Varžu kājiņas dod ierosmi atklājumam

Aleksandro Voltam – 260

Aleksandro Volts (Volta) dzimis 1745. gada 18. februārī aristokrātu ģimenē Ziemeļitālijas pilsētiņā Komo. Beidzis garīdzniecības koledžu.  Aizrāvās ar fizikas eksperimentiem. Strādāja par pasniedzēju Komo karaliskajā skolā un par profesoru  Pavias universitātē. 26 gadu vecumā uzrakstīja pirmo zinātnisko darbu Empīriskie pētījumi elektrības ierosināšanas metodēm un mašīnu konstrukciju uzlabojumi. Pirmais izgudrojums (1772) bija saistīts ar elektroskopa konstrukcijas uzlabošanu, aizvietojot diedziņā piekārtās korķa lodītes ar salmu plāksnītēm. Pieslēdzot elektroskopam kondensatoru (to A. Volta izgudroja 1783. gadā), tā jutība stipri palielinājās. Elektroskops līdz galvanometra izgudrošanai (to veica vācu fiziķis J. Šveinhers 1820. gadā) bija vienīgais mēraparāts. 1775. gadā izgudrojis elektroforu.

1776. gadā A. Volta atklāja purva gāzi metānu un konstruēja metāna gāzes pistoli. Sprādzienu radīja ar elektrisko dzirksteli, kura aizdedzināja gāzi. Sevišķu interesi elektrisko pētījumu laukā A. Volta guva, izlasot L. Galvani publikāciju par dzīvnieku elektrību. Itāļu fiziologam un anatomam Luidži Galvani ļoti garšoja varžu kājiņas, un viņš noskatījās, kā sieva tās pagatavo. Galvani ievēroja, ka, nazim pieskaroties pie vardes kājiņas, tā saraujas. L. Galvani šādu parādību izskaidroja ar dzīvnieku iekšējās elektrības esamību un tās iedarbību uz kāju muskuļiem. A. Volta secināja, ka spriegums rodas nevis no dzīvnieka elektrības, bet gan no dažādiem metāliem, kuri novietoti mitrā vidē (elektrolītā). Pie šīs atziņas A. Volta nonāca, kad nejauši mutē bija paņēmis alvas un sudraba stienīšus un uz mēles sajuta skābes garšu. Samainot stienīšus vietām, bija jūtama sārma garša. A. Volta izpētīja, ka vardes kāja saraujas tikai tad, ja tā atrodas uz alvota šķīvja un tai pieskaras ar dzelzs nazi. Tā A. Volta atklāja elektroķīmiskā līdzstrāvas avota izveidošanas iespējas, resp., nonāca pie kontaktu potenciālu starpības.

1800. gadā A. Volta izgatavoja līdzstrāvas sprieguma avotu. Tas sastāvēja no virknē saliktām 20 vara un cinka plāksnītēm, starp kurām bija novietotas ūdenī vai skābē samērcētas vilnas auduma plāksnītes. Tā tika izgudrots sprieguma elements, kurā ķīmisko enerģiju pārveidoja elektriskajā. To nosauca par Volta stabu, bet vēlākos gados - par galvanisko elementu (par godu L. Galvani). Ilgus gadus galvaniskie elementi bija vienīgais līdzstrāvas sprieguma avots. Svina akumulators radās tikai pēc pusgadsimta.

A. Volta ieviesis jēdzienus ķēde, strāva, elektrodzinējspēks un spriegumu starpība. 1881. gadā pirmajā elektriķu starptautiskajā kongresā pieņēma lēmumu par sprieguma, strāvas un pretestības mērvienībām. Par tām kļuva Volts, Ampērs un Oms. Viens volts ir tāds spriegums, kurš ķēdē ar vienu ampēru patērē vienu vatu lielu jaudu.

Aleksandro Volta miris 1827. gada 5. martā.

Jāzeps LOČMELIS