Kuldīgas raidstacijai – 70

 

Šogad, 1. novembrī, tiks svinēta 80 gadu jubileja, kopš darbu sāka pirmais radiofonijas raidītājs Latvijā. Kuldīgas vārds ir cieši saistīts ar radiofonijas izveidošanās vēsturi Latvijā.

 

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pirmsākumi meklējami 1924. gadā, kad Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa virsvaldes sastāvā izveidoja Radiocentrāli. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Latvijā tika izstrādāts radiofikācijas plāns, kas paredzēja būvēt trīs raidstacijas – Rīgā, Madonā un Kudīgā. Pirmais raidītājs tika izbūvēts 1925. gadā Rīgā, Galvenā pasta ēkas 4. stāvā. Saskaņā ar radiofikācijas plānu 1932. gadā atklāja raidstaciju Madonā, bet Kuldīgas raidstaciju ekspluatācijā nodeva 1934. gada 6. decembrī.

Kurzemes raidītāju izbūvēja 4 km attālumā no Kuldīgas, pie Kuldīgas – Skrundas šosejas. To projektēja un būvēja Latvijas speciālisti. Pētniecības darbos piedalījās Latvijas radiofonijas pamatlicējs Jānis Linters. Raidstacijas ēku projektēja arhitekts Dāvids Zariņš, kas bija projektējis arī Rīgas Galvenā pasta ēku. Raidītāja būvi vadīja Latvijas radiofonijas galvenais inženieris Harijs Bauers. Jāatzīmē, ka radio ieviešana Latvijā galvenokārt tika veikta, gan pateicoties izcilam latviešu tehniķu un inženieru darbam, gan ar novatorismu un ideju pārpilnu cilvēku palīdzību. Arī Kuldīgas raidstacijas tornis jeb viena masta antena tika izgatavots Tosmāres rūpnīcā Liepājā. Jāpiezīmē, ka no Kuldīgas silueta šis 120 m augstais masts pazuda tikai pagājušā gada pavasarī, jo ilgstoši netika vairs izmantots.

Kuldīgas raidstacijas pirmais priekšnieks bija inženieris Kārlis Lielbriedis, kurš bija strādājis arī Madonas raidstacijas darba sākšanā. Sākotnēji Kuldīgas raidītājs strādāja ar 20 kW jaudu, bet vēlāk to palielināja līdz 50 kW. Radio programmas raidstacija saņēma no Rīgas, izmantojot telefona līnijas.

Otrais pasaules karš pārtrauca Kuldīgas raidstacijas darbību, un kara beigās vācieši raidītāju demontēja un mēģināja izvest no Latvijas, bet tālāk par Liepāju tā arī netika aizvests. Lai gan pati Kuldīgas raidstacija, vācu karaspēkam atkāpjoties, netika iznīcināta, tomēr tās darbību atjaunoja tikai 1954. gadā, kad sāka raidīt Latvijas radio 1. programmu.

1954. gadā aizsākās televīzijas laikmets Latvijā, kad 6. novembrī Rīgā notika pirmā televīzijas pārraide, un Kuldīgas vārds ir saistīts arī ar televīzijas pirmsākumiem, jo Kuldīga bija nākamā vieta pēc Rīgas, kur tikai četrus gadus vēlāk, t. i., 1958. gadā, uzstādīja raidītāju, kas translēja televīzijas pārraides. Pirms tam notika priekšdarbi, lai nodrošinātu televīzijas translāciju – tika uzbūvēts jauns tornis un izbūvēta radioreleju līnija maršrutā Rīga – Kuldīga ar starpstacijām Tukumā un Sabilē. Šobrīd rietumu virzienā ir nomainītas jau četras aparatūras paaudzes.

Pēc 1991. gada, kad valstī notika pārmaiņas, arī uzņēmumā kopumā tika veikti daudzi un dažādi pārkārtojumi, kas saistīti ar raidošo iekārtu līdzekļu rekonstrukciju. Nomainot tehnoloģiskās iekārtas, darba drošums kļūst ievērojami augstāks.

Kopš 1999.gada Kuldīgas raidstacija tika pārdēvēta par Kurzemes radio un televīzijas staciju vadības centru. Tā pārraudzībā ir radioraidītāji Ventspilī, Saldū, Lielaucē, Talsos, kā arī Ēdoles un Sabiles neapkalpojamā radioreleju stacija. Šobrīd Kurzemes RTSVC struktūras darbu vada Ārijs Sproģis, kas Kuldīgas raidstacijā strādā jau kopš 1977. gada. Viņa pakļautībā ir deviņpadsmit darbinieki - viens vadošais inženieris un viens vecākais inženieris, kuram ir pakļauta remonta profilaktiskā grupa. Tajā strādā pieci darbinieki. Viņi nodrošina visu raidītāju un iekārtu darbību - veic dažādus mērījumus, remontē un tīra raidītājus, apkopj palīgaparatūru, kā arī izbrauc uz bojājumu vietām un remontē šīs iekārtas. Vienkāršākos gadījumos iztiek pašu spēkiem, bet nopietnākos gadījumos tiek sniegta palīdzība no Rīgas vai arī bojātā tehnika tiek nogādāta uz Latvijas Valsts radio un televīzijas centra laboratoriju.

Nepakalpojamo staciju, t. i., Ventspils, Lielauces, Saldus un Talsu raidītāja darbu kontrolē un vada no Kuldīgas. Kuldīgas stacijā visu diennakti strādā dežurējošais tehniskais inženieris, kurš ar datortehnikas palīdzību kontrolē visu raidītāju darbu. Ja ar šiem raidītājiem kas notiek, dežurējošais inženieris automātiski ar datortehnikas palīdzību tiek informēts par to. Ja bojājums ir vienkāršs, tad to izlabo ar telemātikas (telekomunikāciju un automatizētas datu apstrādes pakalpojumu apvienojums) palīdzību, bet, ja bojājums ir nopietns, tad dežurējošai brigādei ir jābrauc uz šiem objektiem. Televīzijas raidītāju darbību kontrolē arī ar ekrāna palīdzību, uz kura var redzēt, kāda kvalitāte ir Ventspilī, Talsos vai citur raidītajai televīzijas programmai.

Kādreizējā Kuldīgas raidstacija 1934. gada decembrī sāka darbu ar vienu radio programmu, bet tagad Kurzemes radio un televīzijas vadības centrs sniedz pakalpojumus Latvijas TV, Latvijas radio, SWH, Kristīgajam radio, TV 3, LNT, LMT un TELE 2, kā arī specializētus pakalpojumus Latvijas Valsts Iekšlietu ministrijai, Jūras un gaisa spēkiem. Kurzemes RTSVC stacijās tiek izvietotas jaunā operatora  a/s Telekom Baltija mobilā telefona tīkla iekārtas, kā arī vairāku interneta pakalpojumu sniedzēju iekārtas, antenas uzstādītas TV torņos. Informācijas un datu pārraidēm izvietotas LVRTC radiolīnijas iekārtas.

Kurzemes RTSVC vadītājs Ārijs Sproģis progresa attīstību atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā viņš raksturo īsi: - Ja man pirms desmit gadiem būtu prognozējuši šī brīža sasniegumus, es to būtu uztvēris kā kaut ko neiespējamu, fantastisku.

 

Janvāra vētra

Radioklausītājs un televīzijas skatītājs parasti neiedomājas par Latvijas Valsts radio un televīzijas centra darbu, kamēr vien ir saklausāms radio un televizora ekrānā ir redzama iemīļotā programma. Bet uzņēmuma funkcijās ietilpst arī pārraidīt operatīvu informāciju krīzes situācijās. Janvāra vētra bija kā pārbaudes indikators, kas parādīja Latvijas uzņēmumu vājumu un spēku. Visi Radio un televīzijas centra torņi un iekārtas veiksmīgi izturēja orkāna pārbaudi un turpināja raidīt. Traucējumi un pārtraukumi apraidē bija saistīti vienīgi ar pārtraukumiem elektroapgādē apdzīvotajās vietās.

Lai skatītājus un klausītājus nodrošinātu ar televīzijas un radio programmām, radioraidītāji vispirms jānodrošina ar elektroenerģiju. Vētras postījumu dēļ elektroenerģijas padeve bija traucēta 60 procentos valsts teritorijas. Kuldīgas stacijai pienāk trīs 20 kW spriegumu līnijas, un, ja viena līnija atslēdzas, tad automātiski ieslēdzas otra līnija. Vētra bija nodarījusi tik lielus postījumus, ka nevienā no šīm 20 kW līnijām sprieguma nebija. Šiem gadījumiem Kuldīgā, Ventspilī un radioreleju līniju stacijās Ēdolē, Sabilē ir autonomie elektroenerģijas dīzeļģeneratori, kuriem šādās situācijās ir automātiski jāieslēdzas.

Nebija iespējams paredzēt, ka pārtraukums elektroenerģijas padevē būs tik ilgstošs. Kuldīgā autonomais elektroenerģijas dīzeļa ģenerators sāka strādāt 10. janvārī desmitos vakarā, bet no rīta jau bija jāsāk domāt, kā papildus nodrošināt ar dīzeļdegvielu visas stacijas – Ventspili, Ēdoli, Sabili un Kuldīgu u. c. Ceļi bija slēgti, jo transporta kustību traucēja sagāztie koki. Tikai dienas vidū situācija uzlabojās - ceļu darbinieki un pašvaldību mobilizēti darbinieki ceļus atbrīvoja.

Būtiski ir tas, ka LVRTC spēja palīdzēt arī ar sakariem stihijas visvairāk piemeklētajās vietās, ieskaitot Ventspili. Pilsētā strādāja tikai LMT bāzes stacija pie Ventspils neapkalpojamā radio un televīzijas stacijas garantētā elektrotīkla. Tas nozīmē, ka, tikai pateicoties LVRTC dīzeļģeneratora darbībai, daļai Ventspils iedzīvotāju bija nodrošināti mobilie sakari. 

Speciālie dienesti un tie mobilo telefonu operatori, kuru raidītāji atrodas uz mūsu torņiem, varēja nodrošināt nepārtrauktus sakarus arī krīzes apstākļos. LVRTC uzturētā maģistrālā datu plūsma netika pārtraukta ne uz brīdi, tādēļ visā Latvijas teritorijā tās izmantotāji bez pārtraukuma varēja lietot internetu.

Orkāns bija pārbaude visām iekārtām, kas ir uzstādītas antenu mastos, kā arī uzņēmuma darbinieku veiktajam darbam – vējš pārbaudīja, vai visas iekārtas ir kārtīgi pieskrūvētas un nostiprinātas. Lai arī vētra bija nodarījusi milzīgus un postošus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, vienīgais kaitējums, ko orkāns bija nodarījis LVRTC iekārtām Kurzemes pusē, – vējš Lielaucē bija nobīdījis satelīta antenu.

Tehnika un cilvēki bija izturējuši orkāna pārbaudi, tomēr tika analizēti visi pārtraukumi programmu apraidē. Uzņēmums izvērtēja situāciju un pēc šī negadījuma ir iepircis četras elektrostacijas – viena no tām ir uzmontēta Kuldīgā, nomainot iepriekšējo. Mēs negaidām orkānu, bet esam gatavi tam!

Vaiva OSTROVSKA, LVRTC sabiedrisko attiecību speciāliste