Lattelekom tīkliem - vētras rūdījums

 

Janvāra sākuma viesuļvētra bija smags pārbaudījums gan elektronisko sakaru tīkliem, gan nozares profesionāļiem. Lattelekom Tīklu dienesta darbinieki un tīkli dabas stihijas pārbaudi izturēja godam - pat pašā krīzes kulminācijas brīdī darbojās 97 procenti abonentu līniju. Kad aptuveni 60 procentos valsts teritorijas nebija elektrības un vētras dēļ daudzviet nedarbojās arī mobilie sakari, mājas telefons daudziem bija vienīgā saite ar ārpasauli. Šī krīzes situācija skaidri apliecināja arī to, ka Lattelekom tīkla modernizētā daļa darbojās gandrīz kā parasti, turpretī analogajā tīklā bija problēmas gan ar elektroapgādi, gan ar gaisvadu līnijām. Kā Lattelekom spēj pārvarēt krīzes un kā iecerēts turpināt tīkla ciparizāciju? Par to - Lattelekom Tīklu direktors Valdis VANCOVIČS.

 

Viesuļvētras rēķins

Kā izrādījās, Lattelekom tīkla darbību visvairāk traucēja nevis vētras tieši nodarītie bojājumi, bet gan elektroapgādes traucējumi. Elektrobarošanas trūkuma dēļ nedarbojas 49 objekti (Kurzemē - 36, Latgalē - 10, Vidzemē - 3), bez sakariem bija palikuši apmēram 4500 klientu, nolauzti 1974 stabi, bojāti 497 km līniju.

Būtisks uzdevums bija nodrošināt barošanu Lattelekom objektiem. Vidzemē ar rezerves akumulatoru palīdzību darbojās 125 no 279 Lattelekom telefonu centrālēm. Tīklu uzturēšanas daļas (TUD) speciālisti ar pārvietojamo elektrostaciju palīdzību regulāri uzlādēja tos.

Bez elektrības bija visa Kurzeme, izņemot Liepāju. Steidzami tika organizēta sakaru atjaunošana un uzturēšana, uz objektiem izbrauca mobilās grupas ar pārvietojamiem ģeneratoriem. Šajā darbā tika iesaistīti gan Lattelekom Iekārtu uzturēšanas, gan Tīklu uzturēšanas nodaļas darbinieki. Tā kā degvielas uzpildes stacijas nedarbojās, tika organizēta degvielas piegāde no Liepājas un Rīgas.

Vissmagāk bija pāris dienu pēc vētras, kad sāka izlādēties rezerves akumulatori. Latvenergo tīkla bojājumu skaits vairākkārt pārsniedza iespējas tos novērst, tāpēc parādījās aparatūras dīkstāves. Tad palīgā nāca darbinieki no citiem reģioniem – Lielrīgas, Zemgales, kā arī no TUD TU Elektroapgādes nodaļas. Saspringts darbs turpinājās veselu nedēļu. Pamazām tika pieslēgta elektrība – 13. janvārī ar elektrību bija nodrošinātas divas trešdaļas objektu, bet tikai 30. janvārī barošana bija atjaunota visās centrālēs.

Liels darbs paveikts, atjaunojot gaisvadu līnijas. Līdz 28. janvārim Latvijā tika no jauna uzstādīti, nostiprināti vai iztaisnoti gandrīz 2000 stabu, uzkārti vairāk nekā 200 kilometri kabeļu, atjaunoti apmēram 465 kilometri līniju. Tomēr pilnībā sakari tika atjaunoti tikai februāra vidū.

 

Krīzes korekcijas

Dažviet pēc vētras zemē kā nopļautas gulēja vairākus kilometrus garas stabu rindas ar sarautu gaisvadu mudžekļiem, bet nereti šīs līnijas pirms tam savienoja ar ārpasauli tikai dažus abonentus. Kā rīkoties? Skaidrs, ka atjaunot visu tieši tādā izskatā, kā bijis, nebūtu nedz rentabli, nedz stratēģiski pareizi, jo tas būtu nesamērīgi dārgi, turklāt gaisvadu līnijas ir, kā mēdz teikt, noiets etaps. Cita lieta, ja gaisvadu līnijai uzkritis virsū vētras nolauzts koks un nogāzis vienu stabu. Tādos gadījumos, protams, viss tika atjaunots. Bet kā nodrošināt ar sakariem tos dažus abonentus, kuri mitinās kilometriem garu vētras nopostītu līniju galā?

Kā skaidro Valdis Vancovičs, telekomunikācijās pat krīzes situācijās jāspēj būt radošiem. Kāpēc atjaunot nerentablas un neperspektīvas tehnoloģijas, ja var rast alternatīvus risinājumus! Protams, runa ir par tā dēvētajiem fiksētiem mobilajiem tālruņiem (FMT). FMT šobrīd lieto vairāki tūkstoši Lattelekom abonentu visā Latvijas teritorijā,  izmantojot LMT tīklu kā pārraides vidi līdz abonentam.

- Šis ir gana labs alternatīvais risinājums krīzes situācijām, tomēr tas nav ieviešams plānveidīgi visiem analogajiem abonentiem, lai pabeigtu modernizāciju, jo tam diemžēl ir  ierobežotas datu pārraides un interneta piekļuves iespējas. Šim nolūkam nepieciešama kāda cita izeja.

 

Uzkārtās kabeļu līnijas

Vēl viens pietiekami mūsdienīgs un ekonomisks risinājums, kuru Lattelekom izmantoja, atjaunojot vētras izpostītās gaisvadu līnijas, ir t. s. uzkārtie kabeļi. To varētu raksturot arī kā vidusceļu starp  kailvadu  un zemē ieraktajām kabeļu līnijām. Jāatzīst, ka tā ir gluži mūsdienīga fiksēto tīklu tehnoloģija, kuru izmanto daudzu pasaules valstu operatori. Šādu risinājumu ir ekonomiski izdevīgi izmantot situācijās, kad gaisvadu līnija ir tik stipri bojāta, ka nav rentabli to atjaunot, toties stabi turas pietiekami braši, lai spētu vēl kādu laiku kalpot. Labs saimnieks taču nemet laukā mantas, kuras var likt lietā citur. Šai gadījumā izmanto tos pašus impregnētos  stabus, tikai pie tiem stiprina nevis kailus, neizolētus vadus, bet īpaši izgatavotus kabeļus. Stabā ir ieskrūvēts āķis, uz kura uzkārts turētājs, un tajā tiek nostiprināts sakaru kabelis, kurš ir īpaši paredzēts piekāršanai, nevis ieguldīšanai zemē. Uzkārtajai kabeļu līnijai ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar gaisvadu līniju: labāk pasargātas no ārējās vides iedarbības, lielāks tilpums un lielāki pārejas vājinājumi, mazāka vēja virsma jeb bura, līdz ar to tā ir stabilāka pret stiprām vēja brāzmām (gaisvadu līnijās vējš ieķeras ātrāk, īpaši, ja vadi ir apledojuši).

- Šādu tehnoloģiju sākām ieviest ne tikai pēc vētras, to izmantojām arī iepriekš, - stāsta Valdis Vancovičs. - Turklāt ne tikai krīzes situācijās, bet arī tīkla modernizācijas procesā. Sakaru kvalitāte šādās līnijās ir labāka nekā  kailvadu  līniju abonentiem, bojājumu statistika samazinās. Jāatzīst, ka kailvadu līnijas aizņem nelielu daļu  (3,6%) no visa Lattelekom  kopējā abonentu līniju skaita, toties pēc bojājumu statistikas - vairāk nekā 25 procenti bojājumu saistāma tieši ar šiem tīkla posmiem.

 

Esam apņēmības pilni pabeigt ciparizāciju

Dabas stihijas laikā Lattelekom klientiem bija iespēja labāk nekā jebkad agrāk novērtēt tā lielā darba un apjomīgo investīciju augļus, kas iepriekšējos vienpadsmit gados ieguldīti tīkla modernizācijā. Tomēr gluži neviļus nāk prātā doma - varbūt nebūtu nekādu postījumu, ja viss tīkls būtu modernizēts...

V. Vancovičs: - Aptuveni 90 procenti Lattelekom tīklu ir modernizēti, bet atlikušie desmit procenti atrodas visgrūtāk sasniedzamajās vietās ar nelielu abonentu blīvumu. Šobrīd uzņēmuma tīklu saimniecībā ir palicis aptuveni 750 mazu analogo centrāļu ar izmantoto tilpumu zem 100 abonentu līnijām, bet šīs centrāles (akumulatori, barošana, komutācija, līniju saimniecība) ir jāuztur darba kārtībā. Analogo abonentu līniju ir mazāk nekā 63 000. Klientu vajadzības labi apzināmies, tādēļ mums ir tālejoši plāni, kā varētu modernizēt šo atlikušo daļu.

Pērnā gada augustā prezentējām uzņēmuma īpašnieku pārstāvjiem mūsu izstrādāto modernizācijas plānu, kurš sastāv no diviem posmiem. Paredzēts, ka, izpildot visus nosacījumus, pilnīgi pabeigsim Lattelekom tīkla modernizācju trijos gados. Šogad apstiprināti visi ar modernizāciju saistītie investīciju plāni, jau kopš janvāra vidus aktīvi organizējam darbu. Šogad plānojam modernizēt lielākās no atlikušajām analogajām centrālēm, lai izpildītu regulatora prasības. Darīsim to ar tradicionālo metodi, pārslēdzot analogās abonentu līnijas uz ciparu centrāles iznesumiem un attiecīgi rekonstruējot piekļuves tīklu.

Otrajā posmā iecerēts izmantot bezvadu infrastruktūru attālākajos lauku pagastos. Esam aprēķinājuši, ka no komerciālā viedokļa šobrīd visefektīvāko klientu prasību realizāciju un racionālāko ekspluatāciju nodrošina CDMA tehnoloģija. Kad pieprasījām attiecīgo frekvenču resursus, saņēmām vēstuli no Ekonomikas ministrijas, ka vairāku iemeslu dēļ līdz oktobrim neesot iespējams piešķirt frekvences. Tas mūs darīja domīgus, jo, manuprāt, visas valsts un sabiedrības interesēs ir, lai arī laukos būtu kvalitatīvi un droši sakari. Esam izlēmuši, ka vairs nepaļausimies vien uz ministriju izpratni, tāpēc esam sākuši strādāt pie alternatīviem scenārijiem. Ieceru mums netrūkst un svarīgi, ka zinām, kā īstenot mūsu plānus, liekot lietā arī radošus risinājumus. Bezizejas nav. Izeja no bezizejas situācijas atrodas turpat, kur ieeja.

Gunta KĻAVIŅA

sadarbībā ar LZ

 

P.S. Redakcijas vārdā pateicos Lattelekom Ziņu redaktoram Jurim Šmaukstelim par sadarbību.

 

 

Atsauksmes rajonu preses izdevumos

Lattelekom darbība tika atzinīgi novērtēta daudzos plašsaziņas līdzekļos. Lūk, tikai daži citāti no reģionālajiem preses izdevumiem.

·       Gudenieku pagasta Basu iedzīvotāja Hilda Pūtele pateicas Lattelekom: - Bijām tumsā, arī bez ūdens, bet tālruņi neapklusa ne mirkli. (Kurzemnieks, 22.01.)

·       Labus vārdus pašvaldību vadītāji un citu dienestu pārstāvji veltīja uzņēmuma Lattelekom darbiniekiem. Viņi rīkojās operatīvi un saskaņoti, un labākais saziņas veids ārkārtas situācijā izrādījās vecais, labais telefons, jo mobilie sakari daudzus pievīla. (Ventas Balss, 20.01.)

·       66 stundas pagastā nedarbojās mobilie sakari. SIA Lattelekom labi nodrošināja analogo tālruņu darbību, tas liek secināt, ka pagaidām nedrīkst pilnībā pāriet uz ISDN līnijām. (Malienas ziņas, 18.01.)

·       Nožēloju par attiecību pārtraukšanu ar Lattelekom, jo Tele2 sakari bija ārpus zonas. (Talsu Vēstis, 27.01.)