

 

Elektronisko sakaru tirgu definēšana un analīze

Jaunajā regulējumā konkrētu tirgu definēšana un analīze ir galvenais mehānisms konkurences veicināšanai, dominējošiem spēlētājiem definētajos tirgos nosakot specifiskas saistības to tirgus varas samazināšanai.

Tā kā šāds tirgus regulēšanas modelis dalībvalstīs tiek lietots jau no 2003. gada vidus un ir vismaz 18 analizējamie tirgi, ir pierādījies, ka tajās procedūrās, kas ietver arī tirgu analīzes rezultātu saskaņošanu ar EK un citu dalībvalstu regulatoriem, ir nepieciešams iesaistīt būtiskus regulatoru darbinieku resursus.  SPRK tika plānojusi veikt visu tirgu analīzi līdz nākamā gada beigām, kas neatbilst EK vēlmei pavilkt svītru šim procesam jau 2006. gada vidū.

EK pieprasījums par iespējamo pārkāpumu saistīts ar to, ka Latvija (konkrēti SPRK) līdz šim nav iesniegusi slēdzienus par tirgu analīzes rezultātiem, kā arī nav informējusi par šajā jomā paveikto. SPRK ir sagatavojusi pilnu informāciju iesniegšanai EK un ir publicējusi konsultāciju dokumentu, kurā piedāvā veikt tirgu definēšanu un analīzi noteiktā prioritārā secībā, ievērojot situāciju Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos. SPRK piemēroja administratīvos sodus vairākiem desmitiem  nedisciplinētu elektronisko sakaru komersantu par laikus neiesniegto informāciju pat pēc atkārtotiem SPRK uzaicinājumiem. Pirmo tirgu analīzi SPRK pabeigs līdz 2005. gada beigām.

 

Citas nozares aktualitātes

Pārlūkojot 2005. gada notikumus nozarē, atzīmējama trešā mobilā GSM/UMTS operatora ienākšana un lēmuma par pāreju uz astoņu ciparu numerācijas plānu pieņemšana valdībā.

Arī 2005. gadā ir saglabājusies komersantu interese par biznesa iespējām elektronisko sakaru nozarē. Līdz 2005. gada 1. decembrim SPRK veica iepriekš izsniegto individuālo licenču (aptuveni 200) pārreģistrāciju par vispārējām atļaujām, izņemot tos dažus desmitus komersantu, kuri ir pazuduši un nesniedz nekādu informāciju par darbību. Aptuveni tikpat komersantu deklarācijas par darbības sākšanu ir reģistrētas pēc jaunā vispārējo atļauju reģistrācijas režīma ieviešanas pēc 2004. gada 1. maija. No visiem reģistrētajiem vairāk nekā simts vēlas sniegt balss telefonijas un vairāk nekā trīs simti – interneta piekļuves pakalpojumus. Līdz šim gandrīz 40 komersanti ir noslēguši vairāk nekā 70 savstarpēju starpsavienojumu līgumu.

Par Tele2 aiziešanu no fiksēto pakalpojumu biznesa visās Baltijas valstīs un Somijā it kā sliktas regulēšanas dēļ varu izteikt tikai nožēlu, jo, protams, lielāka konkurence fiksētajās telekomunikācijās ir nepieciešama. Kādā no starptautiskajām konferencēm, kurā nesen piedalījos, vienā no referātiem tika analizēti sekmīgie un nesekmīgie biznesa modeļi. Šajā ziņojumā Tele2 tika pieskaitīts nesekmīgo uzņēmumu grupai, kuru biznesa stratēģija balstījās tikai uz pakalpojumu tālāku pārdošanu. No konkurences viedokļa vēlamāka ir t. s. infrastruktūras konkurence, kad tiek investēts alternatīvos tīklos un/vai tehnoloģijās, salīdzinot ar pakalpojumu konkurenci uz vienas un tās pašas infrastruktūras bāzes. Par infrastruktūras konkurenci Latvijā iestājās arī Spānijas eksperti, maijā noslēdzoties SPRK atbalsta projektam PHARE programmas ietvaros. Katrā ziņā piekļuves regulēšanas jautājumi, uz kuriem uzmanību saasināja Tele2, turpinoties tirgu analīzei, tiks noregulēti arī Latvijā. Manuprāt, ne Skandināvijas valstīs, ne Latvijā šajā jomā nestrādā galdiņ, klājies! princips, jo regulēšanas režīma ieviešana ir pietiekami komplekss process. 

Protams, būtiskākais notikums Latvijas elektronisko sakaru tirgū 2005. gadā ir trešā GSM/UMTS operatora Bite Latvija ienākšana. Atšķirīgā CDMA standarta pakalpojums ar SIA Triatel tirdzniecības zīmi pērnā gada novembrī neizraisīja jūtamas izmaiņas GSM operatoru LMT un Tele2 cenu politikā, šķiet, ka pašreizējie un potenciālie mobilo telefonu pakalpojumu lietotāji tūlīt apjuks ne tikai no jaunā ienācēja bungu rīboņas, bet arī no pakalpojumu piedāvājumu klāsta – tās ir ne tikai priekšapmaksas kartes Zelta zivtiņa, OKarte, Amigo, Hallo, Urā un Toxic, kam drīz pievienosies arī jauna virtuālā spēlētāja Izzi un vēl daži produkti -, bet arī dažādi mobilo pakalpojumu tarifu plāni. Papildu apjukumu lietotājiem turpmākajos pāris gados izraisīs zvanīšanas kārtība sakarā ar izmaiņām numerācijas plānā, kad vienubrīd paralēli darbosies gan septiņu, gan astoņu ciparu plāni, kam pievienosies numura saglabāšanas pakalpojuma problēmas ar pakalpojumu tarifu informāciju. Tomēr pakalpojumu lietotāji tik un tā būs ieguvēji, jo pieaug iespējas pakalpojumu un to tarifu izvēlē.

2005. gada vidū reāli parādījās numerācijas resursu trūkums publisko mobilo tīklu operatoriem un priekšapmaksas karšu izplatītājiem, un beigās arī fiksēto tīklu operatoriem Rīgas numerācijas rajonā. Lai arī pēc daudzkārtējiem SPRK brīdinājumiem par numerācijas resursu trūkumu un aicinājumiem SM laikus lemt par pāreju Latvijā uz astoņu ciparu numerācijas plānu beidzot lēmumi ir pieņemti, SPRK nav skaidrs, kāpēc no vairākiem līdzvērtīgiem iespējamiem pārejas modeļiem tika izvēlēts variants, kas ilglaicīgi ved uz Eiropā neieteiktu kārtību, kur ar indeksu 2 sāksies mobilo lietotāju numuri (līdz šim šāda neatbilstība bija tikai Dānijā un Luksemburgā), kā arī variants, kas sarežģī pārslēgšanas etapus (tātad palielina izmaksas) publiskā fiksētā tīkla operatoram.

Šķiet, ka gada nogalē atbrīvotos 400 000 numuru mobilo tīklu operatori izķers tikpat strauji kā 300 000 numuru, kas tika atbrīvoti pēc Noteikumu par nacionālo numerācijas plānu pieņemšanas MK  jūnijā. Lai gan Bite Latvija pretendē uz visu atbrīvoto numerāciju, SPRK turpinās iepriekšējo politiku resursu piešķiršanā, kad kritērijs papildu resursu saņemšanai ir iepriekš piešķirto resursu efektīva izmantošana. Uzskatām, ka konkurencei jābūt godīgai un SPRK nevar paziņot operatoriem, ka viņiem bizness jāpiebremzē, jo, lūk, parādījušies jauni spēlētāji, kas arī grib ieņemt savu vietiņu zem saules. Efektīvs instruments resursu racionālai izmantošanai būs maksas noteikšana par tiem - domājams, ka maksa par resursiem, t. sk. numerāciju, tiks iedarbināta jau 2006. gadā.

Arī 2005. gadā turpinājās tiesas procesi par SPRK pieņemtajiem lēmumiem. 2005. gadā tika ierosināta tiesvedība gan par SPRK noteiktajiem starpsavienojumu tarifiem, gan par lēmumu par GSM radiofrekvenču lietošanas tiesību pagarināšanu SIA Tele2 uz sešiem mēnešiem, gan par radiofrekvenču tiesību pagarināšanu SIA Unistars. Tie turpināsies arī 2006. gadā. Tā, piemērojot SPRK noteikto starpsavienojumu tarifu Tele2 tīklā, komersants novērš diskrimināciju, kad atšķirīgi tarifi tika piemēroti SIA Lattelekom un pārējiem tirgus dalībniekiem. Tā kā Tele2 ir pārsūdzējis SPRK lēmumu par starpsavienojumu tarifu noteikšanu, var izveidoties unikāla situācija, kad tiesa ar savu lēmumu var atjaunot diskrimināciju tirgū, kas ir novērsta, piemērojot SPRK noteikto tarifu.

Līdz gada beigām SPRK rīko konkursus vairākos radiofrekvenču diapazonos, uz kuriem lietošanas tiesības ir ierobežotas. SPRK izstrādātie nolikumi paredz komersantu iesniegto projektu sacensību par sešiem radiofrekvenču kanāliem, neierobežojot izmantojamās tehnoloģijas. Pēdējā pusotra gada laikā, kamēr notika dažādu normatīvo aktu sagatavošana, vairāk nekā 10 elektronisko sakaru komersanti interesējās par konkursā izsludināto radiofrekvenču diapazonu (450/460 un 800/900 MHz) saņemšanu. Līdz konkursu izsludināšanai SPRK publicēja konsultāciju dokumentu, kurā vairums ieinteresēto komersantu atbalstīja tieši konkursu rīkošanu, kas ļautu piešķirt ierobežotos frekvenču resursus valstij būtisku projektu attīstīšanai. SPRK visiem trim līdzvērtīgajiem diapazoniem ir izstrādājusi vienādu vērtēšanas sistēmu, un tos vērtēs viena konkursu komisija, ko veido SPRK, SM un ESD pārstāvji.

 

2006. gada regulēšanas prioritātes

Galvenā SPRK regulēšanas prioritāte elektronisko sakaru nozarē 2006. gadam ir tirgu analīze un to pavadošo lēmumu izstrāde par saistību noteikšanu (vai pašreizējo atcelšanu) atbilstoši analīzes rezultātiem. EK plāno jau 2006. gada vidū pārskatīt galvenos ar tirgu analīzi saistītos dokumentus (vadlīnijas tirgu analīzei, rekomendāciju par konkrētajiem tirgiem, analīzes rezultātu saskaņošanu ar EK un citu valstu regulatoriem). Ir objektīvi iemesli pārskatīt tirgus definēšanas un analīzes praksi, jo pēc laika un resursu ietilpīgajām procedūrām (skat. SP 2 (38)/2005, 17.-21. lpp.) vismaz dažādu valstu mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgos komersantiem līdz šim nav noteiktas jauna tipa saistības. Lai gan izmaiņas šajā regulējamā ir sagaidāmas, tās EK normatīvajos aktos tās būs gadu vēlāk – 2007. gadā.

2006. gadā SPRK turpinās organizēt konkursus vai izsoles citiem ierobežotajiem radiofrekvenču spektra diapazoniem (tādu ir vēl 16). Atbilstoši SPRK izstrādātajiem noteikumiem 2006. gadā konkurss tiks organizēts arī domēna .lv reģistra turētājam. SPRK plāno automatizēt pakalpojumu kvalitātes mērīšanas procesu, konkursa rezultātā pasūtot, iegādājoties un uzstādot šim nolūkam nepieciešamās sistēmas.

Vairākos regulēšanai jautājumiem veltītos semināros jau 2005. gadā ir notikušas diskusijas par t. s. nākamās paaudzes regulēšanu, kuru laikā tiek analizēti iespējamie regulēšanas modeļi, attīstoties t. s. nākamās paaudzes tīkliem (Next Generation Networks). Dažu valstu fiksēto tīklu operatori izstrādā biznesa plānus pārejai uz interneta protokolu uzturošu transporta tīklu infrastruktūru jau tuvākajos gados. Iespējams, ka SIA Lattelekom šajā gadā atdalītā transporta tīkla uzturētāja Citrus Solutions izveide ir solis šajā virzienā.

         

 

Andris VIRTMANIS,

SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors

 

www.sprk.gov.lv         

 

 

 


 [L1]Tā kā Jūsu paraksts jau ir raksta beigās, no šejienes to izņēmu.

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001