Lattelekom biznesa notikumu virpulī

 

Pēdējos mēnešos Baltijas elektronisko sakaru tirgus samērā mierīgo ikdienu saviļņojuši vairāki svarīgi notikumi, kas saistāmi gan ar pārmaiņām nozarē, gan ar jauna, daudz asāka konkurences posma tuvošanos. Latvijā darbu sāk trešais mobilā tīkla operators, Baltijas valstu fiksētā tīkla operatori pērk MicroLink daļas, Lattelekom dibina divus meitas uzņēmumus, Lattelekom un Latvijas Pasts nodrošinās sertificēta elektroniskā paraksta pakalpojumus. Turklāt tas notiek laikā, kad Saeimā steidzamības kārtībā pieņemti Elektronisko sakaru likuma grozījumi, kuri var būtiski ietekmēt nozares komersantu uzņēmējdarbību. Pašā notikumu virpulī tieši vai netieši ierauts SIA Lattelekom, un tos vērtē Lattelekom galvenais izpilddirektors Nils MELNGAILIS.  

 

- Vai varētu teikt, ka šo nozares notikumu virpuli, kas pēdējo mēnešu laikā aptvēris Baltijas valstis, izraisījis, pirmkārt, jauns, daudz sīvāks tirgus konkurences posms un, otrkārt, tas, ka beidzot arī vecās ES dalībvalstis sākušas rēķināties ne tikai ar Baltijas iekšējo tirgu, bet arī ar Baltiju kā placdarmu lielu IKT projektu sākšanai?

- Konkurence nozarē neapšaubāmi saasinās, Lattelekom, protams, uz to reaģē un vēlas attīstīt jaunus darbības virzienus. Arī akcionāri atbalsta mūsu darbību gan MicroLink iegādē, gan meitas uzņēmumu dibināšanā. Visvairāk tas norāda uz to, ka gan Latvijā, gan visā Eiropā nozare ļoti strauji mainās. Domāju, ka tā ir dabiska reakcija uz šo tirgus situāciju un Lattelekom iespējām.

- Vai tas notika nejauši, ka visi šie notikumi sanāca gandrīz vienlaikus?

- Daļēji tā ir sakritība, bet pēdējos gados esam ieguldījuši lielu darbu šī stratēģiskā virziena attīstībā, lai sasniegtu šo mērķi. Gribējām visus pēdējā laika jaunumus celt priekšā akcionāriem vienlaikus, jo tie ir savstarpēji saistīti. Nevar taču apstāties pussoli pirms stratēģijas īstenošanas, jo visas pārmaiņas ir vienlīdz nepieciešamas uzņēmuma attīstībai.

- Šķiet, pirmais publiskais paziņojums par to, ka Baltijas valstu lielākie fiksētā tīkla operatori - Lattelekom, Elion un Lietuvos Telekomas - parakstījuši līgumu par MicroLink iegādi, pat daudziem ekspertiem bija pārsteigums. Tomēr, ņemot vērā pieaugošo konkurenci, tas bija visai loģisks gājiens.

- Līdzīgi procesi, kad elektroniskie sakari saplūst ar IT biznesu, notiek visā pasaulē, turklāt MicroLink jau ir pierādījis profesionālās spējas sistēmu integrācijā, programmatūras izstrādē un IT ārpakalpojumu biznesā. Apvienojoties mēs noteikti spēcināsim IKT nozari un, protams, arī Lattelekom konkurētspēju.

- Kāda būs visu triju MicroLink akcionāru loma šajā darījumā un sadarbība turpmāk?

- Par pašu darījumu varu teikt, ka tā rezultātā Elion, Lattelekom un Lietuvos Telekomas kļūst par MicroLink daļu īpašniekiem katrs savā valstī. Tātad Lattelekom piederēs MicroLink Latvia un attiecīgi abu pārējo valstu operatoriem - Igaunijas un Lietuvas MicroLink daļas. Precīzāku daļu sadalījumu procentos vēl nedrīkst publiskot, kamēr šis darījums nav apstiprināts Konkurences padomē.

- Tādos darījumos parasti viss notiek ar tālejošu mērķi, kurš atklājas tikai pamazām. Varbūt trijiem jaunajiem MicroLink saimniekiem reiz būs arī kopējs jumts kāda konsorcija veidolā?

- Ja Konkurences padome piekritīs darījumam, tad MicroLink juridiski tiks sadalīts trijās daļās, un mēs vienlaikus runāsim arī par to, kā turpmāk varētu izskatīties Baltijas sadarbība. Paredzams, ka lēmums tiks pieņemts rudens sākumā.

- Gribētu salīdzināt šo darījumu ar DATI un Exigen Latvia apvienošanos, iekļaujoties Exigen Group konsorcijā, kuram ir ļoti augsts starptautisks prestižs IT nozarē. Uzdrošinos teikt - ja Baltijas nozīmīgākie telekomunikāciju operatori neapvienos spēkus vismaz IT projektos, jums būs grūti konkurēt ar Exigen.

- Šobrīd vēl grūti pateikt, kā veidosies attiecības, bet, darījumu slēdzot, mērķējām tālāk par Baltijas valstu tirgu - galvenokārt Skandināvijas un Vācijas virzienā. Arī Baltijas sadarbība varētu izpausties dažādi - atkarībā no konkrēto ārvalstu pasūtījumu rakstura. Domāju, ka pēc darījuma noslēgšanas nevienai no šīm trim MicroLink daļām nepietiktu resursu, lai apmierinātu pat vienu vidusmēra Eiropas korporatīvo klientu. Tāpēc noteikti ceru uz sadarbību gan ar operatoriem, gan arī ar citām IT kompānijām, to skaitā arī ar DATI un Exigen. Runājot tieši par informācijas tehnoloģiju un infrastruktūras pakalpojumu eksportu, viens darījums varētu nozīmēt darbu uz trim gadiem aptuveni 300-400 darbiniekiem.

- Kā tādā gadījumā veidosies attiecības ar Lattelekom Sakaru sistēmām (LSS), kuru galvenais darbības virziens arī ir IKT un biznesa procesu ārpakalpojumu risinājumi? Varbūt plānojat jauniegūto MicroLink Latvia uzņēmumu apvienot ar LSS?

- Domājam, kā šo darījumu vislabāk izmantot, lai uzlabotu Lattelekom darbību un efektīvāk izmantotu mūsu resursus. LSS ir 100 % Lattelekom meitas uzņēmums. Ja Konkurences padome piekritīs, tad plānosim, kā pārkārtot MicroLink Latvia darbu, un tas neapšaubāmi atšķirsies no tā, kāds tas ir šobrīd. Šovasar to vajadzētu izlemt.

- Cik darbinieku ir MicroLink Latvia?

- Aptuveni 250.

- Interesanti, ka arī Kontaktu centrā, jaundibinātajā Lattelekom meitas uzņēmumā, galvenais darbības virziens būs biznesa procesu ārpakalpojumi, tātad arī IT. Tas nozīmē, ka tiem ir aizvien lielāka loma Lattelekom kopējā biznesā. Šķiet, ka mainās arī Lattelekom prioritāšu skala - no balss pakalpojumu operatora, kas piedāvā klientiem arī datu pārraides un IT risinājumus, tas kļūst par IT uzņēmumu, kurš sniedz arī telekomunikāciju pakalpojumus. Vai tā var teikt?

- Īstenībā tagad sadalām Lattelekom četrās daļās, un katrai no tām ir savs biznesa virziens, tirgus, zīmols. Apollo galvenais biznesa virziens ir interneta piekļuve un interneta protokola balss pakalpojumi; MicroLink vairāk orientēsies uz korporatīvo klientu IT risinājumiem, meklējot ceļus arī šo pakalpojumu eksportam; LSS darbojas līdzīgā virzienā; Kontaktu centrs koncentrējas uz operatoru centra un biznesa procesiem, piedāvājot pakalpojumus arī ārpus Latvijas. Tomēr es neteiktu, ka pats Lattelekom maina darbības virzienu. Mēs vienīgi esam izveidojuši jaunus biznesa virzienus no Lattelekom struktūrvienībām, jo tādējādi saskatām iespēju palielināt Lattelekom kopējo vērtību.

- Tas varētu nozīmēt arī to, ka Lattelekom risinājumos jau sāk realizēties tehnoloģiju un pakalpojumu konverģence.

- Domāju, ka uz Lattelekom attiecas divi konverģences veidi. Viena ir konverģence starp telekomunikāciju infrastruktūru un IT, kas jau īstenojusies daudzās valsts un pašvaldību institūcijās. Piemēram, Zemes dienesta IP tīkls, kur Lattelekom strādāja kopā ar IT kompānijām, jau plešas pa visu Latviju. Tagad Lattelekom spēs šādus lielus projektus izstrādāt un realizēt kopā ar meitas uzņēmumiem. Otra veida konverģence, kur drīz sāksies liela rosība, ir saistīta ar pakalpojumiem, kuri izstrādāti Lattelekom mātes uzņēmumā TeliaSonera. Drīz Latvijā parādīsies vairāki biznesa satura, interneta un IP televīzijas pakalpojumi.

- TeliaSonera Zviedrijā jau ieviesusi IP televīziju, bet Latvijā vēl pat nav sākušies testi. Kad cerat tos sākt?

- Testi sāksies pavisam drīz, jau šovasar. Vienlaikus notiek sarunas arī ar satura piegādātājiem. Plānojam, ka Lattelekom IP televīzijas pakalpojumā ietilps Latvijas TV un Krievijas TV saturs, filmas, internets, 118 informatīvie pakalpojumi, - viss, kas klientus interesē. Īstenībā tas būs multimediju pakalpojums ar interaktivitātes funkcijām. Lietotāji varēs ne tikai uzzināt informāciju un skatīties filmas, bet arī kārtot darījumus internetā, apvienojot televīzijas, interneta un balss pakalpojumus (VoIP).

- Kad Lattelekom šo IP televīzijas pakalpojumu varētu ieviest komercrežīmā?

- Ļoti ceru, ka paspēsim līdz gada beigām.

- Kā, jūsuprāt, trešais UMTS operators ietekmēs konkurenci starp mobilajiem un fiksētajiem pakalpojumiem?

- Trešais operators varētu vistiešākajā veidā ietekmēt gala lietotāju pakalpojumu tarifus. Viņu vienīgā iespēja konkurēt ir piedāvāt zemākus tarifus, un šī cenu cīņa attieksies ne tikai uz pārējiem diviem mobilajiem operatoriem, bet arī uz Lattelekom un citiem fiksētā tīkla operatoriem. Atzīstu, ka būs grūtāk noturēt klientus, lai viņi neatteiktos no fiksētā tīkla pakalpojumiem un nepārietu tikai uz mobilajiem. Tas varētu notikt gadījumā, ja mobilo pakalpojumu tarifi pietuvinātos fiksētajiem.

- Pirms Bite GSM varēs pieteikt tarifu karu, viņiem būs jāiegulda 150 miljoni eiro tīkla infrastruktūrā, kā to paredz licences nosacījumi. Optimismu vieš citu ES valstu tirgus pētījumi, kas pierāda, ka tie fiksētā tīkla operatoru klienti, kuri vēl nav atteikušies no šiem pakalpojumiem, pārsvarā arī patur tos un turpina lietot gan fiksētos, gan mobilos pakalpojumus. Labs Lattelekom trumpis varētu būt VoIP, kas tarifu ziņā droši var konkurēt ar mobilajiem pakalpojumiem.

- Fiksētā tīkla pakalpojumi šā vai tā nekur nepazudīs, šis pieslēgums būs vajadzīgs, lai nodrošinātu ātrāku un kvalitatīvāku piekļuvi internetam. Bet mūsu uzņēmumam nekas nav iebilstams pret konkurenci, - bez tās būtu garlaicīgi.  

- Garlaikoties neļauj arī likumdevēji. Nozares uzņēmumi ļoti asi reaģēja uz grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kur, pēc daudzu ekspertu domām, parādījušās uzņēmējdarbību graujošas normas un nepamatota valsts institūciju pilnvaru paplašināšana.

- Likumā ir izdarīti grozījumi, kas ierobežo tirgu. Jaunajā variantā (4.p.2¹ daļa) noteiktas ekskluzīvas tiesības vienai komercsabiedrībai (VITA) valsts nozīmes datu pārraides tīkla nodrošināšanā. Tas ierobežo valsts iestāžu iespēju izvēlēties vislabāko un lētāko piedāvājumu, un tās ir spiestas pirkt pakalpojumu no viena piegādātāja. Lai gan saskaņā ar statūtiem VITA veic komercdarbību telekomunikācijās, tai vienlaikus ir arī elektronisko sakaru nozares pārvaldes funkcijas, kas ir pretrunā ar ES direktīvu 2002/21/EC. 

- Gluži vai absurds daudziem šķiet likuma 19. pants, kurā teikts, ka komersantam pēc valsts drošības dienestu pieprasījuma par saviem līdzekļiem jāierīko un jāuztur informācijas pārtveršanas punkti savā tīklā.

- Tāds punkts likumā acīmredzot parādījies tādēļ, ka šo iekārtu izmaksas ir pietiekami augstas un valsts pārliek šo nastu uz uzņēmēju pleciem. Šīs funkcijas jāpilda valstij.

- Galvenais jau ir tas, ka varam protestēt, cik gribam, bet likums jau ir izsludināts un arī pirms tam neko nevarēja grozīt, jo likums bija pieņemts steidzamības kārtā ar divām trešdaļām balsu.

 - 2002. gadā Lietuvā tieši par tādu pašu normu lieta nonāca Lietuvas Satversmes tiesā, un tā pieņēma lēmumu šo pantu svītrot no likuma. Jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa operatoru pat gribēdami nevarētu atļauties ierīkot šādus pārtveršanas punktus ļoti lielo izmaksu dēļ. Daudzus mazos un vidējos operatorus tas var izputināt. Tomēr ir cerība, ka pēc tik daudziem argumentētiem protestiem likumdevēji varētu vēlreiz atgriezties pie Elektronisko sakaru likuma un sākt visu procedūru no jauna. Bet tas notiks vien tad, ja visi konkurenti un dažādi domājošie apvienos spēkus kopējo interešu labad.

 

Gunta KĻAVIŅA