Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Mobilais tirgus kūsā, kaislības mutuļo, konkurenti nesnauž

   

Mobilie sakari un konkurence Latvijâ

 

Mobilo sakaru nozares ekspertu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, žurnālistu un, protams, arī visu Latvijas tālruņa lietotāju skatieni jau pusgadu pievērsti trešajam UMTS/GSM licences īpašniekam - Dānijas un Lietuvas uzņēmumam Bite Group. Ne tikai tāpēc, ka tādi jaunumi nozarē negadās bieži, bet arī tāpēc, ka Bite nesteidzas atklāt kārtis, paverot tikai nelielas spraudziņas veiksmīgi savērptajā komercnoslēpumu plīvurā. Konkurenti nesnauž, kaislības mutuļo, tirgus kūsā, bet klienti priecājas un berzē rokas: nu tik viss būšot bez maksas... Lai nevairotu baumas un atsietu patiesības maisa galu, SP aicināja uz apaļā galda diskusiju nozares ekspertus: LMT prezidentu Juri BINDI, Bite Group izpilddirektoru Jesperu Teilu ERIKSENU (Jesper Theill Eriksen), Telekom Baltija izpilddirektoru Mārtiņu KLĒVERU, Tele2 direktora vietas izpildītāju Petru KIRDEIKU (Petras KIRDEIKA) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora p.i. Andreju DOMBROVSKI.

 

 - Lai gan Latvijas operatori nereti izteikušies, ka trešā UMTS/GSM licence mūsu valstī nebūtu jāizsola, jo tirgus te pārāk mazs, pretendentiem tā acīmredzot ne vien šķitusi pievilcīga, bet arī prāvās summas vērta.

J. Binde: - Neesmu teicis, ka Latvijas tirgū nav vietas trešajam UMTS operatoram. Tomēr tirgus ir sasniedzis pietiekami augstu piesātinājumu, un trešajam operatoram būs relatīvi grūti iekarot savu tirgus daļu. Bet tā vairs nav mūsu problēma.

A. Dombrovskis: - Citu valstu, kurās ir nedaudz vairāk mobilā tirgus dalībnieku, pieredze liecina, ka tirgū joprojām ir vieta trešajam un, iespējams, ar laiku arī ceturtajam UMTS/GSM mobilajam operatoram. Galvenais šajā situācijā ir konkurences veicināšana un tās iespaids uz pakalpojumu lietotāju gūtajiem labumiem. Šobrīd vairāk nekā desmit komersantu reģistrējuši atļaujas mobilo balss pakalpojumu sniegšanai, tā kā paredzu, ka tuvākā vai tālākā nākotnē tirgū var ienākt vēl kāds jauns mobilo pakalpojumu sniedzējs.

- Pēc Bite Group izplatītajiem datiem Latvija atrodas priekšpēdējā vietā mobilo tālruņu blīvuma ziņā (t. i., mobilo lietotāju skaits uz 100 iedzīvotājiem). Tas liek domāt, ka šobrīd Latvija mobilajos sakaros ir tāda kā atpalikusi valsts. Vai tiešām tā ir?

A. Dombrovskis: - Informāciju, kas kalpo par pamatu šādiem datiem Eiropas Komisijai, vismaz reizi gadā sniedz visu ES valstu regulatori. Šie Bite Group izplatītie dati acīmredzot ir no t.s. 10. ieviešanas ziņojuma, kur Latvija ar 59 lietotājiem uz 100 iedzīvotājiem pērn patiešām bija otrā no beigām. Tomēr tajā pašā ziņojumā ir arī dati par mobilo lietotāju pieaugumu attiecīgajā laika periodā (2004. gadā), kur Latvija ir otrā labākā ES dalībvalsts. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos lietotāju blīvums jau palielinājies vēl par 14 procentiem. Pat nesaglabājoties tik straujiem attīstības tempiem, Latvija jau tuvākajā laikā sasniegs ES vidējo rādītāju, kas ir 80-85 procenti. Turklāt šis rādītājs tiek nedaudz mākslīgi palielināts, piemēram, uz Luksemburgas datu rēķina, kur ir 122 lietotāji uz 100 iedzīvotājiem. Tas izskaidrojams gan ar daudzajām ES institūcijām šajā valstī, gan ar priekšapmaksas karšu lietošanas īpatnībām, gan arī ar uzskaites metodiku. No otras puses, ja raugāmies uz Bite Latvija kā jaunienācēju tirgū, tad šāds salīdzinoši zems lietotāju blīvums un pietiekami aktīva tirgus situācija nāk tam par labu, jo Latvijā saglabājusies samērā liela potenciālo lietotāju bāze, ko Bite varētu piesaistīt.

J. Eriksens: - Jebkuram tirgum konkurence nāk tikai par labu, bet īsti tā sākas tikai tad, ja ir vismaz trīs spēlētāji. Priecājos, ka paredzamā konkurences saasināšanās jau tagad pozitīvi iespaido Latvijas mobilo tirgu. Pašreizējie tirgus dalībnieki sāk aktīvāk rosīties, piedāvājot klientiem lētākas cenas un jaunus pakalpojumus jau tagad, kad Bite Latvija tikai gatavojas ienākšanai. Iespējams, ka šie paši iemesli iespaidojuši arī klientu pieaugumu, kas Latvijas tirgū vērojams pēdējos mēnešos.

J. Binde: - Jautājums par konkurenci nav tik vienkāršs. Divi, trīs vai vairāk dalībnieki vēl nenozīmē reālu konkurenci, jo, kā zināms, Latvijas tirgū darbojas krietni vairāk nekā trīs degvielas tirgotāji, bet diemžēl pēdējā gada laikā degvielas cenu kritums Latvijā nav manāms. Telekomunikācijas ir vienīgā Latvijas tautsaimniecības nozare, kas pērn samazinājusi tarifus vismaz par četriem procentiem, lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka inflācijas rezultātā kopējais cenu līmenis valstī pieaudzis par sešiem procentiem. Turklāt arī telekomunikāciju operatori izmanto gan gāzi, gan elektrību, gan degvielu.

- LMT bija pirmais Latvijas mobilais operators, un gluži vēsturiski izveidojās situācija, ka arī pēc priekšapmaksas karšu parādīšanās tam bija vairāk abonentu nekā karšu lietotāju. Savukārt Tele2 allaž licis lielāku akcentu uz priekšapmaksas kartēm un jauniešu auditorijas piesaisti, uz t. s. lēto galu. To pašu dara arī virtuālais operators ZetCom, kura Amigo kartei nesen pievienojusies pavisam lētā Hallo. Tātad varētu teikt, ka katrs operators atradis savu nišu. Kāda varētu būt Bites vieta?

J. Binde: - Tirgus nav sastindzis un nekustīgs. Tas ir ļoti dinamisks, un pakalpojumu piedāvājumu nosaka virkne makroekonomisko, politisko un sociālo faktoru. Tāpēc tā vai cita patērētāju segmenta akcentēšana kādā laika posmā nenozīmē, ka tā būs arī turpmāk. Šobrīd Latvijā jau ir pietiekami augsts mobilā tirgus piesātinājums - 73 procenti. Tātad jau 3/4 potenciālo lietotāju izmanto mobilos sakarus, un tagad, kad Latvija iestājusies ES un mainījies tās ģeopolitiskais statuss, arī mobilā  tirgus segmenti mainās, pārvietojas no vienas pozīcijas uz citu. Ar to arī izskaidrojams pēdējā gada straujais lietotāju pieaugums.

- Mobilo lietotāju blīvums Latvijā turpina palielināties. Tomēr, šķiet, tuvojas brīdis, kad jaunus klientus piesaistīt būs aizvien grūtāk. Vai pieauguma tempi nepalēninās?

J. Binde: - Tirgus joprojām ir aktīvs, un klientu pieaugums ir tāds pats kā iepriekšējos gados. LMT datus par saviem klientiem regulāri publicē mājaslapā, un tas nav nekāds noslēpums.

M. Klēvers: - Varu piekrist Bindes kungam. Pirms nepilna gada Triatel sāka klientiem Latvijā piedāvāt līdz šim nepieejamus sakaru pakalpojumus, kas tapuši, izmantojot jaunākās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģiju – CDMA. Šajā laikā ir pieaugusi klientu interese par mūsu sakaru priekšrocībām.

- Triatel mobilajam piedāvājumam ir īpaša vieta, jo jūs piedāvājat klientiem atšķirīgu tehnoloģisko risinājumu, turklāt tie galvenokārt ir biznesa klienti. Toties jūs, šķiet, nepiedāvājat mobilo sarunu priekšapmaksas kartes.

M. Klēvers: -  Tuvākajā laikā neplānojam ieviest priekšapmaksas kartes. Triatel unikālā piedāvājuma pamatā ir fakts, ka esam vienīgais operators valstī, kas piedāvā klientiem pilnu telekomunikāciju pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, kā arī ātrgaitas datu pārraidi.

A. Dombrovskis: - Ņemot vērā pašreizējo situāciju, manuprāt, Bite Latvija potenciālie lietotāji priekšapmaksas pakalpojumu segmentā šobrīd varētu būt privātpersonas ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem, kā arī biznesa klienti. Tas nozīmē, ka vismaz līdz noteiktai biznesa klientu bāzes piesaistīšanai jaunā operatora vidējie ieņēmumi uz vienu lietotāju varētu būt mazāki nekā pašreizējiem tirgus dalībniekiem.

J. Eriksens: - Vispirms, protams, mēģināsim nodrošināt, lai tie cilvēki, kas šobrīd Latvijā nelieto mobilo tālruni, nākotnē to tomēr varētu atļauties. Domāju, ka diezgan liela daļa mūsu potenciālo klientu varētu pārnākt pie mums arī no citiem operatoriem, jo piedāvāsim viņiem labāku servisu, arī labāku kvalitātes un cenas attiecību (labāka kvalitāte, zemāka cena).

- Latvijas sabiedrība parasti cenšas pieturēties pie tradīcijām, īpaši, ja tās ir pārbaudītas un pieņemamas. Kāds pamats ir Bites pārliecībai, ka jūsu piedāvājums būs tik vilinošs, ka klienti masveidā pametīs iepriekšējos operatorus un pārnāks pie jums?

J. Eriksens: - Salīdzinājumam varu teikt, ka, piemēram, Šveicē ir viens no konservatīvākajiem Eiropas tirgiem, tur cilvēki ir pietiekami bagāti, lai neskraidītu apkārt, meklēdami zemākas pakalpojumu cenas pie citiem operatoriem. Tomēr TDC uzņēmums Šveicē, kura nosaukums ir Sunrise, trijos gados ir sasniedzis otro vietu šīs valsts mobilajā tirgū, kur darbojas trīs operatori, un pirmā pusgada beigās mobilo tālruņu blīvums Šveicē sasniedzis 90 procentus. Tā kā mums jau ir pieredze tādās valstīs, kur cilvēki ir vēl konservatīvāki un turīgāki nekā Latvijā.

- Daudzās Eiropas valstīs ir līdzīgi mobilo pakalpojumu tarifi un pat kvalitāte, atšķiras vienīgi pakalpojumu daudzveidība. Tas gan nenozīmē, ka klienti nevarētu saglabāt saites ar diviem operatoriem, piemēram, izmantojot, piemēram, Tele2 priekšapmaksas karti un Bites abonenta priekšrocības. Aktīvāka klientu migrācija varētu sākties no 1. decembra, kad Latvijā paredzēts ieviest numura saglabāšanas pakalpojumu.

J. Binde: - Tas ir galvenais izskaidrojums, kāpēc daudzās Eiropas valstīs mobilo lietotāju blīvums pārsniedz 100 procentus. Tas nozīmē, ka lietotājam ir divas vai pat vairākas SIM kartes, no kurām vienu lieto darba vajadzībām, otru - privātajām, trešo - bērniem vai vecmāmiņai. Bet, ja papētām, cik no katra tālruņa runā, tas diez vai ir daudz vairāk nekā iepriekš no viena numura, jo diennakti taču nevar izstiept garāku un visam savs laiks. Tā kā šie skaitļi bieži vien ir mākslīgi veidojušies un pilnībā neraksturo nedz attiecīgo tirgus vidi, nedz arī to, cik progresīva ir šī valsts. Runājot par tīkla kvalitāti un pakalpojumiem, droši varu teikt, ka LMT tie ir vieni no modernākajiem Eiropā. Biežāk ceļojot pa ārzemēm, var skaidri redzēt, ka daudzās citās valstīs tīkla kvalitāte, maigi sakot, ir diezgan bēdīga. Tāda tā ir arī Īrijā, kuru bieži uzskata par paraugu.

- Kā īsti notiks numura saglabāšanas procedūra, cik liela ir lietotāju interese par operatora maiņu citās valstīs, kur šo pakalpojumu jau izmanto?

A. Dombrovskis: - Lietotāja galvenā priekšrocība ir pāriet pie cita operatora, nemainot numuru. Kā pieredze rāda, par to iekasē noteiktu maksu, bet iekasēšanas scenāriji mēdz būt dažādi. Reizēm par to maksā lietotājs, kas vēlas mainīt operatoru, ir gadījumi, kad operatori savstarpēji vienojas segt maksu, bet iespējama arī situācija, ka šīs izmaksas pilnībā sedz saņēmējtīkla operators vai arī tās pēc tam tiek atmaksātas lietotājam. Kāds scenārijs būs Latvijā, vēl nav zināms. Tas atkarīgs no tirgus situācijas un operatoriem. No regulatora viedokļa ir svarīgi, ka cenai par šo pakalpojumu jābūt balstītai izmaksām tā, lai lietotājs nepārmaksātu un netiktu kavēta konkurence.

- Tā būs viena no Bites iespējām iegūt jaunus klientus, arī daži citi operatori ir priecīgi par šo izdevību. Tomēr ir dzirdēti arī viedokļi, ka investīcijas, kuras nepieciešamas, lai tehniski sagatavotos numuru saglabāšanai, varētu būt drauds operatoru biznesam. Īpaši tas attiecas uz nelielu tīkla operatoriem.

A. Dombrovskis: - Ja konkurenci uzskata par draudu biznesam, tad tas tā ir. No regulatora viedokļa konkurences veicināšana un nostiprināšana, protams, ir apsveicama. Protams, asas konkurences apstākļos būs komersanti, kuri šo cīņu neizturēs. Pieļauju, ka arī Latvijas tirgus nebūs izņēmums.

J. Eriksens: - Pieredze, kāda TDC ir citās valstīs, ieviešot numura saglabāšanu, rāda, ka, rodoties šādai iespējai, aptuveni 10-20 procenti citu operatoru klientu vēlas pārnākt pie mums. Protams, viņi var pārnākt, arī nesaglabājot iepriekšējo numuru (tas klientiem ne vienmēr ir svarīgi), kas faktiski ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai ne uz mirkli nepārtrūktu biznesa kontakti.

- Par vienu no draudiem konkurētspējai Bite Latvija uztver to, ka viņu rīcībā ir tikai 100 000 numuru. Šai sakarā ir bijušas sarunas arī ar satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš devis rīkojumu piešķirt vairāk septiņciparu numuru, tiklīdz Lattelekom tos atbrīvos. No otras puses, Bite Latvija tikai nesen sāka būvēt savu tīklu, 2. augustā veica pirmo testa zvanu no Rīgas uz Daugavpili un diez vai līdz gada beigām uzņēmuma klientu skaits būs lielāks par šiem 100 000.

J. Eriksens: - Redzat, visi jau zina, cik numuru mums piešķirts! Arī konkurenti zina un var izdarīt secinājumus par mūsu biznesa plāniem. Bet tā taču ir konfidenciāla biznesa informācija! Latvijā ir tāda īpatnība, ka numuri ir ierobežots resurss. Es spēju saprast, ka nafta, tīrs gaiss vai tīrs ūdens var būt ierobežots resurss, bet numerācija! Manuprāt, visiem Latvijas operatoriem jāsaņem tik numuru, cik tie vēlas. Tomēr esam gandarīti, ka premjerministrs un satiksmes ministrs demonstrē rīcību, kas atbalsta konkurenci.

A. Dombrovskis: - Es pilnīgi piekrītu tam, ka numerācijas resursi pēc būtības nav ierobežoti. Šobrīd iespējami vairāki risinājumi, starp kuriem reālākie ir pašreizējo fiksēto līniju atbrīvošana vai numerācijas plāna paplašināšana. Regulators allaž ir iestājies par numerācijas plāna paplašināšanu, kur ar astoņzīmju numerāciju šī resursu trūkuma problēma būtu atrisināta un varbūt pat nebūtu radusies.

- Lai ieviestu astoņciparu numerāciju, vajadzīgs vēl ilgāks laiks (vismaz divi gadi) nekā septiņciparu numuru atbrīvošanai. Lai gan regulators jau sen cēla trauksmi par numuru trūkumu, iepriekš ministrija šim jautājumam nepievērsa pietiekami nopietnu uzmanību.

J. Eriksens: - Arī septiņciparu numerācijas resursu būtu vairāk, bet tie ir izdalīti pat tādiem uzņēmumiem, kuri nesniedz un arī negatavojas sniegt klientiem balss pakalpojumus. Piemēram, Latvenergo piešķirts vairāk nekā 300 000 numuru - pat vairāk nekā Bite Latvija, kura gatavojas ieguldīt lielas investīcijas.

A. Dombrovskis: - Es gribētu precizēt, ka numerācijas resursi abiem uzņēmumiem nenāk no viena katla: mobilajiem operatoriem paredzēta neģeogrāfiskā, bet Eriksena kunga minētajā gadījumā ar fiksēto sakaru operatoru Latvenergo - ģeogrāfiskā numerācija. Regulators strādā atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem, un mēs nevaram piešķirt ģeogrāfisko numerāciju tur, kur nepieciešama un pieprasīta neģeogrāfiskā. Šajā gadījumā, kad konkrētie numuri tika piešķirti, bija pieteikušies vairāki tirgus dalībnieki, un numuri tika piešķirti proporcionāli prasītajam.

J. Eriksens: - Lēmuma pamatojumu un kritērijus patiešām ir grūti saprast, mums ir zināms tikai lēmums, un tā sekas ir atkārtota konkurences ierobežošana.

J. Binde: - Latvijā visi regulatora dokumenti ir publiski pieejami un ar tiem var iepazīties regulatora mājaslapā - tur ir arī normatīvo aktu bāze. Arī šajā gadījumā regulatoram ir ļoti precīza metodika, kas pamatojas gan uz pagātnes, gan uz nākotnes prognozēm. Nebija viegli izveidot šādu metodiku, bet tā darbojas, un nav iemesla apgalvot, ka Latvijā nebūtu kārtības numerācijas piešķiršanā.

J. Eriksens: - Es neteicu, ka nav kārtības, es teicu, ka lēmums, ko pieņēma par numerāciju, darbojas pret atbalstu konkurencei.

A. Dombrovskis: - Tieši šāds lēmums ir par konkurences atbalstu. Tirgū bez Bite Latvija, kas vēl nav sākusi sniegt pakalpojumus, ir arī vairāki citi komersanti, kuri jau aktīvi darbojas. Tieši lēmums piešķirt visus pieejamos numerācijas resursus Bite Latvija būtu konkurenci kavējošs. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka šāds lēmums pieņemts atbilstoši pašreizējai situācijai ar mērķi nekādi neierobežot konkurenci un vienlīdzīgi sadalot pieejamos resursus.

- Viens no konkurences un klientu piesaistes ceļiem varētu būt nacionālā viesabonēšana, ja vien tāda būtu iespējama. Ar šo tēmu saistītas vislielākās neskaidrības un arī domstarpības starp Bite Latvija un citiem mobilajiem operatoriem. Vai nacionālā viesabonēšana jeb, citiem vārdiem, resursu iznomāšana konkurentam šobrīd ir iespējama?

P. Kirdeika: Tele2 biznesa stratēģija ir koncentrēties uz mobilo sakaru pamatpakalpojumu piedāvāšanu, tāpēc arī biznesu un tīkla infrastruktūru Latvijā esam veidojuši, rēķinoties tikai ar sava biznesa mērķiem. Līdz ar to tīkla atvēršanas iespējas citam operatoram neesam iekļāvuši savos biznesa plānos.

J. Binde: - Nav īpaši loģiski dalīties resursos ar konkurentu. Katrs operators būvē savu tīklu, un tīkla resursi ir plānoti attiecīgam klientu skaita pieaugumam, attiecīgiem pakalpojumiem, kapacitātei, tehnoloģijai, pārklājumam. Daudziem pakalpojumiem, kuru pamatā ir datu pārraide, t. sk. arī GRPS un EDGE tehnoloģijas, kā arī UMTS, ir nepieciešama liela tīkla kapacitāte. Operators (LMT) novirza ieguldījumus tā, lai varētu maksimāli nodrošināt klientus ar kvalitatīviem pakalpojumiem, pēc kuriem ir liels pieprasījums. Prasīt, lai LMT veiktu papildu kapitālieguldījumus, lai apkalpotu kāda cita tīkla klientus, neatbilst biznesa loģikai.

- Prasīt diez vai būs īstais vārds, jo nav tāda regulējoša likuma.

A. Dombrovskis: - Vērsties pie citiem tirgus dalībniekiem ar sadarbības piedāvājumu ir normāla prakse. Tiesa, piedāvājuma apspriešana un izvērtēšana  ir iesaistīto komersantu ziņā. Runājot par regulējumu, - tāds ir gan. Pirms kāda laika saņēmām vēstuli no Bite Latvija, kur bija citēti dažādu valstu likumi, kas saistīti ar nacionālās viesabonēšanas ieviešanu. Tieši tādas pašas normas iekļautas arī Elektronisko sakaru likumā. Tomēr saskaņā ar tā pašreizējo redakciju nacionālo viesabonēšanu kā saistību var piemērot tikai gadījumā, ja, veicot tirgus analīzi, regulators noteiktā tirgus segmentā konstatētu efektīvas konkurences trūkumu. Tad kādam no šī tirgus dalībniekiem tiek piemērota saistība nodrošināt nacionālās viesabonēšanas pakalpojumu. Šāda tirgus analīze ir ārkārtīgi resursietilpīgs process, kas Latvijā varētu ilgt vēl vismaz gadu. Pirms tā veikta, izdarīt secinājumus būtu pāragri, lai arī varbūt kāds to ļoti vēlētos. Šobrīd sagatavota tiesiskā bāze, lai jau septembrī uzsāktu tirgus analīzei nepieciešamās informāciju vākšanu, kurā, protams, piedalīsies arī šeit pārstāvētie elektronisko sakaru komersanti.

Atgādināšu, ka Elektronisko sakaru likuma izstrādes gaitā, t. i. vēl pirms izsoles uzvarētāja noskaidrošanas, likuma pārejas noteikumos bija iekļauts punkts par nacionālās viesabonēšanas pakalpojuma nodrošināšanu. Likuma apspriešanas procesā tas kaut kur pazuda.

J. Eriksens: - Nacionālās viesabonēšanas komerciālo būtību varētu raksturot tā: operators var izmantot šīs iespējas, ja kāds cits, kura rīcībā ir tīkla infrastruktūra, tam šādu pakalpojumu piedāvā, pieņemot to kā labu biznesa ideju. Jāatzīst, ka pūlējos satikt Bindes kungu arī iepriekš, bet viņš atteica, tā kā šajā SP diskusijā personiski tiekamies pirmo reizi. Ceru, ka vēl tiksimies, jo mums ir priekšlikumi, kas, izmantojot nacionālo viesabonēšanu, varētu būt komerciāli izdevīgi gan Bite Latvija, gan LMT. Nākotnē mēs varētu piedāvāt LMT un citiem operatoriem savus nacionālās viesabonēšanas pakalpojumus, ļaujot viņiem nodrošināt lielāku trafiku vietās, kur nav tīkla pārklājuma.

Priecājos dzirdēt, ka Latvijas tirgus izpēte jau ir sākusies. Saprotu, ka plānots  daudz laika, lai oficiāli izpētītu, vai LMT un Tele2 ir operatori ar būtisku ietekmi tirgū. Tomēr, manuprāt, vesels pētījums par to, vai šie operatori dominē tirgū, šķiet lieka nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana. Skaidrs, ka viņi dominē tirgū!

M. Klēvers: - Tā kā mēs pēdējā laikā pievēršam lielu uzmanību tieši tīkla attīstībai, esam ieinteresēti sadarboties ar Bite Latvija un pārrunājam visdažādākās sadarbības iespējas.

- Kā šī sadarbība ir iespējama, ja jums ir CDMA tīkls?

M. Klēvers: - Runa ir par Triatel infrastruktūras izmantošanu, jo patlaban esam nodrošinājuši tīkla pārklājumu lielākajā daļā Latvijas teritorijas.

- Vai esat vienojušies par kādiem konkrētiem reģioniem?

M. Klēvers: - Par to šobrīd vēl pāragri runāt, bet skaidrs, ka uz sadarbību esam gatavi.

J. Eriksens: - Lietuvā mēs kopīgi izmantojam pamata infrastruktūru ar Tele2 un Omnitel. Nav vajadzības ieguldīt vairāk līdzekļu, lai katrs būvētu savu infrastruktūru, jo tas padarītu pakalpojumus lietotājiem dārgākus. 

- Varbūt no Latvijas konkurentu viedokļa tas izskatās citādāk?

J. Eriksens: - Ja viņi vēlas turēt augstas cenas un prasīt no klientiem lielāku maksu nekā nepieciešams, tad varbūt, bet nedomāju, ka tā vajag.

J. Binde: - Komentārs par augstām cenām ir vienkārši demagoģisks, jo bāzes stacijas ir uzbūvētas, un nevar apgalvot, ka ir nerentablas bāzes stacijas. Lielākajai daļai pasaules operatoru ir skaidrs, ka nerentablu bāzes staciju nav, jo pat tad, ja tā dod relatīvi nelielu izejošo trafiku, tajā var būt visai apjomīgs ienākošais trafiks, un bāzes stacijai ir jābūt tik un tā. Tātad var runāt tikai par tīkla rentabilitāti, nevis par kādas bāzes stacijas rentabilitāti.

J. Eriksens: - Skaidrs, ka dalīta bāzes staciju izmantošana ļauj samazināt izmaksas. Ja tīkls dod operatoram vairāk ieņēmumu, viņam ir iespēja pazemināt pakalpojumu cenas.

- Mēģināsim tomēr precīzi formulēt, kāpēc LMT šobrīd nav gatavs piedāvāt nacionālās viesabonēšanas pakalpojumu Bite Latvija? Vai tas ir tāpēc, ka jums pašiem šie resursi ir vajadzīgi un nav liekas kapacitātes?

J. Binde: - Jā, tā ir.

- Vai jūs saskatāt šādas sadarbības iespējas ar Biti nākotnē, piemēram, pēc gada, kad būs veikta tirgus analīze un LMT būs atzīts par operatoru ar būtisku ietekmi tirgū?

J. Binde: - Pēc gada arī skatīsimies. Dzīvē var notikt viss.

M. Klēvers: - Saskaņā ar licences nosacījumiem, Bite Latvija ap to laiku jau vajadzētu būt savam tīklam.

- Kamēr Latvijā laužam šķēpus par nacionālo viesabonēšanu, arī starptautiskajā viesabonēšanā jāievieš kārtība. Tās tarifi dažās valstīs esot nesamērīgi augsti. Turklāt bieži vien tūristi, kas iebraukuši no citas valsts, nemaz nezina, kura operatora pakalpojumus viņiem būtu izdevīgāk lietot. Vai Eiropas Komisija spēj šo situāciju regulēt?

J. Binde: - Parasti gan ir tā, ka šīs cenas daudz neatšķiras, un tās visas ir ļoti augstas. Ne velti Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu. Ar pārmērīgi augstām viesabonēšanas cenām izceļas Beļģijas operatori, īpaši Briselē.

A. Dombrovskis: - Nesen pēc Eiropas regulatoru un EK iniciatīvas notika padziļināts viesabonēšanas tirgus pētījums, lai izdarītu secinājumus par turpmāko rīcību un iespējamo cenu regulēšanu. Informācijas sabiedrības un mediju komisāre Vivjena Redinga nāca klajā ar iniciatīvu padarīt tēriņus par starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumiem caurspīdīgākus. Paredzēts, ka šajā projektā piedalīsies arī Latvija. Plānots EK mājaslapā vai tam paredzētā īpašā mājaslapā izveidot vienotu operatoru informācijas bāzi, kur katrs lietotājs varētu paskatīties, cik maksā viesabonēšana kādā valstī, tādējādi nodrošinot pietiekamu caurspīdīgumu un izmaksu kontroli, lietojot viesabonēšanas pakalpojumus ārzemēs.

J. Binde: - LMT mājaslapā jau šobrīd ir pieejams tāds saraksts (to operatoru tarifi, ar kuriem LMT ir viesabonēšanas līgums). Turklāt, aizbraucot uz citu valsti, LMT klients īsziņas veidā var saņemt šo informāciju arī mobilajā telefonā un izvēlēties pievilcīgāko operatoru.

J. Eriksens: - Man šajā jautājumā ir pavisam atšķirīgs viedoklis. Tas ir mītnes zemes operators, kas lemj, cik viņa abonentiem būs jāmaksā par viesabonēšanu  ārvalstu operatoru tīklos, nevis ārvalstu operatori, kuru tīklos abonents izmanto viesabonēšanu. Tādējādi, ja pēc LMT domām cenas ir pārāk augstas, viņiem tās vienkārši jāsamazina. Bite Group piedāvā saviem klientiem Vodafone World pakalpojumu, kura lietotājiem visā pasaulē ir unificēti (krietni lētāki) viesabonēšanas tarifi, tā kā viņi ir pasargāti no nepatīkamiem pārsteigumiem. Mūsu klienti var lietot SIM karti, kura automātiski izvēlas Vodafone vai Vodafone partneru tīklu, kamēr mūsu klients ir ārpus Bite tīkla.

J. Binde: - Tas, ka operatori apvaino cits citu, ir pilnīgi dabiski, jo telekomunikācijās vairāk nekā jebkurā citā nozarē ir spēkā Mērfija likuma bridža princips, ka vainīgs vienmēr ir partneris. Protams, viena īpašnieka tīkla iekšpusē ir iespējams vienoties par unificētām cenām, bet runa ir par vispārējo tendenci, kas ir mobilo sakaru viesabonēšanā. Šīm diskusijām jau ir diezgan veca vēsture kopš 90. gadiem, kad parādījās pati viesabonēšana, un ne jau velti Eiropas Komisijas atbildīgā komisāre ir ķērusies pie šī jautājuma izpētes.

- Vai no tirgus regulēšanas viedokļa ir iespējams, ka EK regulas nosaka, kādām jābūt viesabonēšanas cenām vai ka tām visur jābūt vienādām?

A. Dombrovskis: - Atbilstoši jaunajam regulējumam viens no tirgiem, kas būtu analizējams, ir starptautiskās viesabonēšanas nacionālais tirgus. Arī Latvijas tirgus dalībnieki iesnieguši regulatoram informāciju, kas būtu nepieciešama šī tirgus vispārējai izpētei. Secinājām, ka šobrīd šī tirgus analīze ir kompleksāka par jebkuru citu, jo tajā iesaistīti vairāku valstu operatori un, lai regulētu viesabonēšanas tarifu, ir jāregulē operators, kas atrodas citā valstī. Protams, šajā reģionālajā regulējumā pastāv iespēja, ka EK pasludina kādu no šiem tirgiem par transnacionālu, un tad attiecīgā reģiona regulējumu nosaka, veicot starptautiska tirgus izpēti. Šādas rīcības impulsam vajadzētu nākt no Eiropas Komisijas. Iespējams, gada beigās sagaidāmās analizējamo tirgu rekomendācijas projekts varētu sniegt atbildi uz šo jautājumu.

- Operatoru sadarbību itin labi veicina arī starpsavienojumu līgumi, no kuriem pirmais noslēgts ar Telekom Baltija. Ko jums dod šāds līgums ar Bite Latvija, ņemot vērā, ka tai vēl nav daudz klientu?

M. Klēvers: - Gribētu atgādināt, ka Telekom Baltija pirmā noslēdza starpsavienojumu līgumu arī ar Lattelekom, kad pārējie operatori uztraucās par augstiem starpsavienojumu tarifiem un teica, ka šādu līgumu nevajag parakstīt. Mūs šī jaunā ceļa pioniera loma nebiedēja toreiz un vēl jo mazāk uztrauc tagad, kad mobilajā tirgū vairs neesam nekādi jaunienācēji. Raugoties nākotnē, kad Bitei noteikti būs daudz vairāk klientu, ar kuriem Triatel abonenti vēlēsies sazināties, neredzu iemeslu, kāpēc nenoslēgt starpsavienojumu līgumu jau tagad.

- Vārdu sakot, jums nav nekādu aizspriedumu pret Bite Latvija un tās ienākšanu tirgū.

M. Klēvers: - Protams, nē. Mums nav iebildumu pret konkurenci, jo galvenais ieguvējs, pastāvot civilizētai konkurencei, ir pakalpojumu patērētājs.

- Starpsavienojumu līgumus ar Bite Latvija parakstījis arī Lattelekom un Telekomunikāciju grupa. Ceru, ka Bindes kungs mums pastāstīs, līdz kurai pārdomu stadijai starpsavienojumu līguma sakarā nonācis LMT.

J. Binde: - Sāksim ar to, ka preses paziņojumi par LMT izvairīšanos parakstīt starpsavienojumu līgumu, neatbilst patiesībai. LMT nemaz nevar izvairīties no šāda līguma parakstīšanas, jo tas ir noteikts likumā. LMT kā vienam no operatoriem ar nozīmīgu tirgus daļu starpsavienojumu tirgū ir pienākums publicēt starpsavienojumu līguma pamatpiedāvājumu regulatora mājaslapā, kas jau ir izdarīts. Šī procedūra ir ļoti precīzi definēta, un nekādas atkāpes no tās nav. Tur ir gan juridiskie, gan finansiālie, gan tehniskie aspekti, un, tiklīdz mēs saņēmām pieteikumu, kas bija noformēts atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, šīs sarunas tika sāktas. Tas, ka sarunas grib sākt kaut kā, nenozīmē, ka LMT izvairās no sarunām. Iepriekš esam noslēguši starpsavienojumu līgumus ar vairāk nekā desmit operatoriem un nav bijis nekādu problēmu. Tas ir tīri tehnisks darbs, kurš samērā komplicētā rakstura dēļ parasti prasa laiku līdz trim mēnešiem.

J. Eriksens: - Tiesa, sarunas ar LMT un Tele 2 par starpsavienojumu līgumiem ir sāktas. Bet tiesa ir arī tas, ka sarunām par šādām tēmām nav jānotiek sešus mēnešus. Tur nav nekā tik sarežģīta! Mēs esam telekomunikāciju uzņēmumi, profesionāļi ar pieredzi, un abas puses labi pārzina starpsavienojumu līguma slēgšanas procedūru. Nav nekādas vajadzības kavēt laiku, rīkot tik daudzas tikšanās, sēdes beigās nepieņemot lēmumu un atkal pārceļot to uz nākošo tikšanās reizi, kurai, kā izrādās, nav iespējams atrast vietu utt. Visu šo procedūru varētu it viegli nokārtot divās tikšanās reizēs, protams, ja vien abām pusēm ir vēlme to izdarīt. Šobrīd varu vien teikt, ka gan LMT, gan Tele2 ir sākuši garu, ļoti oficiālu procedūru tā vietā, lai apsēstos pie sarunu galda un vienkārši parakstītu līgumu. Nav nekādas jēgas tērēt laiku, ja vien mērķis nav gluži cits. 

P. Kirdeika: - Mobilo sakaru operators Tele2 vēlreiz uzsver, ka neredz nekādu objektīvu pamatu mainīt līdz šim izmantoto procedūru starpsavienojuma līgumu noslēgšanas kārtībā ar Latvijā strādājošiem telekomunikāciju uzņēmumiem. Starpsavienojuma līgums ar Bite Latvija tiks parakstīts bez vilcināšanās - tūlīt pēc nepieciešamo tehnisko un komerciālo jautājumu saskaņošanas  starp Bite Latvija un Tele2. Neredzam iemeslus, kāpēc nevarētu tikt noslēgts starpsavienojuma līgums ar Bite Latvija, un savstarpējais darbs pie tā jau ir sācies.

- Cik, jūsuprāt, laika būtu vajadzīgs līguma noslēgšanas procedūrai?

J. Eriksens: - Mērķtiecīgi strādājot, to būtu iespējams nokārtot divu stundu (!) tikšanās laikā.

J. Binde: - Parasti, lai noslēgtu līgumu, vajadzīgas divas puses. Tā nebūs, ka mums kāds diktēs noteikumus, kādā veidā jāparaksta līgumi un jāveido tehniskie risinājumi.

P. Kirdeika: - Tas atkarīgs no tā, cik raiti ritēs abu pušu darbs pie vienošanās par līguma tehniskajiem un komerciālajiem jautājumiem. Salīdzinājumā ar mūsu līdzšinējo praksi šādu līgumu slēgšanā, varu apliecināt, ka kavēšanās nenotiek.

- Abām pusēm ir pieredze šādu līgumu slēgšanā, cilvēki ir tehniski un juridiski kompetenti. Vai ar to ir par maz, lai bez liekas aizķeršanās sagatavotu līgumu un to parakstītu? 

J. Binde: - Ar to pilnīgi pietiek, bet ir noteikta procedūra, kas ir jāievēro.

- Kādi ir šīs aizķeršanās galvenie iemesli?

J. Binde: - No mūsu puses procedūru nekas neaizkavē. Bet ir tehniskie aspekti, - jautājumi par pieslēguma punktiem, savienojuma punktiem, par savienojošām līnijām, kurš maksā par kuru gabalu, kur ir fiziskā dalījuma robeža dabā utt. Tās visas ir saskaņojamas lietas, un te ne 10, pat ne 100 gadu pieredze neko nedod. Viss ir jāizvērtē, nereti jāuzstāda papildu aparatūra, detalizēti jāsaskaņo dokumentācija.

J. Eriksens: - Telekom Baltija izdevās atrisināt šos jautājumus bez grūtībām, Lattelekom arī. Kāpēc te pēkšņi rodas tādi sarežģījumi?

- Interesanti, cik ilgi Telekom Baltija gatavojās starpsavienojuma līguma slēgšanai ar Bite Latvija?

M. Klēvers: - Precīzi nepateikšu, kad sarunas sākās, bet kopumā tās, šķiet, turpinājās ne ilgāk par mēnesi.

J. Eriksens: - Bindes kungam varētu būt taisnība, ka juridiskais ietvars ļauj LMT  izmantot ilgu procedūru, bet, to precīzi ievērojot, tiek tērēts daudz vairāk laika nekā nepieciešams. Un vienīgais iemesls, kāpēc tas varētu tikt darīts, manuprāt, ir aizkavēt Bites ienākšanu Latvijas tirgū.

- Vai jums ir kas komentējams, Bindes kungs?

J. Binde: - Es atļaušos neatbildēt uz šo nepamatoto apvainojumu.

- Tādā gadījumā, vai LMT ir jelkādi citi iemesli, lai nevēlētos, ka Bite Latvija spēcīgi ienāk Latvijas tirgū vai lai tas notiktu pēc iespējas vēlāk?

J. Binde: - Es Bitei novēlu veiksmi darbā un spēcīgi ienākt mūsu tirgū. Tas arī ir viss, ko es varu pateikt. Savulaik padomju laikā sociālismam bija pieci galvenie ienaidnieki: četri gadalaiki un pasaules imperiālisms. Šobrīd izskatās, ka arī Bitei ir visi iespējamie ienaidnieki.

J. Eriksens: - Es nerunāju par ienaidniekiem, bet tikai par līgumiem, kurus tomēr vajadzētu novest līdz finišam.

- Kādas atšķirības Latvijas mobilā tirgus piedāvājumos varētu rosināt klientu izšķirties par labu tam vai citam mobilajam operatoram?

J. Eriksens: - Domāju, ka klienti, pirmkārt, vēlas augstas pakalpojumu kvalitāti un pēc iespējas zemākas cenas. Protams, potenciālajam klientam ļoti svarīga ir laipna un profesionāla apkalpošana. Parasti tikai pēc tam šajā operatora izvēles kritēriju skalā seko jauni pakalpojumi. Bite Lietuva datu pakalpojumus aktīvi izmanto vairāk nekā 150 000 klientu, un datu pakalpojumi dod aizvien lielāku uzņēmuma ieņēmumu daļu. Tiesa, līdz šim mūsdienīgas datu pārraides iespējas klientiem nav bijis galvenais operatora izvēles iemesls, bet situācija mainās, un šobrīd klienti noteikti novērtē mobilās datu pārraides nepieciešamību.

- Vai jūs varētu minēt kādu no Lietuvas klientu pieprasītākajiem datu pakalpojumiem, kurus varētu piedāvāt arī Latvijā?

J. Eriksens: - Piedāvājam Lietuvas klientiem TV ziņu lejupielādes pakalpojumu, Delfi ziņu pakalpojums, MP3 formāta dziesmas mobilajiem tālruņiem, mobilās datu kartes portatīvajiem datoriem, un citas vienkāršas, bet iecienītas lietas. Lietuvas klienti ļoti iecienījuši izklaidējošo wap satura portālu Bite Plius, kurš ļauj atveldzēties no ikdienas raizēm. Bite arī nodrošina vienīgo mobilo sakaru pieslēguma pārdošanas un atjaunošanas pakalpojumu internetā Bite Online. Latvijas klientiem piedāvāsim gan Lietuvā iecienītos pakalpojumus, gan arī gluži jaunus.

- Tomēr līdzīgi piedāvājumi un mērķi ir arī Latvijas operatoriem. Kā jūs pārliecināsiet klientus, ka jūsu piedāvājumi ir pievilcīgāki nekā LMT vai Tele2?

J. Eriksens: - Viens no Bites pievilkšanas spēkiem Lietuvā ir tāds, ka tas ir stabils uzņēmums, kuram sabiedrība uzticas. To pierāda arī fakts, ka Bite partneris ir pasaules lielākais mobilais operators Vodafone, Lietuvā iecienīta izklaidējošā Vodafone live! informācija wap mobilā interneta versijā.

J. Binde: - Ievadot attiecīgo pasaules tīmekļa adresi, mūsdienu informācijas tehnoloģijas ļauj piekļūt jebkuram portālam, to skaitā arī Vodafone, TeliaSonera, Deutsche Telekom un jebkura cita Latvijas vai pasaules operatora mājaslapai. Tāda iespēja ir arī LMT klientiem. Jāzina tikai, kuras podziņas kādā secībā spiest.

J. Eriksens: - Tiesa, mobilo piekļuvi internetam var izmantot arī citu operatoru klienti, bet Lietuvas un arī citu valstu pieredze rāda, ka mobilie lietotāji vēlas nevis sērfot internetā un meklēt informāciju, bet saņemt tikai nepieciešamo, turklāt maksimāli koncentrētā veidā un pēc iespējas ātri. Arī mūziku vieglāk un ātrāk var lejupielādēt, darot to nevis ar ārvalstu portālu starpniecību, bet no vietējiem portāliem - 90 procenti no visām lejupielādēm Lietuvā ir lietuviešu mūzika. Tāpēc ir svarīgi veidot katrā valstī vietējo saturu. Šobrīd es vēl nevaru atklāt, kādi konkrēti pakalpojumi gaida Latvijas klientus, jo tas ir biznesa noslēpums līdz brīdim, kad sāksim tos publiski piedāvāt.

- Kā paredz trešās UMTS/GSM licences nosacījumi, gada laikā Bite Group jāiegulda 150 miljoni eiro, turklāt pat nezinot, vai un cik ilgā laikā jūs varēsit šo summu atpelnīt. Tas nav viegli. Jums ir precīzi plāni, kā un kādā secībā šo tīklu attīstīt, bet var gadīties, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ arī pēc gada Bites tīkla pārklājums nebūs visā Latvijā.

J. Eriksens: - Ja mums būtu vairāk numuru, vairāk starpsavienojumu līgumu, ja nacionālā viesabonēšana būtu sākta laikus, tad mēs varētu investēt daudz vairāk līdzekļu. 

- Vai nav pārāk daudz šo ja?

J. Eriksens: - Tie ir ļoti svarīgi punkti, kas šobrīd kavē mūsu investīciju plānu un iespēju konkurēt.

- Vai nav tā, ka jūs šobrīd neesat tik optimistisks par straujo Bites ienākšanu Latvijā, kā bijāt sākumā, kad parakstījāt licenci?

J. Eriksens: - Pēc dabas esmu ļoti optimistisks cilvēks, un Bite Group un TDC ir ļoti ambiciozi uzņēmumi. Mēs izdarīsim visu, kas nepieciešams, lai iegūtu pietiekami nozīmīgu daļu Latvijas tirgū nākotnē.

- Lūdzu, komentējiet iespējamo perspektīvu pēc pusgada vai gada.

A. Dombrovskis: - Gribētu novēlēt visiem elektronisko sakaru komersantiem veiksmi, darbojoties mobilo sakaru tirgū, kur līdz ar jauna operatora parādīšanos konkurence, cerams, tikai nostiprināsies un pavisam drīz nesīs labumu gala lietotājiem, neraugoties uz to, cik tirgū būs dalībnieku un kāda būs to darbības stratēģija.

M. Klēvers: - Varu apstiprināt tikai to, ka mēs sadarbosimies ar Bite Latvija, ar interesi uzklausīsim jebkurus priekšlikumus, esam atvērti arī sadarbībai nākotnē. Priecāsimies redzēt Eriksena kungu savā uzņēmumā.

P. Kirdeika: - Mobilo sakaru nozare ir ļoti dinamiska, un kā rāda līdzšinējā pieredze, lielākā daļa dažādu ekspertu prognožu mobilo sakaru nozarē, piemēram, par tehnoloģijām un kādu pakalpojumu pieprasījumu, vai nu tika apsteigta vai vispār netika īstenota. Runa var būt tikai par biznesa īstenošanas principiem, un pieredze liecina, ka intensīvas konkurences apstākļos veiksmīgākais būs tas operators, kas visātrāk spēs pielāgoties izmaiņām tirgū. Mēs jau šobrīd esam izveidojuši elastīgu uzņēmuma struktūru, lai vienmēr spētu tirgū nodrošināt mobilos sakarus par labāko cenu.

J. Binde: - Apsveicam konkurenci visā pilnībā, jo konkurence veicina un aktivizē interesi par tirgu. Tas nozīmē, ka, pateicoties jauna tirgus spēlētāju ienākšanai, tirgus aktivizēsies, un mums būs iespējas iegūt vēl vairāk jaunu klientu. Gribētu akcentēt arī to, ka konkurence ir divpusējs process. Tas nenozīmē, ka Bite ieradīsies un radīs konkurenci pašreizējiem mobilajiem operatoriem. Bitei nopietni jārēķinās arī ar to, ka esošie operatori radīs konkurenci viņiem. Līdzšinējie paziņojumi rada iespaidu, ka tas būs tikai vienvirziena process.

J. Eriksens: - Pilnīgi piekrītu, ka konkurence būs abpusēja, un, protams, mēs ar to rēķināmies, bet tā mūs nebaida.

Gunta KĻAVIŅA

 

 

Redakcijas piezīmes

·         Pēc šīs SP diskusijas notika visu pušu sanāksme pie satiksmes ministra, kur tika nolemts, ka Lattelekom atbrīvos daļu septiņciparu numerācijas Bite Latvija vajadzībām jau līdz gada beigām, nevis līdz 2006. gada martam, kā bija solīts iepriekš.

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001