Eiropas elektronisko sakaru regulatori spēlē vienā komandā

 

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 21. februārī Rīgā rīkoja vienas dienas sanāksmi Eiropas regulatoru grupas (ERG – European Regulators Group) un Neatkarīgo regulatoru grupas (IRG – Independent Regulatory Group) Būtiskās ietekmes tirgū darba grupas (SMP WG – Significant Market Power Working Group) pārstāvjiem. Informāciju par šo institūciju darbību un Rīgā organizēto pasākumu SP sniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Andris VIRTMANIS.

 

Neatkarīgo regulatoru grupa

Neatkarīgo regulatoru grupa (IRG) tika izveidota 1997. gadā kā neformāla Eiropas valstu neatkarīgo telekomunikāciju (elektronisko sakaru) regulatoru apvienība. Regulējošo institūciju (regulatoru) dalībai IRG tiek izvirzīti šādi priekšnosacījumi: tai jābūt no Eiropas valsts; tā ir atbildīga par ES telekomunikāciju direktīvu ieviešanu; telekomunikāciju tirgus, kurā darbojas NRA, ir liberalizēts atbilstoši ES modelim; regulators ir neatkarīga institūcija atbilstoši ES kritērijiem.

Latvija kopā ar pārējām deviņām toreiz vēl ES kandidātvalstīm tika uzaicināta piedalīties IRG darbā 2002. gada decembrī. Pašlaik IRG biedri ir visu tagadējo 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kā arī Šveices, Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas elektronisko sakaru regulatori. Valstis, kas nav ES, apvienībā darbojas tādā pašā statusā kā ES dalībvalstis. Arī Bulgārija, Rumānija un Turcija, bet perspektīvā arī citas Eiropas valstis varēs pieteikties dalībai IRG, ja tās atbildīs iepriekš minētajiem kritērijiem.

IRG virsuzdevums ir veicināt harmonizētu pieeju ES telekomunikāciju likumdošanas ieviešanā. Šim nolūkam IRG izstrādā kopējus, kolektīvi akceptētus ieteikumus – ieviešanas un labākās prakses principus (PIB’s – Principles of Implementation and Best Practice). Darbu vada priekšsēdētājs, kas rotācijas kārtībā uz gadu tiek ievēlēts no valstu regulatoru vadītājiem, bet tās kolektīvās vadības instrumenti ir plenārsēdes, sekretariāts, kontaktu tīkls (CN – Contact Network), darba grupas (WG – Working Groups) un projektu grupas (PT – Project Teams).

Plenārsēdēs, kas ir IRG lēmējinstitūcija, piedalās regulatoru vadītāji (direktori), un tajās lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa. Sēdes vada IRG priekšsēdētājs. Sekretariāts administrē visu IRG darbību, un tā uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu atbalstu gan kontaktu tīklam CN), gan plenārsēdēm.

CN ir darba orgāns, kurā arī ir pārstāvēti visu valstu regulatori, un tas veido saikni starp darba grupām un plenārsēdēm. To vada IRG prezidējošās valsts pārstāvis, un lēmumus pieņem pēc vienprātības principa. CN izvērtē darba grupu izstrādātos materiālus un lemj, vai tie ir pietiekami sagatavoti, lai tos iesniegtu plenārsēdēm apstiprināšanai.

Līdz ERG izveidei 2003. gadā plenārsēdēs bija apstiprināti šādi svarīgākie dokumenti:

Ø       Ieteikumi abonentu līnijas atsaistīšanai (PIBs on Local Loop Unbundling);

Ø       Ieteikumi izmaksu aprēķināšanai (PIBs on Cost Accounting);

Ø       Ieteikumi par LRIC izmaksu modeli (PIBs on the LRIC Cost Model);

Ø       Vienošanās memorands par konfidencialitātes ievērošanu starp IRG locekļiem (Memorandum of Understanding (MoU) on confidentiality between IRG members) u. c. dokumenti.

Visa IRG darbību finansē no regulatoru pašu līdzekļiem. IRG plaši izmanto dokumentu elektronisko apstrādi un internetā uztur iekšējo dokumentu datubāzi.

 

Eiropas regulatoru grupa

Eiropas Regulatoru grupu (ERG) izveidoja Eiropas Komisija (EK) ar 2002. gada 20. jūlija lēmumu (2002 OJ L200/38). ERG līdzīgi kā IRG veido neatkarīgo regulatoru vadītāji, kas iesaistīti 2002. gada elektronisko komunikāciju tīklu un elektronisko komunikāciju pakalpojumu regulējuma praktiskajā ieviešanā. ERG struktūrā un darbībā, kas pamatos līdzīga IRG, ir šādas atšķirības:

Ø       ERG ir formāla EK institūcija – tās rekomendācijām, kopējiem viedokļiem un ieteikumiem (PIBs) ir konsultatīvs statuss;

Ø       visās ERG plenārsēdēs piedalās EK pārstāvji, ko vada Informācijas sabiedrības un mediju direktorāta (Information Society and Media Directorate-General) ģenerāldirektors;

Ø       ERG darba procedūras (Rules of Procedures) paredz lēmumu pieņemšanu ar divu trešdaļu dalībnieku balsojumu;

Ø       valstīm, kas nav ES, nav tiesību balsot plenārsēdēs, bet tās aicina piedalīties novērotāju statusā, kā arī ERG darba grupās;

Ø       tiek veidotas tādas pašas ERG darba grupas kā IRG, jo atzīts, ka nav efektīvi dublēt to darbu;

Ø       ERG patstāvīgai vadībai pie EK Briselē (Beļģija) 2003. gada vidū ir izveidots pastāvīgi funkcionējošs sekretariāts.

ERG pārņēma vairumu no IRG iepriekš izveidotajām darba metodēm un tradīcijām, un pēc būtības šī institūcija ir kompromiss vēlmei izveidot vienotu, centralizētu Eiropas regulatoru. ERG priekšsēdētājs, kuru uz gadu ievēl no regulatoru vadītājiem (2005. gadā ERG/IRG priekšsēdētājs ir Dānijas neatkarīgā regulatora NITA vadītājs Jorgens Andersens (Jørgen Abild Andersen)), vada ERG un IRG plenārsēdes, pauž šo institūciju viedokli, t. sk. sniedzot paziņojumus presei, sadarbojas ar IRG un ERG sekretariātu, CN un darbu grupu vadītājiem, citu kontinentu regulatoru apvienībām, pārstāv ERG un IRG starptautiskos forumos un veic citu darbību.

Analoģiski kā pārējās EK komitejas, ERG/IRG sadarbojas ar Eiropas nozares asociācijām (ETNO, ECTA u. c.), klientu asociācijām u. c. nevalstiskajām organizācijām – plaši tiek praktizēta to viedokļu publiska uzklausīšana par ERG izstrādāto dokumentu projektiem.

 

ERG/IRG darba grupas un projektu grupas

Kopējo pozīciju, viedokļu un ieteikumu izstrādei ERG un IRG ik gadu izstrādā programmu (plānu), kas nosaka pamatuzdevumus darba grupām.

2005. gadā darbojas šādas ERG/IRG darba grupas (to vairums izveidots jau agrāk) un projektu grupas:

Ø       Fiksēto tīklu darba grupa (Fixed Networks WG);

Ø       Būtiskās ietekmes tirgū darba grupa (SMP WG);

Ø       Regulatoru darba grupa izmaksu analīzei (Regulatory Accounting WG);

Ø       Galalietotāju darba grupa (End Users WG);

Ø       Mobilo tirgu darba grupa (Mobile Market WG);

Ø       Regulēšanas ieviešanas darba grupa (Implementation WG);

Ø       Tirgus datu analīzes darba grupa (Market Data Analysis WG);

Ø       IRG informācijas sistēmu darba grupa (IRGIS WG);

Ø       Bezvadu starptautiskās viesabonēšanas projekta grupa (WIR PT);

Ø       Interneta telefonijas projekta grupa (VoIP PT);

Ø       Saistību noteikšanas projekta grupa (REM PT).

Par darba un projektu grupu vadītājiem tiek apstiprināti regulatoru darbinieki, kas uzņemas šīs funkcijas brīvprātīgi – parasti tie ir lielāko regulatoru (Vācijas, Anglijas, Francijas u. c.) pārstāvji, kam ir pietiekama pieredze un resursi.

Visu ERG/IRG dalībvalstu pārstāvji var piedalīties visu darba un projektu grupu darbā un apspriedēs, kuras organizē kāda no dalībvalstīm, un tiem darbam pieejami visi šo grupu materiāli. Grupu darbs nebūtu rezultatīvs bez regulatoru aktīvas līdzdalības, gatavojot valstu izziņu informāciju un piedaloties rezultātu analīzē un kopējo viedokļu izstrādē. Vienošanās tiek panākta, balstoties uz vienprātības principiem, un rezultāti iegūst formālu statusu, ja tos apstiprina ERG/IRG plenārsēdēs. 

 

ERG/ IRG darbības galvenie virzieni 2005. gadā

          2005. gadā galvenais uzsvars darba grupu gatavotajos materiālos un ieteikumos tiks veltīts platjoslas tirgu analīzei, divos gados kopš jaunā regulēšanas režīma ieviešanas iegūtās pieredzes analīzei tirgu definēšanā, tirgu analīzē un saistību noteikšanā uzņēmumiem ar būtisku ietekmi, starptautiskās viesabonēšanas tirgu definēšanai un to regulēšanas modeļa izstrādei, universālā pakalpojuma apjoma izvērtēšanai u. c. aktuāliem regulēšanas uzdevumiem. 

Īpaša regulatoru sadarbības forma ir regulēšanas problēmām veltīti semināri, ko plāno vienlaikus ar plenārsēdēm. Šīgada seminārs tiks veltīts regulēšanas perspektīvām sakarā ar elektronisko sakaru pakalpojumu straujo attīstību uz interneta tehnoloģiju bāzes.

 

SPRK līdzdalība IRG un ERG darbā

2003. gads bija pirmais ERG darbības gads, un Latvijai tas sakrita ar darbības sākšanu IRG. Atšķirībā no IRG, kur potenciālās dalībvalstis ieguva balsstiesības uzreiz, šo valstu un arī Latvijas pilntiesīga dalība ERG sākās no 2004. gada 1. maija līdz ar iestāšanos ES.

SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors ir piedalījies vairāku kontakta tīkla apspriežu un ERG/IRG plenārsēžu darbā. Departamenta darbinieki ir norīkoti par pārstāvjiem visās darba grupās, iesaistoties informācijas savākšanā un rezultātu izvērtēšanā. Viena no darba grupām, kur mēs piedalāmies visaktīvāk, ir Būtiskas ietekmes tirgū darba grupa (SMP WEG), kurā pārstāvis ir departamenta Tirgus analīzes nodaļas vadītājs Andrejs Dombrovskis.

Pateicoties SPRK iniciatīvai, viena no darba grupas apspriedēm notika Rīgā 21. februārī. Aktuālais uzdevums šobrīd ir būtiskās ietekmes statusa noteikšanai izmantojamo kritēriju pārskatīšana – Rīgas apspriedē tika analizēti tirgus dalībnieku komentāri par darba grupas iepriekš veikto analīzi pēc tam, kad 17. janvārī analīzes rezultāti viedokļu izzināšanai tika ievietoti EK tīmekļa vietnē internetā.

SPRK divu gadu sadarbības pieredze ar citu valstu regulatoru vadītājiem un ekspertiem ir pierādījusi tās svarīgumu regulēšanas labākās prakses pārņemšanā, kas sevišķi būtiski jauno ES dalībvalstu regulatoriem ar salīdzinoši īslaicīgu pieredzi un vēlāku elektronisko sakaru tirgu atvēršanu konkurencei salīdzinājumā ar vecākajām ES dalībvalstīm.

Praksē regulatoru sadarbībai ir jāveicina stabilas un prognozējamas regulējošās vides izveidošana visā Eiropā, kas būtiski gan elektronisko sakaru operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem, gan investoriem nozarē.

Andris VIRTMANIS