Somija - jauna ceļa gājēju un izaicinājumu zeme

Somija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur komunikācijas laikmeta progress ienāca visagrāk un, šķiet, arī visspilgtāk. Mobilo sakaru straujā izplatība Eiropā un arī pasaulē savulaik notika, pateicoties tieši Somijas panākumiem un Nokia precīzi izstrādātajai stratēģijai. Somija ir viena no pirmajām valstīm, kas rosināja veidot informācijas sabiedrību un kopš 1996. gada dara to arī pati.

 

Kā viss sākās?

Varētu teikt, ka konkurence Somijas telekomunikāciju nozarē sākās jau kopš telefona aparāta izgudrošanas 1876. gadā, jo pirmās vietējo sarunu pakalpojumu telefona kompānijas tur tika dibinātas 19. gs. 80. gados, bet tālsakaru - 1884. gadā. Līdz pat 1935. gadam telefona sakari pilnībā bija privāto kompāniju ziņā, turklāt katra no tām darbojās savā teritorijā. Tomēr jau šajā pašā gadā iekšzemes tālsakari kļuva par valsts monopolu, un vēlāk valsts rokās nonāca arī starptautiskie un mobilie sakari. Tostarp vietējo sarunu pakalpojumus joprojām sniedza privātie uzņēmumi. Starp abām pusēm veidojās sīva konkurence un valdīja tarifu cīņa, kas galu galā 1987. gadā, kad tirgus pakāpeniski tika atvērts konkurencei, noveda pie duopolijas (divu monopolu) situācijas. Šī vēsture, ar kuru Somija ievērojami atšķiras no citu valstu telekomunikāciju pirmsākumiem, raksturo Somiju kā savdabīgu ceļu gājēju.

Šobrīd Somijā ir 86 vietējo sarunu, 45 iekšzemes tālsarunu, 46 starptautisko sarunu operatori un 62 mobilie operatori. Divi lielākie visos šajos tirgus virzienos ir Sonera Ltd. (bijušais valsts uzņēmums PTT) un Finnet Group (privāto telefona kompāniju kopuzņēmums).

 

Somija - informācijas sabiedrības bezdelīga

Somiju nereti mēdz dēvēt par informācijas tehnoloģiju laboratoriju un modeli. Šo apgalvojumu pamats ir vairāki indikatori, ar kuru palīdzību nosaka tehnoloģisko attīstību, jauna tipa aparatūras izplatību vai kādas tautsaimniecības nozares nozīmību. Somijas statistikas speciālisti jau 1996. gada sākumā, kad šajā virzienā vēl nebija nekādu starptautisko modeļu un rekomendāciju, izstrādāja statistikas sistēmu detalizētai informācijas sabiedrības attīstības atspoguļošanai. Šo shēmu praktiskiem informācijas sabiedrības pētījumiem tagad lieto arī citas Eiropas valstis.

Somijas valdības izstrādātās Informācijas sabiedrības programmas mērķis ir uzlabot konkurētspēju un ražīgumu, veicināt sociālo un reģionālo vienlīdzību, paaugstināt iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti ar efektīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību. Informācijas sabiedrības programma ir viena no valdības politikas prioritātēm.

Zīmīgi, ka Somijā par vienu no valdības funkcijām uzskata arī cīņu pret surogātpastu, jo tur mēstuļu sūtīšana aizliegta ar likumu. Protams, lai Somijas e-pasta lietotāji varētu vēl efektīvāk izvairīties no šiem nepatīkamajiem civilizācijas atkritumiem, līdzīgus likumus vajadzētu pieņemt vismaz citās ES valstīs, jo Somijas likums diemžēl nespēj ietekmēt mēstuļu plūsmu, kas ienāk no ārpuses. Tomēr Somijas valdības iniciatīva ir apsveicama.

Somijā ir trīs dažādi telekomunikāciju nozares regulatori, un katram no tiem ir atšķirīgas funkcijas. Satiksmes un sakaru ministrija atbild par telekomunikāciju stratēģiju un specifisko nozares likumdošanu. Telekomunikāciju administrācijas centrs uzrauga, pārbauda un rīko diskusijas par sakaru tehniskās regulēšanas, koordinācijas un standartizācijas jautājumiem. Trešā ir Konkurences padome, kuras uzdevums ir uzraudzīt, lai nebūtu negodīgas konkurences.

Somijas premjerministrs Mati Vanhanens (Matti Vanhanen), ar interneta starpniecību uzrunājot valsts iedzīvotājus, kas vienlaikus ir arī topošās informācijas sabiedrības locekļi, saka: - Uzaicinu jūs visus piedalīties pasaules labākās informācijas sabiedrības - Somijas informācijas sabiedrības - veidošanā! - Un tie nav tikai skaļi vārdi, jo premjers aicināja visus piedalīties arī darbos - sacensībā par labāko pieredzi - the Best Practices Competition. Šādu sacensību par labāko pieredzi informācijas sabiedrības attīstības veicināšanā pērn organizēja Somijas Finanšu ministrija. Vispopulārākie bija projekti, kas saistīti ar apmācību, sociālo labklājību, veselības aizsardzību un elektronisko komerciju. Sacensību gaitā tika vērtēta arī interneta pakalpojumu kvalitāte valsts un pašvaldību institūcijās, un konkursā bija pieteikti 68 interneta pakalpojumi. Pavisam konkursā bija reģistrēti 266 projekti un pakalpojumi. Labākie gada nogalē saņēma a premjera balvu Prime Minister's Best Practices Award. Sacensības par labāko pieredzi sākās pērnā gada maijā un noslēdzās ar apbalvošanas ceremoniju novembrī.

Protams, atzinību vēlas visi, bet rezultāts nāca par labu ne tikai uzvarētājiem, bet visas Somijas informācijas sabiedrības attīstībai, kā arī popularizēja labāko pieredzi gan Somijā, gan arī ārpus tās. Turklāt valdības atbalsts un tiešā līdzdalība nozīmē ļoti daudz. Somijas uzņēmumu labākā pieredze, novatoriskā darbība un sabiedriskā aktivitāte atspoguļota interneta mājaslapā www.Tietoyhteiskunta.fi.

Šīs sacensības organizēšanā piedalījās arī neitrāla bezpeļņas organizācija TIEKE, kura stimulē tās locekļu centienus informācijas sabiedrības veidošanā. TIEKE vairāk nekā simt dalībnieki pārstāv visu Somijas sabiedrības spektru un lielākos IT&T nozares uzņēmumus, kuri izstrādā, ražo, pārdod un atbalsta ICT produktus un pakalpojumus. To skaitā ir arī vairākas ministrijas un publiskās aģentūras, dažas no kurām ir tieši saistītas ar informācijas sabiedrības darbības stimulēšanu. TIEKE darbība galvenokārt vērsta uz tīklojuma attīstību un uzņēmumu savstarpējo sadarbību tā izmantošanā.

 

Bez interneta neiztiek pat ziemeļbrieži

Kādi īsti ir šīs aktīvās darbības rezultāti? Informācijas sabiedrības infrastruktūra attīstās, kā plānots. 2004. gada aprīlī valstī bija 700 000 platjoslas interneta pieslēgumu, tā kā šogad prognozētais miljons nebūt nav nesasniedzams. Paturot prātā faktu, ka Somijā dzīvo pieci miljoni iedzīvotāju, šāds platjoslas pakalpojumu pieslēgumu skaits nudien ir iespaidīgs. Turklāt tas nebūt nenozīmē, ka pārējie neizmanto datu pakalpojumus, vienīgi viņu prasības pret datu pārraides ātrumu ir pieticīgākas. Arī elektroniskie pakalpojumi, kurus piedāvā publiskā tīkla operatori un uzņēmumi, nemitīgi attīstās, un elektroniskais saturs kļūst aizvien populārāks.

Somijas reģionālo un pašvaldību institūciju stratēģija ir stimulējusi telekomunikāciju operatoru un interneta pakalpojumu sniedzēju ieinteresētību aktivizēt darbību arī attālajos ziemeļu rajonos, netālu no polārā loka. Tieši pateicoties internetam, mobilajiem sakariem un datu pārraides iespējām, Oulu apkārtne, kas agrāk bija pazīstama galvenokārt kā ziemeļbriežu audzētāju apvidus ar skarbiem sadzīves apstākļiem un niecīgu iedzīvotāju blīvumu (13 uz km²), pēdējā desmitgadē ir strauji attīstījusies un kļuvusi par īpaši eksotisku tūristu un pašu somu iecienītu atpūtas vietu. Tur aptuveni 60 000 km² platībā izveidots nacionālais dabas parks. Tūrisma maršruti vasarās ved pa krāčainajām Lapzemes upēm, bet ziemā piedāvā asas izjūtas ekstrēmiem slēpotājiem. Un kā gan citādi, ja ne ar interneta starpniecību, rezervēt vietu, piemēram, nelielajā Kūsamā ciemata (aptuveni 20 km no polārā loka) viesnīciņā vai savdabīgajos guļbaļķu namiņos, kur eksotikas tīkotāji mēdz ieņemt rindu jau vairākus mēnešus iepriekš.

 

Tiešsaistes žurnālistika

Aizvien pieaugošās interneta iespējas un valdības spēcīgais atbalsts, subsidējot progresīvus plašsaziņas līdzekļu pētījumus un attīstības projektus, ir radījis jaunu Somijas informācijas sabiedrības pašizpausmes veidu - tiešsaistes žurnālistiku. Tas nozīmē ne tikai to, ka gandrīz visu preses izdevēju mājaslapās ir jaunumu sadaļa, kura ik dienas tiek papildināta ar jaunām ziņām. Pēdējā laikā aizvien vairāk aktivizējas arī interneta televīzija un rodas aizvien jauni tiešsaistes mobilā satura pakalpojumi. Tas ir izdevīgs bizness, jo, šķiet, somu slāpes pēc aizvien jauniem mobilā un interneta satura pakalpojumiem ir neremdināmas. Somijā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 90 interneta pakalpojumu sniedzēji, tik daudz nav nekur citur pasaulē. Vairāk nekā 750 000 somu lieto internetu vismaz reizi nedēļā, un vairāk nekā 30 procentiem mājās ir dators. 

Somijas mediju biznesu virza gluži parasta gudrība: ja neieguldīsi līdzekļus jaunā izdevumā tagad, kad tas ir iespējams, tad vēlāk vajadzēs ieguldīt krietni vairāk, ja vien tas vairs būs iespējams. Tiesa, pagaidām vēl neviens tiešsaistes laikraksts nav devis informāciju par ienākumiem un tikai daži ir publiskojuši lietotāju skaitu.

Somijas tradicionālie drukātie preses izdevumi paši ir nonākuši pie domas par jaunu interneta mediju attīstību. Pirmais tiešsaistes laikraksts Turun Sanomat tika publicēts tīmeklī 1995. gadā. Šobrīd Somijā ir vairāki duči tiešsaistes ziņu lapu, kuru lielāko daļu izveidojušas avīzes. Šajā nozarē dominē divi mediju giganti Sanoma-WSOY un Alma Media, kura daļēji pieder zviedriem. Sanoma-WSOY interneta pielikuma publicēšana sākās pirms pāris gadiem, un tā īpašnieks ir Somijas lielākais dienas laikraksts Helsingin Sanomat. Plašākas publikas piesaistīšanai līdzās ziņām ir arī visdažādākā sadzīves informācija, spēles, mediķu padomi, informācija par pakalpojumiem u. tml. Piekļuve pašām pieprasītākajām sadaļām ir maksas pakalpojums, kuru var izmantot drukātā preses izdevuma abonenti, ievadot paroli.

Vienīgais tiešsaistes laikraksts Somijā, kurš pieprasa samaksu par saturu, ir Kauppalehti Online. Tas ir biznesa laikraksta Kauppalehti interneta pielikums, un tā lielais jumts ir viens no diviem minētajiem mediju milžiem Alma Media. Kauppalehti Online piedāvā biznesa lasītājiem plaša diapazona tiešsaistes jaunumu biļetenus un pakalpojumus kā drukātā laikraksta pielikumu. Šai interneta mājaslapai ir gandrīz 80 000 reģistrēto lietotāju, no kuriem aptuveni 4000 apmeklē šo lapu katru dienu.

Vēl grūti prognozēt, kā šis bizness attīstīsies nākotnē, bet jau tagad jūtams, ka var izraisīties strīdi par interešu sfēru pārdali, jo nākamo soli - interneta televīzijas ziņas - jau tagad ar vanaga aci uzrauga citi mediju dūži.

 

Somijas informācijas sabiedrība. Statistika

2004. gada janvārī publicēts pētījums par pārmaiņām, kādas notikušas Somijas informācijas sabiedrībā no 1996. līdz 2002. gadam. Īpašu interesi izraisa Somijas un citu valstu informācijas sabiedrības salīdzinājums. Statistika liecina, ka Somijas iedzīvotāji izmanto mobilo tālruni biežāk nekā citu valstu iedzīvotāji, lai gan salīdzinājumā ar citām Ziemeļvalstīm starpība ir neliela. Šķiet, ka citas ziemeļvalstis, to skaitā ASV, Kanāda, Koreja un Nīderlande, ir apsteigušas Somiju interneta lietošanā mājās. Tomēr interneta lietojumā darbavietās Somija ir līdere. Mobilo tālruņu lietotāju skaits Somijā joprojām aug ļoti strauji. Lietotāju dzimšanas gadu analīze rāda, ka vienīgā grupa, kur vairums cilvēku nelieto mobilo tālruni, ir sievietes vecumā virs 70 gadiem.

Lai gan PC un interneta lietojums nav pieaudzis tik strauji kā mobilie sakari, salīdzinājumā ar 1996. gadu kāpums tomēr ir ievērojams, turklāt paplašinājies arī šo lietotāju vecuma diapazons - no jauniem cilvēkiem līdz piecdesmit un sešdesmit gadu vecumam. Ir visai pamatots iemesls uzskatīt, ka piecos gados ļoti daudz Somijas iedzīvotāju ir pievienojušies informācijas sabiedrībai, ja par tās piederības zīmi un mērvienību var uzskatīt regulāru mobilo tālruņu, interneta, e-pasta un datora lietošanu.

Pēc Somijas Statistikas pārvaldes datiem 2004. gada janvārī aptuveni 2,7 miljoni jeb 70 procenti somu vecumā no 15 līdz 74 izmantoja internetu. Sievietes ir nedaudz apsteigušas vīriešus. 2004. gada pavasarī aptuveni 71 procents sieviešu un 70 procenti vīriešu lietoja internetu. Lietotāju skaits ir pieaudzis visās vecuma grupās, tomēr vislielākais pieaugums ir vecuma grupā virs 50 gadiem. Aprīlī aptuveni 2,4 miljoniem jeb 61 procentam interneta lietotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija personiskās e-pasta adreses. Īpaši aktīvi e-pasta lietotāji, protams, ir jaunieši 15-19 gadu vecumā, 89 procentiem no viņiem bija privātās adreses. No visiem individuālo e-pasta adrešu īpašniekiem, elektroniskās vēstules ikdienā sūta un saņem 59 procenti.

 

Turpinās elektronisko sakaru tirgus konsolidācija

Kā pērnā gada nogalē informēja Networking News (Onlypunjab.com), pēdējā laikā saasinās divu lielāko Somijas elektronisko sakaru milžu TeliaSonera Finland un Elisa Communications Group cīņa par fiksēto sakaru pakalpojumu tirgus daļām. Šī sacensība turpinās jau labu laiku, jo mērķis ir visai kārdinošs - iegūt kontroli pār finansiāli vispievilcīgākajām aptuveni 40 vietējo balss pakalpojumu kompānijām (lielākā daļa no tām ir apvienojušās konsorcijā Finnet Ltd., kas ir valsts trešais lielākais fiksētā tīkla operators). Tomēr, no otras puses, šiem vēsturiskajiem operatoriem pašiem jāsāk raizēties par potenciālajiem konkurentiem no spēcīgāko un ambiciozāko jauno fiksēto un mobilo tīklu operatoru vidus, to skaitā Tele2, Song Networks un Saunalahti. Šķiet, vēsturisko operatoru perspektīvākās nākotnes izredzes patlaban saistās ar interneta piekļuves un satura pakalpojumu piedāvājumu klientiem, jo interneta potenciālo lietotāju apetīte Ziemeļvalstu reģionā aug acīmredzot.

 

Fiksētā tīkla pakalpojumi. Statistika

 

Darbības virziens %	1999	2000 (5)	2001	2002	2003 (5)
Vietējie balss pakalpojumi (1)	19,2	18,6	17,3	13,3	16,7
Iekšzemes tālsarunas	1,9	1,6	1,3	1,3	1,4
Starptautiskās sarunas	5,0	3,8	4,9	5,0	2,0
Mobilie sakari  (2)	39,3	41,6	42,6	45,2	50,4
Datu pārraide (3)	-	9,2	-	11,0	14,4
Citi sakaru pakalpojumi (4)	34,6	25,1	33,9	24,6	15,1

 

Telekomunikāciju nozares apgrozījuma sadalījums Somijā pēc operatoru darbības virzieniem, procentos un miljonos eiro.

Avots: Telecommunications in Finland 2003, Statistics Finland

 

(1) to skaitā starpsavienojumu tarifi, lokālā tīkla izmaksas, ikmēneša abonēšana un maksa par abonenta līnijas ierīkošanu;

(2) to skaitā gan balss, gan datu pakalpojumi, bezvadu datu pārraide, kā arī mēneša abonēšanas maksa;

(3) to skaitā arī interneta pakalpojumi, sākumcenas, ikmēneša maksājumi un datu drošības pakalpojumi;

(4) to skaitā kabeļtelevīzija;

(5) notiek statistikas datu papildināšana un pārbaude.

Telekomunikāciju operatoru apgrozījums 2002. gadā bija 4583 miljoni eiro, bet 2003. - 4443 miljoni eiro.

 

Platjoslas pakalpojumi pieejami visiem

Kā nesen paziņojis Somijas Satiksmes un sakaru ministrijas preses dienests, platjoslas datu pārraides pakalpojumi kļuvuši pieejami visiem Somijas iedzīvotājiem, to skaitā arī tiem, kuri dzīvo attālajos ziemeļu reģionos. Nesen izveidotā platjoslas pakalpojumu darba grupa, kura uzrauga šīs nozares stratēģiju, informējusi, ka jau 94 procentiem somu ir pieejami platjoslas pakalpojumi fiksētajos telekomunikāciju tīklos. 3. februārī Somijas valdība pieņēma rezolūciju, kurā definēti nacionālās platjoslas stratēģijas mērķi. Tā kā maksimāli iespējamais tīkla pārklājums jau nodrošināts, turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš savienojuma kvalitātei un satura pakalpojumu paplašināšanai.

Pilnīgi attaisnojušās arī investīcijas bezvadu platjoslas datu pārraidē, kas labi noder par papildu savienojuma iespēju reti apdzīvotās teritorijās. Saskaņā ar šo valdības rezolūciju tiks izskatītas iespējas izmantot 450 frekvenču diapazonu, kurš atbrīvojies pēc NMT450 analogo mobilo sakaru pakalpojumu pārtraukšanas. Tas acīmredzot nozīmē, ka Somija tāpat kā pērn Latvija ir nonākusi pie secinājuma, ka šo diapazonu var izmantot arī gluži mūsdienīgiem platjoslas mobilajiem sakariem - CDMA tehnoloģijai.

Lielākais izaicinājums informācijas sabiedrības attīstībai ir iedzīvotāju lielā ieinteresētība izmantot tīkla pakalpojumus. Tas savukārt pulcina aizvien jaunus telekomunikāciju tirgus dalībniekus, padarot konkurenci aizvien sīvāku. 

Nacionālā platjoslas stratēģija prognozē, ka 2005. gada nogalē Somijā būs miljons platjoslas pakalpojumu abonentu, lielākā daļa izmantos platjoslas pieslēgumu ar ātrumu vismaz 2 Mbit/s. Turklāt perspektīvās prognozes liecina, ka 2007. gada nogalē visizplatītākais datu pārraides ātrums būs 8 Mbit/s, un 90 procenti interneta pieslēgumu būs platjoslas.

Šī rezolūcija sola veicināt interneta telefoniju un interneta multimediju iespējas. Tiks izskatīta arī platjoslas savienojumu nepieciešamība veselības aizsardzībā un slimnīcās, lai varētu tālāk attīstīt telemedicīnas projektu.

Stratēģijas mērķis ir panākt, lai Somija kļūtu par Eiropas līderi platjoslas pakalpojumu piekļuvē un lietojuma intensitātē. Tas tiks sasniegts, ja Somija saglabās savu pozīciju Eiropas valstu vadošajā četriniekā. Valdības vēlme ir panākt, ka 2007. gada nogalē Somija kļūtu par vienu no starptautiskajām līderēm ātrgaitas telekomunikāciju savienojumu lietošanā. 

 

Gunta KĻAVIŅA

 

P.S. Redakcija pateicas par sadarbību Somijas vēstniecībai Latvijā un Finpro Latvijas uzņēmumam.

 

Par Finpro

Finpro sniedz ekspertīzes un konsultācijas pakalpojumus, lai palīdzētu Somijas uzņēmumiem ātri, droši un efektīvi ienākt starptautiskajā tirgū. Finpro uzņēmumi darbojas aptuveni 40 valstīs, to pakalpojumus  pavisam  izmanto aptuveni 5000 uzņēmumu visā pasaulē, arī Latvijā. Pērn vairāk nekā 13 000 starptautisku uzņēmumu izpilddirektori izmantoja Finpro tirgus un konsultāciju pakalpojumus.