XML tīmekļa pakalpojumi: interneta nākotne

 

Viens no pēdējā laika IT industrijas modes vārdiņiem ir XML tīmekļa pakalpojumi (XML Web Services). Kas tie ir? Pakalpojumi, kas tiek sniegti internetā? E-veikali? E-bizness? Ne gluži. Drīzāk varētu teikt – tā ir interneta nākotne.

 

Kas ir XML tīmekļa pakalpojumi?

Īsumā tos varētu definēt kā programmatūras komponentus, kas ar tīmekļa starpniecību nodrošina lietotājiem funkcionalitāti. Tie ļauj ērti integrēt dažādus lietojumus, nodrošinot ar iespēju vienlaikus saņemt informāciju no dažādiem avotiem neatkarīgi no šo lietojumu un pašu lietotāju atrašanās vietas un izmantotās programmatūras platformas. Dažādu kompāniju un IT nozares ekspertu sniegtās definīcijas, protams, atšķiras, taču to visu pamatā ir vairāki vaļi:

• XML tīmekļa pakalpojumi saziņai parasti izmanto standarta tīmekļa protokolus - gan jau plaši ieviestos (TCP/IP, HTTP un XML), gan arī vairākus jaunus – vienkāršo objektu piekļuves protokolu (Simple Object Access Protocol – SOAP), tīmekļa pakalpojumu apraksta valodu (Web Services Description Language - WDSL) un universālo uzņēmumu reģistru (Universal Discovery Description and Integration - UDDI);
• XML tīmekļa pakalpojums parasti ir nevis atsevišķs lietojums, bet gan kāda lielāka risinājuma funkcionāls komponents, kas nodrošina divu dažādu programmu sadarbību;
• XML tīmekļa pakalpojumu saskarnes tiek detalizēti un standartizēti aprakstītas, lai varētu izveidot klienta lietojumus, kas var izmantot to funkcionalitāti. Šo aprakstu nodrošina WDSL dokuments;
• XML tīmekļa pakalpojumi tiek reģistrēti, lai potenciālie lietotāji varētu tos atrast. Šo funkciju nodrošina UDDI standarts.

 

Standarti

SOAP ir XML tīmekļa pakalpojumu protokols, kas nodrošina saskarni starp esošo lietojumu un XML tīmekļa pakalpojumu. SOAP ziņojums ir XML dokuments, kas satur tīmekļa pakalpojumam adresētus klienta pieprasījumus un tā atbildes. Tas pastāsta lietojumam, ko lietotājs no tā vēlas, un nodod atbildes lietotājam, taču to var izmantot arī plašāk. Piemēram, SOAP ziņojums var saturēt informāciju par to, kā lietojumam veikt attālos procedūras izsaukumus (Remote Procedure Calls).

SOAP ziņojums var noteikt arī, kā jāveido HTTP ziņojums, kas satur SOAP. Tiesa, SOAP ziņojumu pārraidei var izmantot arī jebkuru citu protokolu, piemēram, SMTP vai TCP/IP. Taču visbiežāk izmanto HTTP - visizplatītāko tīmekļa protokolu, kuru saprot visas programmatūras platformas, ierīces un lietojumi.

WSDL ir tīmekļa pakalpojumu apraksta valoda. Tas ir XML dokuments, kurā aprakstīts SOAP ziņojumu kopums, ko var izmantot saziņai ar lietojumiem, un kā notiek apmaiņa ar šiem ziņojumiem. WSDL apraksta to, kādus ziņojumus var sūtīt konkrētajam XML tīmekļa pakalpojumam un ko no tā varēs saņemt, kādai informācijai jābūt pieprasījuma un kādai – atbildes ziņojumā.

Papildus WSDL definē, kur atrodas pakalpojums un kādu komunikāciju protokolu tas izmanto. Tas nozīmē, ka WSDL failā ir viss, kas nepieciešams, lai uzrakstītu programmu, kas strādā ar XML tīmekļa pakalpojumu.

UDDI standarts nodrošina, lai izveidotie XML tīmekļa pakalpojumi būtu atrodami un izmantojami. UDDI direktorijas kalpo par XML tīmekļa pakalpojumu dzeltenajām lapām. Tāpat kā parastajās dzeltenajās lapās tajā var atrast uzņēmumus, kas piedāvā klientam nepieciešamos pakalpojumus, izlasīt vairāk par piedāvātajiem pakalpojumiem un atrast uzņēmuma kontaktinformāciju.

UDDI ieraksts ir vēl viens XML fails, kas apraksta uzņēmumu un tā piedāvātos pakalpojumus. Tas satur aprakstu par pašu kompāniju, informāciju par uzņēmuma nodarbošanās veidu pēc starptautiski pieņemtajiem uzņēmējdarbības klasifikācijas indeksiem, un apraksta pašus pakalpojumus, lai ieinteresētie uzņēmumi varētu uzrakstīt lietojumu, kas izmanto šo pakalpojumu. Tas bieži vien tiek panākts, UDDI aprakstā iekļaujot WSDL failu, kas apraksta SOAP saskarni, kura izmantota XML tīmekļa pakalpojuma darbībā.

Pašlaik ir pieejami trīs publiski UDDI reģistri: vienu no tiem uztur  Microsoft (http://uddi.microsoft.com/), otru – IBM (http://www.ibm.com/services/uddi/), trešo – SAP (http://uddi.sap.com/). Visi trīs reģistri tiek regulāri atjaunoti un pēc satura ir identiski. Visi šie protokoli ir veidoti uz XML standarta bāzes. Protams, kamēr šie standarti atrodas izstrādes stadijā, tie nepārtraukti tiek mainīti un papildināti. Tāpēc līdz ar katru jauno protokolu versiju tajos parādās jaunas iespējas, kas nepieciešamas dažādu tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem un dažādiem lietotājiem.

 

Priekšrocības

Galvenā XML tīmekļa pakalpojumu arhitektūras priekšrocība ir acīmredzama - tā ļauj programmām, kas ir rakstītas dažādās programmēšanas valodās un darbojas uz dažādām platformām, sazināties citai ar citu. Protams, mēģinājumi panākt ko līdzīgu ir bijuši jau pirms tam, piemēram, CORBA tehnoloģija. Taču XML tīmekļa pakalpojumiem ir daudz vienkāršāka uzbūve. Viss, kas nepieciešams, lai kāda ierīce un tās programmatūras platforma varētu izmantot XML tīmekļa pakalpojumus, ir spēja sazināties, izmantojot TCP/IP protokolu, un spēja apstrādāt XML dokumentus.

Standartizācija ir vēl viens no šīs tehnoloģijas trumpjiem. XML tīmekļa pakalpojumu standartu izstrādē strādā gan visu vadošo IT kompāniju (Microsoft, IBM u. c.), gan akadēmisko aprindu speciālisti konsorcija W3 vadībā, un šie standarti ir atvērti. Tas nozīmē, ka visi XML tīmekļa pakalpojumi izmanto vienus un tos pašus protokolus un darbojas pēc vieniem un tiem pašiem principiem, kas padara tos neatkarīgus no izmantotajām platformām un izstrādātājiem.

Līdz ar to XML tīmekļa pakalpojumu izstrāde un ieviešana ir daudz lētāka un vienkāršāka, nekā izmantojot citus risinājumus. Pirmkārt, pieejamie programmēšanas rīki nebūt nepaģēr, lai programmētāji pārzinātu visus XML tīmekļa pakalpojumu izmantotos standartus, veidojot WDSL un SOAP ziņojumus automātiski. Turklāt XML tīmekļa pakalpojumu komponentus var viegli izmantot jaunu risinājumu radīšanā. Visi XML tīmekļa pakalpojumu protokolu faili ir veidoti teksta, nevis binārā formātā, līdz ar to tie ir vieglāk saprotami un atvieglo to labojumus.  

 

Lietojumi

Sākotnēji XML tīmekļa pakalpojumi vairāk bija vērsti uz informācijas sniegšanu, dodot iespēju lietojumiem automātiski nolasīt biržas kursus, laika prognozes vai sporta rezultātus. Taču gluži tāpat ir iespējams izveidot risinājumus, kuri apkopo datus no daudziem avotiem un, tos analizējot, sniedz lietotājam informāciju, piemēram, par izdevīgāko lidojuma maršrutu vai iepirkšanās vietu. Turklāt informācija nebūt nav jāpasniedz tīmekļa lapas formā - tikpat labi to var attēlot jebkurš cits lietojums, kas izmanto tiešsaistes režīmu un māk apstrādāt XML failus.

Lielākā daļa šīs informācijas ir elektroniski pieejama arī šobrīd - pasaules tīmeklī, dažādos dokumentos vai informācijas ieguves lietojumos. Taču XML tīmekļa pakalpojumi nodrošina to, ka informācija lietotājam nav jāmeklē, jāapkopo un jāanalizē pašam – to viņa vietā dara programmatūra, padarot procesu vienkāršāku, ērtāku un uzticamāku. Droši vien ne visa šī tīmekļa informācija būs pieejama bez maksas – gluži tāpat, kā šobrīd.

Ar XML tīmekļa pakalpojumu palīdzību informācijas sniedzēji varēs veidot jaunus lietojumus, kas iespēju ziņā ievērojami pārspēs pašlaik pieejamajos vai arī šobrīd vēl neīstenojamos. Piemēram, lietotājs varētu automātiski iegūt informāciju par preču piegādātāju piedāvātajām cenām, izmantot to pakalpojumu sniedzēju izvēlei un uzraudzīt sūtījumu līdz tā pienākšanas brīdim. Savukārt tirgotāja izveidotais lietojums varētu ne tikai padarīt pieejamu tīmekļa informāciju par cenām, bet arī pārbaudīt finanšu informāciju par klientu, sūtīt rēķinus un likt piegādes kompānijai nosūtīt kravu.

No pašlaik neīstenojamiem risinājumiem jāmin tiešsaistes kalendāra iespējas – ja zobārsts padarītu savu dienasgrāmatu pieejamu ar XML pakalpojumu palīdzību, pacients varētu pieteikt apmeklējumus viņa kalendārā, un otrādi - viņš varētu noteikt vizīti pacientam piemērotā laikā viņa kalendārā. Papildu priekšrocību šādiem risinājumiem nodrošina tas, ka XML tīmekļa pakalpojumus var veiksmīgi izmantot ar jebkuru programmatūras platformu – līdz ar to šāds kalendārs būtu vienlīdz izmantojams no datora, kuram uzstādīta Windows programmatūra, plaukstdatora, kas izmanto Palm operētājsistēmu ,vai mobilā tālruņa, kuru darbina Symbian.

Tie, protams, ir attālākas nākotnes risinājumi. Taču tas nenozīmē, ka pašlaik XML tīmekļa pakalpojumi nebūtu izmantojami. Tikpat labi kā sadarbībai ar citām kompānijām tie ir izmantojami arī kompānijas iekšienē, lai nodrošinātu sadarbību starp dažādiem lietojumiem, kas darbojas uz dažādām platformām un bieži vien uzņēmuma darbībā ir neaizstājami;vai arī to nomaiņa uz modernākiem risinājumiem prasītu ievērojamus līdzekļus un laiku. Šādos gadījumos, izveidojot atbilstošu SOAP saskarni, ir iespējams nodrošināt, ka vienā sistēmā pieejamos datus visnotaļ vienkārši var izmantot arī citos uzņēmuma izmantotajos lietojumos. Līdz ar to šādi var izveidot modernus un integrētus IT sistēmu risinājumus.

Nākotne

Pašlaik XML tīmekļa pakalpojumu tehnoloģija vēl ir tikai bērnu autiņos. To standartu izstrāde vēl nav līdz galam pabeigta, tie nebūt nav pilnīgi un nesniedz atbildes uz daudziem jautājumiem par šīs tehnoloģijas ieviešanu. Darāmā vēl ir palicis gana daudz, piemēram, drošības, operāciju vadības, transakciju un uzticamu ziņojumu pārraidē. Labā ziņa ir tāda, ka visi šie jautājumi tiek aktīvi risināti.

Vēl nopietnāks šķērslis ir tas, ka nevienam īsti nav skaidrs, kā ar šo pakalpojumu palīdzību pelnīt. Skaidrs, ka neviens negrasās nodarboties ar labdarību – informācijas pakalpojumu sniedzēji par pakalpojumiem gribēs saņemt arī atlīdzību. Taču pašlaik iespējamie biznesa modeļi ir miglā tīti. Turklāt jāņem vērā arī psiholoģiskie aspekti – cilvēki tomēr ir pieraduši paši pieņemt lēmumus, nevis atstāt tos mašīnu ziņā. Vislielākās problēmas šai sakarā varētu rasties uzņēmumu sadarbībā – diez vai nopietns uzņēmuma vadītājs ļaus datoram katru nedēļu mainīt kāda pakalpojuma vai produkta piegādātāju, paļaujoties vienīgi uz programmas loģiku.

Nebūtu arī pareizi uzskatīt, ka XML tīmekļa pakalpojumi ir absolūti universāls risinājums, ar kuru ārstējamas visas kaites, - arī tiem ir savi mīnusi un lietojuma ierobežojumi. IT industrijas eksperti uzskata, ka diez vai būtu prātīgi šo tehnoloģiju izmantot slēgtās sistēmās, kurās nav nepieciešama dažādu platformu integrācija, it īpaši, ja lietojumu izmanto tikai neliels un stingri noteikts lietotāju skaits. Tāpat nebūtu ieteicams to izmantot kritisku svarīgu lietojumu veidošanā – tas, ka internets nav gluži tā drošāka un uzticamākā vide, ir skaidrs pat nespeciālistiem, turklāt XML tīmekļa pakalpojumu plašais lietojums prasa upurus - XML dokumentu izveidošana un apstrāde tomēr ir samērā lēna salīdzinājumā ar binārā formāta failu apstrādi.

Taču šie šķēršļi nav pietiekams iemesls, lai neļautu paredzēt spožu nākotni XML tīmekļa pakalpojumiem. To sniegtās iespējas daudzkārt atsver trūkumus, un visticamāk, ka cilvēka atjautīgais prāts atradīs veidus, kā pārvarēt šķēršļus un veiksmīgi izmantot šos pakalpojumus savā labā. Ne jau velti korporācija Microsoft ir izšķīrusies par tik nopietnu soli - atbalstīt nākamās paaudzes operētājsistēmas lietotāja saskarni Avalon, izmantojot XML tīmekļa pakalpojumu.

Uldis ZARIŅŠ

 

P.S. Redakcija pateicas par sadarbību Microsoft Latvia ekspertam Aleksandram Lielbriedim.