Telekomunikāciju muzejam desmit pilni apcirkņi

 

Citējot kādas Lattelekom Telekomunikāciju muzeja desmitās jubilejas svinību viešņas teikto, viena no būtiskākajām dižciltības iezīmēm ir cieņpilna attieksme pret savas dzimtas un tautas vēsturi. Kas gan cits, ja ne elektronisko sakaru nozare ir sakarnieku ģimene. Un kas gan cits, ja ne muzejs ir šīs cieņpilnās attieksmes vistaustāmākais apliecinājums. Lieliski, ka Lattelekom devis pajumti šim dižciltības mājoklim, kurā sakrātās vēstures liecības gan ir krietni senākas par desmit gadiem.

 

Viena no vērtīgākajām tradīcijām ir uzņēmuma vēstures dokumentēšana, jo, tikai apzinot pagātni, uzņēmums var novērtēt sasniegto un veiksmīgi ieskatīties nākotnē. Muzeja lietisko eksponātu skaits pārsniedz tūkstoti, bet daudz vairāk ir vēsturisku grāmatu, dokumentu, fotogrāfiju un fotonegatīvu. Īpaši lolota ir kolekcionāra Ilmāra Ūlanda dāvinātā radioaparātu kolekcija. Te ir arī pirmās PTGD izgatavotās (to sāka ražot 1927. gadā pēc Mix&Genest licences) telefona centrāles makets, kuru izgatavoja īpaši Latvijas Universitātei, lai apmācītu studentus. Ar to savulaik mācījies arī Teodors Rozītis. Vēsturiska vērtība ir arī tiem Ščecinas dekāžu-soļu telefona centrāles fragmentiem, kuru 1944. gadā demontēja krievu karavīri. Muzejā aplūkojama plaša dažādu gadu un ražotāju tālruņu un radioaparātu, telegrāfu, kolekcija. Ekspozīcija uzskatāmi demonstrē tehnoloģiju attīstības straujo tempu – no Morzes aparāta pārraides līdz e-pasta sūtījumiem un mobilajiem telefoniem. Jaunatni aizrauj iespēja pieskarties simtgadīgiem telefoniem, bet vecāka gada gājuma apmeklētāji var pakavēties atmiņās.Vairāki Lattelekom muzeja apmeklētāji no Rietumiem, to novērtē kā labāko Eiropā.

Muzeja dibinātājs un iedvesmotājs, nenogurstošs muzejisko vērtību meklētājs un eksponātu krājējs ir tā ilggadējais direktors  profesors Jāzeps Ločmelis. Viņš meistarīgi pratis zem muzeja jumta apvienot arī inženiera Jāņa Lintera fonda darbību, ir Telekomunikāciju kluba dibinātājs un senioars (tagad – goda seniors), daudz enerģijas ir ieguldīts, organizējot Lattelekom pasākumus, skolojot jaunos telekomunikāciju inženieru un sniedzot atbalstu pensionētajiem sakaru darbiniekiem.

Lai gan muzejs joprojām atrodas Rīgā, Brīvības ielā 33, vēlme mainīties ir spēcīgāka par tradīcijām. Saglabājot zelta fondu, muzejs tiecas būt atvērtāks sadarbībai. Pastāvēšanas 11. gadu Lattelekom Telekomunikāciju muzeja kolektīvs ir izvēlējies sākt ar moto Nāc un iedvesmojies! Tas ir adresēts ikvienam, kurš jūt interesi par neparastām lietām un arī par ikdienas priekšmetu dabu.

14. maijā no pulksten 19.00 līdz pusnaktij muzejs bija rīdzinieku uzmanības centrā, jo piedalījās Eiropas muzeju nakts pasākumā Gaisma(s) naktī. Dažās stundās muzeju apmeklēja vairāk nekā divi simti interesentu – ģimenes, jaunieši, pensionētie sakaru darbinieki un, protams, arī tie kolēģi no Lattelekom, kuri vēlējās pastāstīt tuviniekiem par savu darbavietu. Improvizētā kinozālē apmeklētāji iepazinās ar Lattelekom vēsturi un ikdienas darbu. Daudzi muzejā bija pirmo reizi un pauda vēlēšanos atnākt vēlreiz, lai aplūkotu eksponātus mierīgākā atmosfērā.

Dzimšanas dienā, 17. maija svinīgajā pasākumā, muzeju sveikt bija ieradusies gan Lattelekom vadība, gan arī viesi no citiem uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti, lai nozares vēsture tiktu apzināta. Piemēram, ar uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons atbalstu ir tapis jauns stends par mobilo sakaru attīstību. Viesu vidū bija arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, kurš izteica gandarījumu par profesora Jāzepa Ločmeļa lolojumu – vienīgo mūsu nozares muzeju, kas tik pamatīgi nododas pētniecībai.

Tuvākajā nākotnē ir tematisko kopprojektu realizācija sadarbībā ar citiem nozares uzņēmumiem un interaktīvas jauniešu akcijas ar telekomunikāciju muzejiem ārzemēs.

Inese BARBARE