Harija Potera cienīgs lidojums…

 

- Kā pasaule izskatījās, kad vēl biju sēkliņa? Vai mans vecvectētiņš ir redzējis dinozaurus? – tā ir tūkstošā daļa no jautājumiem, kas šaudās pa bērna galvu un katru dienu tiek uzdoti skolotājiem vai vecākiem, kuriem nav ne laika, ne pacietības, ne ideju asprātīgai atbildei. Bet vieta nepaliek tukša, palīgā tiek saukti digimoni un burvji un ar vienu Harija Potera brīnumzižļa pieskārienu tiek rastas atbildes uz vispārgalvīgākajiem jautājumiem. Un, jo mazāk mums, vecākiem, atrodas brīvā laika un vēlmes pafantazēt kopā ar bērnu, jo drošāk vakuumu aizņem poteromānijas produkti. Lai atvieglotu vecākiem saskarsmi ar sev vistuvāko, talkā nāk visu aizmirstie un nepelnīti noniecinātie muzeji, kuri jau sen vairs neož pēc naftalīna un kuru plauktus neklāj putekļi.

 

No 1. septembra Latvijas muzeji ir kļuvuši par valsts aģentūrām, kurām pašām jādomā, kā atpelnīt valsts ieguldīto naudu – tātad jāķeras pie atraktīvu ideju radīšanas. Ja muzeja gids ir apveltīts ar fantāziju, labām saskarsmes spējām un zināšanām par bērnu psihes īpatnībām, tad nav nemaz tik neiespējami iejusties Harija Potera ādā un piedāvāt mazajiem prātniekiem sarukt mikroskopiski maziem, lai paceļotu pa mikročipu mobilā telefona vēderā vai arī paceltos pāri zemeslodei un pasekotu, kā satelīts palīdz noskatīties iemīļoto multfilmu.

          Ideja ekspozīcijas pasniegšanai muzeja viesim nemaksā neko un tajā pašā laikā to nevar ne nopirkt, ne radīt uz pasūtījuma. Lai savstarpēji palīdzētu kolēģiem iedvesmoties kreatīviem risinājumiem, muzejnieki ir apvienojušies radniecīgu nozaru asociācijās. Lattelekom Telekomunikāciju muzejs ir viens no 300 Starptautiskās transporta un telekomunikāciju muzeju asociācijas (IATM) biedriem, bet, ja vēl vairāk samazinām interešu loku, tad Eiropā vien ir ap 100 mums radniecīgu pasta un telekomunikāciju muzeju. Tradicionāli tie ir kopēji nozares muzeji, kurus dibina divi lielie investori - pasts un telekomunikāciju operators, kad valstī notiek denacionalizācijas process, un muzeju uztur abas puses uz līguma pamata. Un kā nu ne – vēsture abiem vaļiem ir kopēja un vienu bērnu uzturēt divatā vienmēr iznāk lētāk.

 

Pasta muzejs

          Šopavasar, no 29. maija līdz 3. jūnijam, Somijas pilsētā Lahti pulcējās 80 transporta, pasta un komunikāciju muzeju pārstāvji, lai piedalītos 34. asociācijas konferencē par tēmu Tehnoloģijas un cilvēks – kurš primārais? Par to, kā strīdos dzimst patiesība un kā, aizraujoties ar touch-screen ekrānu ņirboņu, aizmirstam, kādēļ vispār cilvēks uz muzeju  nācis, tas lai paliek muzeja viesim kā ražošanas noslēpums. Taču vērtīgākais ieguvums no konferences, ar ko būtu ļoti svētīgi iepazīstināt lasītāju, ir daudzo muzeju apmeklējums – piecās dienās tika apskatīti 16 Somijas muzeji! Protams, tas bija specifisks muzejnieka brauciens un nez vai kāds būs ar mieru pārsātināties ar šādu informāciju, bet, plānojot atpūtu Somijā vai braucot komandējumā uz ziemeļvalstīm, ir labi, ja pa rokai ir derīga informācija par intereses vērtiem objektiem savā nozarē. Starp citu, šovasar Rīgā telekomunikāciju speciālisti no ārzemju tūristu grupām speciāli atlicināja laiku, lai iemestu aci arī mūsu telekomunikāciju muzejā.

Izkāpjot uz somu zemes, loģiski būtu iepazīt tuvāk arī tās galvaspilsētu. Lasot tūristu ceļvedi, top skaidrs, ka Helsinkos ir vismaz 80 ievērības cienīgu muzeju, bet Pasta muzeja (http://posti.fi/english/postmuseum/) starp tiem nav. Un pilnīgi nepamatoti, jo tas atrodas pilsētas centrā un galvenais – ļoti interesants jebkuram! Ekspozīcija ir tikai pirms trim gadiem atjaunota un izveidota atbilstoši izlutināta muzejmīļa gaumei – gan informatīvi saturīga, gan interaktīva un jauneklīga. Izstāde aptver pasta vēsturi no 16. gadsimta līdz mūsdienām, parādot katrā sekcijā tā laikmeta garšu ar oriģināliem priekšmetiem, improvizētām sadzīves ainiņām, pat ilustrējot ar gaismas spēlēm un skaņām. Pie katra pieturas punkta ir ekrāns ar digitālo stāstījumu četrās valodās. Ja nepatīk lasīt un darboties ap ekrānu, var izmantot audiogidu – austiņās dzirdēsiet profesionālu gida stāstījumu paplašinātā vai skrejošā trīsminūšu variantā. Jaunieši var pat izvēlēties stāstītāju repa stilā! Ja esat ar vēsturi uz jūs, tad ir arī izzinošā daļa, kur var izsekot, kā tiek drukātas pastmarkas – no idejas līdz pasta kantora lodziņam. Varbūt esat pastmarku kolekcionārs? Tad šeit var pavadīt ilgas stundas, kamēr izskatīsiet 2500 pastmarkas no 200 valstīm.

 

Pārsteigumi nebeidzas

Otrs pārsteigums Helsinkos ir vecais labais telekomunikāciju muzejs Telegalleria, kura… vairs nav. Tā nu ir sanācis, ka uzņēmums Sonera pirms pāris gadiem nolēma atteikties no muzeja uzturēšanas, un, ja kādam no jums ir palaimējies to apmeklēt, tad jānoņem cepure Telegalleria vadītājas Maijas Elo priekšā par paveikto. Šobrīd notiek pārrunas par jauna muzeja izveidi, un tas būs kopprojekts, piedaloties Somijas pastam, Nokia un Teliasonera, lai izveidotu visu nozari aptverošu grandiozu izklaides kompleksu.

Otrs lielais somu sapņotājs ir zinātnes centrs Heureka (http://www.heureka.fi/portal/englanti/) Helsinku piepilsētā Vantā. Arī šis lielais bērnu zinātkāri remdinošais zinātnes muzejs lolo lielus plānus, kā paplašināt darbību un no 8000 kvadrātmetru pieaugt līdz 50 000. Šobrīd tas ir aizraujošs eksperimentu centrs jaunatnei un lielformāta kinoteātris, bet nākotnē te būs 9 milzīgu vaļu mītne, caur kuru kursēs pat vilciens – te būs vismaz četri muzeji, 3000 kvadrātmetru deju grīdas, biznesa centrs un vēl, un vēl, un vēl. Bet tas būs pēc gadiem deviņiem, šobrīd to var apskatīt internetā. Tomēr nežēlojiet laiku un aizvediet mazuli uz Heureka centru, un ietaupīsiet spēkus, lai izdomātu atbildes uz vismaz 100 jautājumiem par fiziku, astronomiju, ķīmiju un citiem pašsaprotamiem brīnumiem.

Atvadoties no Helsinkiem, svarīgi zināt, kurp vedīs jūsu maršruts un kas vairāk aizrauj – radio, telefoni, televīzija vai vecās lokomotīves, lidaparāti, automobiļi.

Klusā Lahti pilsētiņa, kas ieskauta kristāldzidru ezeru ielokā, šovasar svinēja simtgadi, tāpēc jo īpaši priecājas par viesiem. Te būs noteikti ko redzēt radio un televīzijas vīriem, jo Lahti otrs vārds ir Radiopilsēta. Šeit 1927. gadā tika uzstādīts pirmais 500 pēdu augstais radiotornis, kurš lika ieskanēties radioaparātiem tālu uz ziemeļiem no galvaspilsētas raidītāja. Somijas radiokompānija YLE lepojas ar saglabāto Radio masto, kurš darbojas arī tagad. Pilsētas pakalnā, kur atrodas raidstacija, ir izveidots Radio un televīzijas muzejs (http://www.lahti.fi/museot/radio.html), kur var iepazīties ar visu to, kas liecina par nozares pirmsākumiem un tās attīstību. Muzejs nav pārblīvēts ar virtuālām ilustrācijām – te katrs var pats pamēģināt, kā uzņemt televīzijas raidījumu vai notvert radioamatieri. Aptaustīt spožās lampas un ieskatīties raidītāja istabā, tās ir vērtības un priekšrocības, ar kurām muzejs apsteidz švītīgos muzejus no lielpilsētām. Varbūt arī tāpēc muzejs iespiežas atmiņā kā kaut kas pazīstams - uz muzeja emblēmas ir mūsu pašu 30. gadu vefiņš!

Iebraucot Tamperē, no pirmā acu uzmetiena kļūst skaidrs, ka šeit viss notiek. Arī muzeju industrija vērsta uz tūristu izklaidi un biznesa konferenču rīkošanu. Vecais industriālais pilsētas rajons ir pārvērties par izklaides un izglītības centru, kuru tā arī nosauca par Vapriikki (fabrika). Te var nokļūt gan dāmu spickurpīšu, gan spiegu muzejā, gan apskatīt avīzes radīšanu, gan atcerēties leģendāro Ļeņinu. Bet plašo pagrabstāvu blakus vecajai kalēja smēdei ir aizņēmis jaunais Telekomunikāciju muzejs (http://www.tampere.fi/vapriikki). Īpaši pārsteigumi nesagaida, bet viss, kas tikko izveidots, patīkami atšķiras ar krāsu spilgtumu un visjaunāko informāciju par tēmu. Staigājot pa tumšā pagraba izgaismotajiem līkločiem, neviļus rodas idejas, ka Latvijā tāds minimuzejiņš nebūtu par ļaunu – te var apskatīties, kas notiek, kad paceļam telefona klausuli un uzgriežam numuru, pamēģināt uzfilmēt leļļu raidījumu, redzēt, kā radio diktora balss var ielidot radiouztvērēja utt.

Vēl daži vērtīgi pieturas punkti tiem, kam nav vienaldzīga pa zemi un pa gaisu skrejoša tehnika – ja ceļojat ar automašīnu, tad vispār nav problēmu! Un, ja jūsu ekipāžā ir arī puikas, tad acu spīdums ir garantēts.

Somijas Dzelzceļa muzejs (http://www.rautatie.org) Hivinkē (Hyvinkää) pārsteigs ar saulē mirdzošām cara laika lokomotīvēm, Aviācijas un pretgaisa aizsardzības muzejs (http://www.suomenilmailmuseo.fi) pie Helsinku – Vāntas starptautiskās lidostas - ar angāriem, kas pilni ar īstām gaisā paceltām kara lidmašīnām un šaujamajiem, bet Automobiļu un ceļu muzejs Mobilia (http://www.mobilia.fi) Kangasalā (pie Tamperes) iepriecinās gardēžus ar Lambardini un perfekti restaurētajiem retro autiņiem. Muzejs vairāk līdzinās elitāram klubam, kur var arī pavizināties pa ezeru, atpūsties pludmalē un pie reizes pasūtīt savam retroautiņam profilaksi pie augstas klases meistara.

Lai kāds būtu ceļojuma mērķis, iegriežoties muzejā, gūsit garīgu piepildījumu visam ieplānotajam pasākumam kopumā,- uzliksiet punktiņu uz i! Ne velti ir bijis ticējums: - Piesēdi pirms ceļa! – Sakopo domas, nomet stresu un ej uz priekšu. Varbūt ir vērts pārfrāzēt ticējumu un pateikt sev: - Ienāc muzejā pirms mājupceļa!?...

Inese BARBARE