Grid tehnoloģijas Latvijai ir vajadzīgas

 

Lai garantētu Eiropas Savienībai pienācīgu vietu globālajā sabiedrībā un Eiropas ekonomikas attīstību un dzīves līmeņa uzlabošanos, ES par vienu no pamatuzdevumiem ir izvirzījusi nodrošināt strauju zinātnes attīstību.

 

Pamatuzdevums – veidot Eiropas vienoto pētījumu telpu

Zinātnes attīstība un zinātnieku sagatavošana mūsdienās ir iespējama, tikai izmantojot modernām prasībām atbilstošu akadēmisko infrastruktūru. Tieši tāpēc ES 6. ietvara programmā visvairāk līdzekļu ir paredzēts informācijas sabiedrības tehnoloģiju (IST) izstrādei. 

IST programmas pamatuzdevums ir izveidot Eiropas vienoto pētījumu telpu, kas balstītos uz modernāko tehnikas un tehnoloģijas risinājumu plašu lietošanu un nodrošinātu iespējas piedalīties pētījumos dažādām organizācijām – universitātēm, pētniecības institūtiem, lielām un mazām firmām, valsts institūcijām u. c. Pētījumu telpai jāapvieno visu šo organizāciju pūliņi, lai ieņemtu līderpozīcijas Eiropai svarīgos tehnoloģiju virzienos.

Viens no galvenajiem uzdevumiem šīs telpas izveidē ir Grid tīklu izveidošana visas Eiropas Savienības mērogā. Pašlaik tas notiek ar vairāku projektu un programmu palīdzību. Sākotnēji Grid pieeja tika radīta, lai dotu iespēju zinātniekiem savstarpēji dalīties ar datoru aprēķinu jaudām, t. i., liela apjoma aprēķinus sadalīt vairākiem vai pat daudziem datoriem, kas strādā vienlaikus. Pašlaik šo tīklu mērķis ir panākt katram, kam tas ir nepieciešams, iespēju strādāt ar superdatora līmeņa datortehniku gan aprēķinu veikšanai, gan zināšanu bāzu izmantošanai.

 

Nākotnes pētījumi notiks virtuālās laboratorijās

Grid tehnoloģija ļauj apvienot vairāku zinātnisko organizāciju un tālākā perspektīvā - visas Eiropas un pasaules tehniskas datoru izmantošanas iespējas kopīgu vai arī atsevišķu pētījumu veikšanai. Var paredzēt, ka tuvākā nākotnē daudzi pētījumi tiks veikti virtuālās laboratorijās un institūtos, redzams arī tas, ka tikai tie zinātnieki varēs piedalīties šādos pētījumos, kuriem būs attiecīgais tehniskais un zinātniskais nodrošinājums.

Šādu tīkla veidošana ir svarīga ne tikai tiem zinātniekiem, kas tradicionāli nodarbojas ar liela apjoma aprēķiniem, piemēram, atmosfēras vai apkārtējas vides procesu modelēšana, jaunu zāļu konstruēšana, bet arī citiem, kam ir svarīga liela daudzuma eksperimentālo datu iegūšana un apstrāde, piemēram, radioastronomiem vai kodolfiziķiem. Nav šaubu, ka citi speciālisti, kam ir jāapstrādā lieli datu un zināšanu apjomi, izmantos Grid tīklus arvien plašāk un plašāk, it sevišķi, ja ņem vērā, ka tiek jau veidoti datu Grid tīkli, zināšanu Grid tīkli un turklāt šiem tīkliem ir jānodrošina semantiskie piekļuves mehānismi. 

 

Bāze – izglītības un zinātnes tīkls GEANT

Grid tīkls galvenokārt tiek veidots uz Eiropas izglītības un zinātnes tīkla GEANT bāzes. GEANT tika izveidots 2001.-2004. gadā, un tas apvieno visas ES valstis un nodrošina ātrdarbīgos gigabitu savienojumus Eiropas lielākās daļas valstu akadēmiskajām struktūrām. Tādā veidā tiek dota iespēja plaši izmantot drošu un garantēta ātruma tīkla savienojumus zinātnisko pētījumu un izglītības organizācijā un nodrošināšanā gan katras valsts, gan arī starptautiskā līmenī. Arī Latvijā GEANT tīkla ieviešanas problēmas veiksmīgi risina akadēmiskais datortīkls LATNET (LU MII apakšvienība), lai gan runāt par gigabitu savienojumiem Latvijā vēl ir pāragri.

LU MII zinātnieki piedalās gan GEANT izveidošanā, gan tā izmantošanas zinātnisko principu izstrādē. Grid tīkla pieejas teorētisko jautājumu risināšana Latvijā vēl nav sākta, un tā praktiskā izmantošana ir aprobežojusies ar dažiem mēģinājumiem. Jāatzīst, ka šo kavēšanos LU MII speciālisti konstatēja, piedaloties arī nesenajās Grid konferencēs Viļņā, Tallinā, Amsterdamā un citur, kur kaimiņvalstu zinātnieki informēja par pieredzi un sasniegumiem šajā jomā, ieskaitot nacionālo Grid tīklu veidošanas gaitu un izmantošanas pieredzi. Rezultātā visu Latvijas zinātnieku piedalīšanās Eiropas pētījumu telpas Grid komponentu veidošanā un izmantošanā ir apgrūtināta.

Pirmais un svarīgākais solis šajā virzienā ir Latvijas nacionālā Grid tīkla izveidošana, kas prasa pamatprincipu izstrādi, starpprogrammatūras izveidošanu, drošības jautājumu atrisināšanu, lietotāju reģistrācijas un sertifikācijas nodrošināšanu, tīkla izmantošanas popularizēšanu, kā arī tehniskos ieguldījumus ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, kur tiek plaši izmantotas informāciju tehnoloģijas. LU MII ir sācis šāda tīkla veidošanu, bet, protams, tīkls tiks izveidots tikai ar visu to organizāciju līdzdalību, kurām rūp Latvijas zinātnes attīstība.

 

Jānis ĶIKUTS

Bruno MARTUZĀNS