DRM digitālais radio ceļā pie klausītājiem
DRM digitālais radio
DRM attīstība
The Digital Radio Mondiale (DRM) konsorcijs
tika nodibināts 1998. gadā un tas pārstāv
raidorganizācijas, akadēmiskās iestādes un
ražotājus. Tā nodoms ir attīstīt tādu standartu,
kas aizstātu analogo AM (amplitūdas modulācijas) radio ar
digitālo radio, sauktu arī par DRM. Starptautiskā
Telekomunikāciju savienība (ITU), Starptautiskā
Elektrotehniskā komiteja ( IEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas
institūts (ETSI) ir atzinīgi novērtējis DRM pārraides visā
pasaulē frekvenču joslā, kas ir zemāka par 30 MHz.
2005. gada martā DRM konsorcijs izlēma
sākt procesu, kura mērķis ir paplašināt frekvenču
joslu līdz 120 MHz. Pārbaudes un testa fāze varētu tikt
pabeigta līdz 2007. -2009. gadam. DRM šobrīd ir vienīgas
universālais AM radio digitalizācijas projekts, kas aptver visu
pasauli. Ir saglabāts pašreizējais AM joslas platums 9 KHz
vidējiem un garajiem viļņiem, kā arī 10 KHz
īsviļņiem. Vidējos viļņos DRM pārraides var
nodrošināt teicamu kvalitāti, kas ir ļoti tuva FM
standartam vairums klausītāju uzskata, ka AM šobrīd tā
nav laba. DRM standartā ir iespējama teksta, datu pārraide,
arī stereo audio signāla režīms.
Daudzus pašreizējos AM
raidītājus ir iespējams modificēt, lai pārraidītu
DRM. Jau tagad Latvijā ir iespējams uztvert digitālās
radiopārraides un iegādāties programmatūras (software)
uztvērējus. 2005. gada jūnijā Texas Instruments
Incorporated (TI) un Radio Scape ir paziņojušas par
pasaulē pirmo DRM mikročipu un moduļu izstrādi, kas
nozīmē uztvērēju komerciālu ražošanu un
laišanu pārdošanā nākošā gada
sākumā. DRM standarts ietver gan stacionāru, gan
pārnēsājamu radiouztvērēju lietošanu, arī
mašīnu uztvērējus, kā arī software radio. Izmantojot
DRM, audio kvalitāte galvenokārt ir noteikta ar raidīšanas
veidu un spektra izmantošanu. To nevajag uzskatīt par joslas platumu
DRM tas nav viens un tas pats atšķirībā no AM, kad
spektrs netiek izmantots efektīvi, jo audio informācijas pārraidei
ir nepieciešamas abu frekvenču sānu joslas. Tas ir neefektīvi
arī tāpēc, ka puse raidītāja jaudas aiziet nesējfrekvencē.
Būtībā nesējfrekvences klātbūtne nav
nepieciešama, tomēr tas nedaudz sarežģī
uztvērēja konstrukciju. Radioamatieri jau sen lieto vienas sānu
joslas modulāciju (SSB) vai vienas sānu joslas modulāciju ar nospiestu
nesējfrekvenci.
Kad tiek izmantota DRM pārraide,
audiosignāla pasliktināšanās nav tik jūtama feidinga
vai interferences dēļ kā AM. Paredzot šo apstākli DRM
uztvērēja programmatūrā, tas saņem pietiekamu ciparu
datu plūsmu un ir spējīgs atkārtot to pašu
informāciju, kas tiek kodēta raidītājā.
DRM pārraižu veidi
DRM signālu pārraida četros veidos
A, B, C un D.
DRM veids
Izplatīšanās
Datu ātrums
Kļūdu aizsardzība
A
mazs feidings
augsts
mazākā
B
kā A plus selektīvais
feidings
vidējs
maza
C
kā B plus stiprs feidings
mazs
vidēja
D
kā C plus stiprs Doplera
efekts
mazākais
augsta
A veids ir vispiemērotākais vidējos
un garajos viļņos, jo vietējām radiopārraidēm
lieto zemes vilni (ground wave).
B veids ir visvienkāršākais pārraides
veids īsviļņu radiostacijām. Nakts laikā, kad
jūtama telpas viļņa (sky wave) ietekme,
vidējo viļņu radiostacijas A vietā lieto B veidu.
C veids tiek izmantots tālajām īsviļņu
radiostacijām, piemēram, Jaunzēlandes radiopārraižu
uztveršanai Eiropā. D veids savukārt ir vispiemērotākais,
kad tiek lietotas Near Vertikal Incidence Skywave (NVIS) pārraides
- radiosignāls stāvā leņķī atstarojas no
jonosfēras un tūlīt nonāk atpakaļ uz zemes. To maz
lieto Eiropā, taču radioamatieri ir veikuši pārraides 5 MHz
diapazonā, lai noskaidrotu, vai NVIS ir piemērots
nacionālajām pārraidēm tuvajā zonā no 30500 km.
NVIS pārraides parasti izmanto tropiskās īsviļņu
stacijas, lai ar vienu raidītāju nosegtu ievērojamu
platību.
Kad lieto A vai B veidu, izmanto trīs MPEG
tehnoloģiju Advanced Band Replication (AAC), Spectral Band
Replication (SBR) un Parametric Stereo (PS) apvienojumu - kodeku MPEG4
aacPlus, kas palīdz DRM uztvērējam saspiest nepieciešamo
15,2 KHz audiojoslu (ekvivalentu FM standartam) un tā aizņem 9/10 KHz
platu radiospektru.
DRM aizsardzības
līmeņi
Vairumam DRM radiostaciju A un B veidam tiek izmantots
pirmais aizsardzības līmenis, kas ir vairāk piemērots
signālam bez selektīvā feidinga un interferences. Vienīgi
visaugstākais datu pārraides ātrums, kas pieejams A un B veidam,
nodrošina augstu skaņas kvalitāti, kas ekvivalenta FM standartam
(5.1 standarta audio nepieciešami 128 kbps, CD stereo kvalitātei
tuvam - 32 kbps, augstas kvalitātes stereo signālam 24 kbps, bet
labas kvalitātes mono pietiek ar 16 kbps).
Tabulas parāda maksimālo iespējamo aacPlus
kodeka datu pārraides ātrumu dažādiem DRM veidiem un
aizsardzības pakāpēm. Ja radiostacija pārraida arī
datu servisu, tad audio datu pārraides ātrums ir mazāks. Vairums
B veida DRM īsviļņu radiostaciju strādā vienīgi ar
AAC kodeku, nevis SBR un lieto 16-QAM.
Aizsardzības pakāpe
Veids A
64-QAM
Veids B
64-QAM
0
19,6 kbps
15,2 kbps
1
23,5 kbps
18,3 kbps
2
27,8 kbps
21,6 kbps
3
30,8 kbps
24,0 kbps
Tipisks datu pārraides ātrums DRM
vidējo viļņu radiostacijai 9 KHz kanālam.
Aizsardzības pakāpe
Veids B
16-QAM
Veids B
64-QAM
0
11,6 kbps
17,4 kbps
1
14,5 kbps
20,9 kbps
2
---
24,7 kbps
3
---
27,4 kbps
Tipisks datu pārraides ātrums
īsviļņu DRM radiostacijai 10 KHz kanālam.
C un D signāla pārraides veidu DRM
izmanto tikai īsviļņu diapazonos, kā arī, lai noteiktu
signāla stipruma un feidinga dziļuma attiecību un datu
kapacitāti. Audio kvalitāte var būt visai slikta un ir
salīdzināma ar AM standartu. Daudzi DRM raidītāji izmanto
vienīgi AAC kodeku, lai gan nepietiekamas informācijas korekciju atbalsta
abi divi AAC un SBR. Raidot ar C un D veidu, tiek lietots augsts
aizsardzības līmenis, tas savukārt nosaka audio kvalitāti
(joslas platumu), kas var būt pat sliktāka par AM un nav derīga
multimediju pārraidēm. Lai gan signāls drīkst būt
sliktā kvalitātē, paredzot iepriekš pietiekamu
uztvērēja attiecību signāls troksnis, tomēr nav
iespējams noteikt visas feidinga raksturīgās pazīmes, un
tad signāla kropļojumi ir ekvivalenti kā AM pārraidēs.
Aizsardzības pakāpe
Veids C MSC
16-QAM
Veids C MSC
64-QAM
0
9,1 kbps
13,7 kbps
1
11,4 kbps
16,4 kbps
2
---
19,4 kbps
3
---
21,5 kbps
C pārraide 10 KHz kanālā.
Aizsardzības pakāpe
Veids D MSC
16-QAM
Veids D MSC
64-QAM
0
6,0 kbps
9,1 kbps
1
7,5 kbps
10,9 kbps
2
---
12,9 kbps
3
---
14,3 kbps
D pārraide 10 KHz kanālā.
DRM un COFDM
DRM radiosignāls tiek pārraidīts ar kodēto
ortogonālo frekvenču dalīšanas multipleksu (COFDM), kas ir
efektīvs digitālais spektra izmantošanas veids, lietojot daudzus
frekvenču nesējus vienādā attālumā. Tā ir
standarta metode digitālai raidīšanai. Nesēju skaits,
modulācija un atstarpe starp tiem dažādām
raidīšanas sistēmām var būt dažāda,
tomēr sinhronizācijas veids ir vienāds.
Digital Audio Broadcasting (DAB) sistēmai ir
1536 nesēji ar atstarpi 1 KHz. Digital Terrestrial Television (DTT)
2k modei ir 1705 nesēji ar atstarpi 4,464 KHz, kur 1512 nesēji satur
informāciju, bet atlikušie ir vadības signāli. Faktiskais
DRM frekvenču nesēju skaits ir atkarīgs no frekvenču joslas
platuma - 9 KHz garajos un vidējos viļņos, bet 10 KHz
īsviļņos.
DRM veids
Nesēju atstarpe
Nesēju skaits
9 kHz
Nesēju skaits
10 kHz
Nesēju skaits
18 kHz
Nesēju skaits
20 kHz
A
41,66 Hz
204
228
412
460
B
46,88 Hz
182
206
366
410
C
68,18 Hz
*
138
*
280
D
107,14 Hz
*
88
*
178
* šis veids nav noteikts garo/vidējo
viļņu pārraidīšanai.
DRM veids
Nesēju atstarpe
Simbolu ilgums
Kļūdas korekcijas
ilgums
Simbolu skaits vienā
nesējā
A
41,66 Hz
26,66 ms
2,66 ms
15
B
46,88 Hz
26,66 ms
5,33 ms
15
C
68,18 Hz
20,00 ms
5,33 ms
20
D
107,14 Hz
16,66 ms
7,33 ms
24
COFDM nesējfrekvences atrodas visā
signāla spektrā, tomēr ne visas pārraida informāciju.
Nesējfrekvences atstarpes ir vienādas ar apgrieztu simbolu ilgumu.
Katra nesējfrekvence var būt arī vadības jeb pilotsignāls.
Šie pilotsignāli satur nepieciešamos lielumus datu korekcijai
feidinga laikā. Pilotsignāli tiek pārraidīti ar noteiktu amplitūdas
un fāzes vērtību. Nesējfrekvences sistemātiski maina
savas funkcijas katrai attiecībai simbols/nesējs un padara
signālu noturīgu pret feidingu un trokšņiem. Katrs
nesējfrekvence ir modulēta ar kvadrātisko amplitūdas
modulāciju (QAM), kas būtībā apvieno fiksētas
amplitūdas un fāzes modulācijas. Selektīvā feidinga un
interferences laikā DRM pārraide tiek aizsargāta no
kļūdām ar ātrās atpazīšanas signālu Fast
Access Channel (FAC) (400 ms), kas satur informāciju par
modulācijas tipu, signāla parametriem, kā arī stacijas
nosaukumu. Pēc FAC signāla uztvērējs to arī
atpazīst, pārskaņo savu traktu saskaņā ar saņemtajām
instrukcijām un beidzot dekodē DRM signālu tā, ka kāda
nesēja zaudējums neietekmē datu pārraidi kopumā.
Šobrīd daudzas īsviļņu radio stacijas
aizsardzības un drošības dēļ strādā
vairākās frekvencēs. DRM datu plūsma satur informāciju
par šādām frekvencēm un uztvērējs slikta signāla
apstākļos pārslēdzas uz citu vilni.
*attēlos DRM software radio modeļi
un pārnēsājamais uztvērējs.
Henriks ZEIĻAKS
Tālr. 9259505
aacPlus kodeks-
jāpārzīmē
DRM attīstība
The Digital Radio Mondiale (DRM) konsorcijs tika nodibināts 1998. gadā un tas pārstāv raidorganizācijas, akadēmiskās iestādes un ražotājus. Tā nodoms ir attīstīt tādu standartu, kas aizstātu analogo AM (amplitūdas modulācijas) radio ar digitālo radio, sauktu arī par DRM. Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU), Starptautiskā Elektrotehniskā komiteja ( IEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas institūts (ETSI) ir atzinīgi novērtējis DRM pārraides visā pasaulē frekvenču joslā, kas ir zemāka par 30 MHz.
2005. gada martā DRM konsorcijs izlēma sākt procesu, kura mērķis ir paplašināt frekvenču joslu līdz 120 MHz. Pārbaudes un testa fāze varētu tikt pabeigta līdz 2007. -2009. gadam. DRM šobrīd ir vienīgas universālais AM radio digitalizācijas projekts, kas aptver visu pasauli. Ir saglabāts pašreizējais AM joslas platums 9 KHz vidējiem un garajiem viļņiem, kā arī 10 KHz īsviļņiem. Vidējos viļņos DRM pārraides var nodrošināt teicamu kvalitāti, kas ir ļoti tuva FM standartam vairums klausītāju uzskata, ka AM šobrīd tā nav laba. DRM standartā ir iespējama teksta, datu pārraide, arī stereo audio signāla režīms.
Daudzus pašreizējos AM raidītājus ir iespējams modificēt, lai pārraidītu DRM. Jau tagad Latvijā ir iespējams uztvert digitālās radiopārraides un iegādāties programmatūras (software) uztvērējus. 2005. gada jūnijā Texas Instruments Incorporated (TI) un Radio Scape ir paziņojušas par pasaulē pirmo DRM mikročipu un moduļu izstrādi, kas nozīmē uztvērēju komerciālu ražošanu un laišanu pārdošanā nākošā gada sākumā. DRM standarts ietver gan stacionāru, gan pārnēsājamu radiouztvērēju lietošanu, arī mašīnu uztvērējus, kā arī software radio. Izmantojot DRM, audio kvalitāte galvenokārt ir noteikta ar raidīšanas veidu un spektra izmantošanu. To nevajag uzskatīt par joslas platumu DRM tas nav viens un tas pats atšķirībā no AM, kad spektrs netiek izmantots efektīvi, jo audio informācijas pārraidei ir nepieciešamas abu frekvenču sānu joslas. Tas ir neefektīvi arī tāpēc, ka puse raidītāja jaudas aiziet nesējfrekvencē. Būtībā nesējfrekvences klātbūtne nav nepieciešama, tomēr tas nedaudz sarežģī uztvērēja konstrukciju. Radioamatieri jau sen lieto vienas sānu joslas modulāciju (SSB) vai vienas sānu joslas modulāciju ar nospiestu nesējfrekvenci.
Kad tiek izmantota DRM pārraide, audiosignāla pasliktināšanās nav tik jūtama feidinga vai interferences dēļ kā AM. Paredzot šo apstākli DRM uztvērēja programmatūrā, tas saņem pietiekamu ciparu datu plūsmu un ir spējīgs atkārtot to pašu informāciju, kas tiek kodēta raidītājā.
DRM pārraižu veidi
DRM signālu pārraida četros veidos A, B, C un D.
|
|||||||||||||||||||||
|
|
A veids ir vispiemērotākais vidējos un garajos viļņos, jo vietējām radiopārraidēm lieto zemes vilni (ground wave).
B veids ir visvienkāršākais pārraides veids īsviļņu radiostacijām. Nakts laikā, kad jūtama telpas viļņa (sky wave) ietekme, vidējo viļņu radiostacijas A vietā lieto B veidu.
C veids tiek izmantots tālajām īsviļņu radiostacijām, piemēram, Jaunzēlandes radiopārraižu uztveršanai Eiropā. D veids savukārt ir vispiemērotākais, kad tiek lietotas Near Vertikal Incidence Skywave (NVIS) pārraides - radiosignāls stāvā leņķī atstarojas no jonosfēras un tūlīt nonāk atpakaļ uz zemes. To maz lieto Eiropā, taču radioamatieri ir veikuši pārraides 5 MHz diapazonā, lai noskaidrotu, vai NVIS ir piemērots nacionālajām pārraidēm tuvajā zonā no 30500 km. NVIS pārraides parasti izmanto tropiskās īsviļņu stacijas, lai ar vienu raidītāju nosegtu ievērojamu platību.
Kad lieto A vai B veidu, izmanto trīs MPEG tehnoloģiju Advanced Band Replication (AAC), Spectral Band Replication (SBR) un Parametric Stereo (PS) apvienojumu - kodeku MPEG4 aacPlus, kas palīdz DRM uztvērējam saspiest nepieciešamo 15,2 KHz audiojoslu (ekvivalentu FM standartam) un tā aizņem 9/10 KHz platu radiospektru.
DRM aizsardzības līmeņi
Vairumam DRM radiostaciju A un B veidam tiek izmantots pirmais aizsardzības līmenis, kas ir vairāk piemērots signālam bez selektīvā feidinga un interferences. Vienīgi visaugstākais datu pārraides ātrums, kas pieejams A un B veidam, nodrošina augstu skaņas kvalitāti, kas ekvivalenta FM standartam (5.1 standarta audio nepieciešami 128 kbps, CD stereo kvalitātei tuvam - 32 kbps, augstas kvalitātes stereo signālam 24 kbps, bet labas kvalitātes mono pietiek ar 16 kbps).
Tabulas parāda maksimālo iespējamo aacPlus kodeka datu pārraides ātrumu dažādiem DRM veidiem un aizsardzības pakāpēm. Ja radiostacija pārraida arī datu servisu, tad audio datu pārraides ātrums ir mazāks. Vairums B veida DRM īsviļņu radiostaciju strādā vienīgi ar AAC kodeku, nevis SBR un lieto 16-QAM.
Aizsardzības pakāpe |
Veids A |
Veids B |
0 |
19,6 kbps |
15,2 kbps |
1 |
23,5 kbps |
18,3 kbps |
2 |
27,8 kbps |
21,6 kbps |
3 |
30,8 kbps |
24,0 kbps |
Tipisks datu pārraides ātrums DRM vidējo viļņu radiostacijai 9 KHz kanālam.
Aizsardzības pakāpe |
Veids B |
Veids B |
0 |
11,6 kbps |
17,4 kbps |
1 |
14,5 kbps |
20,9 kbps |
2 |
--- |
24,7 kbps |
3 |
--- |
27,4 kbps |
Tipisks datu pārraides ātrums īsviļņu DRM radiostacijai 10 KHz kanālam.
C un D signāla pārraides veidu DRM izmanto tikai īsviļņu diapazonos, kā arī, lai noteiktu signāla stipruma un feidinga dziļuma attiecību un datu kapacitāti. Audio kvalitāte var būt visai slikta un ir salīdzināma ar AM standartu. Daudzi DRM raidītāji izmanto vienīgi AAC kodeku, lai gan nepietiekamas informācijas korekciju atbalsta abi divi AAC un SBR. Raidot ar C un D veidu, tiek lietots augsts aizsardzības līmenis, tas savukārt nosaka audio kvalitāti (joslas platumu), kas var būt pat sliktāka par AM un nav derīga multimediju pārraidēm. Lai gan signāls drīkst būt sliktā kvalitātē, paredzot iepriekš pietiekamu uztvērēja attiecību signāls troksnis, tomēr nav iespējams noteikt visas feidinga raksturīgās pazīmes, un tad signāla kropļojumi ir ekvivalenti kā AM pārraidēs.
Aizsardzības pakāpe |
Veids C MSC |
Veids C MSC |
0 |
9,1 kbps |
13,7 kbps |
1 |
11,4 kbps |
16,4 kbps |
2 |
--- |
19,4 kbps |
3 |
--- |
21,5 kbps |
C pārraide 10 KHz kanālā.
Aizsardzības pakāpe |
Veids D MSC |
Veids D MSC |
0 |
6,0 kbps |
9,1 kbps |
1 |
7,5 kbps |
10,9 kbps |
2 |
--- |
12,9 kbps |
3 |
--- |
14,3 kbps |
D pārraide 10 KHz kanālā.
DRM un COFDM
DRM radiosignāls tiek pārraidīts ar kodēto ortogonālo frekvenču dalīšanas multipleksu (COFDM), kas ir efektīvs digitālais spektra izmantošanas veids, lietojot daudzus frekvenču nesējus vienādā attālumā. Tā ir standarta metode digitālai raidīšanai. Nesēju skaits, modulācija un atstarpe starp tiem dažādām raidīšanas sistēmām var būt dažāda, tomēr sinhronizācijas veids ir vienāds.
Digital Audio Broadcasting (DAB) sistēmai ir 1536 nesēji ar atstarpi 1 KHz. Digital Terrestrial Television (DTT) 2k modei ir 1705 nesēji ar atstarpi 4,464 KHz, kur 1512 nesēji satur informāciju, bet atlikušie ir vadības signāli. Faktiskais DRM frekvenču nesēju skaits ir atkarīgs no frekvenču joslas platuma - 9 KHz garajos un vidējos viļņos, bet 10 KHz īsviļņos.
DRM veids |
Nesēju atstarpe |
Nesēju skaits |
Nesēju skaits |
Nesēju skaits |
Nesēju skaits |
A |
41,66 Hz |
204 |
228 |
412 |
460 |
B |
46,88 Hz |
182 |
206 |
366 |
410 |
C |
68,18 Hz |
* |
138 |
* |
280 |
D |
107,14 Hz |
* |
88 |
* |
178 |
* šis veids nav noteikts garo/vidējo viļņu pārraidīšanai.
DRM veids |
Nesēju atstarpe |
Simbolu ilgums |
Kļūdas korekcijas ilgums |
Simbolu skaits vienā nesējā |
A |
41,66 Hz |
26,66 ms |
2,66 ms |
15 |
B |
46,88 Hz |
26,66 ms |
5,33 ms |
15 |
C |
68,18 Hz |
20,00 ms |
5,33 ms |
20 |
D |
107,14 Hz |
16,66 ms |
7,33 ms |
24 |
COFDM nesējfrekvences atrodas visā signāla spektrā, tomēr ne visas pārraida informāciju. Nesējfrekvences atstarpes ir vienādas ar apgrieztu simbolu ilgumu. Katra nesējfrekvence var būt arī vadības jeb pilotsignāls. Šie pilotsignāli satur nepieciešamos lielumus datu korekcijai feidinga laikā. Pilotsignāli tiek pārraidīti ar noteiktu amplitūdas un fāzes vērtību. Nesējfrekvences sistemātiski maina savas funkcijas katrai attiecībai simbols/nesējs un padara signālu noturīgu pret feidingu un trokšņiem. Katrs nesējfrekvence ir modulēta ar kvadrātisko amplitūdas modulāciju (QAM), kas būtībā apvieno fiksētas amplitūdas un fāzes modulācijas. Selektīvā feidinga un interferences laikā DRM pārraide tiek aizsargāta no kļūdām ar ātrās atpazīšanas signālu Fast Access Channel (FAC) (400 ms), kas satur informāciju par modulācijas tipu, signāla parametriem, kā arī stacijas nosaukumu. Pēc FAC signāla uztvērējs to arī atpazīst, pārskaņo savu traktu saskaņā ar saņemtajām instrukcijām un beidzot dekodē DRM signālu tā, ka kāda nesēja zaudējums neietekmē datu pārraidi kopumā. Šobrīd daudzas īsviļņu radio stacijas aizsardzības un drošības dēļ strādā vairākās frekvencēs. DRM datu plūsma satur informāciju par šādām frekvencēm un uztvērējs slikta signāla apstākļos pārslēdzas uz citu vilni.
*attēlos DRM software radio modeļi un pārnēsājamais uztvērējs.
Henriks ZEIĻAKS
Tālr. 9259505
aacPlus kodeks- jāpārzīmē