e-HANZA oktobrī pulcēsies Rīgas Rātsnamā

 

Interesanti, ka līdzās tirdzniecības Hanzai, kuras locekles ir Eiropas (arī Latvijas) pilsētas, 2003. gadā radusies e-Hanza, precīzāk ES struktūrfondu programmas Interreg apakšprogramma Hansa Passage, kurā sadarbojas 14 reģionu pašvaldības. Latvija tajā pārstāvēta ar Rīgas un Kurzemes reģionu, kā arī ar Rīgas pilsētu. Un tā 27.-28.oktobrī Rātsnamā nepulcēsies tirgotāji ar mērāmajām uncēm kā senatnē, bet gan IKT speciālisti ar ES kritēriju colštokiem. Par gaidāmā saieta norisi un mērķiem pastāstīja Rīgas domes ITC projektu izstrādes nodaļas vadītāja Ilze PRŪSE.

 

Konference e-pārvalde Hansa Passage reģionā 27.–28.oktobrī notiks ES struktūrfondu programmas Interreg ietvaros ar tās vadības līdzdalību un finansējumu. Tā būs darba sanāksme, kas pulcēs apmēram 100 (kopā ar viesiem) projekta dalībnieku, kas strādā  programmas atzarā Jaunās pašvaldību pārvaldes formas (ieskaitot e-pārvaldi). Šo projektu vada Brēmenes speciālisti, kam ir liela pieredze e-pārvaldes risinājumu izstrādē Vācijā.

Rīgai nozīmīgi, ka trīs gadu laikā, kopš Rīga attīsta e-pārvaldes projektu, ir uzkrāta pieredze, kas interesē citas Eiropas pašvaldības (Rīgas e-projekti guvuši atzinību jau vairākās starptautiskās konferencēs). Darbnīcu un diskusiju vadītāji būs galvenokārt vācu un angļu speciālisti.

Konferencē būs pārstāvētas: Vācijas zemes - Brēmene un Lejassaksija; Holande – Frīslande; Lielbritānija - Šefildas, Jorkšīras un Hamberas reģions; Latvija - Rīgas un Kuldīgas reģions un Rīga.

Viesu statusā plānots uzaicināt Tallinas un Viļņas pašvaldību pārstāvjus, kā arī amatpersonas, kas atbild par labākās prakses apkopojumu e-pārvaldes jomā Eiropas Savienībā (Best practice Famework).

Darbs notiks trijās darbnīcās.

 

·         e-pakalpojumi un šo projektu veiksmes un neveikmes nosacījumu analīze

Šis problēmu loks ir Lejassaksijas un Rīgas speciālistu pārziņā. Pašreiz tiek izstrādāts pētījums par e-Hanzas reģionu pieredzi e-pārvaldes risinājumu ieviešanā. Lielā mērā tā būs reģionu un pilsētu pašvaldību pieredzes apmaiņa e-pārvaldes risinājumu ieviešanā. Vērtīga būs domu apmaiņa par e-pakalpojumu būtību, jo traktējumi ir dažādi (to pieļauj ES dotās vadlīnijas).

Rīgas speciālisti uzskata, ka viena no apspriežamām problēmām ir e-pakalpojumu ieviešanas efektivitātes mērīšana. Nesen Latvija saņēmusi ES kritiku, ka e-pārvalde ir neapmierinoša (ES veic regulārus mērījumus, lai noteiktu e-pārvaldes līmeni dalībvalstīs, salīdzināšanai izmantojot 25 valsts un pašvaldību pakalpojumus). Vērtēšanas kritērijs – pieeja e-pakalpojumiem internetā. Rīdzinieki uzskata, ka tā ir formāla pieeja, jo ir būtiski, lai visam pakalpojumu sniegšanas procesam  būtu elektroniskais nodrošinājums (tā saucamais back office, kad darbiniekam iedzīvotāja pieprasītā dokumenta sagatavošanai visi dati un saskaņojumi ir pieejami e-tīklā bez apmeklētāja iesaistīšanas). Ja, ieviešot e-pakalpojumus, pašvaldībā izdodas samazināt iedzīvotāju vizīšu skaitu dažādās iestādēs, tad e-pakalpojuma efektivitāte ir acīmredzama. Jautājums, vai rezultātu iedzīvotājs saņem internetā vai ierodoties personīgi, nedrīkstētu būt būtisks e-pārvaldes risinājumu efektivitātes novērtēšanas kritērijs.

 

·         e-pakalpojumu ieviešanas un rezultātu izplatīšanas modeļi

Tā ir aksioma, ka e-pakalpojuma izstrāde ir tikai daļa darba. Lai pakalpojums sasniegtu lietotāju, nepieciešams izskaidrošanas darbs, ieviešanas modeļi un arī zināšanas, cik liela loma ierādāma reklāmai. Atbildīgie – Šefildas IKT speciālisti. Analīzes objektu skaitā būs arī Lielbritānijas elektroniskais informācijas tīkls UK Online un Šefildas risinājumi e-pakalpojumu jomā, to skaitā e-kiosku ieviešana.

 

·         IS infrastruktūras un drošības jautājumi

Šis problēmu loks ietver ietotāja autentiskuma pārbaudi, paroļu lietojumu, elektronisko parakstu; to lietojuma priekšrocības un trūkumus konkrētos risinājumos. Atbildīgā par darbnīcu ir Brēmenes pašvaldības konsultāciju kompānija Bremen Online Services.

Atsevišķs un šaurāks jautājumu loks ir e-pārvalde reģionālā līmenī, kas tiks aplūkota kopā ar nepieciešamā atbalsta un veicināšanas jautājumiem. Salīdzinot valstis, redzama atšķirība starp valsts un pašvaldību funkcijām un pilnvarām. Iegūtā informācija pašvaldību darbiniekiem palīdzēs saprast, kā konkrētos e-pakalpojumu jautājumos veidot reģionālo sadarbību – vai jāorientējas uz pašvaldības vai valsts līmeni.

Partneru atrašana ES projektos ir samērā sarežģīta, tādēļ tiek gādāts, lai konferencē uz iegūtās pieredzes bāzes attīstītos jauni dalībnieku un viesu kontakti un jauni projekti.

Dot savu ieguldījumu reālo vajadzību apzināšanā 14 reģionos un stimulēt šīm vajadzībām atbilstošu projektu un programmu radīšanu nākotnē – to varētu uzskatīt par konferences virsuzdevumu. Tādēļ svarīgi, ka arī Interreg programmas vadībai būs iespēja iepazīt valstu problēmas un vajadzības e-pārvaldes jautājumos, jo visa pozitīvā pieredze būs sakopota vienotā pētījumā. Neapšaubāmi, ka nākotnē šī informācija ietekmēs Interreg projektus un, iespējams, arī e-pārvaldes attīstību Eiropā kopumā.

Detalizētāku informāciju par e-Hanzas projektu un programmu var atrast programmas mājaslapā www.hanse-passage.net.

Laura KALINKA