Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Tepat, aiz žoga. Ko dara Lietuvas mobilie kaimiņi?

   

Lietuvas Mobilo sakaru tirgus

 

 

Tā kā LR Satiksmes ministrijas rīkotajā UMTS trešās licences izsolē uzvarēja Lietuvas uzņēmums Bite GSM UAB, tuvākajos gados abas baltu valstis būs saistītas vēl ciešākām - finanšu un investīciju - saitēm. Latvijā no kaimiņzemes Lietuvas ieplūdīs ievērojamas investīcijas, lai saskaņā ar licences nosacījumiem investētu 150 miljonus eiro neatkarīga UMTS mobilā sakaru tīkla izveidē. Kā izskatās Latvijas mobilo sakaru tirgus uz kaimiņzemes fona? Vai tas ir likumsakarīgi, ka tieši Lietuva, nevis it kā progresīvākā Baltijas valsts IKT nozarē – Igaunija - ienāk Latvijas mobilajā tirgū? Ko Latvija varētu iegūt no Lietuvas un dāņu operatora pieredzes? Mēģināsim to saprast, izanalizējot pašreizējo stāvokli Lietuvas mobilo pakalpojumu tirgū.

 

Baltijas mobilais tirgus

Lietuvas mobilo sakaru tirgus ir lielākais Baltijā. 2004. gada vidū Lietuvā bija 2,7 milj. lietotāju (Latvijā - 1,4 milj. un Igaunijā - 1,1 milj.). Pateicoties konkurencei starp vēsturiskajiem un alternatīvajiem operatoriem,  mobilo lietotāju skaits uz 100 iedzīvotājiem ir sasniedzis un pat apsteidzis vidējos Eiropas valstu rādītājus. Viszemākie rādītāji no visām Eiropas valstīm ir Polijai un Latvijai, kur uz 100 iedzīvotājiem ir tikai attiecīgi 51 un 59 mobilie telefoni. Lietuvā pēc EU pētījuma[1] datiem ir 79 telefoni uz 100 iedzīvotājiem. Pēc Lietuvas regulatora RRT pētījumiem šis skaitlis ir pat lielāks un 2004. gada nogalē sasniedzis 89,2 aktīvos lietotājus vai pat 99,9 kopumā.[2] Pašlaik Lietuvā darbojas trīs 2G mobilo operatoru tīkli, tuvākajā laikā plānots izsludināt arī 3G licences izsoli.

Lielākais Lietuvas mobilais operators Omnitel sācis darbību 1995. gada maijā un 2004. gada beigās, vērtējot pēc ieņēmumiem, tam pieder 54%  tirgus. Omnitel pieder skandināvu koncernam TeliaSonera.

Bite GSM, otrais lielākais Lietuvas operators, sāka darbību  1995. gada augustā un šobrīd tam pieder 23 % tirgus. Bite GSM īpašnieki ir Dānijas telekomunikāciju koncerns TDC.

Visjaunākajam operatoram Tele2, kurš darbību Lietuvā sācis 1999. gada decembrī, pieder 20% tirgus, vērtējot pēc 2004. gada nogales ieņēmumiem. Tele2 Lietuvas uzņēmuma īpašnieki ir skandināvu telekomunikāciju holdings Tele2.

Alternatīvajiem jeb virtuālajiem mobilajiem operatoriem 2004. gada nogalē piederēja 2% tirgus, kas strauji pieaug. Pavisam reģistrētas 29 mobilo pakalpojumu licences, tomēr reāli darbību ir sākuši tikai pieci operatori, turklāt visi izmanto Bite GSM tīklu.

Virtuālo mobilo tīklu izaugsme pēdējā laikā ir ļoti strauji attīstījusies visā pasaulē un nedaudz stagnējošā mobilo komunikāciju tirgū ienesusi jaunas vēsmas un spēles noteikumus, kā arī sekmējusi jaunu paKalpojumu izstrādi un ieviešanu pateicoties nepieciešamībai diferencēties no vēsturiskajiem operatoriem.

Viens no lielākajiem alternatīvajiem operatoriem ir Eurocom, kura īpašnieki ir saistīti ar vienu no lielākajiem Lietuvas uzņēmumiem - VP Market. Citi lielākie alternatīvie operatori ir Teledema, Laracijos Telekomunikacijos un Norfos mažmena.

 

Regulēšana

Šobrīd Lietuvas regulators RRT ir atzinis par uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū abus lielākos mobilo tīklu operatorus – Omnitel un Bite GSM, tomēr, lai arī cik paradoksāli tas būtu, tiesvedības rezultātā šis statuss ir piemērojams tikai Bite GSM.

Lietuvā ir spēkā numuru pārvietošanas pakalpojums, kas ļauj abonentiem mainīt mobilo operatoru, nemainot numuru. Ir jāatzīmē Lietuvas regulatora rūpīgi sagatavotie tirgus apskati, kuri reizi kvartālā ļoti daudzpusīgi un precīzi atspoguļo pašreizējo tirgus stāvokli.

 

Tirgus sadalījums

Lietuvas mobilajā tirgū ir 57 % priekšapmaksas lietotāju un 43%  pēcapmaksas abonentu (28% uzņēmumu un 15% iedzīvotāju). Pārdoto priekšapmaksas karšu skaita ziņā tirgus līderis ir Tele2 (karte Pildyk), tam seko Omnitel (Ežys un Extra), pēc tam - Bite GSM (Labas).

Omnitel ir pozicionējis savas priekšapmaksas kartes dažādiem priekšapmaksas pircēju segmentiem. Piemēram, Ežys paredzēta tikai lētiem zvaniem un SMS, savukārt nedaudz dārgākai Extra jau ir pieejams mobilais internets, balss pasts, MMS un citi papildus pakalpojumi. Biznesa segmentā pārliecinošs līderis ir Omnitel, tad seko Bite GSM  un ļoti nenozīmīgu daļu ieņem Tele2.

 

Pakalpojumi

Lietuvas tirgū ir novērojama pakalpojumu daudzveidība, kas izstrādāta, izmantojot parastos operatoriem pieejamos tehniskos risinājumus. Piemēram, uz biznesa klientiem orientētie operatori piedāvā labi attīstītu pakalpojumu kopu, pielāgojoties to klientu īpašajām vajadzībām. Viens no šādu pakalpojumu piemēriem ir Uzņēmuma darbinieku kopa, kas ļauj uzņēmuma darbiniekiem, un to četriem ģimenes locekļiem,  izmantojot uzņēmuma priekšrocības zvanīt par ļoti izdevīgiem tarifiem, turklāt saņemt rēķinu mājās.

Bite GSM Lietuvā piedāvā saviem klientiem izmantot EDGE datu pārraides tehnoloģiju, kas nodrošina trīsreiz lielāku ātrumu nekā GPRS. Šī datu pārraides tehnoloģija Latvijas teritorijā vēl nav pieejama komerciālā režīmā.

Daudzi saista Bite GSM darbību ar mobilā giganta Vodafone vārdu. Ir dzirdēts pat uzskats, ka aiz Bite GSM patiesībā slēpjoties Vodafone, un attiecīgi tas arī ienākšot Latvijā. Patiesībā Vodafone ir izstrādājis partnerības programmu, kurā ir iesaistīti dažādu valstu operatori. Lietuvā šis Vodafone tīkla partneris ir Bite GSM, Igaunijā – Elisa, un pēc Bite ienākšanas Latvijā Vodafone būs noklājis ar savu partneru tīkliem visu Baltiju. Neskatoties uz to ka Vodafone paziņojusi ka savu partneru tīklos ieviesīs virkni ar inovatīviem pakalpojumiem, reāli pagaidām darbojas Vodafone World tarifu sistēma, kas ļauj partnera tīkla abonentam ceļojot izmantot ļoti izdevīgus viesabonēšanas tarifus citās partneru valstīs.

 

Tarifi

Aplūkojot pēcapmaksas pakalpojumu grozu piedāvājumus mobilajiem pieslēgumiem, var secināt, ka pārliecinošs līderis ne tikai Lietuvā, bet dažās kategorijās arī Eiropā ir Omnitel. Zemas intensitātes lietošanas pakalpojumu grozs (25 zvani mēnesī + 30 SMS) Lietuvā ir pieejams par 5,5 eiro mēnesī (Omnitel, tarifu plāns Mano), Latvijā šāds grozs maksā 18,0 eiro mēnesī (LMT). Intensīvās lietošanas pakalpojumu grozs (150 zvani + 42 SMS) Lietuvā izmaksā 35,2 eiro (Omnitel, Draugai 60), turpretī Latvijā - 64,4 eiro (Tele2, Active). Interesanti, ka vidēji viens Lietuvas mobilais abonents nosūta mēnesī vairāk par 40 teksta īsziņām un tikai vienu multiziņu (MMS).

Izpētot Lietuvas mobilo tirgu un salīdzinot to ar Latviju, var secināt, ka gan pakalpojumu, gan cenu to ziņā tas ir krietni mūs apsteidzis. Pēc Lietuvas operatora ienākšanas Latvijas tirgū var prognozēt, ka tai līdzi ienāks liela daļa no tiem pakalpojumiem, kas ir Lietuvā, un tas piespiedīs pārējos tirgus dalībniekus aktīvāk attīstīt un daudzveidot savu pakalpojumu grozu. Aplūkojot mobilo sakaru pakalpojumu cenas Lietuvā, kā arī operatoru finanšu  rādītājus, var secināt, ka salīdzinoši zemais cenu līmenis ir pamatots un, ja operatori negūst peļņu no ieņēmumiem, nenotiek cenu karš.  Tādējādi, uzsākot darbību Latvijā, Lietuvas operators Bite GSM, iespējams, varēs piedāvāt līdzvērtīgu sakaru pakalpojumu cenas, kādas pašlaik ir Lietuvā, jo Latvijā un Lietuvas svarīgākie ekonomiskie rādītāji ir ļoti līdzīgi.

 

Rihards GAILUMS

Asociētais telekomunikāciju eksperts 

rihards@neksusconsulting.com

 

 

 

Informācijas avoti:



[1] 10th report of Commission of the European Communities, European Electronic Communications Regulations and Markets 2004.

[2] RRT Report on the Telecommunication sector, 2004 quarter 4.

 

 

 

Neksus Consulting

E.Birznieka – Upīša iela 18a

LV 1050, Rīga, Latvija

tel +371 7812125

www.neksusconsulting.com

 

Neksus Consulting specializējas tehnoloģiju un investīciju jautājumos liberalizētajam telekomunikāciju tirgus sektoram. Darbības pamatprofils ir attīstīto valstu pieredzes pielietošana vietējā tirgū, tirgus izpēte, jaunu tehnoloģiju ieviešanas iespēju izpēte, kā arī konkrētu telekomunikāciju projektu ieviešana biznesa struktūru izveidei. Neksus Consulting apvieno starptautisku speciālistu komandu, kuriem ir ievērojama praktiska pieredze gan Baltijas, gan Eiropas telekomunikāciju projektos.

 

 

 

 

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001