Cik veselīga ir telekomunikāciju industrija jeb 1 + 1 > 2

 

Buzzword pārmērīga lietošana vēl nav gaisusi no atmiņas sakarā ar dot.net/e-biznesa bumu, kad šis termins tika lietots kā mārketinga atslēgvārds visādiem biznesa projektiem, kurus vienoja vai nu interneta izmantošana kā biznesa procesa neatņemama sastāvdaļa, vai nu internets tur bija aiz matiem pievilkts, vai pašā sliktākajā gadījumā – loģiska biznesa plāna, muļķības vai blēdības dēļ vispār nebija, toties internets gan tika piesaukts neizbēgami. Radītais investīciju bums pēc principa kas nepagūs, tas nokavēs radīja bankrotu vilni un paģiru izjūtu iesaistītajā IT industrijas daļā. Pretstatā dot.net bumam, tagad neviens nevēlas investēt telekomunikāciju industrijā, septiņreiz nenomērot.

Telekomunikāciju nozari Eiropā vājinājusi UMTS licenču izsolīšana mobilajiem operatoriem lielākajā daļā ES valstu, kur tūlītējais ieguvējs – nacionālā valdība – ar iegūtajiem līdzekļiem mazliet aizbāza tā gada budžeta deficītu, no telekomunikaciju firmu viedokļa izspiežot lielu naudu par iespēju realizēt neskaidru labumu nesošu biznesa plānu, kura lielie nezināmie ir tehnoloģijas atkarīgo un apsolīto labumu reālās iespējas un, vēl svarīgāk, jauno pakalpojumu mārketinga veiksme vai neveiksme. Ieņēmumu daļas palielināšanas iespēja tiešām ir neskaidra. Skaidrs ir konkurences pieaugums un tās nepārprotamais spiediens uz pakalpojumu cenu (klientam labi) un uzņēmuma izmaksu samazināšanu, izmantojot optimizāciju, kas pieejama tikai mēroga ekonomikām (economies of scale).

Pēc dažu Eiropas un ASV vadošo telekomunikāciju industrijas analītiķu domām Eiropas telekomunikāciju nozarei ir pietiekami liela potence veiksmīgai attīstībai, tomēr, ņemot vērā lielāko, pārsvarā ASV un Āzijas, operatoru izraisīto spiedienu uz starpvalstu savienojumu kapacitāšu tirgu, kā arī tiešu iespiešanos vietējos tirgos Eiropā (piemēram, Honkongas izcelsmes uzņēmuma Hutchinson Whampoa meitas firmu UMTS mobilo sakaru nodrošināšanai H3G dibināšana virknē Eiropas valstu pirms pāris gadiem), Eiropas telekomunikāciju industrijai ir jākonsolidējas! Tas notiks caur M&A (Mergers and Aquisitions) aktivitātēm.

Daži analītiķi vērtē, ka Eiropā paliks 6–7 telekomunikācu uzņēmumi. Kā viens no mazākajiem reģionālajiem uzņēmumiem Eiropā, kuru varētu pārpirkt kāds no Eiropas telekomunikāciju industrijas topa, tiek minēts TeliaSonera – divu mūsu kaimiņvalstu bijušo monopolu konglomerāts, kurš Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs ir lielākais tirgus spēlētājs, bet kura masa ir krietni par mazu, lai izdzīvotu globālās konkurences apstākļos. Pamatojums šādam secinājumam ir globalizācijas jeb tirgu atvērtības un tehnoloģijas iespēju vienādošanā, tas nozīmē, ka telekomunikāciju nozare kļūst par atvērta tirgus resursapgādes (Utility) nozari.

Resursu un tehnoloģiju pieejamība nozīmē, ka lielākie no lielākajiem telekomunikācijas uzņēmumiem pie industrijā principā vienādotiem pakalpojumiem izdara un nākotnē izdarīs vēl nesalīdzināmi lielāku spiedienu uz pakalpojumu cenu. Zema pakalpojumu cena nozīmē zemas uzņēmuma darbības izmaksas. Šeit arī nonākam pie mēroga ekonomikas telekomunikāciju nozarē kā neizbēgamības. Gandrīz visas šīs tehnoloģiski intensīvās nozares izmaksu sadaļas ir pakļautas mēroga ekonomikai pieejamam izmaksu samazinājumam. Laika posms iespaidīgai nozares konsolidācijai varētu būt ļoti īss. Mans minējums ir pieci gadi, lai Eiropā nonāktu pie tā, ka 80 procentus tirgu kontrolē Vodafone, Brittish Telecom, Deutche Telecom, France Telecom, uzņēmums, kas varētu būt veidojies no Telefonica un Telecom Italia plus divi jaunienācēji no cita reģiona, piemēram, Āzijas un ASV. Padalījies diezgan nepamatotajā ticībā Eiropas telekomunikāciju nākotnei un kvantitātei, pievērsīšos nozares nākotnes kvalitātēm klienta pakalpojumu un uzņēmumu biznesa modeļu griezumā.

 

Konverģences perspektīva lietotāja galiekārtās – cīņa par ieņēmumu palielināšanu

Ko vēlas mans klients un kā es varu palielināt vidējos ieņēmumus no klienta? Šos jautājumus sev būs uzdevis katrs telekomunikāciju uzņēmuma vadītājs. Mārketinga uzņēmuma OgilvyOne vicepriekšsēdētājs Rorijs Sazerlends (Rory Sutherland), uzstājoties industrijas forumā Londonā, šāgada jūlijā uzsvēra, ka viņš nav novērojis veiksmīgu konverģenci lietotāja galiekārtās. Līdz šim izgudrotāju un ražotāju solījumi par dažādu funkciju konverģenci no komerciālas veiksmes viedokļa telefonijā nav realizējušies.

Pretēji tam lietotāji paši ir palīdzējuši gūt popularitāti tādiem produktiem un pakalpojumiem kā SMS, i-POD (Apple ražotais mūzikas pleijeris, kura veiksmes faktors ir ne tik daudz pleijera funkcijās, bet gan jaunā mūzikas aprites veidā, ko piedāvā Apple), Google un Skype. Visi minētie ir specializēti lietojumi, un konverģence ir sekundāra. Tā notiks, ja lietojumi saglabās visas primārās kvalitātes, kuru dēļ tie ir veiksmīgi. Šeit principam vajadzētu būt 1+1>2. Manuprāt, iespējami veiksmīgs un laika ziņā drīzs konverģences modelis ir platjoslas interneta piekļuves, kabeļtelevīzijas un fiksēta pieslēguma balss telefonijas apvienojums tā sauktajā Tripple Play (apzīmēts arī kā 3P) pakalpojumā. Tas klientam nodrošina tālāku vertikālu integrāciju, vienotam komunikāciju risinājumam pievienojot arī saturu.

Izdarīsim dažus pieņēmumus, lai dotu lielāku pamatu tālākiem secinājumiem. Šie pieņēmumi nav manis radīti, par tiem runā gan vadošo pasaules operatoru pārstāvji, gan investīciju speciālisti (Chris Harland, Global Head of Media and Communications, Morgan Stanley), un tie pamatā ir divi:

1)     mūsdienu balss telefonija ir mobilā telefonija neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas (GSM, UMTS, IP telefonija uz jebkāda transporttīkla);

2)     fiksētā telefonija pat tādā formā kā platjoslas interneta pakalpojums (ISP) kā atsevišķa nozare nevar pastāvēt, jo:

a.      fiksētai balss telefonijai nav nākotnes kā pakalpojumam,

b.      fiksētas platjoslas interneta pakalpojums nevar pastāvēt kā atsevišķs uzņēmums ieņēmumu/izmaksu attiecības dēļ,

c.      šobrīd nav skaidri nostabilizējies biznesa modelis, bet interneta izplatīšanas radītā spiediena dēļ mediju industrija varētu strauji saplūst ar daļu no telekomunikācijas industrijas.

Mobilajā telefonijā telefons nepārprotami definē konverģences kvalitatīvās iespējas, precīzāk – šo iespēju nepieciešamos, bet ne pietiekamos nosacījumus. Iedomāsimies situāciju, ka personālais plaukstdators (piemēram, HP i-paq), kura dažām versijām ir jau arī mobilā telefona modems un pilna telefona funkcionalitāte, ir aprīkots ar Wi-Fi savienojumu un Apple i-pod raksturīgo 60 GB lielo cietni un lielisko i-Pod programmatūru. Šādai mobilai sakaru un satura iekārtai būtu raksturīga konektivitāte, izmantojot vairākus standartus atbilstoši videi, kurā uzturamies, kā arī lietojumu un satura vadības līmenim, tādējādi arī balss telefonija šādā iekārtā kļūtu par lietojuma programmatūras līmeņa pakalpojumu, bet šīsdienas teleoperatora funkcija ir nodrošināt lietojumam atbilstošo savienojumu. Lai kā man to gribētos, visdrīzāk tuvākajā laikā šādas konverģences iespējas nebūs, ražotāju konkurencei pastāvot kā galvenajam ierobežojošajam faktoram un telekomunikāciju operatoru centieniem nosargāt telefonijas pakalpojumu piesaisti tīkla piekļuves pakalpojumam (paldies Eiropas valstu valdībām par UMTS biznesa modeļa sadārdzināšanu).

 

UMTS iespējas šobrīd ir daudz šaurākas. Videotelefons? Droši vien, ja tas tiks piedāvāts bez tarifu pacelšanas, citādi – vai es par to maksāšu? Diez vai! Datu pārraide? GPRS, EDGE, un par mobilajiem sakariem neuzskatītais Wi-Fi – platjoslas interneta pieslēgums – kārtīgi konkurēs ar ienākošo UMTS datu pārraides pakalpojumu, samazinot peļņas iespēju no pēdējā. Droši, ka balss telefonija un ziņapmaiņa būs masveida pakalpojumi, bet tādi tie ir arī tagad. Tāda jaunums kā reālā laika satura straumēšanas popularitātes iespēja ir diezgan neskaidra, pastāvot fundamentālai pretrunai starp mobilā telefona mazajiem izmēriem un nepieciešamību izbaudīt ekrānā redzamo. Šobrīd laikam neviens necer uz brīnumpaklpojuma, tā sauktās killer application parādīšanos, kura būtu tik nepieciešama lietotājam, ka lietotāju vairākums būtu ar mieru maksāt par to papildus.

 

Konverģence telekomunikāciju uzņēmumu infrastruktūrā – cīņa par izmaksu samazināšanu

Šobrīd Skype apdraud teleoperatorus, internets apdraud mūzikas industriju tās vakardienas attīstības fāzē un teleoperatori un lielākie mediji apdraud viens otru. Žurnāla Fortune radītā un IBM pasaules mārketinga viceprezidenta Anila Menona pārfrāzēta atziņa skan: – Somewhere out there is a bullet with your company’s name on it. Somewhere there is a competitor, unborn and unknown, that will render your business model obsolete. Latviešu valodā saīsinot varētu teikt, ka tehnoloģijas attīstība paver durvis jaunam to izmantojumam, kurš pārveido industrijas, padarot eksistējošos biznesa modeļus novecojušus.

Jau 2003. gadā Harward Business Report, raksturojot attīstību gan informāciju tehnoloģijas nozarē, gan telekomunikācijās vilka paralēles ar energoapgādes uzņēmumu attīstību 19. gs. beigās un 20. gadsimta sākumā. IT infrastruktūras resursu esamība katrā uzņēmumā salīdzināta ar elektroenerģijas ražošanas attīstību 19. gs. beigās, kad katrai rūpnīcai bija nepieciešama sava elektrostacija. Vilktas tiešas paralēles starp energopārvades tīklu attīstību 20. gs. sākumā un telekomunikāciju nozares spēju savienot IT jaudas, padarot tās pieejamas patērētājiem un transformējot IT un telekomunikāciju nozares vienotā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursapgādes nozarē, angļu valodā saīsināti kā ICT.

Resursu vispārēja pieejamība un tehnoloģijas līmeņa vienotība tiek minēti kā divi galvenie ICT* industrijas kā resursapgādes industrijas izveides iemesli. IT un telekomunikāciju industrijas tehnoloģiskā integrācija vienotos risinājumos kļuvusi iespējama līdz ar interneta protokola komunikāciju attīstību. Pēdējā laikā arī televīzijas un radio apraide no vienvirziena pasīvās apraides transporta (ēters vai kabeļtīkls) pāriet uz IP transporta tīklu, kā arī interneta lejuplāžu apmulsinātā mūzikas industrija pasaulē sāk iegūt pirmo peļņu, izmantojot maksas lejuplādes internetā fizisko kompaktdisku tirdzniecības vietā. Līdz ar to iespējama mediju nesēju tīklu, kā arī mobilo un fiksēto sakaru tīklu apvienošana izmaksu samazinājumam jaunas konkurences apstākļos.

3. attēlā parādīta vienotas ICT* industrijas elementu infrastruktūras funkciju vide apvienojumā ar informācijas jeb pakalpojumu vidi. Pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma infrastruktūru iespējams konsolidēt līdz ar pakalpojumu tehnoloģijas vides konverģenci. Līdz ar tehnoloģijas modernizāciju arī apjoma ekonomiku iespaids palielinās, izdarot arvien lielāku spiedienu uz infrastruktūras izmaksām. Uzņēmumu stratēģija šādā situācijā ietver atbrīvošanos no vēsturisku dublētām infrastruktūras un funkcionālām sistēmām. Tālākas industrijas konsolidācijas situācijā jaunie reģionālie uzņēmumi var veidot, piemēram, vienotu telekomunikāciju transporta tīklu un dažādus pakalpojumus atkarībā no konkrētā tirgus vajadzības, optimizējot infrastruktūras izmaksas atbilstoši jaunam biznesa modelim.

Guntars OTTO

 

 

*Information Communication Technology – Informācijas Komunikacijas Tehnoloģijas