Vai sasniegta regulēšanas pēdējā jūdze?
Informācija
2005. gads ir trešais
elektronisko sakaru tirgus liberalizācijas gads Latvijā, un 1. decembrī
beidzās 2004. gada 28. oktobrī Saeimā pieņemtā Elektronisko
sakaru likuma (turpmāk Likums) pārejas periods, kas
paredzēja t. s. jaunajam regulēšanas režīmam (New
Regulatory Framework) elektronisko sakaru nozarē atbilstošu
normatīvo aktu paketes izstrādes pabeigšanu.
Jaunais regulēšanas
režīms Eiropas Savienības (ES) vecajās
dalībvalstīs tika ieviests kopš 2003. gada jūlija, bet
Latvijā - kopš 2004. gada 1. maija. 2005. gada laikā Latvija ir
saņēmusi trīs Eiropas Komisijas (EK) pieprasījumus
sakarā ar lietas sākšanu par iespējamiem
pārkāpumiem (infringement) elektronisko sakaru nozares
regulējošo noteikumu ieviešanā, kas var izraisīt
tiesvedību sākšanu pret Latvijas valsti (skat. SP3-2005.,24.
lpp.).
Kāda bijusi situācija
regulēšanas režīma ieviešanā, kādi ir
trešā liberalizācijas gada svarīgākie notikumi
Latvijas elektronisko sakaru nozarē?[L1]
Jaunā regulēšanas
režīma ieviešana
Saskaņā ar 2001.
gada Likumu par telekomunikācijām Latvijā līdz 2003.
gada (pirmā liberalizācijas gada) beigām tika ieviests
regulējums atbilstoši ES iepriekšējam, t. s. 1998. gada
regulēšanas režīmam telekomunikācijās, kas
vecajās dalībvalstīs noslēdza 10 gadu ilgušo balss
telefonijas un citu telekomunikāciju pakalpojumu tirgu pakāpenisko
liberalizāciju.
Īsumā
atgādināšu galvenās jaunā regulēšanas
režīma tēzes: 2002. gadā tika aktualizētas EK
regulējošās direktīvas (pieņemtas 5 direktīvas
aptuveni 20 iepriekšējo vietā); tiek vienkāršota
komersantu ienākšana tirgū (specifisku individuālo licenču
aizstāšana ar vispārīgo autorizāciju); tiek ieviesti elektronisko
sakaru pakalpojuma un elektronisko sakaru tīklu jēdzieni,
kas paplašina regulēšanas ietvaru uz internetu un radio un
televīzijas programmu raidīšanu, t. sk. kabeļu tīklos,
bet vienlaikus paredz regulēšanas tehnoloģisko neitralitāti.
Specifisku regulēšanas prasību (saistību) piemērošana
un noteikšana elektronisko sakaru komersantiem notiek tikai tajos tirgos,
kur analīze uzrāda šo komersantu dominējošo
stāvokli un konkurences ierobežojumus; tiek nodrošināta
regulēšanas caurredzamība, t. sk. ierobežoto resursu
(radiofrekvenču, numerācijas) piešķiršanā un
veicot konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, kā arī fizisko
personu datu aizsardzība elektroniskajos sakaros un universālais
pakalpojums elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem; tiek ieteikts
nodrošināt regulatora pieņemto un komersantu
pārsūdzēto lēmumu paātrinātu
izskatīšanu tiesās.
Latvijas likums, kas
izstrādāts, ievērojot minētās piecas
pamatdirektīvas, protams, ietver visas galvenās jaunā
regulēšanas režīma prasības, un tā pārejas noteikumi
paredz arī aptuveni 20 Ministru kabineta (MK) noteikumu
(izstrādā Satiksmes ministrija turpmāk SM) un aptuveni 35
regulatora (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija - SPRK)
izstrādātu noteikumu izstrādi un ieviešanu.
SPRK ir pabeidzis likumā deleģēto
obligāti izstrādājamo noteikumu pieņemšanu līdz
2005. gada 1. decembrim, izņemot noteikumus par maksājumu
kārtību no t. s. universālā pakalpojumu fonda, jo,
mūsuprāt, noteikumus iespējams izstrādāt tikai
pēc fonda izveidošanas, par ko jālemj valdībai.
Numura saglabāšanas
pakalpojums
Likums paredz, ka SPRK nosaka
numura saglabāšanas pakalpojuma (iespēja abonentam pāriet
pie cita operatora ar iepriekšējo mobilā telefona numuru jeb
tajā pašā numerācijas rajonā ar iepriekšējo
fiksētā telefona numuru) ieviešanas termiņus un noteikumus.
Analizējot veco
dalībvalstu pieredzi (kur pakalpojums tika ieviests caurmērā
divu gadu laikā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas
un parasti ne vienlaikus fiksētajos un mobilajos tīklos) un pēc
konsultācijām ar publisko tīklu operatoriem par
reālajām ieviešanas iespējām, SPRK noteica, ka
pakalpojums gan fiksētajos, gan mobilajos tīklos Latvijā
ieviešams līdz 2005. gada 1. decembrim.
SPRK izstrādātie noteikumi
skaidri nosaka pakalpojuma ieviešanas pamatprasības un galvenos
principus tā kā pakalpojums nav starptautiski standartizēts,
noteikumos ir atrunāti ar tirgus dalībniekiem saskaņotie
Latvijā ieteicamie tehniskie risinājumi un, galvenais princips, ka
aizejošajam abonentam nav jāatprasās no
iepriekšējā operatora, bet uzreiz jādodas pie jaunā,
kas tad nokārto visas turpmākās attiecības ar klientiem un
citiem operatoriem. Noteikumos ir arī pietiekami īsi termiņi
pakalpojuma ierīkošanai.
Tā kā telefona tīklos
sarunu partneris tiek atrasts un savienojums sarunai tiek iekārtots,
veicot izsaukuma maršrutēšanu uz konkrētā klienta
numuru, operatoriem ir jābūt pieejamai pilnai un aktualizētai
informācijai par visiem pārbēdzējiem. Informācija
par to, vai izsaucamais klients ar savu telefona numuru nav pārvietojies,
ir jāpārbauda pirms savienojuma izveidošanas. Saprotams, ka
līdz ar to visiem operatoriem ir jābūt pieejamai
pārvietojušos klientu telefona numuru datubāzei (sarakstam).
Informācija par numuru pārvietošanu ir nepieciešama
arī norēķiniem par sniegtajiem pakalpojumiem.
Parasti tirgus dalībnieki
vienojas par pārvietoto numuru datubāzes izveidošanu to var darīt
kāds no operatoriem, operatoru izvēlēts neatkarīgs
spēlētājs, kas var būt arī valsts institūcija, ja
operatori citādi nespēj vienoties. Latvijā, manuprāt,
pakalpojuma ieviešanā vērojama pārregulēšana no
valsts institūciju (SM) puses, jo, lai gan lielākie publisko
tīklu operatori vienojās par datubāzes izveidi, ministrija,
voluntāri grozot likumu, uzdeva veidot pārvietoto numuru
datubāzi tās pārraudzībā esošajai Elektronisko
sakaru direkcijai (ESD). Rezultātā valstī ir izveidotas divas
pārvietoto numuru datubāzes, lai gan vienas kopīgas
datubāzes izveides un uzturēšanas izmaksas ir zemākas. Turklāt
SPRK tiek pieprasīts jau līdz pakalpojuma izveidošanai uzspiest
visiem spēlētājiem saistošas prasības par abu
pušu sadarbību.
Jāizstrādā virkne
konkrētu, ar pakalpojuma praktisko ieviešanu saistītu
jautājumu (piemēram, kā pakalpojumu ievieš biroja centrālēs,
kas tieši maršrutētas uz kādu no mobilajiem operatoriem,
kā tiek maršrutēta starptautiskā noslodze, kā tiks
noteikta maksa par pārnestajiem numuriem, kādas iespējas ir
priekšapmaksas karšu lietotājiem u. tml.), ko ir absurdi
pieprasīt no SPRK, kas ar pakalpojuma ieviešanu tieši
nenodarbojas, vai, piemēram, no ESD, kas arī nav iesaistīta
izsaukumu maršrutēšanā. SPRK ir gatava detalizēt
pakalpojuma specifikāciju un papildināt noteikumus, ja pakalpojuma
darbības laikā pirmajos mēnešos tiks konstatētas iepriekš
neparedzētas problēmas.
Aptverošs abonentu saraksts
un telefona uzziņu dienests
Prasība par tādu
abonentu saraksta izveidošanu, kurā būtu ietverti visu to
publisko tīklu (fiksēto un mobilo) operatoru abonentu dati
(uzvārdi, adreses, telefonu numuri), kuri ir piekrituši šo datu
iekļaušanai sarakstos, Eiropas regulējumā ir ietverta t. s.
universālajā pakalpojumā. Aptverošais sarakstu var veidot
elektroniskā vai iespiestā veidā.
Vienlaikus lietotājiem ir
tiesības arī piekļuvei vismaz vienam aptverošam uzziņu
dienestam, kur informāciju par visu abonentu datiem var uzzināt
telefoniski. SPRK plānoja šādu pakalpojumu noteikt, sākot
ar 2006. gadu, kad, domājams, saskaņā ar nozares sektora politiku
un tās rīcības plānu beidzot tiks pieņemts arī
valdības lēmums par universālā pakalpojuma saistību
kompensācijas mehānisma (universālā pakalpojuma fonda)
izveidi. Pašreiz likums paredz fondam izmantot daļu
līdzekļu, ko elektronisko sakaru komersanti maksās valsts budžetā
par nacionālo resursu izmantošanu.
SPRK izstrādāja
konsultāciju dokumentu, kurā piedāvāja tirgus
dalībniekiem komentēt iespējamos risinājumus minēto
pakalpojumu ieviešanai. Diemžēl to izdarīja tikai daži.
Acīmredzot, aptverošā abonentu saraksta un uzziņu dienesta
veidošana tiks noteikta kā universālā pakalpojuma
saistība. Turklāt, iespējams, būs nepieciešami
precizējumi likumā, jo veco ES dalībvalstu tradicionālo modeli,
kad citiem operatoriem pienākums iesniegt ar abonentiem saskaņotos
abonentu datus universālā pakalpojuma sniedzējam (-iem) tika iekļauts
individuālo licenču nosacījumos, vairs nevar izmantot, jo
licencēšanas režīms elektronisko sakaru nozarē vairs
netiek piemērots.
Vienlaikus Latvijā no 2006. gada
tiek veikta pāreja uz četru ciparu uzziņu dienestu
numerāciju 118X iepriekš izmantoto trīs ciparu numuru
vietā (piemēram, SIA Lattelekom uzziņu numurs 118
tiek aizstāts ar 1188), iedibinot t. s. numuru paritāti,
kas veicinās vienlīdzīgu konkurencei starp uzziņu
pakalpojumu sniedzējiem.
SPRK nešķiet, ka daudzo citu
aktuāli risināmo regulēšanas jautājumu dēļ
galvenā regulēšanas problēma Latvijā būtu mobilo
tīklu operatoru abonentu neiekļaušana telefonu abonentu
grāmatās vai uzziņu dienestos.
Elektronisko sakaru tirgu
definēšana un analīze
Jaunajā regulējumā
konkrētu tirgu definēšana un analīze ir galvenais
mehānisms konkurences veicināšanai, dominējošiem
spēlētājiem definētajos tirgos nosakot specifiskas
saistības to tirgus varas samazināšanai.
Tā kā šāds
tirgus regulēšanas modelis dalībvalstīs tiek lietots jau no
2003. gada vidus un ir vismaz 18 analizējamie tirgi, ir
pierādījies, ka tajās procedūrās, kas ietver arī
tirgu analīzes rezultātu saskaņošanu ar EK un citu
dalībvalstu regulatoriem, ir nepieciešams iesaistīt
būtiskus regulatoru darbinieku resursus. SPRK tika plānojusi veikt
visu tirgu analīzi līdz nākamā gada beigām, kas
neatbilst EK vēlmei pavilkt svītru šim procesam jau 2006.
gada vidū.
EK pieprasījums par iespējamo
pārkāpumu saistīts ar to, ka Latvija (konkrēti SPRK)
līdz šim nav iesniegusi slēdzienus par tirgu analīzes
rezultātiem, kā arī nav informējusi par šajā
jomā paveikto. SPRK ir sagatavojusi pilnu informāciju
iesniegšanai EK un ir publicējusi konsultāciju dokumentu,
kurā piedāvā veikt tirgu definēšanu un analīzi
noteiktā prioritārā secībā, ievērojot
situāciju Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos. SPRK
piemēroja administratīvos sodus vairākiem desmitiem nedisciplinētu
elektronisko sakaru komersantu par laikus neiesniegto informāciju pat
pēc atkārtotiem SPRK uzaicinājumiem. Pirmo tirgu analīzi
SPRK pabeigs līdz 2005. gada beigām.
Citas nozares aktualitātes
Pārlūkojot 2005. gada
notikumus nozarē, atzīmējama trešā mobilā
GSM/UMTS operatora ienākšana un lēmuma par pāreju uz astoņu
ciparu numerācijas plānu pieņemšana valdībā.
Arī 2005. gadā ir
saglabājusies komersantu interese par biznesa iespējām
elektronisko sakaru nozarē. Līdz 2005. gada 1. decembrim SPRK veica
iepriekš izsniegto individuālo licenču (aptuveni 200)
pārreģistrāciju par vispārējām
atļaujām, izņemot tos dažus desmitus komersantu, kuri ir pazuduši
un nesniedz nekādu informāciju par darbību. Aptuveni tikpat
komersantu deklarācijas par darbības sākšanu ir
reģistrētas pēc jaunā vispārējo atļauju
reģistrācijas režīma ieviešanas pēc 2004. gada 1.
maija. No visiem reģistrētajiem vairāk nekā simts vēlas
sniegt balss telefonijas un vairāk nekā trīs simti interneta
piekļuves pakalpojumus. Līdz šim gandrīz 40 komersanti ir
noslēguši vairāk nekā 70 savstarpēju starpsavienojumu
līgumu.
Par Tele2 aiziešanu no
fiksēto pakalpojumu biznesa visās Baltijas valstīs un
Somijā it kā sliktas regulēšanas dēļ varu izteikt
tikai nožēlu, jo, protams, lielāka konkurence
fiksētajās telekomunikācijās ir nepieciešama.
Kādā no starptautiskajām konferencēm, kurā nesen
piedalījos, vienā no referātiem tika analizēti
sekmīgie un nesekmīgie biznesa modeļi. Šajā
ziņojumā Tele2 tika pieskaitīts nesekmīgo
uzņēmumu grupai, kuru biznesa stratēģija
balstījās tikai uz pakalpojumu tālāku pārdošanu.
No konkurences viedokļa vēlamāka ir t. s. infrastruktūras
konkurence, kad tiek investēts alternatīvos tīklos un/vai
tehnoloģijās, salīdzinot ar pakalpojumu konkurenci uz vienas un
tās pašas infrastruktūras bāzes. Par infrastruktūras
konkurenci Latvijā iestājās arī Spānijas eksperti,
maijā noslēdzoties SPRK atbalsta projektam PHARE programmas ietvaros.
Katrā ziņā piekļuves regulēšanas jautājumi,
uz kuriem uzmanību saasināja Tele2, turpinoties tirgu
analīzei, tiks noregulēti arī Latvijā. Manuprāt, ne
Skandināvijas valstīs, ne Latvijā šajā jomā
nestrādā galdiņ, klājies! princips, jo
regulēšanas režīma ieviešana ir pietiekami komplekss
process.
Protams, būtiskākais
notikums Latvijas elektronisko sakaru tirgū 2005. gadā ir
trešā GSM/UMTS operatora Bite Latvija ienākšana. Atšķirīgā
CDMA standarta pakalpojums ar SIA Triatel tirdzniecības zīmi
pērnā gada novembrī neizraisīja jūtamas izmaiņas
GSM operatoru LMT un Tele2 cenu politikā, šķiet, ka pašreizējie
un potenciālie mobilo telefonu pakalpojumu lietotāji tūlīt
apjuks ne tikai no jaunā ienācēja bungu rīboņas, bet
arī no pakalpojumu piedāvājumu klāsta tās ir ne
tikai priekšapmaksas kartes Zelta zivtiņa, OKarte, Amigo,
Hallo, Urā un Toxic, kam drīz pievienosies
arī jauna virtuālā spēlētāja Izzi un
vēl daži produkti -, bet arī dažādi mobilo pakalpojumu
tarifu plāni. Papildu apjukumu lietotājiem turpmākajos
pāris gados izraisīs zvanīšanas kārtība
sakarā ar izmaiņām numerācijas plānā, kad vienubrīd
paralēli darbosies gan septiņu, gan astoņu ciparu plāni,
kam pievienosies numura saglabāšanas pakalpojuma problēmas ar
pakalpojumu tarifu informāciju. Tomēr pakalpojumu lietotāji tik
un tā būs ieguvēji, jo pieaug iespējas pakalpojumu un to
tarifu izvēlē.
2005. gada vidū reāli
parādījās numerācijas resursu trūkums publisko mobilo
tīklu operatoriem un priekšapmaksas karšu
izplatītājiem, un beigās arī fiksēto tīklu
operatoriem Rīgas numerācijas rajonā. Lai arī pēc
daudzkārtējiem SPRK brīdinājumiem par numerācijas
resursu trūkumu un aicinājumiem SM laikus lemt par pāreju
Latvijā uz astoņu ciparu numerācijas plānu beidzot
lēmumi ir pieņemti, SPRK nav skaidrs, kāpēc no
vairākiem līdzvērtīgiem iespējamiem pārejas
modeļiem tika izvēlēts variants, kas ilglaicīgi ved uz
Eiropā neieteiktu kārtību, kur ar indeksu 2 sāksies
mobilo lietotāju numuri (līdz šim šāda
neatbilstība bija tikai Dānijā un Luksemburgā), kā
arī variants, kas sarežģī pārslēgšanas
etapus (tātad palielina izmaksas) publiskā fiksētā
tīkla operatoram.
Šķiet, ka gada
nogalē atbrīvotos 400 000 numuru mobilo tīklu operatori izķers
tikpat strauji kā 300 000 numuru, kas tika atbrīvoti pēc Noteikumu
par nacionālo numerācijas plānu pieņemšanas MK jūnijā.
Lai gan Bite Latvija pretendē uz visu atbrīvoto
numerāciju, SPRK turpinās iepriekšējo politiku resursu
piešķiršanā, kad kritērijs papildu resursu
saņemšanai ir iepriekš piešķirto resursu efektīva
izmantošana. Uzskatām, ka konkurencei jābūt godīgai un
SPRK nevar paziņot operatoriem, ka viņiem bizness
jāpiebremzē, jo, lūk, parādījušies jauni
spēlētāji, kas arī grib ieņemt savu vietiņu zem
saules. Efektīvs instruments resursu racionālai izmantošanai
būs maksas noteikšana par tiem - domājams, ka maksa par
resursiem, t. sk. numerāciju, tiks iedarbināta jau 2006. gadā.
Arī 2005. gadā
turpinājās tiesas procesi par SPRK pieņemtajiem lēmumiem.
2005. gadā tika ierosināta tiesvedība gan par SPRK noteiktajiem
starpsavienojumu tarifiem, gan par lēmumu par GSM radiofrekvenču
lietošanas tiesību pagarināšanu SIA Tele2 uz sešiem
mēnešiem, gan par radiofrekvenču tiesību
pagarināšanu SIA Unistars. Tie turpināsies arī 2006.
gadā. Tā, piemērojot SPRK noteikto starpsavienojumu tarifu Tele2
tīklā, komersants novērš diskrimināciju, kad
atšķirīgi tarifi tika piemēroti SIA Lattelekom un
pārējiem tirgus dalībniekiem. Tā kā Tele2 ir
pārsūdzējis SPRK lēmumu par starpsavienojumu tarifu
noteikšanu, var izveidoties unikāla situācija, kad tiesa ar savu
lēmumu var atjaunot diskrimināciju tirgū, kas ir novērsta,
piemērojot SPRK noteikto tarifu.
Līdz gada beigām SPRK
rīko konkursus vairākos radiofrekvenču diapazonos, uz kuriem
lietošanas tiesības ir ierobežotas. SPRK izstrādātie
nolikumi paredz komersantu iesniegto projektu sacensību par sešiem
radiofrekvenču kanāliem, neierobežojot izmantojamās
tehnoloģijas. Pēdējā pusotra gada laikā, kamēr
notika dažādu normatīvo aktu sagatavošana, vairāk nekā
10 elektronisko sakaru komersanti interesējās par konkursā
izsludināto radiofrekvenču diapazonu (450/460 un 800/900 MHz)
saņemšanu. Līdz konkursu izsludināšanai SPRK
publicēja konsultāciju dokumentu, kurā vairums ieinteresēto
komersantu atbalstīja tieši konkursu rīkošanu, kas
ļautu piešķirt ierobežotos frekvenču resursus valstij
būtisku projektu attīstīšanai. SPRK visiem trim
līdzvērtīgajiem diapazoniem ir izstrādājusi
vienādu vērtēšanas sistēmu, un tos vērtēs
viena konkursu komisija, ko veido SPRK, SM un ESD pārstāvji.
2006. gada regulēšanas
prioritātes
Galvenā SPRK
regulēšanas prioritāte elektronisko sakaru nozarē 2006. gadam
ir tirgu analīze un to pavadošo lēmumu izstrāde par
saistību noteikšanu (vai pašreizējo atcelšanu)
atbilstoši analīzes rezultātiem. EK plāno jau 2006. gada
vidū pārskatīt galvenos ar tirgu analīzi saistītos
dokumentus (vadlīnijas tirgu analīzei, rekomendāciju par
konkrētajiem tirgiem, analīzes rezultātu saskaņošanu
ar EK un citu valstu regulatoriem). Ir objektīvi iemesli
pārskatīt tirgus definēšanas un analīzes praksi, jo
pēc laika un resursu ietilpīgajām procedūrām (skat. SP
2 (38)/2005, 17.-21. lpp.) vismaz dažādu valstu
mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgos komersantiem līdz šim nav
noteiktas jauna tipa saistības. Lai gan izmaiņas šajā
regulējamā ir sagaidāmas, tās EK normatīvajos aktos tās
būs gadu vēlāk 2007. gadā.
2006. gadā SPRK turpinās
organizēt konkursus vai izsoles citiem ierobežotajiem
radiofrekvenču spektra diapazoniem (tādu ir vēl 16).
Atbilstoši SPRK izstrādātajiem noteikumiem 2006. gadā konkurss
tiks organizēts arī domēna .lv reģistra
turētājam. SPRK plāno automatizēt pakalpojumu
kvalitātes mērīšanas procesu, konkursa rezultātā
pasūtot, iegādājoties un uzstādot šim nolūkam
nepieciešamās sistēmas.
Vairākos regulēšanai
jautājumiem veltītos semināros jau 2005. gadā ir
notikušas diskusijas par t. s. nākamās paaudzes
regulēšanu, kuru laikā tiek analizēti iespējamie
regulēšanas modeļi, attīstoties t. s. nākamās
paaudzes tīkliem (Next Generation Networks). Dažu valstu
fiksēto tīklu operatori izstrādā biznesa plānus
pārejai uz interneta protokolu uzturošu transporta tīklu
infrastruktūru jau tuvākajos gados. Iespējams, ka SIA Lattelekom
šajā gadā atdalītā transporta tīkla
uzturētāja Citrus Solutions izveide ir solis šajā
virzienā.
Andris VIRTMANIS,
SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors
www.sprk.gov.lv
[L1]Tā kā Jūsu paraksts jau ir raksta beigās, no
šejienes to izņēmu.
2005. gads ir trešais elektronisko sakaru tirgus liberalizācijas gads Latvijā, un 1. decembrī beidzās 2004. gada 28. oktobrī Saeimā pieņemtā Elektronisko sakaru likuma (turpmāk Likums) pārejas periods, kas paredzēja t. s. jaunajam regulēšanas režīmam (New Regulatory Framework) elektronisko sakaru nozarē atbilstošu normatīvo aktu paketes izstrādes pabeigšanu.
Jaunais regulēšanas režīms Eiropas Savienības (ES) vecajās dalībvalstīs tika ieviests kopš 2003. gada jūlija, bet Latvijā - kopš 2004. gada 1. maija. 2005. gada laikā Latvija ir saņēmusi trīs Eiropas Komisijas (EK) pieprasījumus sakarā ar lietas sākšanu par iespējamiem pārkāpumiem (infringement) elektronisko sakaru nozares regulējošo noteikumu ieviešanā, kas var izraisīt tiesvedību sākšanu pret Latvijas valsti (skat. SP3-2005.,24. lpp.).
Kāda bijusi situācija regulēšanas režīma ieviešanā, kādi ir trešā liberalizācijas gada svarīgākie notikumi Latvijas elektronisko sakaru nozarē?[L1]
Jaunā regulēšanas režīma ieviešana
Saskaņā ar 2001. gada Likumu par telekomunikācijām Latvijā līdz 2003. gada (pirmā liberalizācijas gada) beigām tika ieviests regulējums atbilstoši ES iepriekšējam, t. s. 1998. gada regulēšanas režīmam telekomunikācijās, kas vecajās dalībvalstīs noslēdza 10 gadu ilgušo balss telefonijas un citu telekomunikāciju pakalpojumu tirgu pakāpenisko liberalizāciju.
Īsumā atgādināšu galvenās jaunā regulēšanas režīma tēzes: 2002. gadā tika aktualizētas EK regulējošās direktīvas (pieņemtas 5 direktīvas aptuveni 20 iepriekšējo vietā); tiek vienkāršota komersantu ienākšana tirgū (specifisku individuālo licenču aizstāšana ar vispārīgo autorizāciju); tiek ieviesti elektronisko sakaru pakalpojuma un elektronisko sakaru tīklu jēdzieni, kas paplašina regulēšanas ietvaru uz internetu un radio un televīzijas programmu raidīšanu, t. sk. kabeļu tīklos, bet vienlaikus paredz regulēšanas tehnoloģisko neitralitāti. Specifisku regulēšanas prasību (saistību) piemērošana un noteikšana elektronisko sakaru komersantiem notiek tikai tajos tirgos, kur analīze uzrāda šo komersantu dominējošo stāvokli un konkurences ierobežojumus; tiek nodrošināta regulēšanas caurredzamība, t. sk. ierobežoto resursu (radiofrekvenču, numerācijas) piešķiršanā un veicot konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, kā arī fizisko personu datu aizsardzība elektroniskajos sakaros un universālais pakalpojums elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem; tiek ieteikts nodrošināt regulatora pieņemto un komersantu pārsūdzēto lēmumu paātrinātu izskatīšanu tiesās.
Latvijas likums, kas izstrādāts, ievērojot minētās piecas pamatdirektīvas, protams, ietver visas galvenās jaunā regulēšanas režīma prasības, un tā pārejas noteikumi paredz arī aptuveni 20 Ministru kabineta (MK) noteikumu (izstrādā Satiksmes ministrija turpmāk SM) un aptuveni 35 regulatora (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija - SPRK) izstrādātu noteikumu izstrādi un ieviešanu.
SPRK ir pabeidzis likumā deleģēto obligāti izstrādājamo noteikumu pieņemšanu līdz 2005. gada 1. decembrim, izņemot noteikumus par maksājumu kārtību no t. s. universālā pakalpojumu fonda, jo, mūsuprāt, noteikumus iespējams izstrādāt tikai pēc fonda izveidošanas, par ko jālemj valdībai.
Numura saglabāšanas pakalpojums
Likums paredz, ka SPRK nosaka numura saglabāšanas pakalpojuma (iespēja abonentam pāriet pie cita operatora ar iepriekšējo mobilā telefona numuru jeb tajā pašā numerācijas rajonā ar iepriekšējo fiksētā telefona numuru) ieviešanas termiņus un noteikumus.
Analizējot veco dalībvalstu pieredzi (kur pakalpojums tika ieviests caurmērā divu gadu laikā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas un parasti ne vienlaikus fiksētajos un mobilajos tīklos) un pēc konsultācijām ar publisko tīklu operatoriem par reālajām ieviešanas iespējām, SPRK noteica, ka pakalpojums gan fiksētajos, gan mobilajos tīklos Latvijā ieviešams līdz 2005. gada 1. decembrim.
SPRK izstrādātie noteikumi skaidri nosaka pakalpojuma ieviešanas pamatprasības un galvenos principus tā kā pakalpojums nav starptautiski standartizēts, noteikumos ir atrunāti ar tirgus dalībniekiem saskaņotie Latvijā ieteicamie tehniskie risinājumi un, galvenais princips, ka aizejošajam abonentam nav jāatprasās no iepriekšējā operatora, bet uzreiz jādodas pie jaunā, kas tad nokārto visas turpmākās attiecības ar klientiem un citiem operatoriem. Noteikumos ir arī pietiekami īsi termiņi pakalpojuma ierīkošanai.
Tā kā telefona tīklos sarunu partneris tiek atrasts un savienojums sarunai tiek iekārtots, veicot izsaukuma maršrutēšanu uz konkrētā klienta numuru, operatoriem ir jābūt pieejamai pilnai un aktualizētai informācijai par visiem pārbēdzējiem. Informācija par to, vai izsaucamais klients ar savu telefona numuru nav pārvietojies, ir jāpārbauda pirms savienojuma izveidošanas. Saprotams, ka līdz ar to visiem operatoriem ir jābūt pieejamai pārvietojušos klientu telefona numuru datubāzei (sarakstam). Informācija par numuru pārvietošanu ir nepieciešama arī norēķiniem par sniegtajiem pakalpojumiem.
Parasti tirgus dalībnieki vienojas par pārvietoto numuru datubāzes izveidošanu to var darīt kāds no operatoriem, operatoru izvēlēts neatkarīgs spēlētājs, kas var būt arī valsts institūcija, ja operatori citādi nespēj vienoties. Latvijā, manuprāt, pakalpojuma ieviešanā vērojama pārregulēšana no valsts institūciju (SM) puses, jo, lai gan lielākie publisko tīklu operatori vienojās par datubāzes izveidi, ministrija, voluntāri grozot likumu, uzdeva veidot pārvietoto numuru datubāzi tās pārraudzībā esošajai Elektronisko sakaru direkcijai (ESD). Rezultātā valstī ir izveidotas divas pārvietoto numuru datubāzes, lai gan vienas kopīgas datubāzes izveides un uzturēšanas izmaksas ir zemākas. Turklāt SPRK tiek pieprasīts jau līdz pakalpojuma izveidošanai uzspiest visiem spēlētājiem saistošas prasības par abu pušu sadarbību.
Jāizstrādā virkne konkrētu, ar pakalpojuma praktisko ieviešanu saistītu jautājumu (piemēram, kā pakalpojumu ievieš biroja centrālēs, kas tieši maršrutētas uz kādu no mobilajiem operatoriem, kā tiek maršrutēta starptautiskā noslodze, kā tiks noteikta maksa par pārnestajiem numuriem, kādas iespējas ir priekšapmaksas karšu lietotājiem u. tml.), ko ir absurdi pieprasīt no SPRK, kas ar pakalpojuma ieviešanu tieši nenodarbojas, vai, piemēram, no ESD, kas arī nav iesaistīta izsaukumu maršrutēšanā. SPRK ir gatava detalizēt pakalpojuma specifikāciju un papildināt noteikumus, ja pakalpojuma darbības laikā pirmajos mēnešos tiks konstatētas iepriekš neparedzētas problēmas.
Aptverošs abonentu saraksts un telefona uzziņu dienests
Prasība par tādu abonentu saraksta izveidošanu, kurā būtu ietverti visu to publisko tīklu (fiksēto un mobilo) operatoru abonentu dati (uzvārdi, adreses, telefonu numuri), kuri ir piekrituši šo datu iekļaušanai sarakstos, Eiropas regulējumā ir ietverta t. s. universālajā pakalpojumā. Aptverošais sarakstu var veidot elektroniskā vai iespiestā veidā.
Vienlaikus lietotājiem ir tiesības arī piekļuvei vismaz vienam aptverošam uzziņu dienestam, kur informāciju par visu abonentu datiem var uzzināt telefoniski. SPRK plānoja šādu pakalpojumu noteikt, sākot ar 2006. gadu, kad, domājams, saskaņā ar nozares sektora politiku un tās rīcības plānu beidzot tiks pieņemts arī valdības lēmums par universālā pakalpojuma saistību kompensācijas mehānisma (universālā pakalpojuma fonda) izveidi. Pašreiz likums paredz fondam izmantot daļu līdzekļu, ko elektronisko sakaru komersanti maksās valsts budžetā par nacionālo resursu izmantošanu.
SPRK izstrādāja konsultāciju dokumentu, kurā piedāvāja tirgus dalībniekiem komentēt iespējamos risinājumus minēto pakalpojumu ieviešanai. Diemžēl to izdarīja tikai daži. Acīmredzot, aptverošā abonentu saraksta un uzziņu dienesta veidošana tiks noteikta kā universālā pakalpojuma saistība. Turklāt, iespējams, būs nepieciešami precizējumi likumā, jo veco ES dalībvalstu tradicionālo modeli, kad citiem operatoriem pienākums iesniegt ar abonentiem saskaņotos abonentu datus universālā pakalpojuma sniedzējam (-iem) tika iekļauts individuālo licenču nosacījumos, vairs nevar izmantot, jo licencēšanas režīms elektronisko sakaru nozarē vairs netiek piemērots.
Vienlaikus Latvijā no 2006. gada tiek veikta pāreja uz četru ciparu uzziņu dienestu numerāciju 118X iepriekš izmantoto trīs ciparu numuru vietā (piemēram, SIA Lattelekom uzziņu numurs 118 tiek aizstāts ar 1188), iedibinot t. s. numuru paritāti, kas veicinās vienlīdzīgu konkurencei starp uzziņu pakalpojumu sniedzējiem.
SPRK nešķiet, ka daudzo citu aktuāli risināmo regulēšanas jautājumu dēļ galvenā regulēšanas problēma Latvijā būtu mobilo tīklu operatoru abonentu neiekļaušana telefonu abonentu grāmatās vai uzziņu dienestos.
Elektronisko sakaru tirgu definēšana un analīze
Jaunajā regulējumā konkrētu tirgu definēšana un analīze ir galvenais mehānisms konkurences veicināšanai, dominējošiem spēlētājiem definētajos tirgos nosakot specifiskas saistības to tirgus varas samazināšanai.
Tā kā šāds tirgus regulēšanas modelis dalībvalstīs tiek lietots jau no 2003. gada vidus un ir vismaz 18 analizējamie tirgi, ir pierādījies, ka tajās procedūrās, kas ietver arī tirgu analīzes rezultātu saskaņošanu ar EK un citu dalībvalstu regulatoriem, ir nepieciešams iesaistīt būtiskus regulatoru darbinieku resursus. SPRK tika plānojusi veikt visu tirgu analīzi līdz nākamā gada beigām, kas neatbilst EK vēlmei pavilkt svītru šim procesam jau 2006. gada vidū.
EK pieprasījums par iespējamo pārkāpumu saistīts ar to, ka Latvija (konkrēti SPRK) līdz šim nav iesniegusi slēdzienus par tirgu analīzes rezultātiem, kā arī nav informējusi par šajā jomā paveikto. SPRK ir sagatavojusi pilnu informāciju iesniegšanai EK un ir publicējusi konsultāciju dokumentu, kurā piedāvā veikt tirgu definēšanu un analīzi noteiktā prioritārā secībā, ievērojot situāciju Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos. SPRK piemēroja administratīvos sodus vairākiem desmitiem nedisciplinētu elektronisko sakaru komersantu par laikus neiesniegto informāciju pat pēc atkārtotiem SPRK uzaicinājumiem. Pirmo tirgu analīzi SPRK pabeigs līdz 2005. gada beigām.
Citas nozares aktualitātes
Pārlūkojot 2005. gada notikumus nozarē, atzīmējama trešā mobilā GSM/UMTS operatora ienākšana un lēmuma par pāreju uz astoņu ciparu numerācijas plānu pieņemšana valdībā.
Arī 2005. gadā ir saglabājusies komersantu interese par biznesa iespējām elektronisko sakaru nozarē. Līdz 2005. gada 1. decembrim SPRK veica iepriekš izsniegto individuālo licenču (aptuveni 200) pārreģistrāciju par vispārējām atļaujām, izņemot tos dažus desmitus komersantu, kuri ir pazuduši un nesniedz nekādu informāciju par darbību. Aptuveni tikpat komersantu deklarācijas par darbības sākšanu ir reģistrētas pēc jaunā vispārējo atļauju reģistrācijas režīma ieviešanas pēc 2004. gada 1. maija. No visiem reģistrētajiem vairāk nekā simts vēlas sniegt balss telefonijas un vairāk nekā trīs simti interneta piekļuves pakalpojumus. Līdz šim gandrīz 40 komersanti ir noslēguši vairāk nekā 70 savstarpēju starpsavienojumu līgumu.
Par Tele2 aiziešanu no fiksēto pakalpojumu biznesa visās Baltijas valstīs un Somijā it kā sliktas regulēšanas dēļ varu izteikt tikai nožēlu, jo, protams, lielāka konkurence fiksētajās telekomunikācijās ir nepieciešama. Kādā no starptautiskajām konferencēm, kurā nesen piedalījos, vienā no referātiem tika analizēti sekmīgie un nesekmīgie biznesa modeļi. Šajā ziņojumā Tele2 tika pieskaitīts nesekmīgo uzņēmumu grupai, kuru biznesa stratēģija balstījās tikai uz pakalpojumu tālāku pārdošanu. No konkurences viedokļa vēlamāka ir t. s. infrastruktūras konkurence, kad tiek investēts alternatīvos tīklos un/vai tehnoloģijās, salīdzinot ar pakalpojumu konkurenci uz vienas un tās pašas infrastruktūras bāzes. Par infrastruktūras konkurenci Latvijā iestājās arī Spānijas eksperti, maijā noslēdzoties SPRK atbalsta projektam PHARE programmas ietvaros. Katrā ziņā piekļuves regulēšanas jautājumi, uz kuriem uzmanību saasināja Tele2, turpinoties tirgu analīzei, tiks noregulēti arī Latvijā. Manuprāt, ne Skandināvijas valstīs, ne Latvijā šajā jomā nestrādā galdiņ, klājies! princips, jo regulēšanas režīma ieviešana ir pietiekami komplekss process.
Protams, būtiskākais notikums Latvijas elektronisko sakaru tirgū 2005. gadā ir trešā GSM/UMTS operatora Bite Latvija ienākšana. Atšķirīgā CDMA standarta pakalpojums ar SIA Triatel tirdzniecības zīmi pērnā gada novembrī neizraisīja jūtamas izmaiņas GSM operatoru LMT un Tele2 cenu politikā, šķiet, ka pašreizējie un potenciālie mobilo telefonu pakalpojumu lietotāji tūlīt apjuks ne tikai no jaunā ienācēja bungu rīboņas, bet arī no pakalpojumu piedāvājumu klāsta tās ir ne tikai priekšapmaksas kartes Zelta zivtiņa, OKarte, Amigo, Hallo, Urā un Toxic, kam drīz pievienosies arī jauna virtuālā spēlētāja Izzi un vēl daži produkti -, bet arī dažādi mobilo pakalpojumu tarifu plāni. Papildu apjukumu lietotājiem turpmākajos pāris gados izraisīs zvanīšanas kārtība sakarā ar izmaiņām numerācijas plānā, kad vienubrīd paralēli darbosies gan septiņu, gan astoņu ciparu plāni, kam pievienosies numura saglabāšanas pakalpojuma problēmas ar pakalpojumu tarifu informāciju. Tomēr pakalpojumu lietotāji tik un tā būs ieguvēji, jo pieaug iespējas pakalpojumu un to tarifu izvēlē.
2005. gada vidū reāli parādījās numerācijas resursu trūkums publisko mobilo tīklu operatoriem un priekšapmaksas karšu izplatītājiem, un beigās arī fiksēto tīklu operatoriem Rīgas numerācijas rajonā. Lai arī pēc daudzkārtējiem SPRK brīdinājumiem par numerācijas resursu trūkumu un aicinājumiem SM laikus lemt par pāreju Latvijā uz astoņu ciparu numerācijas plānu beidzot lēmumi ir pieņemti, SPRK nav skaidrs, kāpēc no vairākiem līdzvērtīgiem iespējamiem pārejas modeļiem tika izvēlēts variants, kas ilglaicīgi ved uz Eiropā neieteiktu kārtību, kur ar indeksu 2 sāksies mobilo lietotāju numuri (līdz šim šāda neatbilstība bija tikai Dānijā un Luksemburgā), kā arī variants, kas sarežģī pārslēgšanas etapus (tātad palielina izmaksas) publiskā fiksētā tīkla operatoram.
Šķiet, ka gada nogalē atbrīvotos 400 000 numuru mobilo tīklu operatori izķers tikpat strauji kā 300 000 numuru, kas tika atbrīvoti pēc Noteikumu par nacionālo numerācijas plānu pieņemšanas MK jūnijā. Lai gan Bite Latvija pretendē uz visu atbrīvoto numerāciju, SPRK turpinās iepriekšējo politiku resursu piešķiršanā, kad kritērijs papildu resursu saņemšanai ir iepriekš piešķirto resursu efektīva izmantošana. Uzskatām, ka konkurencei jābūt godīgai un SPRK nevar paziņot operatoriem, ka viņiem bizness jāpiebremzē, jo, lūk, parādījušies jauni spēlētāji, kas arī grib ieņemt savu vietiņu zem saules. Efektīvs instruments resursu racionālai izmantošanai būs maksas noteikšana par tiem - domājams, ka maksa par resursiem, t. sk. numerāciju, tiks iedarbināta jau 2006. gadā.
Arī 2005. gadā turpinājās tiesas procesi par SPRK pieņemtajiem lēmumiem. 2005. gadā tika ierosināta tiesvedība gan par SPRK noteiktajiem starpsavienojumu tarifiem, gan par lēmumu par GSM radiofrekvenču lietošanas tiesību pagarināšanu SIA Tele2 uz sešiem mēnešiem, gan par radiofrekvenču tiesību pagarināšanu SIA Unistars. Tie turpināsies arī 2006. gadā. Tā, piemērojot SPRK noteikto starpsavienojumu tarifu Tele2 tīklā, komersants novērš diskrimināciju, kad atšķirīgi tarifi tika piemēroti SIA Lattelekom un pārējiem tirgus dalībniekiem. Tā kā Tele2 ir pārsūdzējis SPRK lēmumu par starpsavienojumu tarifu noteikšanu, var izveidoties unikāla situācija, kad tiesa ar savu lēmumu var atjaunot diskrimināciju tirgū, kas ir novērsta, piemērojot SPRK noteikto tarifu.
Līdz gada beigām SPRK rīko konkursus vairākos radiofrekvenču diapazonos, uz kuriem lietošanas tiesības ir ierobežotas. SPRK izstrādātie nolikumi paredz komersantu iesniegto projektu sacensību par sešiem radiofrekvenču kanāliem, neierobežojot izmantojamās tehnoloģijas. Pēdējā pusotra gada laikā, kamēr notika dažādu normatīvo aktu sagatavošana, vairāk nekā 10 elektronisko sakaru komersanti interesējās par konkursā izsludināto radiofrekvenču diapazonu (450/460 un 800/900 MHz) saņemšanu. Līdz konkursu izsludināšanai SPRK publicēja konsultāciju dokumentu, kurā vairums ieinteresēto komersantu atbalstīja tieši konkursu rīkošanu, kas ļautu piešķirt ierobežotos frekvenču resursus valstij būtisku projektu attīstīšanai. SPRK visiem trim līdzvērtīgajiem diapazoniem ir izstrādājusi vienādu vērtēšanas sistēmu, un tos vērtēs viena konkursu komisija, ko veido SPRK, SM un ESD pārstāvji.
2006. gada regulēšanas prioritātes
Galvenā SPRK regulēšanas prioritāte elektronisko sakaru nozarē 2006. gadam ir tirgu analīze un to pavadošo lēmumu izstrāde par saistību noteikšanu (vai pašreizējo atcelšanu) atbilstoši analīzes rezultātiem. EK plāno jau 2006. gada vidū pārskatīt galvenos ar tirgu analīzi saistītos dokumentus (vadlīnijas tirgu analīzei, rekomendāciju par konkrētajiem tirgiem, analīzes rezultātu saskaņošanu ar EK un citu valstu regulatoriem). Ir objektīvi iemesli pārskatīt tirgus definēšanas un analīzes praksi, jo pēc laika un resursu ietilpīgajām procedūrām (skat. SP 2 (38)/2005, 17.-21. lpp.) vismaz dažādu valstu mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgos komersantiem līdz šim nav noteiktas jauna tipa saistības. Lai gan izmaiņas šajā regulējamā ir sagaidāmas, tās EK normatīvajos aktos tās būs gadu vēlāk 2007. gadā.
2006. gadā SPRK turpinās organizēt konkursus vai izsoles citiem ierobežotajiem radiofrekvenču spektra diapazoniem (tādu ir vēl 16). Atbilstoši SPRK izstrādātajiem noteikumiem 2006. gadā konkurss tiks organizēts arī domēna .lv reģistra turētājam. SPRK plāno automatizēt pakalpojumu kvalitātes mērīšanas procesu, konkursa rezultātā pasūtot, iegādājoties un uzstādot šim nolūkam nepieciešamās sistēmas.
Vairākos regulēšanai jautājumiem veltītos semināros jau 2005. gadā ir notikušas diskusijas par t. s. nākamās paaudzes regulēšanu, kuru laikā tiek analizēti iespējamie regulēšanas modeļi, attīstoties t. s. nākamās paaudzes tīkliem (Next Generation Networks). Dažu valstu fiksēto tīklu operatori izstrādā biznesa plānus pārejai uz interneta protokolu uzturošu transporta tīklu infrastruktūru jau tuvākajos gados. Iespējams, ka SIA Lattelekom šajā gadā atdalītā transporta tīkla uzturētāja Citrus Solutions izveide ir solis šajā virzienā.
Andris VIRTMANIS,
SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors
www.sprk.gov.lv
[L1]Tā kā Jūsu paraksts jau ir raksta beigās, no šejienes to izņēmu.