Sakaru Pasaule - Ţurnâls par
modernâm komunikâcijâm

  
  


Atpakaď Jaunais numurs Arhîvs Par mums Meklçđana

Telekomunikâciju uzňçmuma modeďa evolűcija

   

Telekomunikāciju uzņēmuma modeļa evolūcija

 

Telekomunikāciju industrija jau kopš pirmsākumiem, vērtējot investīcijas, vienmēr ir bijusi tehnoloģiski visintensīvākā. Bet ne tikai: telekomunikāciju nozare kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem reizi desmit gados ir piedzīvojusi kvalitatīvu tehnoloģijas paaudzes nomaiņu.

 

Tehnoloģijas evolūcijas un Konkurences mijiedarbība nozarē

1980. gadi iezīmējās ar pāreju uz ciparu centrālēm. Latvijā sakarā ar novājināto PSRS režīmu tā sabrukšanas priekšvakarā civilajā tautsaimniecības nozarē bija iestājusies ekonomiska stagnācija, tāpēc telekomunikāciju tīklu atjaunināšana un mobilo tīklu izbūve notika tikai 1990. gadu sākumā. Arī Latvijā tika ieviestas ciparu telefona centrāles un datu pārraides pakalpojumi biznesa klientiem. Sākotnēji tiem bija maz intelekta, jo tie kā īrētā līnija piekļuves galos aizņēma fizisko nesēju, savukārt maģistrālajā tīklā - n/x TDM takts joslas (time slots).

1990. gadu beigās notika kārtējā tehnoloģijas nomaiņa un ieviestais ATM (Asynchronous Transfer Mode) protokola tehnoloģijas tīkls vēl tagad tiek izmantots gan fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēju, gan uzņēmumu (enterprice) tīklos. No pakalpojumu funkcionālo komponentu viedokļa raugoties, integrēta iekārtu funkcionalitāte un specializētas mikroelektronikas lietošana vēl nesen tika uzskatīta par ieguvumu, tomēr tehnoloģisko jauninājumu dzītās, nepārtraukti attīstošās pakalpojumu vides izmaiņas un universālu procesoru veiktspējas turpinošais attīstības skrējiens ir mainījis ne tikai iekārtu ražotāju labo toni. Ekonomiskās efektivitātes dzīti, unifikācijas skrējienā tiek radīts arvien mazāk unikālu vienam mērķim paredzētu produktu, bet vērojama standartizētu komerciālu iekārtu (COTS – Commercial Of The Shelve) lietošana. Arī pakalpojumu sniedzēji, pamatā konkurences iespaidā, arvien vairāk pievēršas no telekomunikāciju iekārtu ražotāju (Telecommunications Equipment Manufacturers – TEM) slēgto īpašumtiesību standartiem mazāk atkarīgiem risinājumiem. Pakalpojumu nodrošināšanas integrācija noslēgtā sistēmā joprojām ir tipiska sakaru risinājumu arhitektūra.

Pārmaiņas ienes tehnoloģijas attīstības virzītā sakaru uzņēmumu konkurence. Tas ir bijis viens no reālākiem pamudinājumiem ITU – International Telecommunication Union - izstrādāt standartus telekomunikāciju videi.

 

CITĀTS

ITU attīstītais standarts nākamās paaudzes komunikācijas tīklam – NGN - šobrīd ir pietiekami nobriedis prasību kopums, kurš ļauj izveidot nākamās paaudzes tīklus, samazinot dažādu tehnoloģisko strupceļu risku un slēgto īpašuma tiesību (propriatory) standartu negatīvo ietekmi uz servisa sniedzēja konkurētspēju.

 

Pirmajā attēlā parādīta ITU klasifikācijas bāzēta nākamās paaudzes tīkla ekosistēma. Tajā skaidri atdalīts gan mugurkaula tīkls – Backbone, gan piekļuves tīkli, kur to lomā nonāk fiksēto un mobilo komunikāciju operatoru piekļuves infrastruktūras, bet optisko mugurkaula – Backbone - tīklu apvienošana viena īpašnieka fiksētajam un mobilajam tīklam ir neizbēgama, tādējādi likvidējot duplicētu (šī vārda sliktākajā nozīmē jeb pārklājošos) infrastruktūru un palīdzot to normalizēt, lai samazināt uzņēmuma darbības izmaksas. Control Plane jeb tīkla kontroles domēns ietver visu veidu tīkla paškontroles un datu pārraides paškontroles iekārtas. Tās nedaudz atšķiras fiksēto un mobilo sakaru operatoru tīklos, un atšķirība pamatojas mobilo sakaru nodrošināšanai nepieciešamajās papildfunkcijās, piemēram, lai nodrošinātu mobilo telefonu pārreģistrēšanos starp dažādām bāzes stacijām.

Pēdējos gados tradicionālo priekšstatu par telekomunikāciju vides dalījumu fiksētajos un mobilajos sakaros īsi pēc nežēlīgi dārgo UMTS jeb 3G mobilo sakaru licenču izsoles Eiropā ap 2001. gadu sašūpoja bezvadu interneta piekļuves standarts 802.11x. Tas krietni iedragāja UMTS mitoloģiski augstu pozicionēto vērtību, pie kam pēdējais sāka izskatīties pēc kārtīga oversell (ja kādam nav skaidrs šis termins, tā jautrākai apguvei iesaku izlasīt J. Hašeka darba Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā nodaļu, kurā galvenais varonis nodarbojas ar krāsotu suņu tirdzniecību). Par laimi izrādās, ka ITU modelim nav nekādu problēmu aprakstīt gan 802.11, gan citus, piemēram, Wi-Max standarta, daļēji mobilus piekļuves tīklu risinājumus. Parādās citi pakalpojumu kontroles domēna komponenti, piemēram, Radius serveris.

Apskatot ITU modeli, pakalpojumu vadības domēns ir ārkārtīgi būtisks. Tā pareiza un sakārtota darbība nav iespējama bez nākamās paaudzes tīkla standartu ievērošanas visā tīklā, tas nozīmē jebkura pakalpojuma vadības iespēju tīklā no vadības domēna (DifServ koncepts). Pakalpojumu vadība, to konfigurējot konkrētajās iekārtās, komunikācijas pakalpojuma sniedzējam nav pieļaujama. (Uzņēmumu vide parasti ir neliela un slēgta, un tajā iespējama un pieļaujama servisu konfigurēšana komunikāciju iekārtās (IntServ koncepts), to neapraksta ITU modelis.) Kā pēdējo apskatīsim pakalpojumu domēnu, kas grupē sevī dažādu veidu pakalpojumus komunikāciju tīklā, kuri ir neatkarīgi no piekļuves tīkla.

Konceptuāli nākamās paaudzes tīkla ITU modelis ir izturējis nākotnes pārbaudi – šis pārbaudes akmens ir Skype (www.skype.com) - lietojuma programmas līmeņa balss un teksta ziņapmaiņas pakalpojums (pakalpojumu domēnā), Luksemburgā reģistrētais komunikāciju operators, kura vadības platforma atrodas Luksembrugā. Tas maršrutē savu abonentu komunikācijas datu plūsmu internetā, un kontroles domēna iekārtas daļēji atrodas Luksemburgā, daļēji distributētas ģeogrāfiski Internetā, daļēji tās izveidotas Skype klienta lietojumprogrammā, bet daļēji tās vispār neeksistē, jo Skype tīkla līmenī vada tikai izmantoto datu plūsmas maršrutu, bet nevar nodrošināt konkrētu servisa kvalitāti, lai gan subjektīvā sarunas kvalitāte tālu pārspēj fiksēto telekomunikācijas operatoru piedāvāto.

Skype darbojas arī mobilajos pārraides tīklos*, lieliski parādot, ka balss sakaru nākotne ir būt vēl vienai lietojumprogrammai komunikācijas pakalpojuma abonentiem, kur biznesa modelis ir jāveido ap piekļuvi un balss sakari ir tikai vēl viens lietojums pakalpojumu domēnā. Lai arī Skype pakalpojumi lieliski iederas ITU modelī, Skype bieži tiek raksturots kā PARAZITĒJOŠS telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu tīklos. Jāvaicā, vai tiešām? Tad jau ikviena pievienotās vērtības lietojuma pakalpojuma sniedzējs būtu šādi apsūdzams. Tad biznesa ideja internetā kā tāda tiktu apšaubīta. Vai Skype lietotājs nemaksā par piekļuvi internetam vietējam teleoperatoram? Vai Skype izmanto šo vietējo teleoperatoru kontroles domēnā ieskicēto pakalpojumu vadības platformu, saņemot kvalitātes vadības pakalpojumu(IP tīkla QoS)? Ir grūti mainīt biznesa modeli, bet pakalpojumi tomēr nenovēršami atdalās no komunikāciju tīkla, kur katrs no tiem dzīvo savu dzīvi un katram komponentam ir jāpierāda sava lietderība un dzīvotspēja.

Tieši tāds ir IBM On Demand vīzijas komunikāciju operatoriem pamats: integrēts komunikāciju tīkls, integrētas OSS – darbības atbalsta sistēmas, biznesa atbalsta sistēmas, kas apkalpo uzņēmumu un ir starpakcijā ar galvenajiem partneriem, piegādātājiem un klientiem. Pakalpojumu pieejamība ir neatkarīga no laika un personalizēta vietai, lietotājam un iekārtai. Pakalpojumu sniegšanas vide būvēta modulāri un ir viegli maināma un adaptējama.

Sekojot praktiskas koordinācijas un standartizācijas nepieciešamībai, ir radīta IMS – IP Multimedia Subsystem jeb IP multimediju subsistēmas standartizācijas iniciatīva. Tā ir NGN - nākamās paaudzes tīkla - un OSS jeb darbības atbalsta sistēmu vienots modelis, kura gatavības stadija ir BluePrints – skiču stadija. IMS attīstību virza gan komunikāciju operatori, gan komunikāciju, gan informāciju tehnoloģiju pārstāvji.

Otrajā attēlā parādīts komunikāciju pakalpojumu dalījums funkcijās vēsturiskajā telekomunikāciju tehnoloģiju vidē un NGN vidē, kurā pakalpojuma modularizācija izraisa šādas konsekvences:

·         ļauj izmantot komerciāli standartizētas iekārtas un moduļus – COTS – Commeriac Of The Shelve, daudzas šādas iekārtas iztur visstingrākās Carrier Grade prasības un ir NEBS sertificētas;

·         iekārtu operāciju sistēmas un programmatūras veidotas atvērtos standartos;

·         moduļu komunikācija nodrošināta ar standarta interfeisu palīdzību.

 

Attēls 3.

Trešajā attēlā tuvāk apskatīta lietojumu standartizācijas un modularizācijas aina, šāda ekosistēma ir daudz konkurētspējīgāka par attēla kreisajā pusē redzamo, pateicoties

·         platformā novērstajai vienādu elementu daudzkārtošanai un efektīvai resursu izmantošanai;

·         pakalpojumu standartizētai integrācijai;

·         lietojumu modularizācijai.

 

Tādējādi mūsdienīga komunikāciju uzņēmuma konkurētspēju paaugstina moderna infrastruktūra, kura nodrošina objektīvi zemas izmaksas optimizētā infrastruktūrā un ieņēmumu maksimizāciju, izmantojot modulāru lietojumu arhitektūru.

Atcerieties, ka balss telefonija arī ir lietojums!

 

Guntars OTTO

 

Tālr. 7070300

Skype me: guntars.otto

Guntars.Otto@lv.ibm.com

 http://www.ibm.com/industries/telecom

 

 

* atkarībā no savienojuma datu fluktācijām un arī ātruma tipiski darbojas 802.11 un UMTS tīklos, bet pārmērīgas datu fluktācijas dēļ to nevar lietot GPRS tīklā.

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001