IP telefonija: par un pret

 

IP telefonija, izmantojot VoIP (Voice over Internet Protocol), ir tehnoloģija, kas pārceļ balss komunikācijas uz tīkliem, kurus šobrīd izmantojam datu pārraidei - lokālajiem tīkliem, kuros ir saslēgti mūsu datori, un internetu, kas tos visus vieno. Bet internets taču ir pazīstams ar savām mēstulēm, vīrusiem, hakeriem un citām nelabām lietām. Vai IP tehnoloģijas skaidrajā telefonijas pasaulē nevar novest pie neprognozējamām un negatīvām sekām?

 

IP telefonija vai PSTN?

Par IP telefoniju tiek izplatīts ārkārtīgi daudz spekulāciju un apgalvojumu, sākot no tā, ka tas ir ceļš uz bezmaksas sakariem, un beidzot ar skeptiķu apgalvojumiem, ka VoIP vispār nav vietas balss pārraidē nopietnā līmenī kvalitātes un drošuma problēmu dēļ. Mēs taču negribam piedzīvot, ka hakeri varēs apturēt kuru katru zvanu centru, bet konfidenciālas biznesa sarunas tiks noklausītas, ierakstītas un publicētas internetā. Vai arī kāds ar vīrusa tārpa palīdzību aktivizēs tālruņa mikrofonu, un tad tas pārvērtīsies noklausīšanās ierīcē. Internets ir anonīma vide, un vai tas nekļūs par cēloni zvaniem par skolās ieliktām bumbām, joku zvaniem ugunsdzēsējiem u. tml., jo zvanītāji nebūs izsekojami?

Tiešām, IP telefonija ir pilnīgs pretstats tradicionālajai telefonijai, kas balstās uz PSTN (Public Switched Telephone Network) tīklu. IP telefonijā VoIP sadala balsi datu paketēs un pārsūta tās pa nekvalitatīvu tīklu - internetu. Lietotāju galiekārtas ir relatīvi dārgas un sarežģītas – mobilie, galda un plaukstas datori vai arī speciāli IP tālruņi. Lietotājs nemaksā par katru minūti, ko uzskaita Lattelekom, bet gan mēneša abonēšanas maksu par platjoslas interneta pieslēgumu. Klasiskajā telefonijā turpretī lietotāja galiekārtas ir pietiekami vienkāršas un lētas – tie ir analogie tālruņi. Toties sarežģīts un dārgs ir pats PSTN tīkls, kas, izmantojot kompleksus slēdžus, izdala katrai sarunai 64 Kbps datu kanālu, tādējādi nodrošinot augstas kvalitātes sakarus. VoIP gadījumā balss signāls tiek kompresēts ar dažādu kodeku palīdzību, kas ļauj sarunu saspiest līdz, piemēram, 15 Kbps, pie kam neaizņem kanālu klusuma brīžos, kā tas ir tradicionālās telefona sarunas gadījumā.

 

Skype

Kas tad virza uz priekšu IP telefonijas attīstību? Pirmkārt jau iespēja nemaksāt. Piemēram, izmantojot Skype, kas ir pieejams internetā par brīvu (www.skype.com), saruna ar citu Skype abonentu jums nemaksās neko neatkarīgi no tā, vai jūsu sarunu biedrs atrodas Ķīnā vai blakus istabā. Ja abonentam ir PSTN numurs, tad to varat sasniegt, izmantojot iepriekš apmaksātu skype-out pakalpojumu, kas izmaksā 1-1,5 santīmus par minūti. Jāpiebilst, ka tas ir vismaz uz pusi mazāk par lētākajiem sarunu tarifiem, kādi ir zināmi. Skype zvans iet caur internetu, un, līdzīgi kā ar citiem VoIP zvaniem, šeit ir pilnīgi vienalga, kāds ir zvana attālums – 20 vai 20 000 km, jo izmaksas veido tikai vietējā saruna par pēdējiem pāris kilometriem no Skype balss vārtejas līdz gala abonentam.

 

Biznesa lietotāji

Šādas iespējas ietaupīt uz tālsarunām ieinteresēja arī biznesa lietotājus, īpaši tos, kuriem ir sazarota struktūra dažādās pasaules valstīs. Šeit, protams, ar Skype ir krietni par maz, jo mērogi ir plašāki un prasības – augstākas. Problēmas rada jau iepriekš minētais fakts, ka internets ir nekvalitatīvs tīkls un balss datu paketes var tikt pazaudētas kļūmju dēļ, bet laikā, kad tīkls ir pārslogots, to pienākšana gala mērķī var aizkavēties vai nepienākt vispār. Tas var izraisīt atsevišķu vārdu zudumus vai kavējumus.

Tomēr situācija nav bezcerīga, jo daudzi tīkla pakalpojumu piegādātāji strādā, lai uzlabotu servisa kvalitāti (QoS). Viens no veidiem, kā nodrošināt balss pakešu prioritāti ir, piemērām, izmantot MPLS (Multiprotocol Label Switching) protokolu. MPLS tīklā datu paketēm tiek piešķirtas prioritātes pazīmes, kas ļauj maršrutizētājiem ar MPLS funkciju tās pārsūtīt, izmantojot citus algoritmus, tādējādi pie saņēmēja tie nokļūst laikā. Tomēr šobrīd garantēti VoIP vienmēr būs tradicionālās telefonijas kvalitātē tikai organizāciju privātajos tīklos, tipiski uzņēmumu intranetos (iekšējos ar ugunsmūri aizsargātos TCP/IP tīklos, kuriem ir garantēts SLA - Service Level Agreement), kur ir iespējams izdalīt balss datu paketēm augstāku prioritāti.

Ieviešot IP telefoniju lielākās organizācijās, atklājās vēl virkne VoIP priekšrocību pār PSTN. Pirmkārt jau IP telefonijas elastība, kas ļauj ļoti viegli paplašināt risinājuma funkcionalitāti. Piemēram, vienkāršai telefona sarunai var pievienot videoattēlu vai arī veikt interaktīvu informācijas apmaiņu, pārsūtot failus kolektīvai lietošanai. Lai ieviestu VoIP, var izmantot jau eksistējošu IP tīkla infrastruktūru – datorus, tīklojumu utt. Turklāt dārgās un ražotāju specifiskās PBX (Private Branch Exchange) centrāles var aizstāt ar programmatūru, kuru var integrēt groupware aplikācijās, piemēram, Lotus Domino vai Microsoft Exchange. Vienkāršojas arī tīkla infrastruktūras pārvalde, jo tagad ir jāpārvalda viens tīkls agrāko divu vietā.

Potenciālos IP telefonijas izmantotājus visbiežāk uztrauc drošība. Briesmas nedrīkst ignorēt, bet kopumā tās ir pārspīlētas. Ieviešot organizācijā IP telefoniju, ir jābūt pārdomātai drošības stratēģijai, līdzīgi kā datu tīklam. Ir jāparedz ugunsmūri pret hakeru aktivitātēm, jālieto antivīrusa programmatūra, jo īpaši tad, ja datori tiek izmantoti par tālruņiem. Šeit noteikti jāatzīmē, ka arī pašreizējā telefonija nav pilnīgi droša. Piemēram, sarunu noklausīšanās pastāv arī PSTN tīklā, bet VoIP gadījumā ir iespējams balss datu paketes šifrēt, kas pasargās daudz labāk. Zvanītāju var autentificēt zvanu pārvaldes serverī, tā nodrošinoties pret nelegāliem telefonijas tīkla izmantotājiem. Tāpat interneta anonimitāte tomēr tiek pārspīlēta, un tā katrā ziņā nepārsniedz to, ko piedāvā mobilie tālruņi vai publiskie tālruņu punkti.

 

IP risinājumi un to izmaksas

Plānojot ieviest IP telefoniju savā organizācijā, vispirms ir jāsaprot, vai tā atrisinās biznesa vajadzību, un kā tā iederēsies pašreizējā uzņēmuma infrastruktūrā. Ja esat tikko investējuši PBX centrālē un pamatā izmantojat tikai vietējos zvanus, tad, iespējams, nav mērķtiecīgi ieviest VoIP risinājumu. Turpretī, ja jūsu organizācijai ir sazarota struktūra ar filiālēm vai arī jūsu bizness izmanto zvanu centru, IP telefonijas risinājums var ātri atmaksāties. Un pavisam noteikti, ja plānojat atvērt jaunu biroju, kur paredzēts izmantot vietējo centrāli, tad noteikti paskatieties uz IP telefonijas piedāvājumu.

IP telefonijas risinājuma izmaksas ir nosakāmas katram gadījumam atsevišķi atkarībā no lietotāja plāniem un vajadzībām. Parasti ir jāmaina tālruņa aparāti, datoros jāinstalē telefonijas programmatūra, droši vien būs nepieciešams lokālā tīkla slēdzis un maršrutētājs (ja tādu nav), kas veiks balss vārtejas un ugunsmūra funkcijas. Tāpat atkarībā no risinājuma arhitektūras būs nepieciešams serveris ar atbilstošu programmatūru zvanu pārvaldei. Cenu līmeņi var būt visdažādākie. Piemēram, organizācijai ar 50 lietotājiem visa risinājuma cena varētu būt ap 10-12 tūkstoši latu. Daži IP telefonijas risinātāji, piemēram, IBM Latvija servisa centrs, papildus iespējai pirkt IP risinājumu piedāvā to īrēt. Šāda piedāvājuma cena svārstās no 5 līdz 12 latiem mēnesī par IP telefonijas vietu atkarībā no risinājuma apjoma un sarežģītības pakāpes.

IP protokols, kuru līdz šim izmantojām vairāk datu komunikācijā, iegūst arvien plašāku lietojumu. Ieviešot tādus jaunus standartus kā VoIP un IP Video, tas pārņem balss un video komunikācijas funkcijas. Plānojot uzņēmuma infrastruktūru, šī tendence noteikti jāņem vērā.

Mārtiņš GRANTS

grants@lv.ibm.com