IKT izglītība Latvijā – vai izņēmumi apstiprina tendenci?

 

Tas, vai un cik ātri informācijas sabiedrība no teorijas pārtop reālā vērtībā, pirmkārt atkarīgs no izglītības kvalitātes. Šis jautājums allaž bijis arī Microsoft Latvia uzmanības degpunktā, gan radot aizvien jaunas ar izglītību un skolām saistītas programmas, gan dāvinot datorus un programmatūru, gan kļūstot par LR Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) partneri apmācībā.  Latvijas Fakti nesen pēc Microsoft Latvia pasūtījuma pabeidza vērienīgu pētījumu Informācijas komunikāciju tehnoloģiju attīstība izglītībā. Tā mērķis bija ne vien izpētīt dažādos IKT izglītības kvalitātes aspektus un faktisko stāvokli skolās un augstskolās, bet arī pievērst īpašu uzmanību trauksmes signāliem un pašu skolotāju bažām, vai viņu izglītība atbilst mūsdienu prasībām.

 

Pētījuma objekti

Pētījumā aplūkoti trīs galvenie priekšnosacījumi IKT attīstībai izglītībā: tehnoloģiju pieejamība, iemaņas to lietošanā un digitālais mācību saturs. Pētījumā pirmo reizi pievērsta uzmanība ar tehniskajām problēmām un mācību saturu saistītiem šķēršļiem, kas apgrūtina IKT integrāciju arī citos mācību priekšmetos, ne tikai informātikā. Īpaši interesanti ir salīdzināt samērā atšķirīgos nozares ekspertu, informātikas un citu priekšmetu skolotāju, topošo pedagogu, skolēnu un vecāku viedokļus. Visaktīvāk datoru izmanto topošie pedagogi (73,3% - gan mājās, gan augstskolā) un apmēram trešdaļa aptaujāto skolotāju un skolēnu. Datoru mācību sagatavošanas procesā katru dienu vai vairākas reizes nedēļā izmanto vairāk nekā puse aptaujāto (58,3% skolēnu, līdz 72,1% skolotāju, 71,2% topošo pedagogu).

Kvalitatīvajā pētījumā aptaujātas personas, kuras tieši saistītas ar IKT ieviešanu vai izmantošanu izglītības sistēmā – valsts un reģionālās pārvaldes pārstāvji, augstskolu un četru rajona centru skolu administrācija un mācībspēki. Kvantitatīvajā  pētījumā tika aptaujāti 153 datorskolotāji, 450 citu priekšmetu skolotāji, 2169 skolēni, 101 students – topošie pedagogi, kā arī 249 respondenti no mājsaimniecībām, kurās ir skolas vecuma bērni.

 

 

Kāda ir realitāte?

Pētījuma ietvaros apkopotie dati liecina, ka vidēji Latvijā 2004./2005. mācību gadā uz katriem 13,94 skolēniem ir viens dators (ja pieņem, ka viņi pretendē uz datoru vienlaikus). Vislabāk ar datortehniku ir nodrošināti skolēni Vidzemē (10 skolēni/1 dators), laukos un mazpilsētās, kā arī pamatskolās, bet vissliktāk – Rīgas (20 skolēni/1 dators), rajona centru un lielo vidusskolu audzēkņi. Īstenībā šajā statistikā nav nekā dīvaina, jo skolēnu lielās pilsētās ir krietni vairāk nekā laukos. Tiesa, 2003./04. gadā Latvijas skolās vidēji bija 16,3 skolēni uz datoru, tomēr skolēnu kļuvis mazāk, tāpēc šķietamais uzlabojums ir gaužām niecīgs. Salīdzinājumam – vidējais skolēnu skaits uz datoru Eiropas Savienībā 2003. gadā bija astoņi, bet Dānijā vismazāk – trīs.

 Kā skaidro Microsoft Latvia akadēmisko programmu attīstības vadītāja Baltijas valstīs Līna Ābola, šī statistikas rādītāja bāze var būt visai dažāda: var skaitīt visus vispārizglītojošo skolu skolēnus vai tikai tos, kuriem pēc obligātajiem standartiem jāapgūst informātika; var skaitīt visus datorus, kas 10 gadu laikā iegādāti vai tikai tos, kurus var izmantot. Šajā Microsoft Latvia pētījumā saskaitīti visi datori, kas ir skolās, un visi skolēni, arī tie, kas nestrādā ar datoru. Ja skaitītu pēc rādītājiem, kas atbilst mūsdienīgiem standartiem, tad šis skaitlis būtu vēl bēdīgāks. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem pērn 990 Latvijas skolās pavisam bija 20774 datori (vidēji ~21 dators skolā), kas ir par 1578 datoriem vairāk nekā 2003. gadā.

Protams, datoru skaits skolā, to tehniskais stāvoklis, pieslēgums internetam un iespēja atjaunot programmatūru ir ļoti svarīgi mūsdienīgas izglītības argumenti, bet nereti daudz kas atkarīgs arī no skolas vadības un informātikas skolotāja ieinteresētības. Pēc IZM datiem pērn Latvijas skolās bija 938 informātikas skolotāji (2003. gadā - 1145), t.sk. 762 ar augstāko pedagoģisko izglītību, bet 176 - ar citu izglītību. 167 skolotājiem darba stāžs ir mazāks nekā 5 gadi, 157 – no 5 līdz 10 gadiem, bet 614 – 10 un vairāk gadu. Tas, ka informātikas skolotāju kļuvis mazāk, droši vien nenozīmē, ka kāda skola būtu palikusi bez datorzinībām, jo ir tādi skolotāji, kas spiesti pasniegt šo priekšmetu vairākās skolās. Dažviet informātiku pasniedz arī citu priekšmetu skolotāji, bet diez vai tā ir pozitīva tendence. Nereti tūdaļ pēc stundas datorklase tiek aizslēgta, un pie datoriem neviens netiek, lai gan skolēni labprāt strādātu pie tiem vairāk nekā pieprasa mācību programma. Turpretī citās skolās ir īpaši datorklases laboranti, kas ļauj skolēniem darboties arī starpbrīžos un ārpus stundām. Viņi uzrauga tehniku, palīdz ar padomu un raugās, lai datori tiktu izmantoti lietderīgi un mērķtiecīgi. Nereti notiek pierakstīšanās rindā darbam pie datora, lai varētu sagatavot dažādus projektus vai prezentācijas. Protams, skolas datorus izmanto arī citu priekšmetu skolotāji. Zīmīgi, ka skolēni datorus, internetu un Microsoft PowerPoint prezentācijas izmanto daudz aktīvāk, nekā skolotāji viņiem liek to darīt.

 

Ārpus informātikas stundas rāmjiem

Tā kā datorklases ir tik noslogotas, ka tik tikko pietiek datoru informātikas stundām, tad parasti nav iespējams izmantot datorus un augstās tehnoloģijas arī citiem mācību priekšmetiem. Tāda ir vispārējā situācija, un tāds uzskats sabiedrībā parasti dominē, bet diemžēl reizēm amatpersonas to izmanto kā no galvas iemācītu skaitāmpantiņu, nemaz necenšoties darīt citādi. Tāpēc jo lielāks prieks, ka ir arī patīkami izņēmumi, kuri galvenokārt realizējas, pateicoties informātikas skolotāju, skolas vadības un (ideālā gadījumā) arī pašvaldības iniciatīvai, labajai gribai un entuziasmam, nevis investīcijām. Piemēram, Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas informātikas skolotājs Aldis Lazda māca sākumskolas bērniem zīmēt uz datora ar Paint programmas palīdzību, un tur jau visi zina, ko nozīmē abstraktā māksla.

 Izmantojot datoru, var labāk iemācīties arī fiziku, matemātiku, bioloģiju, ģeogrāfiju. Dažās skolās datorprogrammas un digitālās kartes veiksmīgi izmanto ģeogrāfijas stundās, vēsturē var veidot t.s. hronoloģisko lineālu, saliekot vēstures notikumus pareizā secībā utt. Ir pieejamas arī elektroniskās enciklopēdijas, kuras var apgūt interaktīvi un pats mācību process ir daudz atraktīvāks. Nemaz jau nerunājot par mājaslapu un prezentāciju veidošanu, t. sk. arī populārajā projektā Zelta skudra!

 

Vai esmu progresīvs skolotājs?

Lai gan 2004./2005. mācību gadā informātikas skolotāju bija mazāk nekā pirms gada, Līna Ābola gan domā, ka diez vai kāda skola būtu palikusi bez informātikas skolotāja. No otras puses, daudzviet varētu būt problēmas ar kvalifikāciju. Dzirdēts, ka pat topošie informātikas skolotāji, kas beidz mācības augstskolā, neprotot gluži elementāras lietas.  Tāpēc arī skolotāji bieži vien jūtas  neveikli, jo skolēni nereti zina vairāk par viņiem. Apmēram ceturtdaļa (24,7%) pētījumā aptaujāto skolotāju atzinuši, ka vispār nelieto tehnoloģijas, jo nevēlas zaudēt zinību sacensībās ar skolēniem.

Informātika ir viens no mācību priekšmetiem, kur informācija noveco visātrāk, tā kā arī informātikas skolotājiem, kuri nevēlas neziņā apmulst pārāk gudru skolēnu priekšā, būtu ik gadus jāpapildina zināšanas kursos vai vismaz pašmācības ceļā. Kā liecina Microsoft Latvia pētījums, gandrīz puse vai 49,7% no visiem datorskolotājiem tiešām ir mācījušies IKT kursos pēdējā pusgadā (daļa no tiem ir atzīmējusi Front Page programmatūras apguves kursus, kurus Microsoft kopā ar Baltijas Datoru akadēmiju bez maksas piedāvā informātikas skolotājiem pirms skolēnu mājaslapu konkursa Zelta skudra). Reģionālajā datorcentrā izvēlētos IKT kursus apmeklējuši gan datorskolotāji (69,7%), gan arī citu priekšmetu skolotāji (56,2%). Analizējot iegūtos datus par apmeklēto IKT kursu finansējuma avotiem, jāsecina, ka datorskolotāji vairāk apmeklējuši IZM vai LIIS finansētos kursus (37,5%), bet citu priekšmetu skolotājiem bijusi lielāka iespēja apgūt papildus IKT zināšanas pašvaldības vai skolas finansētajos kursos (attiecīgi 30,7% un 25,0%). Turklāt lielākā daļa skolotāju  apmeklē kursus, kas nav garāki par četrām stundām, tātad runa ir tikai par minimālo apmācību.

 

Microsoft Latvia ieguldījums

Līna Ābola: - Viens no secinājumiem ir, ka aptuveni puse skolotāju ir apmācīti datortehnoloģijās, bet viņiem trūkst sapratnes par metodiku, par to, kā novatoriski izmantot IKT citos mācību priekšmetos. Microsoft Latvia, attīstot sadarbību ar IZM programmā Partneri apmācībā, kas turpināsies vēl trīs gadus, izskata iespēju sagatavot šo ļoti nepieciešamo metodiku un padomus, lai skolotājiem nebūtu jātērē laiks un enerģija, mēģinot izdomāt, ko, kā un kāpēc viņu mācību priekšmetos varētu datorizēt. Tā kā Microsoft jau divus gadus realizē Partners in Learning programmu vairāk nekā 90 valstīs visā pasaulē, daudzus piemērus varēsim aizgūt no citu valstu pieredzes, protams, pielāgojot metodiku Latvijas apstākļiem.

Otrs Microsoft Latvia piedāvājums ir labāka piekļuve tehnoloģijām. Piedāvājam Izglītības un zinātnes ministrijai Latvijas izglītības iestāžu vajadzībām nomāt programmatūru ar 98% atlaidi (!) par gluži simbolisku cenu –, lai varētu izdot un saskaitīt licences.

Septembrī sadarbībā ar Junior Achievement Latvija tiek izdots īpašs rīku un resursu materiāls Ceļvedis racējiem, kas paredzēta skolēnu mācību firmām, lai atvieglotu viņiem grāmatvedības un lietvedības procesus. Domāju, ka šāda veida produkti, kad metodiski, lietišķas datorspēles veidā, iespējams iziet cauri visam mācību firmas dzīves ciklam, radīs jaunus impulsus arī skolotājiem – kā saistoši un mērķtiecīgi izmantot IKT iespējas apmācībā.

Viena no Microsoft Latvia investīcijām ir arī skolotāju portāls www.skolotajs.lv, kur skolotāji labprāt apmainās ar elektroniskajiem materiāliem un pieredzi. Tur nereti paspīd interesantas ideju odziņas un var redzēt, ka tehnoloģijas tiešām tiek izmantotas mācību procesā.

Skolotāju portālā pedagogiem ir pieejama apmācība, kur iespējams daudz ko apgūt pašmācības ceļā. Protams, ne visiem piemērots šāds tālmācības veids un perspektīvā piedāvāsim arī klātienes kursus. Tomēr pats svarīgākais, ka process ir sācies, tas vairs nav apturams, un arī brīvprātīgo racēju netrūkst.

Gunta KĻAVIŅA