Četri gadi Innas Šteinbukas zīmē
Padomes priekšsēdētājas Innas Šteinbukas
ziņojums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja, profesore Inna
Šteinbuka četrus gadus sekmīgi vadījusi
sarežģīto daudznozaru regulatora institūciju. Tomēr,
būdama plaša profila makroekonomikas speciāliste un
enerģiska sieviete, kuras aktīvais gars nemitīgi tiecas pēc
jaunām, vēl nesasniegtām virsotnēm, viņa pieteicās
konkursam uz departamenta direktores vietu Eiropas Komisijas direktorātā
Eurostat, kas atrodas Luksemburgā. Un uzvarēja. Līdz
ceļasomu kravāšanai laika vēl gana, un tikmēr Inna
ŠTEINBUKA piekrita dalīties pārdomās ar SP
lasītājiem par četriem bagātiem darba gadiem.
- Jūs vadāt Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas padomi kopš pirmās dienas. Pēc
gada padomi pārvēlēs, bet acīmredzot ne jau tāpēc
pieteicāties konkursam Eiropas Komisijas statistikas
uzņēmumā Eurostat.
- Tas nekādā gadījumā nav
saistāms ar pārvēlēšanu. Dažādos starptautiskos
konkursos sāku pieteikties jau tad, kad līdz termiņa beigām
bija palikuši vairāk nekā divi gadi. Gribēju
pārbaudīt, vai pati spēšu tikt tādā amatā.
Tas ir liels izaicinājums.
- Kāds būs jūsu amats Eurostat?
- Salīdzinājumā ar
regulēšanas komisiju šis darbs būs ļoti
atšķirīgs, tomēr amats perfekti atbilst manam profesionālajam
profilam - makroekonomikai. Būšu Eiropas Komisijas direktorāta Eurostat
Ekonomikās un reģionālās statistikas departamenta direktore.
Departamentā ir piecas nodaļas, kuras vada augstas klases
profesionāļi ar akadēmiskajiem grādiem un labu
izglītību no Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un
Spānijas. Lai vadītu tādus cilvēkus un aptuveni 150
departamenta darbiniekus, man vajadzēs ar zināšanām pierādīt,
ka to spēju, jo nevaru justies kā priekšniece tikai
tāpēc, ka ir atbilstošs amats. Eurostat vadošos
amatos būsim tikai divas sievietes, otra ir čehiete. Ceru, ka
spēsim atbalstīt viena otru.
- Četros jūsu
vadības gados Latvijas regulators guvis regulējamo uzņēmumu
respektu un starptautisku atzinību. Kā jūs vērtējat
savējos?
- Man ir liels gandarījums, ka SPRK
Elektronisko sakaru un pasta departamentā strādā izcili
eksperti, sākot no departamenta direktora Andra Virtmaņa, kurš
ir ļoti inteliģents, tolerants un gudrs cilvēks. Viņam ir
izdevies savākt ļoti labu profesionāļu komandu, arī talantīgus
un gudrus jaunos speciālistus. Ļoti augstu vērtēju Andreju
Dombrovski, viņš ir zinātnieka tipa cilvēks ar
analītisku prātu. Aleksandrs Čerņakovs ir pieredzējis un
kompetents speciālists, viņš labprāt dalās
pieredzē un labi jūtas kolektīvā. Viņu respektē
gan kolēģi, gan operatoru pārstāvji. Nav iespējams
katru raksturot, bet visi ir lieliski profesionāļi. Paldies manai
komandai!
- Sākumā
sabiedrībā bija bažas, ka daudznozaru regulators nespēs
pievērst vajadzīgo uzmanību tieši elektroniskajiem sakariem,
jo nebūs vēlamā efekta.
- Esam pierādījuši,
ka šīm bažām nav pamata. Gluži otrādi Elektronisko
sakaru un pasta departaments daudz gūst no citu nozaru departamentu
pieredzes, tam ir ļoti laba sadarbība ar Ekonomiskās
analīzes departamentu, kur arī strādā izcili
speciālisti, īpaši departamenta direktors Jānis
Miķelsons. Arī ar Juridisko departamentu viņiem ir cieši
kontakti.
Varētu teikt, ka regulatoram ir tāda
kā divdomīga misija. Mēs sadarbojamies ar uzņēmumiem,
bet nekalpojam tiem un nekalpojam arī pakalpojumu
saņēmējiem. Tāpēc jāizvēlas zelta
vidusceļš, bet tas ne vienmēr izdodas. Uzņēmumi
mūs nepārtraukti kritizē, bet nevar arī teikt, ka
nenovērtē mūsu darbu. Reizēm starp rindām, zemtekstos,
izskan arī pozitīvs novērtējums (pat pretenziju tekstos). Piemēram, kādā vēstulē no LMT, kurā viņi mums pārmeta, ka neizskatījām kādu jautājumu
uzklausīšanas sanāksmē, bija uzsvērts, ka regulatoram
izdevies ieviest valsts pārvaldē ļoti labu praksi un ar
šīm uzklausīšanas sanāksmēm izveidot
īpašu biznesa ētiku. Man gribējās šo rindkopu
ierāmēt un piekārt pie sienas. Tā arī ir pirms
pieņemam kādu svarīgu lēmumu, mēs tiešām konsultējamies ar uzņēmumiem.
- Jā, arī
sarežģītas attiecības ar uzņēmumiem var
uzskatīt par regulatora darba specifiku.
Lattelekom mūs īpaši nevar
mīlēt, mums ir sarežģītas, bet vienlaikus arī civilizētas,
lietišķas attiecības. Turklāt Lattelekom ir arī
Latvijas bagātība - viens no lielākajiem nodokļu
maksātājiem, kas dod darbu vairākiem tūkstošiem
cilvēku un nodrošina viņiem labus apstākļus.
Uzņēmuma akcijām ir liela vērtība. Ja pēkšņi
ar kādu nepārdomātu regulatora paziņojumu pazeminātos akciju vērtība, tas būtu lāča pakalpojums
sabiedrībai. Turklāt Lattelekom vairs nav tādas
lomas kā 90. gadu sākumā. Pieaugot konkurencei, viņiem
arī klājas arvien grūtāk, bet priecājos, ka
joprojām ir laba peļņa: jo labāk strādā
uzņēmums, jo labāk visai valsts tautsaimniecībai.
Tāpēc regulatora mērķis nekādā gadījumā
nav nodarīt uzņēmumam pāri.
Pēdējā laikā grūti
gājis ar Triatel, bet arī tagad neuzskatu, ka būtu kaut
ko nepareizi darījuši. Tirgus ir ļoti sensitīvs, un
mēs nevaram spēlēt kāda tirgus dalībnieka labā.
Mums ir relatīvi sarežģītas
attiecības ar Tele2, bet šis uzņēmums
arī citās valstīs ir bēdīgi slavens ar
agresivitāti. Bijām šokā, kad viņi publicēja
tādu kā antireklāmu kā labā strādā
regulators. Tomēr pat tas neietekmēja mūsu attieksmi, esam objektīvi
pret visiem. Protams, ja uzņēmums klaji ignorē mūsu
prasības un pusotra gada laikā nevar sakārtot tarifus, tad esam
spiesti rīkoties. Domāju, ka tagad Tele2 būs stipri
jāpiedomā, vai drīkst mūs tik klaji ignorēt. Regulators
uzskata, ka licences nosacījumi ir jārespektē un jāpilda. Tas,
ka viņu licence pagarināta tikai uz pusgadu, ir ļoti
negatīvs signāls, piemēram, reitingu aģentūrām,
akciju vērtībai un ļoti sarežģī viņu biznesu.
Man ir gandarījums, ka SPRK padomes loceklis
Ivars Zariņš piedalījās trešās UMTS licences
izsoles komisijā. Uzskatu, ka Bite Latvija ir spēcīgs
dalībnieks tirgū. Visi priekšnosacījumi ir spēkā,
lai viņi varētu ātri sākt darbu. Manuprāt, klienti
izmantos Bites pakalpojumus, ja viņi piedāvās labu
kvalitāti un lētus tarifus. Domāju, ka viņiem
tiešām nevajadzētu radīt šķēršļus.
Diemžēl konkurences veicināšana
nozīmē arī to, ka jāpārkārto nosacījumi par
labu konkurentam, jāšķiras no daļas peļņas[L.R.1],
un tas nevienam nepatīk. Ja būtu uzņēmēju vietā,
es arī cīnītos par katru peļņas latu. Tas ir
pilnīgi saprotams. Bet mūsu uzdevums nav nodrošināt
uzņēmumiem peļņu, bet gādāt, lai sabiedrība
saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par atbilstošu cenu.
- Kādi regulatora labie darbi
elektronisko sakaru nozarē jums visdziļāk iespiedušies
prātā?
- Pirmajā gadā, kad tikko sākām
strādāt, Lattelekom bija ļoti liela vēlme
krasi paaugstināt abonēšanas maksu. Mūsu darbības
rezultātā izdevās šo cenas kāpumu apturēt.
Uzskatu to par mūsu uzvaru. Žēl tikai, ka parasti iedzīvotāju
reakcija ir tāda: ja tarifi nepalielinās vai pazeminās - tas ir
pats par sevi saprotams, bet, ja palielinās, tad vainīgs regulators.
Mums izdevās paātrināt operatora priekšizvēles
pakalpojuma ieviešanu. Īpaši svarīgi, lai būtu
iespēja izvēlēties fiksēto pakalpojumu operatoru, jo Lattelekom
rokās joprojām ir 98 procenti fiksēto sakaru tirgus. Taču
fiksētos sakarus spēj piedāvāt gan Latvenergo, gan Latvijas Dzelzceļš, gan arī citi operatori.
Ļoti svarīgi panākt, lai starpsavienojumu
tarifi būtu atbilstoši izmaksām un arī vidējam ES
līmenim, jo tad ir lielāka cerība, ka konkurenti
piedāvās alternatīvus pakalpojumus. Pērn decembrī
krasi samazinājām starpsavienojumu tarifu augšējos
griestus, bet Lattelekom tam nepiekrita. Tiesa apturēja
lēmumu. Tagad pieņēmām citu lēmumu par tiem pašiem starpsavienojumiem (nepazeminot tarifus) ne tikai Lattelekom, bet
arī mobilajiem operatoriem. Strīdi joprojām notiek, bet uzskatu,
ka esam tuvu kompromisam. Jaunie tarifi varētu stāsies
spēkā ar 1. oktobri vai nedaudz vēlāk. Lattelekom
reakcija joprojām ir asa, bet ceru, ka iztiksim bez tiesas.
- Ceru, ka ne jūs, ne citi regulatora darbinieki
neuztver tiesu lietas pārāk personiski, citādi ikdienā būtu
pārmērīgi daudz negatīvu emociju.
- Protams, jebkura vēršanās
tiesā ir nepatīkama, tāpēc jau pirms kārtējā
lēmuma pieņemšanas mēģinām izvērtēt visus
riska aspektus, to skaitā ne tikai iespējamās tiesas
prāvas, bet arī potenciālos zaudējumus vai papildu izmaksas
uzņēmumiem un sabiedrībai. Tāpēc mūsu lēmumiem jābūt perfektiem arī no juridiskā viedokļa lai tos pēc
iespējas mazāk varētu dažādi interpretēt. Protams,
neviens nav perfekts, un advokātu biroju darbs ir atrast nianses, lai
varētu ierosināt lietu, bet tiesas prāvās parasti
strīdamies nevis par jautājuma būtību, bet par tā
interpretāciju.
Mēs nemeklējam vieglākos ceļus,
esam spiesti pieņemt nepopulārus lēmumus, jo tāds ir mūsu darbs. Tomēr, lai maksimāli novērstu uzņēmumu negatīvismu,
notiek liels sagatavošanās darbs tiekamies ar uzņēmumu
pārstāvjiem, rīkojam sanāksmes. Vairākkārt
izdevies veiksmīgi pieņemt smagus lēmumus, kurus uzņēmumi uztvēruši bez asiem protestiem.
- Mēdz teikt, ka ekonomistiem un
matemātiķiem ir ļoti skaidrs skatījums uz tādām
lietām kā tautsaimniecības attīstības tendences,
budžets, statistikas rādītāju analīze. Kādas
Latvijas nākotnes tendences pēc gadiem trim regulatora sekmīgas
darbības rezultātā saskata jūsu makroekonomistes skatiens?
- Nav šaubu, ka tarifi konkurences
rezultātā samazināsies gan internetam, gan fiksētajiem un
mobilajiem sakariem. Mēs to labi uzraugām un esam radījuši
visus priekšnosacījumus, lai konkurence attīstītos. Vai tas
notiks gluži tik strauji, kā prognozēja satiksmes ministrs,
nezinu. Bet, ka tas būs strauji, tas gan tiesa. Tas atkarīgs gan no Bite
Latvija veiksmes, sākot komercdarbību, gan no Triatel, kas
ļoti agresīvi piedāvā pakalpojumus. Ja vēl
izdosies sakārtot starpsavienojumu tarifus, tad ceru, ka arī
fiksētajos sakaros vairāk būs alternatīvu
piedāvājumu un samazināsies cenas.
Priekšā ir ļoti svarīgs darbs,
veidojot tirgus analīzi atbilstoši ES prasībām. Tas ir
sarežģīti, jo EK definēja elektroniskajos sakaros 18
tirgus, nezinu pat, vai Latvijā to tik daudz ir. Katrā tirgū
nepieciešama informācija, kuru mēs pieprasīsim no
uzņēmumiem. Tas palīdzēs izdarīt secinājumus par
dažādajiem telekomunikāciju tirgiem, izvērtēt, kuriem
uzņēmumiem ir būtiskā ietekme katrā no tiem.
- Kad, jūsuprāt,
Latvijā pienāks laiks, kad varēs teikt: tirgus šajās
tautsaimniecības nozarēs ir noregulēts, regulators savu
svētīgo darbu ir paveicis, tam vairs nav jāiejaucas.
Tālāk tirgus regulēsies pats.
- Tas varētu notikt pēc
gadiem trim, augstākais - pieciem. Tas nozīmē, ka Regulators
tikai uzraudzīs tirgu un iejauksimies tikai tad, ja secinās, ka
tarifi klaji neatbilst izmaksām. Mobilo sakaru tarifus mēs jau tagad
neregulējam. Lai gan bija teorētiska iespēja to darīt, apzināti
no tā atteicāmies, jo mobilajos sakaros jau sākusies konkurence.
Fiksētos sakarus neregulēsim, tiklīdz konkurence kļūs
nopietnāka.
Tomēr tirgus
pašregulēšanās neapdraud regulatora Elektronisko sakaru un
pasta departamenta pastāvēšanu. Jau tagad daudzās Rietumeiropas
valstīs tirgus ir noregulēts, bet regulatora loma joprojām ir
liela, vienīgi tā izpaužas citādāk. Jāturpina
uzraudzīt tirgus, jākontrolē kvalitāte, un arī pats
tirgus nav kas sastindzis tas visu laiku mainās. Nesen biju
Zviedrijā. Tur tirgus ir noregulēts, bet regulatoram ir ļoti
lielas galvassāpes, šobrīd tiesā ir 42 elektronisko sakaru lietas.
- Vai esat domājusi par sava
darba turpinātāju? Vai pieļaujat, ka tas varētu būt
kāds no pašreizējiem regulatora padomes locekļiem?
- Diez vai varēšu ietekmēt kandidāta
izvēli, jo nebūšu atlases konkursa komisijas sastāvā.
Kandidatūru izraudzīsies ministrija, apstiprinās valdība un
Saeima pietiekami sarežģīts process. Bet uzskatu, ka
jebkurš no pašreizējā padomes sastāva atbilst
šī amata prasībām, visiem ir pieredze un labas
zināšanas visos regulatora darbos.
Priekšsēdētājam ir tāda pati loma lēmumu pieņemšanā kā citiem padomes locekļiem, bet dzīve
ir sarežģītāka tāpēc, ka daudz jārunā
publiski, jāskaidro dažādas nepatīkamas lietas par
tarifiem. Tomēr domāju, ka darba rezultāts ir svētīgs.
- Jums noteikti ir kāds vēlējums
kolēģiem un uzņēmumiem.
- No vienas puses man ir ļoti
skumji, ka aizeju no šī darba, jo man kolektīvs ļoti
patīk, un visus šos četrus gadus es strādāju ar baudu.
Pirmais gads bija ļoti sarežģīts (gandrīz vai
nakšņoju darbā!), bet tagad viss ir sakārtots, esam
pierādījuši savu dzīvotspēju, uzņēmumi mūs
respektē, speciālisti atzinīgi vērtē. Varētu
mierīgi strādāt, bet tieši tagad es
brīvprātīgi šķiros no kolektīva. Tomēr mani
mierina doma, ka kolektīvs ir ļoti stiprs un ar visu tiks galā
tāpat un vēl labāk. Nezinu, kam būtu jānotiek, lai
mūsu darbu sabojātu.
Elektronisko sakaru uzņēmumiem es
novēlu lielu peļņu, neraugoties uz augošo konkurenci, kam
vajadzētu tikai stiprināt viņu uzņēmību,
konkurētspēju un radošo garu, piedāvājot jaunus
pakalpojumus un tehnoloģijas. Pat kaut ko revolucionāru, ja ir
dūša. Šajā nozarē strādā daudz profesionālu
un gudru speciālistu, tā īstenībā ir elitāra
nozare. Domāju, ka Latvijas uzņēmumi vēl parādīs
ārzemniekiem, uz ko esam spējīgi.
Gunta KĻAVIŅA
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka četrus gadus sekmīgi vadījusi sarežģīto daudznozaru regulatora institūciju. Tomēr, būdama plaša profila makroekonomikas speciāliste un enerģiska sieviete, kuras aktīvais gars nemitīgi tiecas pēc jaunām, vēl nesasniegtām virsotnēm, viņa pieteicās konkursam uz departamenta direktores vietu Eiropas Komisijas direktorātā Eurostat, kas atrodas Luksemburgā. Un uzvarēja. Līdz ceļasomu kravāšanai laika vēl gana, un tikmēr Inna ŠTEINBUKA piekrita dalīties pārdomās ar SP lasītājiem par četriem bagātiem darba gadiem.
- Jūs vadāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomi kopš pirmās dienas. Pēc gada padomi pārvēlēs, bet acīmredzot ne jau tāpēc pieteicāties konkursam Eiropas Komisijas statistikas uzņēmumā Eurostat.
- Tas nekādā gadījumā nav saistāms ar pārvēlēšanu. Dažādos starptautiskos konkursos sāku pieteikties jau tad, kad līdz termiņa beigām bija palikuši vairāk nekā divi gadi. Gribēju pārbaudīt, vai pati spēšu tikt tādā amatā. Tas ir liels izaicinājums.
- Kāds būs jūsu amats Eurostat?
- Salīdzinājumā ar regulēšanas komisiju šis darbs būs ļoti atšķirīgs, tomēr amats perfekti atbilst manam profesionālajam profilam - makroekonomikai. Būšu Eiropas Komisijas direktorāta Eurostat Ekonomikās un reģionālās statistikas departamenta direktore. Departamentā ir piecas nodaļas, kuras vada augstas klases profesionāļi ar akadēmiskajiem grādiem un labu izglītību no Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Spānijas. Lai vadītu tādus cilvēkus un aptuveni 150 departamenta darbiniekus, man vajadzēs ar zināšanām pierādīt, ka to spēju, jo nevaru justies kā priekšniece tikai tāpēc, ka ir atbilstošs amats. Eurostat vadošos amatos būsim tikai divas sievietes, otra ir čehiete. Ceru, ka spēsim atbalstīt viena otru.
- Četros jūsu vadības gados Latvijas regulators guvis regulējamo uzņēmumu respektu un starptautisku atzinību. Kā jūs vērtējat savējos?
- Man ir liels gandarījums, ka SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamentā strādā izcili eksperti, sākot no departamenta direktora Andra Virtmaņa, kurš ir ļoti inteliģents, tolerants un gudrs cilvēks. Viņam ir izdevies savākt ļoti labu profesionāļu komandu, arī talantīgus un gudrus jaunos speciālistus. Ļoti augstu vērtēju Andreju Dombrovski, viņš ir zinātnieka tipa cilvēks ar analītisku prātu. Aleksandrs Čerņakovs ir pieredzējis un kompetents speciālists, viņš labprāt dalās pieredzē un labi jūtas kolektīvā. Viņu respektē gan kolēģi, gan operatoru pārstāvji. Nav iespējams katru raksturot, bet visi ir lieliski profesionāļi. Paldies manai komandai!
- Sākumā sabiedrībā bija bažas, ka daudznozaru regulators nespēs pievērst vajadzīgo uzmanību tieši elektroniskajiem sakariem, jo nebūs vēlamā efekta.
- Esam pierādījuši, ka šīm bažām nav pamata. Gluži otrādi Elektronisko sakaru un pasta departaments daudz gūst no citu nozaru departamentu pieredzes, tam ir ļoti laba sadarbība ar Ekonomiskās analīzes departamentu, kur arī strādā izcili speciālisti, īpaši departamenta direktors Jānis Miķelsons. Arī ar Juridisko departamentu viņiem ir cieši kontakti.
Varētu teikt, ka regulatoram ir tāda kā divdomīga misija. Mēs sadarbojamies ar uzņēmumiem, bet nekalpojam tiem un nekalpojam arī pakalpojumu saņēmējiem. Tāpēc jāizvēlas zelta vidusceļš, bet tas ne vienmēr izdodas. Uzņēmumi mūs nepārtraukti kritizē, bet nevar arī teikt, ka nenovērtē mūsu darbu. Reizēm starp rindām, zemtekstos, izskan arī pozitīvs novērtējums (pat pretenziju tekstos). Piemēram, kādā vēstulē no LMT, kurā viņi mums pārmeta, ka neizskatījām kādu jautājumu uzklausīšanas sanāksmē, bija uzsvērts, ka regulatoram izdevies ieviest valsts pārvaldē ļoti labu praksi un ar šīm uzklausīšanas sanāksmēm izveidot īpašu biznesa ētiku. Man gribējās šo rindkopu ierāmēt un piekārt pie sienas. Tā arī ir pirms pieņemam kādu svarīgu lēmumu, mēs tiešām konsultējamies ar uzņēmumiem.
- Jā, arī sarežģītas attiecības ar uzņēmumiem var uzskatīt par regulatora darba specifiku.
Lattelekom mūs īpaši nevar mīlēt, mums ir sarežģītas, bet vienlaikus arī civilizētas, lietišķas attiecības. Turklāt Lattelekom ir arī Latvijas bagātība - viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, kas dod darbu vairākiem tūkstošiem cilvēku un nodrošina viņiem labus apstākļus. Uzņēmuma akcijām ir liela vērtība. Ja pēkšņi ar kādu nepārdomātu regulatora paziņojumu pazeminātos akciju vērtība, tas būtu lāča pakalpojums sabiedrībai. Turklāt Lattelekom vairs nav tādas lomas kā 90. gadu sākumā. Pieaugot konkurencei, viņiem arī klājas arvien grūtāk, bet priecājos, ka joprojām ir laba peļņa: jo labāk strādā uzņēmums, jo labāk visai valsts tautsaimniecībai. Tāpēc regulatora mērķis nekādā gadījumā nav nodarīt uzņēmumam pāri.
Pēdējā laikā grūti gājis ar Triatel, bet arī tagad neuzskatu, ka būtu kaut ko nepareizi darījuši. Tirgus ir ļoti sensitīvs, un mēs nevaram spēlēt kāda tirgus dalībnieka labā.
Mums ir relatīvi sarežģītas attiecības ar Tele2, bet šis uzņēmums arī citās valstīs ir bēdīgi slavens ar agresivitāti. Bijām šokā, kad viņi publicēja tādu kā antireklāmu kā labā strādā regulators. Tomēr pat tas neietekmēja mūsu attieksmi, esam objektīvi pret visiem. Protams, ja uzņēmums klaji ignorē mūsu prasības un pusotra gada laikā nevar sakārtot tarifus, tad esam spiesti rīkoties. Domāju, ka tagad Tele2 būs stipri jāpiedomā, vai drīkst mūs tik klaji ignorēt. Regulators uzskata, ka licences nosacījumi ir jārespektē un jāpilda. Tas, ka viņu licence pagarināta tikai uz pusgadu, ir ļoti negatīvs signāls, piemēram, reitingu aģentūrām, akciju vērtībai un ļoti sarežģī viņu biznesu.
Man ir gandarījums, ka SPRK padomes loceklis Ivars Zariņš piedalījās trešās UMTS licences izsoles komisijā. Uzskatu, ka Bite Latvija ir spēcīgs dalībnieks tirgū. Visi priekšnosacījumi ir spēkā, lai viņi varētu ātri sākt darbu. Manuprāt, klienti izmantos Bites pakalpojumus, ja viņi piedāvās labu kvalitāti un lētus tarifus. Domāju, ka viņiem tiešām nevajadzētu radīt šķēršļus.
Diemžēl konkurences veicināšana nozīmē arī to, ka jāpārkārto nosacījumi par labu konkurentam, jāšķiras no daļas peļņas[L.R.1], un tas nevienam nepatīk. Ja būtu uzņēmēju vietā, es arī cīnītos par katru peļņas latu. Tas ir pilnīgi saprotams. Bet mūsu uzdevums nav nodrošināt uzņēmumiem peļņu, bet gādāt, lai sabiedrība saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par atbilstošu cenu.
- Kādi regulatora labie darbi elektronisko sakaru nozarē jums visdziļāk iespiedušies prātā?
- Pirmajā gadā, kad tikko sākām strādāt, Lattelekom bija ļoti liela vēlme krasi paaugstināt abonēšanas maksu. Mūsu darbības rezultātā izdevās šo cenas kāpumu apturēt. Uzskatu to par mūsu uzvaru. Žēl tikai, ka parasti iedzīvotāju reakcija ir tāda: ja tarifi nepalielinās vai pazeminās - tas ir pats par sevi saprotams, bet, ja palielinās, tad vainīgs regulators.
Mums izdevās paātrināt operatora priekšizvēles pakalpojuma ieviešanu. Īpaši svarīgi, lai būtu iespēja izvēlēties fiksēto pakalpojumu operatoru, jo Lattelekom rokās joprojām ir 98 procenti fiksēto sakaru tirgus. Taču fiksētos sakarus spēj piedāvāt gan Latvenergo, gan Latvijas Dzelzceļš, gan arī citi operatori.
Ļoti svarīgi panākt, lai starpsavienojumu tarifi būtu atbilstoši izmaksām un arī vidējam ES līmenim, jo tad ir lielāka cerība, ka konkurenti piedāvās alternatīvus pakalpojumus. Pērn decembrī krasi samazinājām starpsavienojumu tarifu augšējos griestus, bet Lattelekom tam nepiekrita. Tiesa apturēja lēmumu. Tagad pieņēmām citu lēmumu par tiem pašiem starpsavienojumiem (nepazeminot tarifus) ne tikai Lattelekom, bet arī mobilajiem operatoriem. Strīdi joprojām notiek, bet uzskatu, ka esam tuvu kompromisam. Jaunie tarifi varētu stāsies spēkā ar 1. oktobri vai nedaudz vēlāk. Lattelekom reakcija joprojām ir asa, bet ceru, ka iztiksim bez tiesas.
- Ceru, ka ne jūs, ne citi regulatora darbinieki neuztver tiesu lietas pārāk personiski, citādi ikdienā būtu pārmērīgi daudz negatīvu emociju.
- Protams, jebkura vēršanās tiesā ir nepatīkama, tāpēc jau pirms kārtējā lēmuma pieņemšanas mēģinām izvērtēt visus riska aspektus, to skaitā ne tikai iespējamās tiesas prāvas, bet arī potenciālos zaudējumus vai papildu izmaksas uzņēmumiem un sabiedrībai. Tāpēc mūsu lēmumiem jābūt perfektiem arī no juridiskā viedokļa lai tos pēc iespējas mazāk varētu dažādi interpretēt. Protams, neviens nav perfekts, un advokātu biroju darbs ir atrast nianses, lai varētu ierosināt lietu, bet tiesas prāvās parasti strīdamies nevis par jautājuma būtību, bet par tā interpretāciju.
Mēs nemeklējam vieglākos ceļus, esam spiesti pieņemt nepopulārus lēmumus, jo tāds ir mūsu darbs. Tomēr, lai maksimāli novērstu uzņēmumu negatīvismu, notiek liels sagatavošanās darbs tiekamies ar uzņēmumu pārstāvjiem, rīkojam sanāksmes. Vairākkārt izdevies veiksmīgi pieņemt smagus lēmumus, kurus uzņēmumi uztvēruši bez asiem protestiem.
- Mēdz teikt, ka ekonomistiem un matemātiķiem ir ļoti skaidrs skatījums uz tādām lietām kā tautsaimniecības attīstības tendences, budžets, statistikas rādītāju analīze. Kādas Latvijas nākotnes tendences pēc gadiem trim regulatora sekmīgas darbības rezultātā saskata jūsu makroekonomistes skatiens?
- Nav šaubu, ka tarifi konkurences rezultātā samazināsies gan internetam, gan fiksētajiem un mobilajiem sakariem. Mēs to labi uzraugām un esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai konkurence attīstītos. Vai tas notiks gluži tik strauji, kā prognozēja satiksmes ministrs, nezinu. Bet, ka tas būs strauji, tas gan tiesa. Tas atkarīgs gan no Bite Latvija veiksmes, sākot komercdarbību, gan no Triatel, kas ļoti agresīvi piedāvā pakalpojumus. Ja vēl izdosies sakārtot starpsavienojumu tarifus, tad ceru, ka arī fiksētajos sakaros vairāk būs alternatīvu piedāvājumu un samazināsies cenas.
Priekšā ir ļoti svarīgs darbs, veidojot tirgus analīzi atbilstoši ES prasībām. Tas ir sarežģīti, jo EK definēja elektroniskajos sakaros 18 tirgus, nezinu pat, vai Latvijā to tik daudz ir. Katrā tirgū nepieciešama informācija, kuru mēs pieprasīsim no uzņēmumiem. Tas palīdzēs izdarīt secinājumus par dažādajiem telekomunikāciju tirgiem, izvērtēt, kuriem uzņēmumiem ir būtiskā ietekme katrā no tiem.
- Kad, jūsuprāt, Latvijā pienāks laiks, kad varēs teikt: tirgus šajās tautsaimniecības nozarēs ir noregulēts, regulators savu svētīgo darbu ir paveicis, tam vairs nav jāiejaucas. Tālāk tirgus regulēsies pats.
- Tas varētu notikt pēc gadiem trim, augstākais - pieciem. Tas nozīmē, ka Regulators tikai uzraudzīs tirgu un iejauksimies tikai tad, ja secinās, ka tarifi klaji neatbilst izmaksām. Mobilo sakaru tarifus mēs jau tagad neregulējam. Lai gan bija teorētiska iespēja to darīt, apzināti no tā atteicāmies, jo mobilajos sakaros jau sākusies konkurence. Fiksētos sakarus neregulēsim, tiklīdz konkurence kļūs nopietnāka.
Tomēr tirgus pašregulēšanās neapdraud regulatora Elektronisko sakaru un pasta departamenta pastāvēšanu. Jau tagad daudzās Rietumeiropas valstīs tirgus ir noregulēts, bet regulatora loma joprojām ir liela, vienīgi tā izpaužas citādāk. Jāturpina uzraudzīt tirgus, jākontrolē kvalitāte, un arī pats tirgus nav kas sastindzis tas visu laiku mainās. Nesen biju Zviedrijā. Tur tirgus ir noregulēts, bet regulatoram ir ļoti lielas galvassāpes, šobrīd tiesā ir 42 elektronisko sakaru lietas.
- Vai esat domājusi par sava darba turpinātāju? Vai pieļaujat, ka tas varētu būt kāds no pašreizējiem regulatora padomes locekļiem?
- Diez vai varēšu ietekmēt kandidāta izvēli, jo nebūšu atlases konkursa komisijas sastāvā. Kandidatūru izraudzīsies ministrija, apstiprinās valdība un Saeima pietiekami sarežģīts process. Bet uzskatu, ka jebkurš no pašreizējā padomes sastāva atbilst šī amata prasībām, visiem ir pieredze un labas zināšanas visos regulatora darbos. Priekšsēdētājam ir tāda pati loma lēmumu pieņemšanā kā citiem padomes locekļiem, bet dzīve ir sarežģītāka tāpēc, ka daudz jārunā publiski, jāskaidro dažādas nepatīkamas lietas par tarifiem. Tomēr domāju, ka darba rezultāts ir svētīgs.
- Jums noteikti ir kāds vēlējums kolēģiem un uzņēmumiem.
- No vienas puses man ir ļoti skumji, ka aizeju no šī darba, jo man kolektīvs ļoti patīk, un visus šos četrus gadus es strādāju ar baudu. Pirmais gads bija ļoti sarežģīts (gandrīz vai nakšņoju darbā!), bet tagad viss ir sakārtots, esam pierādījuši savu dzīvotspēju, uzņēmumi mūs respektē, speciālisti atzinīgi vērtē. Varētu mierīgi strādāt, bet tieši tagad es brīvprātīgi šķiros no kolektīva. Tomēr mani mierina doma, ka kolektīvs ir ļoti stiprs un ar visu tiks galā tāpat un vēl labāk. Nezinu, kam būtu jānotiek, lai mūsu darbu sabojātu.
Elektronisko sakaru uzņēmumiem es novēlu lielu peļņu, neraugoties uz augošo konkurenci, kam vajadzētu tikai stiprināt viņu uzņēmību, konkurētspēju un radošo garu, piedāvājot jaunus pakalpojumus un tehnoloģijas. Pat kaut ko revolucionāru, ja ir dūša. Šajā nozarē strādā daudz profesionālu un gudru speciālistu, tā īstenībā ir elitāra nozare. Domāju, ka Latvijas uzņēmumi vēl parādīs ārzemniekiem, uz ko esam spējīgi.
Gunta KĻAVIŅA