Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Zviedrijas telekomunikāciju un IT tirgus

   

THE NATIONAL POST AND TELECOM AGENCY

 

Zviedrijas IT&T nozarē pēdējos divos gados īpaši paātrinājusies IP telefonijas tirgus attīstība, būtiski mainījusies arī fiksētā telefona tīkla izmantošana. To pierāda Zviedrijas Nacionālās pasta un telekomunikāciju aģentūras (PTS) veiktā telekomunikāciju tirgus analīze desmit gadu garumā. Šajā rakstā izmantota statistika un tirgus pētījumi par 2000.-2003. gadu, kurus apkopojusi PTS sadarbībā ar Zviedrijas Transporta un komunikāciju analīzes institūtu (SIKA) un Zviedrijas Statistikas pārvaldi (SCB). Šī pētījuma dati iegūti no operatoriem, telefonintervijām, publiskās informācijas, tirgus pārskatiem un citiem avotiem.

 

IT&T tirgus tendences Zviedrijā

2003. gadā visstraujāk - par 12 procentiem - audzis interneta pakalpojumu tirgus. Fiksēto balss pakalpojumu tirgus samazinājies aptuveni par četriem, bet datu pārraides pakalpojumu - par pieciem procentiem. Lai gan fiksēto balss pakalpojumu tirgus daļa samazinās, tas nebūt nenozīmē, ka samazinās arī paša fiksētā tīkla loma. Gluži otrādi - tā palielinās, galvenokārt pateicoties interneta straujajai attīstībai. Zviedrijas lietotāji visbiežāk lieto ADSL piekļuves tehnoloģiju.

2002. gada nogalē daži Zviedrijas operatori sāka piedāvāt IP telefonijas abonēšanas pakalpojumus platjoslas tīklos. PTS aprēķini liecina, ka 2003. gadā IP telefonijas abonentu skaits palielinājies gandrīz par 40 000.

Aizvien vairāk klientu vēlas izmantot operatora iepriekšējās izvēles (pre-selection) pakalpojumus. Tas pierāda, ka privātie klienti ne tikai apzinās, ka viņiem ir iespēja izvēlēties vai atteikties no kāda operatora pakalpojumiem, bet arī aktīvi to izmanto.

Mobilo pakalpojumu apgrozījums palielinājies par trijiem procentiem. 2003. gadā parādījās arī pirmie trešās paaudzes mobilo pakalpojumu klienti. Operators 3 bija pirmais, kas ienāca Zviedrijas tirgū ar 3G pakalpojumiem un tīklu. Gan 3, gan 3G pakalpojumu sniedzējs Djuice spēj piedāvāt zemākas cenas.

Tomēr mobilā tīkla abonentu ikgadējais pieaugums jau trīs gadus palicis nemainīgs - aptuveni 10 procentu. Tirgū dominē trīs mobilie operatori, kuriem ir pašiem savs tīkls - TeliaSonera, Tele2 un Vodafone. Jaunie mobilo pakalpojumu sniedzēji šobrīd vēl ir samērā nelieli uzņēmumi, kam ir 3,3 procenti no kopējā mobilo abonentu skaita. Tā kā tie šajā tirgū strādā jau kopš 1999. gada, daži simti tūkstoši klientu nav daudz. Šis faktors kopā ar nelielo pieauguma tempu skaidri parāda, ka Zviedrijas mobilajā tirgū pakalpojumu sniedzējiem nav labvēlīgi apstākļi, turklāt viņiem ir arī visai nelielas manevrēšanas iespējas. Šo situāciju veido gan viņu trešās puses līgumi ar mobilā tīkla operatoriem, gan arī šo operatoru iespēja izvēlēties partnerus, tādējādi nepieļaujot sadarbību ar tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri kādā veidā varētu konkurēt un apdraudēt viņu pašu biznesu. Vēl vairāk - dibinot paši savus meitas uzņēmumus mobilo pakalpojumu sniegšanai, operatori vēl vairāk ierobežo alternatīvo operatoru izaugsmes iespējas. Rezultāts ir skaidri redzams: mobilo pakalpojumu sniedzēji gandrīz nav spējīgi ietekmēt neatbilstošo cenu konkurenci.

 

Nozīmīgākie dati

Izmaiņas

 2002. g.

 2003. g.

  %

Fiksētie balss pakalpojumi

 

 

 

Fiksētā tīkla tālruņu abonenti (tūkstošos)

  5 828

  5 723

 -2

Privātie

  4 450

  4 391

 -1

Biznesa

  1 378

  1 333

 -3

Iepriekšējās izvēles pak. klienti (tūkstošos)

  1 951

  2 230

14

Privātie

  1 777

  2 047

15

Biznesa

     174

     184

  5

Ieņēmumi no fiksētajiem balss pakalpojumiem (milj. SEK)

25 516

24 427

 -4

Privātie

16 334

15 714

 -4

Biznesa

  9 182

  8 713

 -5

Mobilie balss pakalpojumi

 

 

 

Mobilie abonenti (tūkstošos)

  7 949

  8 801

11

Privātie

  6 543

  7 260

 11

Biznesa

  1 406

  1 523

  8

Ieņēmumi par mobilo abonēšanu un īsziņām (milj. SEK)

16 750

17 241

  3

Privātie

  8 792

  9 126

  4

Biznesa

  7 958

  8 115

  2

Nosūtīto īsziņu skaits (tūkstošos)

  1 325

  1 816

37

Privātie

  1 168

  1 572

35

Biznesa

     157

     244

56

Ieņēmumi no īsziņām (milj. SEK)

  1 400

  1 849

32

Privātie

  1 177

  1 595

35

Biznesa

     223

     254

14

Nosūtītās multiziņas (MMS0 tūkst.)

 

     6,7

 

Datu pārraides pakalpojumi

 

 

 

Ieņēmumi no datu pārraides pakalpojumiem (milj.SEK)

  4 624

  4 379

-5

Frame Relay

  1 876

  1 323

-29

IP-VPN

     622

     985

58

Nomātās līnijas

  1 943

  1 853

-5

Optiskās šķiedras un citu veidu tīkli

     183

     219

20

Interneta pakalpojumi

 

 

 

Interneta piekļuves klienti (tūkstošos)

  3 030

  3 211

6

Iezvanpieeja

  2 306

  2 247

-3

Pastāvīgais pieslēgums

     724

     964

33

Ieņēmumi no interneta piekļuves (milj. SEK)

  5 367

  6 037

12

Privātie

  3 550

  3 912

10

Biznesa

  1 818

  2 125

17

 

Avots: National Post and Telecom Agency 2004. gada 9. jūnijs.

 

Elektronisko sakaru tirgus

Mērķi un perspektīvas

2003. gada 25. jūlijā pieņemtā Zviedrijas elektronisko sakaru likumdošanas akta Electronic Communications Act (EkomL) mērķis ir nodrošināt privātpersonu, juridisko personu un publisko institūciju piekļuvi drošām un efektīvām elektroniskajām komunikācijām, iegūstot vislielāko iespējamo labumu, turklāt par atbilstošu cenu un ar augstu kvalitāti. To iespējams panākt, stimulējot konkurences attīstību un šī tirgus sektora starptautisku harmonizāciju. Ja viss notiks, kā paredzēts, tad nākotnē ikvienam būs piekļuve efektīviem un drošiem komunikāciju pakalpojumiem par mērenām cenām.

 

 

 

Reģistrētie uzņēmumi

2003. gada 31. decembrī PTS bija reģistrēti 369 uzņēmumi, kuri izpildījuši saistības saskaņā ar EkomL. 2003. gada laikā klāt nākuši 48 reģistrētie uzņēmumi. Reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas saistības tagad saskaņā ar EkomL paplašinātas tā, ka tās var attiecināt uz vairākiem pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka telekomunikāciju licences tika izsniegtas līdz brīdim, kad stājās spēkā EkomL likums, pēc tam daļa licenču tika pārreģistrētas par radiolicencēm, bet citiem operatoriem turpmāk bija jāiesniedz tikai pieteikumi. Tā kā ne visi operatori ir pārreģistrējušies, 2003. gada un iepriekšējo gadu informācijas salīdzinājums reizēm var būt arī maldinošs.

No visiem reģistrētajiem potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem 2003. gadā aptuveni 50 operatoru aktīvi sniedz fiksētos balss, to skaitā arī IP telefonijas, pakalpojumus. No tiem balss pakalpojumus privātajiem klientiem šobrīd sniedz 33 operatori, bet pieci - tikai biznesa klientiem.

 

Tirgus attīstība

Kopumā 2003. gada apgrozījums Zviedrijas elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū bija 50,4 miljardi kronu, lai gan tirgus pieaugums bija gluži niecīgs - tikai 0,1 procents. Tomēr nekādi nevar teikt, ka sākusies stagnācija, jo pat apgrozījuma pieaugums ne vienmēr nozīmē progresu. Šai gadījumā svarīgas ir pārmaiņas šī tirgus segmenta iekšpusē un spēku pārgrupēšanās. Datu komunikāciju tirgū vērojama spēcīgāka virzība uz IP-VPN risinājumiem. Īpaši svarīga ir tendence, kas liecina, ka Frame Relay un nomāto līniju savienojumu iespējas ir izsmeltas, tie vairs īsti nespēj konkurēt ar pašām modernākajām tehnoloģijām, un pakāpeniski to vietā nāk citas - rentablākas un efektīvākas.

42 procenti mobilo tālruņu lietotāju (tos lieto vairāk nekā 90 % Zviedrijas iedzīvotāju) apsver iespēju atteikties no fiksētā tālruņa līnijas un lietot tikai mobilo. Tomēr vairums lietotāju apgalvo, ka viņi atteiktos no fiksētā tīkla pakalpojumiem tikai tad, ja mobilo sarunu tarifi tuvotos fiksētajiem (pazeminātos). Tā kā šobrīd tā nav, tikai trīs procenti no šiem 42 procentiem ir izšķīrušies par labu mobilajiem pakalpojumiem un pilnīgi atteikušies no fiksētās līnijas. Tomēr aptauju rezultāti liecina, ka mājsaimniecībās, kur visi ģimenes locekļi ir vecumā no 16 līdz 25 gadiem, parasti ir tikai mobilie tālruņi. No tā var secināt, ka atteikšanās no fiksētajiem balss pakalpojumiem visbiežāk ir saistāma ne tikai ar cenu, bet arī ar lietotāju paaudzes īpatnībām.

Operatora vidējie mēneša ienākumi no katras mājsaimniecības 2003. gadā bija 521 krona, par piecām kronām vairāk nekā 2002. gadā.

2003. gada 31. decembrī Zviedrijā bija 5 724 000 fiksēto tālruņu līniju abonentu, no kuriem 5 441 000 bija PSTN tīkla abonenti. Starp citu, statistika liecina, ka tie gandrīz visi ir TeliaSonera abonenti un tikai mazāk nekā 0,1 procentu apkalpo citi operatori. Vērojama ne tikai tradicionālo tālruņa līniju, bet arī zema pārraides ātruma ISDN abonentu (gan privāto, gan biznesa) skaita samazināšanās. Iemesls ir strauji augošais pastāvīgo interneta pieslēgumu skaits, jo tas klientiem nereti ir izdevīgāks par ISDN pieslēgumu ar nelielu ātrumu. 2003. gadā ISDN abonentu skaits saruka par 21 000 un gada nogalē bija tikai 244 000.

2002. gada nogalē daži operatori, to skaitā arī Bredbandsbolaget un Digisip, sāka piedāvāt IP telefonijas abonēšanas iespējas platjoslas tīklos. Klientiem parastā tālruņa līnija bija tikai jāpievieno platjoslas tīklam (piemēram, lokālajam vai VDSL piekļuves tīklam) ar dekodera palīdzību. Tādējādi klientam dota iespēja pārtraukt tradicionālās tālruņa līnijas abonēšanu uzņēmumā TeliaSonera, lai gan viņš turpina izmantot TeliaSonera piekļuves tīklu. Pēc PTS aprēķiniem 2003. gada decembrī Zviedrijā bija gandrīz 40 000 IP telefonijas abonentu, turklāt gandrīz visi bija sākuši izmantot šo pakalpojumu gada laikā.

Tiek prognozēts, ka nākotnē būs iespējams zvanīt, arī izmantojot kabeļtelevīzijas tīklus. Com hem ir viens no tiem zviedru operatoriem, kuri jau paziņojuši par gatavību sniegt šādu pakalpojumu. Pasaulē tas gan nav nekāds īpašs jaunums. Piemēram, Lielbritānijas operatori to piedāvā jau vairākus gadus.

2003. gada nogalē Zviedrijā bija 3 655 000  tiešā savienojuma un 2 230 000 - iepriekšējās operatora izvēles klienti. Tiešā savienojuma klientu skaitā ir arī 40 000, kuri izmanto IP telefoniju. 

Iepriekšējās izvēles klientu skaits aug samērā strauji. 2003. gadā to pieaugums bija 14 procenti vai gandrīz 280 000. Lielākā daļa jeb 2 046 000 iepriekšējās izvēles klientu bija privātpersonas.

 

Iekšzemes balss pakalpojumi. 2003. gadā iekšzemes balss pakalpojumu tirgus kopējā vērtība bija 7,1 miljards kronu, no kuras interneta telefonijai pieder ceturtā daļa. Ieņēmumi no iekšzemes sarunām ir par 0,6 miljardiem mazāki nekā 2002. gadā. Iemesli ir ne tikai mobilo sakaru ekspansija, bet arī aizvien plašāka e-pasta un IP telefonijas izmantošana.

2003. gada laikā alternatīvajiem operatoriem (bez TeliaSonera) piederēja 43 procenti tirgus ieņēmumu no iekšzemes sarunām. Tas ir gandrīz par 4 procentiem vairāk nekā 2002. gadā. Tas izskaidrojams galvenokārt ar operatora iepriekšējās izvēles reformu, kas tika izstrādāta 1999. gadā un 2002. gadā sāka darboties arī iekšzemes balss pakalpojumu tirgū. No 2001. līdz 2002. gadam alternatīvo operatoru tirgus daļa šajā segmentā palielinājās no 30 līdz 40 procentiem.

TeliaSonera apgrozījums šīs pašas operatora iepriekšējās izvēles dēļ samazinās, lai gan to daļēji kompensē pieaugošie ieņēmumi no starpsavienojumiem, kurus maksā citi operatori. Otrs lielākais Zviedrijas operators iekšzemes balss pakalpojumu tirgū ir Tele2, kas arī ir vislielākais ieguvējs pēc operatora iepriekšējās izvēles reformas ieviešanas. TeliaSonera ieņēmumi arī iekšzemes sarunām ir stabili (gandrīz nemainīgi), jo šī pakalpojuma tarifi nav mainījušies kopš 2000. gada, kad TeliaSonera ieviesa vienotu tarifu vietējām un iekšzemes sarunām. 

 

Sarunas no fiksētā tīkla uz mobilo. Šie pakalpojumi Zviedrijā ieņem samērā lielu tirgus daļu, kuras kopējais apjoms ir 5,6 miljardi kronu. 2003. gadā šī daļa bija vairāk nekā 23 procenti no kopējiem fiksēto pakalpojumu ieņēmumiem.

Galvenais iemesls, kāpēc pazeminājās lietotāju tarifi no fiksētajiem tīkliem uz mobilajiem, bija tāds, ka pēc PTS pieprasījuma tika samazināti TeliaSonera starpsavienojumu tarifi izsaukumiem, kuri tika pabeigti TeliaSonera mobilajā tīklā. 2003. gadā un pirms tam alternatīvajiem operatoriem (bez TS) netika pieprasīti uz izmaksām balstīti starpsavienojumu tarifi, tāpēc dažādiem operatoriem tie būtiski atšķīrās. Operatoru vidējie ieņēmumi par noslodzes minūti izsaukumiem no fiksētā tīkla uz mobilo pēdējos trijos gados nav īpaši mainījušies un joprojām ir aptuveni 1,70 kronas par minūti.

 

Starptautiskās sarunas. Šie pakalpojumi Zviedrijā ir visilgāk atvērti konkurencei, un līdz 2000. gadam tarifi pastāvīgi pazeminājās. Tagad jau vairākus gadus tarifi ir saglabājušies nemainīgi. Tomēr 2003. gada vasarā vairāki operatori pazemināja tarifus sarunām ar noteiktām valstīm.

Vidējie ieņēmumi par starptautisko sarunu noslodzes minūti palikuši stabili pēdējos trijos gados, un tie ir 1,20 - 1,25 kronas minūtē. Privātajiem klientiem gan šis pakalpojums ir nedaudz dārgāks - 1,40 kronas.

2003. gada pirmajā pusē starptautisko sarunu pakalpojumu apgrozījums bija 1,4 miljoni kronu vai 6 procenti no kopējās fiksēto balss pakalpojumu tirgus vērtības. Sarunu noslodzes apjoms kopumā turpināja nedaudz pieaugt, bet biznesa klienti šo pakalpojumu izmanto vairāk nekā iepriekš, turpretī privātie - mazāk. Tomēr lejupslīde ir nedaudz iluzora. Viens no iemesliem, kāpēc privātpersonas mazāk lieto tradicionālos operatoru pakalpojumus ir tāds, ka Zviedrijas klienti iecienījuši starptautisko zvanu kartes. Šī informācija neparādās PTS tirgus pētījumos. Toties ir pētījumu dati, kas liecina, ka aptuveni 7 procenti privāto lietotāju, kuriem ir fiksētā tālruņa līnija, izmanto starptautiskās zvanu kartes.

2003. gadā pēc PTS datiem starpsavienojumu ieņēmumi fiksētajos tīklos bija 3,8 miljardi kronu. Starpsavienojumu minūšu apjoms 2003. gadā bija 57,9 miljardi, bet vidējā cena par minūti - 5,3 ēras.

 

Mobilie pakalpojumi

Operatori un pakalpojumu sniedzēji

2003. gadā nedaudz vairāk kā 20 operatoru aktīvi piedāvāja mobilos pakalpojumus. No tiem tikai četriem (Telia, Tele2, Vodafone un 3) ir savi mobilie tīkli Zviedrijā. Pavisam ir trīs GSM tīkli (TeliaSonera, Tele2 un Vodafone) un trīs UMTS tīkli (Hi3G, Svenska UMTS licens un Vodafone). TeliaSonera joprojām piedāvā pakalpojumus arī analogajā tīklā NMT 450. Pazīstamajam operatoram Orange Zviedrijā nav neviena UMTS tīkla. Mobilie operatori, kuriem nav sava tīkla, ir aktīvi mobilo balss pakalpojumu sniedzēji. Tomēr trīs no tiem pieder mobilajiem operatoriem, kuriem ir tīkls: Tango (Optimal Telecom) pieder Tele2, Halebop Mobile īpašnieks ir TeliaSonera, bet Lunar Mobile - Vodafone.

Neatkarīgie pakalpojumu sniedzēji, kuri noslēguši līgumus ar mobilo tīklu operatoriem par piekļuvi viņu mobilajiem tīkliem, vispirms piedāvā abonēšanas līgumus. Priekšapmaksas kartes parasti piedāvā paši tīkla operatori, un ar tām nodarbojas viņu pašu pakalpojumu sniedzēji. Tomēr tagad aktīvāki kļuvuši arī neatkarīgo pakalpojumu sniedzēji.

2000. gada decembrī PTS nolēma izsniegt četras jaunas licences UMTS mobilo balss pakalpojumu sniegšanai. To nosacījumos teikts, ka 2003. gada beigās UMTS tīkliem jau bija jāpārklāj reģions, kurā šie pakalpojumi būtu pieejami 8 860 000 potenciālo lietotāju. PTS 2002. gada maijā izsniedza arī ceturto iekšzemes GSM licenci (GSM 900) operatoram SweFour, kurš apņēmās līdz 2003. gada nogalei izveidot infrastruktūras pārklājumu, kas aptvertu vismaz 178 000 lietotāju.

 

Tirgus attīstība

Mobilo abonentu gada pieaugums ir stabilizējies, un tas ir aptuveni 10 procentu gadā. 2003. gada decembrī Zviedrijā bija 8 801 000 mobilo abonentu, no kuriem 132 000 jeb 1,5 procenti joprojām bija NMT 450 abonenti. Protams, šis daudzums pakāpeniski samazinās, lai gan pēdējos gados tas notiek samērā lēni. 

Kopējais mobilo abonentu skaits ik gadus pieaug par 11 procentiem, bet noslodzes minūšu apjoms 2003. gadā - par 7 procentiem. Lielākais mobilo lietotāju skaita pieaugums ir vecuma grupā no 61 līdz 75 gadiem. Tajā šobrīd 76 procenti lieto mobilo tālruņu pakalpojumus. Tomēr citās vecuma grupās nav paredzams būtisks pieaugums. PTS dati gan liecina, ka aizvien vairāk privātpersonu izmanto vairākas abonēšanas iespējas. 51 procents no tiem, kuri lieto mobilo tālruni, izmanto vairāk nekā vienu abonementu, to skaitā abonēšanu, ko apmaksā paša klienta mājsaimniecība, un arī tādu, kuru apmaksā citi, piemēram, darba devējs. Papildabonēšanas iespēju operatori nereti piedāvā klientiem, lai viņi varētu izmantot īpašos tirgus piedāvājumus. 

Interese aizstāt abonēšanu ar priekšapmaksas karti turpina pieaugt, un 2003. gada nogalē gandrīz 58 procenti GSM abonentu izmantoja priekšapmaksas kartes. Salīdzinājumā ar 2002. gadu karšu proporcija palielinājusies par 3 procentiem.

TeliaSonera ir lielākais Zviedrijas mobilais operators, kura tirgus daļa ir gandrīz 44 procenti abonentu. Tele2 ir otrs lielākais mobilais operators Zviedrijā, un kopā ar tā meitas uzņēmumu Optimal Telecom tā tirgus daļa ir 38 procenti abonentu. Vodafone abonentu tirgus daļa 2003. gada decembrī bija 15 procenti.

2003. gada nogalē bija 7 272 000 privāto abonentu, kas atbilst 83 procentiem visu abonentu. Gandrīz 69 procentiem privāto abonentu ir priekšapmaksas kartes (2002. g. - 66 %). 2003. gada beigās bija 1 523 000 biznesa abonentu. Kopējā mobilo abonentu proporcija 2003. gadā bija gandrīz 981 uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Gadu iepriekš - 889 uz 1000 iedzīvotājiem.

Piezīme. Šeit un pārskata turpinājumā minēti tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kuri nav mobilo operatoru īpašums. Operatora 3 UMTS klienti ir iekļauti šajā informācijā. Tā kā ir ļoti grūti noteikt, vai priekšapmaksas karti nopircis biznesa vai privātais lietotājs, tās visas šeit uzskaitītas kā privātiem lietotājiem piederīgas.

 

Starpsavienojumu ieņēmumi. 2003. gadā tie bija 5,26 miljardi kronu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2002. gadā (5,36 mljrd.). Šobrīd TeliaSonera ir vienīgais operators, kuram ir būtiska ietekme tirgū, t. s. OBIT statuss. TeliaSonera pastāvīgi bijis pakļauts prasībai, ka tam jāpiedāvā ar izmaksām līdzsvarotas starpsavienojumu cenas sarunu pabeigšanai mobilajā tīklā. Citi mobilie operatori netika pakļauti šādai prasībai ne 2003. gadā, ne pirms tam. Tomēr PTS gatavojas pieņemt lēmumu, ka visi mobilā tīkla operatoriem saskaņā ar EkomL ir nozīmīgs spēks tirgū, lai pabeigtu sarunas mobilajā tīklā un ka TeliaSonera, Tele2 un Vodafone jābūt gataviem piedāvāt uz izmaksām balstītas starpsavienojumu cenas.

Salīdzinot īsziņu cenas TeliaSonera piedāvātajās priekšapmaksas kartēs ar citu mobilo operatoru piedāvātajām cenām Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā, var secināt, ka Zviedrijā cenas joprojām ir visaugstākās, lai gan tur bija vērojama to pazemināšanās no 1,50 līdz 1,25 kronām. Ilgtermiņā relatīvi augsts cenu līmenis var kavēt šo mobilo pakalpojumu attīstību. 2003. gadā Zviedrijā tika nosūtītas multiziņas (MMS) tikai par 6,7 miljoniem kronu jeb vidēji mēnesī katrs klients nosūtīja tikai 18,4 teksta īsziņas. Turpretī katrs GSM klients Norvēģijā nosūtīja vidēji 66, bet Dānijā - 72 īsziņas mēnesī, tātad četrreiz vairāk nekā Zviedrijā.

 

GPRS. Pirmais svarīgais solis ceļā uz mobilajiem datu pakalpojumiem ir GPRS ieviešana. Visi trīs Zviedrijas GSM operatori piedāvā GPRS jau kopš 2001. gada rudens. Sākumā gan klienti uz to nepieteicās straumēm vien, bet līdz 2003. gada beigām aptuveni 516 000 GSM klientu bija vismaz izmēģinājuši GPRS pakalpojumu, tā kā kopumā šajā gadā klientu skaits bija pieaudzis par 91 000. Ar GPRS palīdzību pārraidītais vidējais datu apjoms mēnesī ir 0,16 MB. Zviedrijā tikai 6 procenti GSM abonentu izmanto GPRS, tomēr interese manāmi palielinās.

 

Datu pārraides pakalpojumi

Operatori

Lielākais datu pakalpojumu pieaugums publiskajos tīklos sākās 2000. gadā. 2003. gada beigās 231 uzņēmums bija reģistrējies ar vēlmi sniegt šādus pakalpojumus. Salīdzinoši daudzi no tiem ir saistīti ar enerģētikas nozari, turklāt tie nereti ir pašvaldību uzņēmumi.

 

Tirgus struktūra

Ja datu pārraides pakalpojumu tirgu mērītu tāpat kā fiksēto un mobilo pakalpojumu tirgu, t. i., pēc tirgus vērtības un lietotāju skaita, tad liela tirgus daļa tur netiktu ņemta vērā. Lai gūtu pēc iespējas plašāku priekšstatu par to, kas notiek šajā tirgū, PTS nolēma to sadalīt divos apakšvirzienos: viens attiecas uz datu pārraides pakalpojumu vairumtirdzniecību operatoriem, otrs - uz to pārdošanu gala lietotājiem. Tomēr arī šāds dalījums neizslēdz, ka daļa apgrozījuma varētu tikt uzskaitīta divreiz, jo starp abiem apakšvirzieniem ir vēl daži starpposmi.

 

Datu pārraides pakalpojumi operatoriem. Saskaņā ar PTS aprēķiniem datu pārraides pakalpojumu tirgus vairumtirdzniecības apgrozījums 2003. gadā bija 2,65 miljardi kronu, kas ir mazliet vairāk nekā 2002. gadā.

Lielākā daļa no šī tirgus vērtības, t. i., 75 procenti vai 1,98 miljardi kronu, ir nomāto līniju pārdošana, bet pārējais - optiskās šķiedras līnijas bez signāla pārraides pakalpojuma (dark fiber) un citi tīkla elementi. Deviņi procenti nomāto līniju tirgus apgrozījuma nāk no analogajām un tikpat - no ciparu nomātajām līnijām, kuru kapacitāte ir mazāk nekā 2 Mbit/s, un 82 procenti - no ciparu nomātajām līnijām ar kapacitāti 2Mbit/s un vairāk.

 

Datu pārraides pakalpojumi gala lietotājiem. Nomātās līnijas un optiskās šķiedras līnijas tiek pārdotas ne tikai operatoriem, bet arī gala lietotājiem. Bet aizvien nozīmīgāka tirgus daļa sastāv no specifiskākiem/rafinētākiem datu pārraides pakalpojumiem. Svarīgākie no tiem ir Frame Relay un IP-VPN. Pēc PTS aprēķiniem šī datu pārraides pakalpojumu tirgus apakšvirziena vērtība ir 4,37 miljardi kronu. Tas nozīmē, ka tā vērtība gada laikā samazinājusies par 5 procentiem. Iemesls - tirgū notiek strauja pāreja no tradicionālajiem datu pārraides pakalpojumiem uz IP-VPN u. tml., jo ir daudz rentablāki, ietaupa izdevumus, bet līdz ar to krītas arī tirgus apgrozījuma summa. No lietotāju viedokļa tā noteikti ir pozitīva tendence.

 

Tirgus 2003. gadā. No finanšu apgrozījuma (1,85 miljardi kronu) viedokļa vissvarīgākais šī tirgus segments ir nomātās līnijas, bet tas ir aptuveni par 5 procentiem mazāks nekā 2002. gadā. No kopējā 2003. gada tirgus apgrozījuma 19 procenti ieņēmumu nāk no analogajām un 47 - no ciparu nomātajām līnijām ar kapacitāti, kas ir mazāka par 2 Mbit/s, bet 34 procenti - no ciparu līnijām, kuru kapacitāte ir 2Mbit/s un vairāk. Skaidri saredzama tendence, ka pieprasījums pēc ciparu nomātajām līnijām ar 2 Mbit/s un lielāku kapacitāti aug straujāk nekā pēc pārējām.

 

Interneta pakalpojumi

Kopš stājies spēkā EkomL, uzņēmumi, kuri sniedz interneta pakalpojumus, ir pakļauti reģistrācijas saistībai. PTS rīcībā šobrīd vēl nav pilnīga to uzņēmumu reģistra, kuri piedāvā interneta pakalpojumus, jo visi operatori vēl nav pārreģistrējušies saskaņā ar jauno sistēmu un starp tiem ir arī interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS). Tiesa, šis paziņojums dod informāciju tikai par interneta piekļuvi, nevis par citiem interneta pakalpojumiem. PTS aprēķinājis, ka Zviedrijā ir vairāk nekā 120 IPS, kas sniedz interneta piekļuves pakalpojumus, turklāt liela daļa no tiem - privātajām mājsaimniecībām. Daudzi IPS ir nelieli lokālas darbības uzņēmumi.

Zviedrijā tāpat kā citur ir divi interneta piekļuves veidi - iezvanpieejas un pastāvīgais. Piekļuvei tiek izmantoti dažādi tīkli.

·         PSTN un ISDN. Tradicionālais vara kabeļu piekļuves tīkls, kura datu pārraides kapacitāte ir tikai 56 kbit/s (ar PSTN modemu) vai 128 kbit/s (ar ISDN). Iezvanpieeju no tirgus pamazām izspiež pastāvīgās piekļuves tīkls.

·         DSL. Galvenokārt ADSL, bet arī VDSL, SDSL un HSDSL ir papildtehnoloģijas, kas izmanto tradicionālo vara kabeļu piekļuves tīklu, lai piedāvātu fiksēto interneta piekļuvi ar augstāku pārraides kapacitāti. Pārraides ātrums uz lietotāja datoru =downstream parasti ir starp 0,5 un 1 Mbit/s, bet dažos gadījumos pieejams arī zemāks un lielāks (ar VDSL) ātrums.

·       Kabeļtelevīzijas tīkls. Vairāki Zviedrijas kabeļtelevīzijas operatori piedāvā interneta piekļuvi pēc kabeļu televīzijas tīkla aktivizēšanas. Lejuppārraides ātrums parasti ir starp 0,5 un 1 Mbit/s, bet pieejams arī zemāks un lielāks ātrums.

·       LAN tīkls. Daži IPS piedāvā interneta piekļuvi ar lielu pārraides kapacitāti caur nesen ierīkotiem vietējiem tīkliem LAN daudziemītnieku ēkās, kuras savukārt savienotas ar publisko optisko tīklu. Šādi privātie tīkli bieži bāzēti uz Ethernet tehnoloģiju, un to pārraides ātrums ir 10 Mbit/s uz katru klientu, lai gan iespējams piedāvāt arī tādus pakalpojumus privātajām mājsaimniecībām, kur pārraides ātrums sasniedz 100 Mit/s.

• PLC, radio un satelītsakari. Arī PLC vai sakarus ar elektrības līniju palīdzību, radio un satelītsakarus ir interneta piekļuves risinājumi, lai gan tie šobrīd pieejami ļoti mazos apjomos.

 

Interneta piekļuves klienti

Interneta piekļuves klientu skaita pieaugums, šķiet, vairs nav tik straujš. No 2002. gada 31. decembra līdz 2003. gada 31. decembrim interneta klientu skaits pieauga par 6 procentiem jeb 181 000 (no 3 030 000 līdz 3 211 000).

Ņemot vērā lielo uzmanību, kas pievērsta platjoslas datu pakalpojumiem, varētu domāt, ka lielākajai klientu daļai ir piekļuve pastāvīgajam interneta pieslēgumam. Tomēr tas nebūt tā nav. Saskaņā ar PTS datiem 70 procenti interneta piekļuves klientu 2003. gada 31. decembrī izmantoja iezvanpieeju, tātad viņiem bija PSTN vai ISDN pieslēgums. Vairums no viņiem, 67 procenti, joprojām izmanto PSTN tīklu un tikai nedaudz mazāk kā trīs - ISDN. 2002. gada decembrī Zviedrijā bija 76 procenti iezvanpieejas klientu. Turklāt ISDN klientu kļūst aizvien mazāk - no 117 000 2002. gada 31. decembrī līdz 89 000 2003. gada 31. decembrī. Pārējie 30 procenti interneta piekļuves klientu galvenokārt izmanto kādu no tradicionālajiem pastāvīgā pieslēguma veidiem - ADSL, kabeļtelevīziju vai LAN.

Kopējais interneta piekļuves privāto klientu skaits 2003. gada nogalē bija 2 945 000, bet biznesa klientu - 266 000. Lai izpētītu, cik pierasts Zviedrijā ir internets, interesanti būtu uzzināt, kāda ir attiecība starp interneta piekļuves privāto klientu skaitu un mājsaimniecību skaitu. 2003. gada 31. decembrī šī proporcija bija 67 procenti. Te nav ņemta vērā iespēja, ka vienā mājsaimniecībā var būt vairāki interneta pieslēgumi, nav atdalīti arī tie pieslēgumi, par kuriem maksā kāds cits, piemēram, darba devējs.

2003. gada nogalē 868 000 privāto interneta piekļuves klientu izmantoja  kādu fiksētās piekļuves savienojuma veidu. Gadu iepriekš - 659 000.

Visvairāk pastāvīgās piekļuves klientu izvēlas ADSL - 17 procenti no kopējā privāto interneta piekļuves pakalpojumu tirgus. No 2002. līdz 2003. gadam šo pieslēgumu skaits pieauga par 31 procentu. LAN un kabeļtelevīzijas tīkli ieņēmuši 6 un 7 procentus privāto pieslēgumu tirgus. 2003. gada laikā visi trīs pastāvīgās piekļuves veidi palielinājās diezgan līdzīgā tempā - vidēji par 30 procentiem.

Kopumā pieci lielākie Zviedrijas IPS ieguvuši 82 procentus interneta piekļuves klientu, bet desmit lielākie - 97 procentus. Pārējiem IPS, kuru ir nedaudz vairāk par 100, kopējā tirgus daļa ir pat mazāka nekā 0,2 procenti. Lielākais IPS ir TeliaSonera ar 38 procentiem.

 

Ericsson - Zviedrijas simbols

Šajā tirgus apskatā bija runa tikai par operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem, bet kas gan būtu Zviedrijas IT&T nozare bez daudzajiem veiksmīgajiem ražotājiem. Tā kā vienā apskatā nav iespējams aplūkot visus, pievērsīsim uzmanību tikai pašam spilgtākajam, piemēram, - Larsa Magnusa Eriksona (L. M. Ericsson) lolojumam, kurš savu biznesu sāka 1876. gadā Stokholmā. Viņa idejas bija ļoti tālu no tādām sarežģītām mūsdienu koncepcijām. Tomēr tajā pašā gadā Aleksandra Bella izgudrotais pirmais telefons ir pamats jaunā mehāniķa Eriksona radītajam tālruņa aparātam, un telefonija kļūst par viņa uzņēmuma ilgtermiņa biznesu. Larss Magnuss Eriksons ir stāvējis pie telefonijas šūpuļa, tāpēc var droši apgalvot, ka uzņēmuma L.M. Ericsson Telephone Company vēsture ir arī pasaules telekomunikāciju vēsture.

Mūsdienās uzņēmums, kas ir pazīstams vienkārši kā Ericsson, ir pasaulē lielākais mobilo sistēmu ražotājs – uzņēmuma daļa ir  40 procenti no pasaules mobilo sistēmu tirgus. Ericsson ir vienīgais uzņēmums, kas piedāvā visus 2G un 3G standartus, to skaitā trīs vadošos nākamās paaudzes mobilos standartus WCDMA, EDGE un CDMA2000.

Ericsson ir iekarojis arī galveno vietu platjoslas interneta risinājumu tirgū, piedāvājot progresīvus Ethernet DSL Access risinājumus daudzpakalpojumu platjoslas tīklu attīstībai (40 komerclīgumi visā pasaulē). Piedāvājot lielāko daļu transporta risinājumu mobilajiem tīkliem un piegādājot 600 mikroviļņu pārraides iekārtas MINI-LINK, Ericsson ir iekarojis arī 40 procentus no pasaules transporta tīklu tirgus. Ericsson ir viens no pieciem pasaules nozīmīgākajiem biroja centrāļu (PBX) piegādātājiem.

Nostiprinot multimediju komunikāciju risinājumu piegādātāja lomu, 2001. gadā Ericsson kopā ar Sony nodibināja kopuzņēmumu Sony Ericsson, kas ir viens no pasaules līderiem mobilo tālruņu un multimediju ierīču ražošanā.

Ericsson vienmēr ir ieguldījis milzīgus līdzekļus tehnoloģiju attīstībā un ir neapstrīdams līderis innovāciju jomā. Ericsson bija vadošais spēks, pārejot no analogās uz digitālo telefoniju, bet vairāk nekā 10 pēdējos gadus ir bijis 3G virzītājs. Uzņēmumam pieder lielākā daļa UMTS/WCDMA patentu pasaulē -vairāk nekā 12 000.

Gunta KĻAVIŅA

sadarbībā ar Zviedrijas Eksporta padomi

 

Liels paldies par atsaucību un sadarbību Zviedrijas Eksporta padomes Latvijas pārstāvniecības atašejam Stigam Fribergam (Stig Friberg) un ekspertam Uldim Saleniekam.

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001