Interaktīvā skola tuvojas arī Latvijai
GUNTARS GRĪNUMS, LETA, speciāli SP
Daudzviet pasaulē jau izvērtēti
pozitīvie aspekti, kad modernās tehnoloģijas tiek liktas
lietā, lai skolas padarītu interaktīvas - dotu
vecākiem iespēju internetā sekot līdzi savu
atvasīšu sekmēm un citām aktivitātēm skolā.
Tad izpaliek gan nepatīkami pārsteigumi liecību
izsniegšanas dienā, gan telefona zvani no skolas, negaidīti
informējot vecākus, ka bērns pēdējās pāris
nedēļas skolā nav rādījies... Šogad pirmās
šādas vēsmiņas pavīdējušas arī
Latvijā.
Skola gatava pildīt klientu
vēlmes
Mūsu sabiedrībā joprojām
pastāv divas daļēji pretējas nometnes, kas visai
dažādi vērtē skolu izglītības nozīmi un
statusu. Viena sabiedrības daļa skolu redz kā iestādi jeb valsti,
kas ņem savās rokās rūpes par bērna
izglītošanu un audzināšanu, tātad arī labo
vecāku pieļautās kļūdas vai iegulda viņu
nepadarīto darbu jaunās personības pareizā
attīstībā. Turpretī otra, pārsvarā jaunāko
paaudžu sabiedrības daļa, skolu uzskata par pakalpojumu
sniedzēju par iestādi, kuras klienti ir gan paši bērni,
gan viņu vecāki. Tātad par iestādi, kura pilda klienta
vēlmes.
Acīmredzot, uzrunājot otro vecāku
grupu, februārī ar jaunu iniciatīvu klajā nāca
Latvijas IT kompānija DEAC, kas piedāvā projektu ar nosaukumu e-klase.
Iecere ir vienkārša - par bērnu nesekmību, stundu
kavējumiem, piezīmēm un eksāmenu rezultātiem
vecāki tiek operatīvi informēti ar mobilā telefona
īsziņu palīdzību.
Firma iecerējusi projektā ieguldīt simt
tūkstošus latu, kurus cer atpelnīt no trīs līdz piecu
gadu laikā. Programma, kas paredz vecākiem nogādājamo informāciju
no nevēlamām acīm aizsargāt ar paroļu un
šifrētu kodu sistēmu, vispirms testēta Lielupes
vidusskolā.
Lai gan nebūtu pareizi teikt, ka
šādas programmas pasaulē ir pazīstamas jau sen un tiek
izmantotas plaši, daudzu attīstīto valstu izglītības
sistēmās tās vairs nav jaunums un ir izvērtēti gan to
daudzie pozitīvie, gan arī vairāki negatīvie aspekti.
Biežāk vecāku informēšanai gan tiek izmantotas nevis
telefona īsziņas, bet internets, kas sniedz lielākas
iespējas pilnvērtīgai komunikācijai, vecākus iesaistot
tiešā un regulārā kontaktā ar skolu.
Tādējādi vecākiem piedāvātās iespējas
sekot līdzi savu atvasīšu sekmēm ir interaktīvas
vārda tiešā nozīmē.
Amerikāņu piemērs
Daudzās amerikāņu skolās jau
sen ir pagājušas tās dienas, kad vecākus liecību
saņemšanas dienās vai sapulcēs gaidīja
dažādi nepatīkami pārsteigumi. Šobrīd aizvien
vairāk ASV skolu audzēkņu atzīmes vecākiem padara pieejamas
internetā gandrīz tūlīt pēc novērtējuma
izdarīšanas. Daudzi skolotāji internetā ievieto informāciju
par neizpildītiem mājasdarbiem, raksta piezīmes vecākiem un
pat sniedz sīku informāciju par neapmeklētām
nodarbībām vai disciplīnas pārkāpumiem, vēsta
aģentūra Associated Press.
Šī sistēma turpina
attīstīties, un skolas sniedz aizvien plašāku informāciju,
piemēram, ik dienas publicējot bērniem piedāvāto
pusdienu ēdienkartes. Nākotnē vecākiem tiek solīta pat
informācija par grāmatām, kuras bērns izvēlējies
skolas bibliotēkā, un, protams, arī par gadījumiem, ja
tās nav laikā nodotas... Protams, šīs ziņas tiek
sniegtas, ievērojot iepriekš norunātus privātuma
standartus, visiem pieejamo informāciju atdalot no tikai vecāku vai
vecāku un paša skolēna acīm paredzētās.
Lai gan precīzi statistikas dati nav pieejami,
ir skaidrs, ka to ASV skolu procents, kas piedāvā vecākiem
pastāvīgi sekot līdzi bērnu gaitām, pēc
amerikāņu mērauklas, joprojām ir relatīvi neliels, lai
gan šādi piedāvājumi tiek izteikti jau gadiem ilgi. Kā
lēš Pearson Education, kas piedāvā interaktīvo
skolu sistēmas, tikai ceturtdaļa no 16 000 apgabala skolu
iegādājas šo programmatūru. Turklāt arī
skolās, kurās sistēmas darbojas, ne visi skolotāji ir
iesaistījušies, jo tikai dažas skolas pieprasa, lai pedagogi to
obligāti darītu, kaut gan nereti skolotāji ir spiesti
pakļauties vecāku spiediena dēļ.
Teksasas Valsts tehniskās koledžas datoru
un informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja Debija
Karla cenšas iespējami aktīvi veicināt plašāku
skolotāju iesaistīšanos. - Ja visi skolotāji to lietotu un
lietotu vairāk, arī mēs paši varētu būt daudz plašāk
iesaistīti mūsu bērnu izglītošanā, - viņa
uzsver.
Svārstīgie skolotāji
Bieži vien skolu un vecāku interneta
attiecību galvenais šķērslis ir skolotāji. Nereti
viņi nevēlas atteikties no ierastās sistēmas, kad
atzīmes tiek fiksētas rokrakstā, vai nemaz nevēlas
tērēt laiku, tās pārrakstot elektroniski. Regulāri
novērots arī tas, ka skolotāji vāji un negribīgi
apgūst jaunu programmatūru.
Daudzi skolotāji atzīmju
žurnālus vispār nevēlas nevienam rādīt, jo
uzskata, ka, padarot atzīmes visiem redzamas, vecāki sāks
tās apstrīdēt, turklāt tiks apdraudētas skolotāja
iespējas novērtēt skolēna sekmes atbilstoši tikai
viņiem vien redzamiem faktoriem, kas nekādi nav izskaidrojami ar
kontroldarbiem vien.
Turklāt skolotājus šāda
sistēma it kā piespiež novērtēt skolēnu darbus
daudz ātrāk, nekā tas pašiem būtu izdevīgi, jo
vecāki labi zina, ka bērns visu vakaru ir mācījies un cikos
paredzēts kontroldarbs, tāpēc jau dažas stundas pēc
tā beigām vecāki sašutuši prasa: - Kur ir mana
bērna atzīme? - Protams, ka skolotājs, kuram nodarbība seko
nodarbībai, uz šādu spiedienu reaģē ar sašutumu,
sak, kad man būs laiks, tad arī atzīmes izlikšu.
Arī Luisvilas pamatskolas vadītāja
Rozmarija Janga Associated Press norādījusi, ka daudz
labprātāk vēlētos, lai skolotāji vairāk laika pavadītu
kopā ar skolēniem. Kritiķi arī uzsver, ka tehnoloģija
pati par sevi nekādi nepiespiedīs izglītības procesā
aktīvi iesaistīties vecākus, kas par bērnu sekmēm
skolā interesējas maz vai par to negrib neko dzirdēt
vispār.
Nav arī noliedzams, ka interneta programma
neko daudz neatvieglo skolotāju darbu, viņiem tāpat ir
jāsastāda sekmju ziņojumi, jāzvana vecākiem un
jātiekas ar viņiem, kā arī jāsūta uz
mājām vēstules. Vienlaikus daudzi skolotāji uzsver, ka
līdz ar jaunās programmatūras izmantošanu vecākiem
vairs nav jābaidās no nepatīkamiem pārsteigumiem un
viņi jau laikus ir iesaistījušies to novēršanā,
tādējādi palīdzot darbā arī pašiem
skolotājiem.
Protams, skolotāji nav vienīgā
interaktīvās sistēmas ieviešanas problēma. Arī
tehnoloģiski attīstītajās ASV daudziem vecākiem
datortehnoloģijas ir svešas vai mājās nav pieejams
interneta pieslēgums. Tomēr arī šai problēmai tiek
meklēti dažādi risinājumi. Vecākiem, kuriem interneta
pieslēgums nav pieejams, skolas nereti ik nedēļas izsūta
izdrukātus ziņojumus pa pastu. Izmanīgi uzņēmēji
jau sākuši piedāvāt dažādus citus
risinājumus, piemēram, balss pastu. Kāda ASV skola pat
noslēgusi līgumu ar pārtikas veikalu tīklu, lai vecāki
varētu brīvi izmantot tā interneta kioskus.
Vecāku iesaistīšanās
Iespēja virtuāli sekot līdzi
atvasīšu gaitām skolā dod vecākiem patīkamu izjūtu,
ka viņiem ir pilnīgs priekšstats par to, kas notiek skolā,
norāda bijusī skolotāja Bonnija Breisija, kas patlaban
apmāca skolotājus darbam ar modernajām tehnoloģijām.
Savukārt citi mēģina
pārliecināt šī programmas kritiķus, ka
plašāks dialogs jebkurā gadījumā ir vērtējams
tikai pozitīvi. Piemēram, vecāku sapulcēs vairs nav tik
daudz jārunā par sekmēm, un ir iespēja veltīt laiku
problēmu risinājumu meklējumiem. Turklāt šāda
sistēma ir ļoti noderīga cilvēkiem, kas darba dēļ
vispār nespēj apmeklēt vecāku sapulces.
Daudzi skolotāji vecāku
iesaistīšanos novērtē ļoti augstu pat tad, ja tā
rada situācijas, kad vecāki piekasās un strīdas par
konkrētām atzīmēm.
- Mēs gribam atrast veidu, kā
panākt, lai vecāki būtu labāk informēti un spētu
vairāk iesaistīties bērna izglītības procesā, -
skaidro tehnoloģiju integrācijas speciāliste Noela Kraidere no
Kalifornijas Raielto skolu apgabala.
Bērnu viltības
Vēl pirms dažiem gadiem vecākiem
arī tehnoloģiski tik attīstītajās ASV bija
relatīvi nelielas iespējas sekot līdzi bērnu sekmēm
skolā. Atzīmju lapas tiek izsniegtas ir pēc vairākām
nedēļām vai pat mēnešiem. Savukārt nopietnas
vecāku sapulces bieži nenotiek vairāk par reizi vai divām
gadā, norāda Associated Press. Tāpēc parasti
skolotāji vēršas pie audzēkņa vecākiem tikai tad,
kad problēmas jau ir pamatīgi samilzušas. Jo nav noslēpums,
ka atzīmju lapas, kas skolēniem jānes mājās, itin
bieži kaut kur pa ceļam pazaudējas.
- Bērni ir ļoti atjautīgi -
mēdz labot atzīmes, paši parakstīt sekmju izrakstus un
slēpt dienasgrāmatas, - izteicies arī Latvijas vecāku
organizācijas Vecāki Rīgai valdes
priekšsēdētājs Gunārs Bergmanis.
Šādu viltību dēļ
vecākiem bieži vien informācija par sekmēm gandrīz vai
jāizspiež no pašiem bērniem, tātad bez starpniekiem.
Tas rada neuzticību starp bērnu un vecākiem, kamēr
brīva pieeja informācijai dod iespēju vecākiem
nepieļaut traumējošas kļūdas, piemēram,
nepatiesi sodīt bērnu par stundu kavējumu, internetā
pamanot, ka tas ir skolotāja atzīmēts kā attaisnots.
Būtiski ir tas, ka arī paši skolēni
var pieslēgties sistēmai un skaidri redzēt, kā viņu
centieni atspoguļojas atzīmēs.
- Esmu redzējis, kā D un C
novērtējuma skolēns sasniedz B un A kategoriju, - saka
angļu valodas skolotājs Vels Džerdess, runājot par ASV
vērtējuma sistēmu, kurā skolēni pēc sekmēm
tiek sagrupēti līmeņos no A līdz D. - Daudzus no šiem
gadījumiem es attiecinātu uz interneta programmas panākumiem.
Guntars GRĪNUMS, LETA,
speciāli SP
Daudzviet pasaulē jau izvērtēti pozitīvie aspekti, kad modernās tehnoloģijas tiek liktas lietā, lai skolas padarītu interaktīvas - dotu vecākiem iespēju internetā sekot līdzi savu atvasīšu sekmēm un citām aktivitātēm skolā. Tad izpaliek gan nepatīkami pārsteigumi liecību izsniegšanas dienā, gan telefona zvani no skolas, negaidīti informējot vecākus, ka bērns pēdējās pāris nedēļas skolā nav rādījies... Šogad pirmās šādas vēsmiņas pavīdējušas arī Latvijā.
Skola gatava pildīt klientu vēlmes
Mūsu sabiedrībā joprojām pastāv divas daļēji pretējas nometnes, kas visai dažādi vērtē skolu izglītības nozīmi un statusu. Viena sabiedrības daļa skolu redz kā iestādi jeb valsti, kas ņem savās rokās rūpes par bērna izglītošanu un audzināšanu, tātad arī labo vecāku pieļautās kļūdas vai iegulda viņu nepadarīto darbu jaunās personības pareizā attīstībā. Turpretī otra, pārsvarā jaunāko paaudžu sabiedrības daļa, skolu uzskata par pakalpojumu sniedzēju par iestādi, kuras klienti ir gan paši bērni, gan viņu vecāki. Tātad par iestādi, kura pilda klienta vēlmes.
Acīmredzot, uzrunājot otro vecāku grupu, februārī ar jaunu iniciatīvu klajā nāca Latvijas IT kompānija DEAC, kas piedāvā projektu ar nosaukumu e-klase. Iecere ir vienkārša - par bērnu nesekmību, stundu kavējumiem, piezīmēm un eksāmenu rezultātiem vecāki tiek operatīvi informēti ar mobilā telefona īsziņu palīdzību.
Firma iecerējusi projektā ieguldīt simt tūkstošus latu, kurus cer atpelnīt no trīs līdz piecu gadu laikā. Programma, kas paredz vecākiem nogādājamo informāciju no nevēlamām acīm aizsargāt ar paroļu un šifrētu kodu sistēmu, vispirms testēta Lielupes vidusskolā.
Lai gan nebūtu pareizi teikt, ka šādas programmas pasaulē ir pazīstamas jau sen un tiek izmantotas plaši, daudzu attīstīto valstu izglītības sistēmās tās vairs nav jaunums un ir izvērtēti gan to daudzie pozitīvie, gan arī vairāki negatīvie aspekti. Biežāk vecāku informēšanai gan tiek izmantotas nevis telefona īsziņas, bet internets, kas sniedz lielākas iespējas pilnvērtīgai komunikācijai, vecākus iesaistot tiešā un regulārā kontaktā ar skolu. Tādējādi vecākiem piedāvātās iespējas sekot līdzi savu atvasīšu sekmēm ir interaktīvas vārda tiešā nozīmē.
Amerikāņu piemērs
Daudzās amerikāņu skolās jau sen ir pagājušas tās dienas, kad vecākus liecību saņemšanas dienās vai sapulcēs gaidīja dažādi nepatīkami pārsteigumi. Šobrīd aizvien vairāk ASV skolu audzēkņu atzīmes vecākiem padara pieejamas internetā gandrīz tūlīt pēc novērtējuma izdarīšanas. Daudzi skolotāji internetā ievieto informāciju par neizpildītiem mājasdarbiem, raksta piezīmes vecākiem un pat sniedz sīku informāciju par neapmeklētām nodarbībām vai disciplīnas pārkāpumiem, vēsta aģentūra Associated Press.
Šī sistēma turpina attīstīties, un skolas sniedz aizvien plašāku informāciju, piemēram, ik dienas publicējot bērniem piedāvāto pusdienu ēdienkartes. Nākotnē vecākiem tiek solīta pat informācija par grāmatām, kuras bērns izvēlējies skolas bibliotēkā, un, protams, arī par gadījumiem, ja tās nav laikā nodotas... Protams, šīs ziņas tiek sniegtas, ievērojot iepriekš norunātus privātuma standartus, visiem pieejamo informāciju atdalot no tikai vecāku vai vecāku un paša skolēna acīm paredzētās.
Lai gan precīzi statistikas dati nav pieejami, ir skaidrs, ka to ASV skolu procents, kas piedāvā vecākiem pastāvīgi sekot līdzi bērnu gaitām, pēc amerikāņu mērauklas, joprojām ir relatīvi neliels, lai gan šādi piedāvājumi tiek izteikti jau gadiem ilgi. Kā lēš Pearson Education, kas piedāvā interaktīvo skolu sistēmas, tikai ceturtdaļa no 16 000 apgabala skolu iegādājas šo programmatūru. Turklāt arī skolās, kurās sistēmas darbojas, ne visi skolotāji ir iesaistījušies, jo tikai dažas skolas pieprasa, lai pedagogi to obligāti darītu, kaut gan nereti skolotāji ir spiesti pakļauties vecāku spiediena dēļ.
Teksasas Valsts tehniskās koledžas datoru un informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja Debija Karla cenšas iespējami aktīvi veicināt plašāku skolotāju iesaistīšanos. - Ja visi skolotāji to lietotu un lietotu vairāk, arī mēs paši varētu būt daudz plašāk iesaistīti mūsu bērnu izglītošanā, - viņa uzsver.
Svārstīgie skolotāji
Bieži vien skolu un vecāku interneta attiecību galvenais šķērslis ir skolotāji. Nereti viņi nevēlas atteikties no ierastās sistēmas, kad atzīmes tiek fiksētas rokrakstā, vai nemaz nevēlas tērēt laiku, tās pārrakstot elektroniski. Regulāri novērots arī tas, ka skolotāji vāji un negribīgi apgūst jaunu programmatūru.
Daudzi skolotāji atzīmju žurnālus vispār nevēlas nevienam rādīt, jo uzskata, ka, padarot atzīmes visiem redzamas, vecāki sāks tās apstrīdēt, turklāt tiks apdraudētas skolotāja iespējas novērtēt skolēna sekmes atbilstoši tikai viņiem vien redzamiem faktoriem, kas nekādi nav izskaidrojami ar kontroldarbiem vien.
Turklāt skolotājus šāda sistēma it kā piespiež novērtēt skolēnu darbus daudz ātrāk, nekā tas pašiem būtu izdevīgi, jo vecāki labi zina, ka bērns visu vakaru ir mācījies un cikos paredzēts kontroldarbs, tāpēc jau dažas stundas pēc tā beigām vecāki sašutuši prasa: - Kur ir mana bērna atzīme? - Protams, ka skolotājs, kuram nodarbība seko nodarbībai, uz šādu spiedienu reaģē ar sašutumu, sak, kad man būs laiks, tad arī atzīmes izlikšu.
Arī Luisvilas pamatskolas vadītāja Rozmarija Janga Associated Press norādījusi, ka daudz labprātāk vēlētos, lai skolotāji vairāk laika pavadītu kopā ar skolēniem. Kritiķi arī uzsver, ka tehnoloģija pati par sevi nekādi nepiespiedīs izglītības procesā aktīvi iesaistīties vecākus, kas par bērnu sekmēm skolā interesējas maz vai par to negrib neko dzirdēt vispār.
Nav arī noliedzams, ka interneta programma neko daudz neatvieglo skolotāju darbu, viņiem tāpat ir jāsastāda sekmju ziņojumi, jāzvana vecākiem un jātiekas ar viņiem, kā arī jāsūta uz mājām vēstules. Vienlaikus daudzi skolotāji uzsver, ka līdz ar jaunās programmatūras izmantošanu vecākiem vairs nav jābaidās no nepatīkamiem pārsteigumiem un viņi jau laikus ir iesaistījušies to novēršanā, tādējādi palīdzot darbā arī pašiem skolotājiem.
Protams, skolotāji nav vienīgā interaktīvās sistēmas ieviešanas problēma. Arī tehnoloģiski attīstītajās ASV daudziem vecākiem datortehnoloģijas ir svešas vai mājās nav pieejams interneta pieslēgums. Tomēr arī šai problēmai tiek meklēti dažādi risinājumi. Vecākiem, kuriem interneta pieslēgums nav pieejams, skolas nereti ik nedēļas izsūta izdrukātus ziņojumus pa pastu. Izmanīgi uzņēmēji jau sākuši piedāvāt dažādus citus risinājumus, piemēram, balss pastu. Kāda ASV skola pat noslēgusi līgumu ar pārtikas veikalu tīklu, lai vecāki varētu brīvi izmantot tā interneta kioskus.
Vecāku iesaistīšanās
Iespēja virtuāli sekot līdzi atvasīšu gaitām skolā dod vecākiem patīkamu izjūtu, ka viņiem ir pilnīgs priekšstats par to, kas notiek skolā, norāda bijusī skolotāja Bonnija Breisija, kas patlaban apmāca skolotājus darbam ar modernajām tehnoloģijām.
Savukārt citi mēģina pārliecināt šī programmas kritiķus, ka plašāks dialogs jebkurā gadījumā ir vērtējams tikai pozitīvi. Piemēram, vecāku sapulcēs vairs nav tik daudz jārunā par sekmēm, un ir iespēja veltīt laiku problēmu risinājumu meklējumiem. Turklāt šāda sistēma ir ļoti noderīga cilvēkiem, kas darba dēļ vispār nespēj apmeklēt vecāku sapulces.
Daudzi skolotāji vecāku iesaistīšanos novērtē ļoti augstu pat tad, ja tā rada situācijas, kad vecāki piekasās un strīdas par konkrētām atzīmēm.
- Mēs gribam atrast veidu, kā panākt, lai vecāki būtu labāk informēti un spētu vairāk iesaistīties bērna izglītības procesā, - skaidro tehnoloģiju integrācijas speciāliste Noela Kraidere no Kalifornijas Raielto skolu apgabala.
Bērnu viltības
Vēl pirms dažiem gadiem vecākiem arī tehnoloģiski tik attīstītajās ASV bija relatīvi nelielas iespējas sekot līdzi bērnu sekmēm skolā. Atzīmju lapas tiek izsniegtas ir pēc vairākām nedēļām vai pat mēnešiem. Savukārt nopietnas vecāku sapulces bieži nenotiek vairāk par reizi vai divām gadā, norāda Associated Press. Tāpēc parasti skolotāji vēršas pie audzēkņa vecākiem tikai tad, kad problēmas jau ir pamatīgi samilzušas. Jo nav noslēpums, ka atzīmju lapas, kas skolēniem jānes mājās, itin bieži kaut kur pa ceļam pazaudējas.
- Bērni ir ļoti atjautīgi - mēdz labot atzīmes, paši parakstīt sekmju izrakstus un slēpt dienasgrāmatas, - izteicies arī Latvijas vecāku organizācijas Vecāki Rīgai valdes priekšsēdētājs Gunārs Bergmanis.
Šādu viltību dēļ vecākiem bieži vien informācija par sekmēm gandrīz vai jāizspiež no pašiem bērniem, tātad bez starpniekiem. Tas rada neuzticību starp bērnu un vecākiem, kamēr brīva pieeja informācijai dod iespēju vecākiem nepieļaut traumējošas kļūdas, piemēram, nepatiesi sodīt bērnu par stundu kavējumu, internetā pamanot, ka tas ir skolotāja atzīmēts kā attaisnots.
Būtiski ir tas, ka arī paši skolēni var pieslēgties sistēmai un skaidri redzēt, kā viņu centieni atspoguļojas atzīmēs.
- Esmu redzējis, kā D un C novērtējuma skolēns sasniedz B un A kategoriju, - saka angļu valodas skolotājs Vels Džerdess, runājot par ASV vērtējuma sistēmu, kurā skolēni pēc sekmēm tiek sagrupēti līmeņos no A līdz D. - Daudzus no šiem gadījumiem es attiecinātu uz interneta programmas panākumiem.
Guntars GRĪNUMS, LETA, speciāli SP