Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Latvijas Pasts būs visdinamiskākais pasaulē

   

Autors

 

Pusotra gada laikā, kopš Latvijas Pasta stūri savās rokās saņēmis Gints Škodovs, uzņēmumā notikušas lielas pārmaiņas, izveidota spēcīga vadības komanda, uzmūrēti jaunās attīstības stratēģijas pamati. Šī stratēģija paredz četros gados (2004.-2008.) modernizēt Latvijas Pastu un stiprināt tā konkurētspēju, ieguldot projektā vairāk nekā 40 miljonus latu. Kāds ir šī grandiozā projekta mērķis, ko tas dos pastam un ko - klientiem? Par to SP stāsta Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints ŠKODOVS.

 

- Latvijas pasts nesen pārreģistrēts par kapitālsabiedrību un vairs nav bezpeļņas organizācija. Kādas jaunas uzņēmējdarbības iespējas tas paver?

- Pašā Latvijas Pasta darbībā tas gan neko būtisku nemaina, toties dod mums iespēju uzstādīt jaunus mērķus. Vienlaikus ar pārreģistrāciju esam saņēmuši akcionāru apstiprinātu stratēģiju, pēc kuras mums būs jāstrādā turpmākos četrus gadus. Līdz šim uzņēmuma mērķis bija nodrošināt pasta pakalpojumus. Tagad tas ir - sasniegt noteiktu klientu apkalpošanas kultūras un darbinieku apmierinātības līmeni, radīt pozitīvu uzņēmuma tēlu, strādāt ar noteiktu rentabilitāti utt. Vārdu sakot, Latvijas Pastam ir normāla biznesa struktūra, cīnāmies par klientiem, apmācām un pilnveidojam darbiniekus, esam spējīgi sekmīgi konkurēt.

- Droši vien paziņojums par tik milzīgām investīcijām, kuras paredz jaunā stratēģija, daudziem šķiet kā zibens spēriens no skaidrām ziemas debesīm.

- Vispirms nomierināšu tos, kuri varbūt domā, ka tās būs investīcijas no valsts budžeta. Latvijas Pasts iepriekš nav saņēmis ne santīma no valsts budžeta, un arī šim projektam naudu pelnīsim paši, turklāt tuvākajos gados plānojam dubultot ieņēmumus no pakalpojumiem. Jā, plāni šķiet ambiciozi, bet nav nesasniedzami. Latvijas Pasts nedrīkst būt liels un lempīgs, - tam jākļūst par dinamisku uzņēmumu. Tas ir iespējams, ieviešot jaunus risinājumus un mūsdienīgu, konkurences apstākļiem piemērotu stratēģiju, veidojot jaunu uzņēmuma tēlu.

- Pirmā un pamanāmākā Latvijas Pasta jaunā tēla publiskā izpausme acīmredzot ir nesen atvērtā Rīgas 47. pasta nodaļa Grēcinieku ielā 1.

- Šī ir pirmā atvērtā tipa pasta nodaļa, kādas līdz šim nebija. Te vienkopus pieejami visdažādākie pakalpojumi lietišķiem cilvēkiem, turklāt daži no tiem pastam ir netradicionāli. Rīgas 47. pasta nodaļā var ne vien ērti nosūtīt visdažādākos sūtījumus un naudas pārvedumus, bet arī nosūtīt telefaksu, nokopēt, iesiet vai laminēt dokumentus, nosūtīt vai saņemt e-pastu, atrast steidzamu informāciju internetā, kā arī izvēlēties kancelejas preces, kārumu vai avīzi pašapkalpošanās stendos. Turklāt ikvienu klientu iepriecinās īpaši laipnā un kompetentā apkalpošana un darbinieku perfektās angļu valodas zināšanas, kas ir obligāts nosacījums jaunā tipa nodaļās. Pirms operatoru apstiprināšanas amatā notiek arī viņu atestācija klientu apkalpošanā.

- Droši vien šim pirmajam jauno laiku vēstnesim drīz pievienosies arī citi.

- Drīzumā līdzīgi izskatīsies un darbosies visas A kategorijas, t. i., lielās, pasta nodaļas: vēl piecas sešas Rīgā un pa vienai rajonu centros. Oktobrī apstiprinātajā stratēģijā paredzēts, ka visi modernizācijas procesi jāpabeidz četros gados, tāpēc ar skubu esam sākuši tos īstenot. Tempi atkarīgi arī no tā, cik ātri izdosies aizvērt pašreizējās lielās nodaļas, lai tās varētu rekonstruēt. Tas nav tik vienkārši, jo tās apkalpo vislielākās klientu plūsmas, tās nevar aizvērt uz pusgadu un neko citu nepiedāvāt. Tādēļ rekonstrukcijas laikā plānojam iekārtot pasta nodaļas citās telpās, novadot uz tām klientu plūsmu.

- Jaunā stratēģija paredz arī to, ka klientu apkalpošana būs atdalīta no ražošanas, bet sūtījumu šķirošanu un piegādi atvieglos loģistikas centri un atbalsta punkti.

- Stratēģiski šī ir ļoti svarīga struktūra, kurā ietilpst gan loģistikas centri, gan pastnieku atbalsta punkti, gan motorizētā piegāde tieši no loģistikas centriem utt. Tā radīs lielas pārmaiņas Latvijas Pasta darbā, un to sāksim īstenot jau nākamgad.

- Kādiem nolūkiem vajadzīgi loģistikas centri?

- Vispirms jau pasta struktūras optimizācijai un darba atvieglošanai, bet galvenais - konkurences apstākļos vairs nevar strādāt tāpat kā līdz šim. Pašreizējā Latvijas Pasta struktūra ir smagnēja un neefektīva. Mums ir viens šķirošanas centrs Stacijas laukumā, un 2005. gada vasarā tiks pabeigts jaunais (lidostas Rīga teritorijā), kurš ģeogrāfiski būs vēl tālāk. Rīgā un Rīgas rajonā ir vairāk nekā 100 pasta nodaļu, bet rajonos - 25 reģionālās nodaļas, kas jau atbild par sūtījumu piegādi lauku nodaļām. Šobrīd sūtījumi no šķirošanas centra aizceļo uz pasta nodaļām, kur pastnieks tos sašķiro pēc adresēm un iznēsā.

Jaunajā struktūrā sūtījumi vairs nebūs jāšķiro pasta nodaļās - šo funkciju atdalīsim un pārcelsim tuvāk klientu plūsmai. Lai to realizētu, Rīgā paredzēts izveidot starpposmu - astoņus vai deviņus loģistikas centrus (pa vienam uz katriem 100 000 iedzīvotājiem). No rīta lielā pasta mašīna izvadās sūtījumus pa šiem loģistikas centriem, kur gudras iekārtas tos sašķiros un sadalīs pa nodaļām tā, lai pastniekiem vairs neko nevajadzētu šķirot. Tālāk mazās mašīnas izvadās sašķirotos sūtījumus pa sava rajona pastnieku atbalsta punktiem (tie var atrasties pie pastnieka mājas, tās kāpņu telpā, vai arī viņa dzīvoklī), un pastniekam tikai atliks iemest tos pastkastītēs. 

Rezultātā preses izdevējiem vairs nebūs nekāda pamata sūkstīties, ka strādājošie abonenti rīta avīzes var izlasīt tikai vakarā, jo, kad sāks darboties jaunā sistēma, laikraksti ielidos pastkastītēs jau septiņos no rīta, nevis ap desmitiem vai vienpadsmitiem - kā daudzviet  tagad.  

- Tik ērtus un patīkamus darba apstākļus droši vien gribēs daudzi. Var gadīties, ka drīz par darba vietām pastā būs jāpacīnās konkursos.

- Pagaidām cilvēki vēl netraucas pieteikties darbā, bet ļoti iespējams, ka, sākot strādāt pēc jaunās sistēmas, tas varētu notikt, jo plānots arī pastnieku un operatoru algas pielikums. Gribam panākt, lai arī jauniešiem būtu interesanti strādāt pastā, lai pasta operatora darbs būtu prestižs. Mūsu mērķis ir radīt tādu darba vidi, lai cilvēki justos lepni, ka strādā Latvijas Pastā.

- Šobrīd Latvijas pastā strādā daudz tādu darbinieku, kuru vidējais stāžs šajā uzņēmumā ir ap 35 gadi.

- Tas ir mūsu zelta fonds, Latvijas Pasta stiprais pamats. Tie ir ļoti profesionāli darbinieki, kuri no galvas zina visas pasta instrukcijas un kuriem augsta klientu apkalpošanas kultūra ir dabisks darba stils, nevis sarežģīta definīcija mācību grāmatā. Protams, arī zelta fondam jāapgūst visi jaunumi, bet iesācējiem, protams, viss jāmācās no pašiem pamatiem. Tiesa, A grupas pasta nodaļās, kur bieži iegriežas tūristi un biznesa ļaudis, labi jāpārvalda angļu valoda. Jauniem cilvēkiem ar to sokas daudz vieglāk, tāpēc arī paredzams, ka tajās strādās galvenokārt jaunieši. 

- Pārmaiņas gaidāmas arī Latvijas Pasta mājaslapā www.pasts.lv.

- Atjaunoto mājaslapas versiju prezentēsim kopā ar jauno logo 9. decembrī. Ļoti svarīga ir interaktivitāte, lai cilvēki varētu uzrakstīt, ko viņi domā par Latvijas Pastu, kādus jaunus pakalpojumus vēlas. Droši vien būs arī iespēja pasūtīt pakalpojumus internetā. Ar jaunās LP mājaslapas starpniecību plānojam īstenot arī hibrīdpasta pakalpojumu. Tas notiek tā: klients no pasta mājaslapas sūta e-pastu, piemēram, mammai uz laukiem, bet, tā kā viņai nav interneta, pasta nodaļas darbinieks e-vēstuli izdrukā un piegādā klienta mammai kā parastu vēstuli. Līdzīgu pakalpojumu (Z-pasts) jau piedāvājam sadarbībā ar Lattelekom.

- Latvijas Pasta klientiem tagad pieejama ne tikai elektroniskā saziņa, bet arī jaunā Pasta Avīze. Tā šķiet gana krāsaina, saturīga un apjomīga.

- Arī jaunās klientu avīzes galvenais mērķis ir ciešāks kontakts ar klientu, interaktivitāte. Paredzēts, ka Pasta Avīze iznāks četras reizes gadā, un saturiski būs pietiekami daudzpusīga, lai ne tikai informētu par Latvijas Pasta pakalpojumiem un tarifiem, bet stāstītu arī par cilvēkiem, interesantiem notikumiem un citām raibām lietām. Iespējams, ka publicēsim arī kādu literāru lasāmgabalu. Šo avīzi ikviens Latvijas iedzīvotājs ik ceturksni bez maksas saņems savā pastkastītē, un es kopā ar izdevuma galveno redaktoru Ainaru Vladimirovu patiesi ceru, ka katrs tajā atradīs ko interesantu.

- Skaidrs, ka šie četri gadi Latvijas pasta mūžā būs visai interesanti un pat vētraini, jo tik nopietna stratēģija acīmredzot paredz aktīvu darbību ne tikai pašu mājās, bet arī ārpus Latvijas. Varbūt pretendējat arī uz ES struktūrfondiem?

- Jā, pretendējam gan. Ceram iegūt Eiropas fondus, lai laukos varētu izveidot modernu infrastruktūru, kuras centrālais elements būtu pagasta pasta nodaļa. Šķiet, tas bija Ivars Godmanis, kurš reiz teica, ka vajag dot naudu nevis lauksaimniecības, bet gan lauku infrastruktūras attīstībai. Viedi vārdi. Tas nozīmē, ka jārada vienādi spēles noteikumi vai starta pozīcijas pilsētai un laukiem, tad arī lauki spēs attīstīties paši. Tieši šo principu Latvijas pasts gatavojas īstenot. Lai to izdarītu, lauku pasta nodaļās gluži tāpat kā pilsētā būs pieejami uzņēmējdarbībai nepieciešamie pamatpakalpojumi: pasts, internets, dokumentu kopēšana, naudas pārvedumi, dažādas preces utt. Tagad pasta nodaļās iespējams arī noguldīt termiņnoguldījumus - pasts ir starpnieks starp noguldītāju un banku. Līdz ar to pastā varēs arī saņemt kredītu, ekspreskredītu, maksāt par apdrošināšanu. Arī mazajās pagastu pasta nodaļās varēs aizpildīt dažādas deklarācijas, piemēram, dzīvesvietas deklarāciju, VID atskaites utt. Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad gaidāma pašvaldību reforma, pēc kuras tās aizies vēl tālāk no iedzīvotājiem, bet pasts gluži otrādi - panāksies pretī.

- Simpātiska, manuprāt, ir iezīme, ka jūs dodat iespēju arī lauku pasta darbiniekiem sajust pasaules elpu un apgūt pieredzi. Šoruden 50 Latvijas Pasta darbinieki apmeklēja pasaules lielāko pasta tehnoloģiju izstādi PostExpo Bukarestē.

- Šādu braucienu mērķis ir iegūt citu pasaules valstu pieredzi, lai, mājās pārbraucot, varētu informēt kolēģus un pat plašāku publiku - ar vietējo rajona avīžu starpniecību. Šoruden vienlaikus ar izstādi Rumānijā notika arī Pasaules Pasta savienības kongress.

Ļoti iespējams, ka Latvijas Pasta jaunajā šķirošanas kompleksā būs līdzīgi pasta tehnoloģiju roboti (vēstuļu un paku šķirojamās mašīnas), kādi bija redzami izstādē PostExpo. Pasaulē šīs tehnoloģijas gājušas milzu soļiem uz priekšu. Mēs visdrīzāk izmantosim kādu robotu paku šķirošanai, jo ar vēstuļu apstrādi nav nekādu problēmu, turklāt lielo klientu sūtījumus (Lattelekom, LMT rēķinus u. c.), kuru ir visvairāk, var elektroniski sašķirot, pirms tie ielikti aploksnē. Turpretī paku apstrāde ar rokām ir ļoti sarežģīts process, bet tas ir ērti automatizējams. Tur varētu strādāt roboti. Tas ir kas līdzīgs konveijera līnijai, kura sašķiro paku pēc maršrutiem.

- Kādā pozīcijā šobrīd ir Latvijas Pasts salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu pasta uzņēmumiem?

- Joprojām ticu, ka Latvijas Pasts ar to komandu, kāda te šobrīd strādā, varētu kļūt par vienu no dinamiskākajiem pasta uzņēmumiem pasaulē. Ar to negribu teikt, ka citu valstu pasta uzņēmumi slikti strādātu, daudzi noteikti ir labā līmenī, bet mums ir liela priekšrocība - Latvijas Pasts ir neliels uzņēmums pēc pasaules un arī Eiropas mērogiem, tāpēc varam dinamiski attīstīties. Ticu, ka plānotajos četros gados tiešām sasniegsim izvirzītos mērķus. Arī turpmāk mainīsimies atbilstoši tirgus pieprasījumam.

- Latvijas Pasts jau vairākus gadus sadarbojas ar Somijas pastu, izplatot somu klientu sūtījumus Latvijā pēc viņu noteikumiem un cenām. Bet vai pienāks laiks, kad arī Latvijas Pasts varētu sākt diktēt savus noteikumus citām pasta lielvalstīm? 

- Kāpēc gan ne! Protams, ka mēs to varētu, ja kāds no lielajiem Eiropas klientiem, ar kuriem Latvijas Pastam būs sadarbības līgums, vēlētos šādus pakalpojumus citās valstīs. Tieši tāpēc arī braucu līdzi Latvijas prezidentei uz Spāniju un braukšu arī citās oficiālās vizītēs, lai iepazītos ar citu valstu pasta administrācijām un meklētu klientus. Mēs esam tikpat profesionāli kā citu valstu pasta uzņēmumi, tāpēc cieši ticu, ka arī šādām ambīcijām ir reāls pamats.

Gunta KĻAVIŅA

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001