PSPF - mana drošā pensijas banka
Autors
14. jūnijā akciju sabiedrībai Pirmais
Slēgtais Pensiju Fonds (PSPF), kuru savulaik dibināja Lattelekom
SIA, apritēja pieci gadi. Šis joprojām ir vienīgais
privātais slēgtais pensiju fonds Latvijā, kura akcionāri ir
darba devēji - Lattelekom SIA, Lattelekom Sakaru sistēmas un
VAS Latvenergo (pēdējais pievienojās pirms trijiem
gadiem). Pēdējos gados PSPF ne vien krietni pavairojis kapitāla
uzkrājumus, bet kļuvis arī modernāks un
interaktīvāks. Par to SP stāsta PSPF izpilddirektore Rudīte
ZVIRGZDIŅA.
Cik labi būt pensiju
fondā!
PSPF, kurā darba devējs ik mēnesi
iemaksā piecus procentus no to darbinieku algas, kas
uzņēmumā nostrādājuši vismaz gadu, ir lielisks
stimuls visiem spēkiem turēties pie šāda darba devēja
un nemainīt darbavietu, tiklīdz rodas pirmās grūtības.
Varētu teikt arī tā - Lattelekom un Latvenergo ikmēneša
iemaksas pensiju fondā ir tāda kā balva par uzticību.
Turklāt uzticība ir abpusēja. Cilvēki aizvien vairāk
novērtē gan darba devēja, gan paša pensiju fonda lielo
ieguldījumu viņu labklājībā.
Turklāt PSPF turpina apkalpot arī tos
pensiju plāna dalībniekus, kuri štatu samazināšanas
dēļ vai pēc pašu vēlēšanās
pārgājuši darbā uz kādu citu uzņēmumu.
Protams, viņu konts vairs nevar papildināties ar jaunām darba
devēja iemaksām, toties krājas procenti, kuri te ir
izdevīgāki nekā jebkurā Latvijas bankā no
darbības uzsākšanas tie ir 8,85 procenti. Patīkams jaunums
sagaida tos pensiju plāna dalībniekus, kuri jau sasnieguši
pensijas vecumu. Tie, kas vēlas, var turpināt krāt procentus,
neizņemot uzreiz visu naudu, bet ņemot to pa daļām (ne
mazāk kā Ls 200 vienā reizē). Tie, kuru kontā ir
lielāks uzkrājums, var noteikt regulārus maksājumus,
piemēram, konkrētu summu reizi pusgadā vai ceturksnī.
Šāda iespēja daudziem šķiet pievilcīga, jo
atlikusī summa turpina krāt procentus, un nauda tik ātri neizkūst.
Iespēja
pārbaudīt kontu
Pēdējā laikā PSPF ieviesis
jaunus interaktīvās saziņas kanālus ar pensiju plāna
dalībniekiem, lai varētu ne tikai pārvaldīt fonda
kapitālu, bet arī uzzināt klientu vēlmes. Ierīkota
bezmaksas tālruņa līnija (8000051), pa kuru var
piezvanīt pensiju plāna dalībnieki, ir arī e-pasts pensiju.fonds@lattelekom.lv.
Pērnā gada oktobrī sāka darboties PSPF mājaslapa www.pensiju-fonds.lv.
- Mēs esam pirmie no privātajiem pensiju
fondiem, kur plāna dalībniekiem, autorizējoties
mājaslapā, ir iespēja katru mēnesi redzēt, kas notiek
ar viņu individuālo kontu, - stāsta Rudīte Zvirgzdiņa.
- Mājaslapa ir veidota divos līmeņos. Viena ir publiskā
sadaļa, kur informāciju var iegūt jebkurš, un otra -
slēgtā, kur var iekļūt tikai plāna dalībnieki,
kuri autorizējas ar individuālo paroli. Šajā
sadaļā atrodamas arī iesniegumu veidlapas, dažādas
instrukcijas un metodiskie norādījumi, atbildes uz biežāk
uzdotajiem jautājumiem.
Interese par individuālajām iemaksām
pēdējā laikā aizvien pieaug. Tie plāna
dalībnieki, kuri to vēlas, papildus darba devēja iemaksām
var arī paši ieguldīt naudu savā pensijas kontā.
Turklāt viņi var maksāt tik daudz un tik regulāri, cik
paši to vēlas. To var darīt katru mēnesi (caur
grāmatvedību), var arī pārtraukt iemaksas (piemēram,
atvaļinājuma laikā) un pēc tam atsākt no jauna.
Šim pakalpojumam ir arvien lielāka piekrišana, īpaši Lattelekom
darbinieku vidū. Kad sāka darboties PSPF mājaslapa un
dalībniekiem piedāvāta iespēja katru mēnesi
redzēt, kas notiek kontā, interese vēl vairāk
palielinājās.
Par ko liecina aptauja
PSPF piecu gadu jubilejas priekšvakarā
notika plāna dalībnieku aptauja, lai uzzinātu viņu
vērtējumu un ierosinājumus. Aptauja notika ar fonda
mājaslapas, kā arī ar Lattelekom un Latvenergo intraneta
starpniecību. Atsaucība bija liela - tika saņemtas 1089 anketas,
no kurām 903 atsūtīja Lattelekom pašreizējie
darbinieki.
- Anketā bija jautājums par to, kādi
ir populārākie informācijas aprites veidi, - stāsta
Rudīte Zvirgzdiņa. - Gandrīz puse aptaujāto atzinīgi
vērtēja informāciju, ko saņem no pensiju fonda. 13
procenti no aptaujas dalībniekiem gūst informāciju,
apmeklējot PSPF mājaslapu, bet 11 procenti katru mēnesi
mājaslapā seko līdzi pārmaiņām
privātajā kontā.
Anketas otrā daļa bija tiem, kurus
interesē kāda cita pensiju plāna ieviešana. Mēs
gribējām zināt, kāds pensiju plāns, saistību
valūta, ieguldījumu politika viņus interesētu.
Šādus jautājumus uzdevām tādēļ, ka
likumdošana pieļauj iespēju ieguldīt naudu
dažādās valūtās, bet ne vairāk kā 30
procentu, turklāt vienā valūtā - ne vairāk kā 10
procentus no uzkrājumu vērtības. Centāmies noskaidrot, vai
PSPF dalībnieki jau tagad būtu gatavi pāriet uz eiro. Gados
jaunāki cilvēki bija konstruktīvāki, bet pret
pārsvarā balsoja tie, kuriem līdz pensijai tikai daži gadi.
Vairums to jauno cilvēku, kuri piekrīt cita pensiju plāna
ieviešanai (41 %), būtu ar mieru izvēlēties sabalansētu
ieguldījumu politiku ar vidēji augstu riska līmeni.
Šobrīd PSPF ir sabalansēts ieguldījumu portfelis ar
vidēji zemu riska līmeni. Aptaujā bija arī jautājums,
kādiem nolūkiem pensiju plāna dalībnieki gatavojas
tērēt uzkrāto naudu, dodoties pensijā. Izrādās,
ka vairums vīriešu to gatavojas izmantot sevis lutināšanai.
Sievietes vairāk vēlas ceļot vai netērēt naudu un
atstāt to mantojumā bērniem.
Privātie pensiju fondi -
sabiedrības labklājībai
Šobrīd PSPF ir 11 836 pensiju plāna
dalībnieki jeb 35,7 procenti no visu piecu (PSPF un četri
atklātie - Parex atklātais pensiju fonds, Unipensija, Baltikums,
Hansa atklātais pensiju fonds) Latvijas privāto pensiju fondu
plāna dalībniekiem (pavisam - 33 000). Tiesa, salīdzinot ar
situāciju pirms trim gadiem, PSPF daļa ir nedaudz
samazinājusies, bet tas tāpēc, ka nākuši klāt
vēl divi atklātie pensiju fondi. 30. jūnijā visos
privātajos pensiju fondos bija uzkrāts gandrīz 22 miljoni latu,
un no šīs summas PSPF daļa ir 13,9 milj. latu - vairāk
nekā puse jeb 63,5 procenti kapitāla.
Tas, ka PSPF ir tik veiksmīgi
attīstījies un pierādījis šī biznesa
stabilitāti, stimulē arī atklāto pensiju fondu darbu, jo
potenciālie klienti redz, ka tas ir drošs naudas ieguldījums.
Daudzi uzticas privātajiem pensiju fondiem pat vairāk nekā
bankām. Rudīte Zvirgzdiņa ir priecīga, ka aizvien
vairāk Latvijas cilvēku gaida nodrošinātas vecumdienas bez
raizēm par dienišķās maizes riecienu.
Visi pieci privātie pensiju fondi darbojas
pensiju fondu komitejā, kuras vadītāja ir Rudīte
Zvirgzdiņa. Tur tiek apspriesti jautājumi, kas visiem pieciem fondiem
ir kopīgi, to skaitā arī likumdošanas izmaiņas
saskaņā ar ES direktīvām. Latvijas normatīvajos aktos
nav sakārtots jautājums par iespēju pārskaitīt naudu
no vienas valsts pensiju fonda uz citas valsts pensiju fondu. ES ir
paredzēta brīvā kapitāla kustība. Arī Latvijas
privātajos pensiju fondos varētu iestāties ārvalstu
uzņēmumi, kuriem ir meitas uzņēmumi Latvijā, kā
arī otrādi.
Jūtamies kā jau starp
savējiem
- Jūtamies pietiekami stabili un droši, -
vērtē Rudīte Zvirgzdiņa, - kā jau starp savējiem.
Mūsu birojs ar sešiem darbiniekiem joprojām atrodas Lattelekom
centrālajā ēkā, cieši sadarbojamies ar
Komunikāciju daļu, kas ir atbildīga par intranetu, ar Verdi,
kas nodrošina lietojuma atbalstu visai mūsu programmai. Mūsu
mājaslapa ir izvietota uz Apollo servera. Esam Apollo klients,
tā kā par interneta tehnisko nodrošinājumu mums nav
jāraizējas. Mums ir liels akcionāru un valdes atbalsts.
Tāpēc arī spējām piecus gadus stabili noturēties
šajā tik svārstīgajā finanšu tirgū.
Gunta KĻAVIŅA
14. jūnijā akciju sabiedrībai Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds (PSPF), kuru savulaik dibināja Lattelekom SIA, apritēja pieci gadi. Šis joprojām ir vienīgais privātais slēgtais pensiju fonds Latvijā, kura akcionāri ir darba devēji - Lattelekom SIA, Lattelekom Sakaru sistēmas un VAS Latvenergo (pēdējais pievienojās pirms trijiem gadiem). Pēdējos gados PSPF ne vien krietni pavairojis kapitāla uzkrājumus, bet kļuvis arī modernāks un interaktīvāks. Par to SP stāsta PSPF izpilddirektore Rudīte ZVIRGZDIŅA.
Cik labi būt pensiju fondā!
PSPF, kurā darba devējs ik mēnesi iemaksā piecus procentus no to darbinieku algas, kas uzņēmumā nostrādājuši vismaz gadu, ir lielisks stimuls visiem spēkiem turēties pie šāda darba devēja un nemainīt darbavietu, tiklīdz rodas pirmās grūtības. Varētu teikt arī tā - Lattelekom un Latvenergo ikmēneša iemaksas pensiju fondā ir tāda kā balva par uzticību. Turklāt uzticība ir abpusēja. Cilvēki aizvien vairāk novērtē gan darba devēja, gan paša pensiju fonda lielo ieguldījumu viņu labklājībā.
Turklāt PSPF turpina apkalpot arī tos pensiju plāna dalībniekus, kuri štatu samazināšanas dēļ vai pēc pašu vēlēšanās pārgājuši darbā uz kādu citu uzņēmumu. Protams, viņu konts vairs nevar papildināties ar jaunām darba devēja iemaksām, toties krājas procenti, kuri te ir izdevīgāki nekā jebkurā Latvijas bankā no darbības uzsākšanas tie ir 8,85 procenti. Patīkams jaunums sagaida tos pensiju plāna dalībniekus, kuri jau sasnieguši pensijas vecumu. Tie, kas vēlas, var turpināt krāt procentus, neizņemot uzreiz visu naudu, bet ņemot to pa daļām (ne mazāk kā Ls 200 vienā reizē). Tie, kuru kontā ir lielāks uzkrājums, var noteikt regulārus maksājumus, piemēram, konkrētu summu reizi pusgadā vai ceturksnī. Šāda iespēja daudziem šķiet pievilcīga, jo atlikusī summa turpina krāt procentus, un nauda tik ātri neizkūst.
Iespēja pārbaudīt kontu
Pēdējā laikā PSPF ieviesis jaunus interaktīvās saziņas kanālus ar pensiju plāna dalībniekiem, lai varētu ne tikai pārvaldīt fonda kapitālu, bet arī uzzināt klientu vēlmes. Ierīkota bezmaksas tālruņa līnija (8000051), pa kuru var piezvanīt pensiju plāna dalībnieki, ir arī e-pasts pensiju.fonds@lattelekom.lv. Pērnā gada oktobrī sāka darboties PSPF mājaslapa www.pensiju-fonds.lv.
- Mēs esam pirmie no privātajiem pensiju fondiem, kur plāna dalībniekiem, autorizējoties mājaslapā, ir iespēja katru mēnesi redzēt, kas notiek ar viņu individuālo kontu, - stāsta Rudīte Zvirgzdiņa. - Mājaslapa ir veidota divos līmeņos. Viena ir publiskā sadaļa, kur informāciju var iegūt jebkurš, un otra - slēgtā, kur var iekļūt tikai plāna dalībnieki, kuri autorizējas ar individuālo paroli. Šajā sadaļā atrodamas arī iesniegumu veidlapas, dažādas instrukcijas un metodiskie norādījumi, atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Interese par individuālajām iemaksām pēdējā laikā aizvien pieaug. Tie plāna dalībnieki, kuri to vēlas, papildus darba devēja iemaksām var arī paši ieguldīt naudu savā pensijas kontā. Turklāt viņi var maksāt tik daudz un tik regulāri, cik paši to vēlas. To var darīt katru mēnesi (caur grāmatvedību), var arī pārtraukt iemaksas (piemēram, atvaļinājuma laikā) un pēc tam atsākt no jauna. Šim pakalpojumam ir arvien lielāka piekrišana, īpaši Lattelekom darbinieku vidū. Kad sāka darboties PSPF mājaslapa un dalībniekiem piedāvāta iespēja katru mēnesi redzēt, kas notiek kontā, interese vēl vairāk palielinājās.
Par ko liecina aptauja
PSPF piecu gadu jubilejas priekšvakarā notika plāna dalībnieku aptauja, lai uzzinātu viņu vērtējumu un ierosinājumus. Aptauja notika ar fonda mājaslapas, kā arī ar Lattelekom un Latvenergo intraneta starpniecību. Atsaucība bija liela - tika saņemtas 1089 anketas, no kurām 903 atsūtīja Lattelekom pašreizējie darbinieki.
- Anketā bija jautājums par to, kādi ir populārākie informācijas aprites veidi, - stāsta Rudīte Zvirgzdiņa. - Gandrīz puse aptaujāto atzinīgi vērtēja informāciju, ko saņem no pensiju fonda. 13 procenti no aptaujas dalībniekiem gūst informāciju, apmeklējot PSPF mājaslapu, bet 11 procenti katru mēnesi mājaslapā seko līdzi pārmaiņām privātajā kontā.
Anketas otrā daļa bija tiem, kurus interesē kāda cita pensiju plāna ieviešana. Mēs gribējām zināt, kāds pensiju plāns, saistību valūta, ieguldījumu politika viņus interesētu. Šādus jautājumus uzdevām tādēļ, ka likumdošana pieļauj iespēju ieguldīt naudu dažādās valūtās, bet ne vairāk kā 30 procentu, turklāt vienā valūtā - ne vairāk kā 10 procentus no uzkrājumu vērtības. Centāmies noskaidrot, vai PSPF dalībnieki jau tagad būtu gatavi pāriet uz eiro. Gados jaunāki cilvēki bija konstruktīvāki, bet pret pārsvarā balsoja tie, kuriem līdz pensijai tikai daži gadi. Vairums to jauno cilvēku, kuri piekrīt cita pensiju plāna ieviešanai (41 %), būtu ar mieru izvēlēties sabalansētu ieguldījumu politiku ar vidēji augstu riska līmeni. Šobrīd PSPF ir sabalansēts ieguldījumu portfelis ar vidēji zemu riska līmeni. Aptaujā bija arī jautājums, kādiem nolūkiem pensiju plāna dalībnieki gatavojas tērēt uzkrāto naudu, dodoties pensijā. Izrādās, ka vairums vīriešu to gatavojas izmantot sevis lutināšanai. Sievietes vairāk vēlas ceļot vai netērēt naudu un atstāt to mantojumā bērniem.
Privātie pensiju fondi - sabiedrības labklājībai
Šobrīd PSPF ir 11 836 pensiju plāna dalībnieki jeb 35,7 procenti no visu piecu (PSPF un četri atklātie - Parex atklātais pensiju fonds, Unipensija, Baltikums, Hansa atklātais pensiju fonds) Latvijas privāto pensiju fondu plāna dalībniekiem (pavisam - 33 000). Tiesa, salīdzinot ar situāciju pirms trim gadiem, PSPF daļa ir nedaudz samazinājusies, bet tas tāpēc, ka nākuši klāt vēl divi atklātie pensiju fondi. 30. jūnijā visos privātajos pensiju fondos bija uzkrāts gandrīz 22 miljoni latu, un no šīs summas PSPF daļa ir 13,9 milj. latu - vairāk nekā puse jeb 63,5 procenti kapitāla.
Tas, ka PSPF ir tik veiksmīgi attīstījies un pierādījis šī biznesa stabilitāti, stimulē arī atklāto pensiju fondu darbu, jo potenciālie klienti redz, ka tas ir drošs naudas ieguldījums. Daudzi uzticas privātajiem pensiju fondiem pat vairāk nekā bankām. Rudīte Zvirgzdiņa ir priecīga, ka aizvien vairāk Latvijas cilvēku gaida nodrošinātas vecumdienas bez raizēm par dienišķās maizes riecienu.
Visi pieci privātie pensiju fondi darbojas pensiju fondu komitejā, kuras vadītāja ir Rudīte Zvirgzdiņa. Tur tiek apspriesti jautājumi, kas visiem pieciem fondiem ir kopīgi, to skaitā arī likumdošanas izmaiņas saskaņā ar ES direktīvām. Latvijas normatīvajos aktos nav sakārtots jautājums par iespēju pārskaitīt naudu no vienas valsts pensiju fonda uz citas valsts pensiju fondu. ES ir paredzēta brīvā kapitāla kustība. Arī Latvijas privātajos pensiju fondos varētu iestāties ārvalstu uzņēmumi, kuriem ir meitas uzņēmumi Latvijā, kā arī otrādi.
Jūtamies kā jau starp savējiem
- Jūtamies pietiekami stabili un droši, - vērtē Rudīte Zvirgzdiņa, - kā jau starp savējiem. Mūsu birojs ar sešiem darbiniekiem joprojām atrodas Lattelekom centrālajā ēkā, cieši sadarbojamies ar Komunikāciju daļu, kas ir atbildīga par intranetu, ar Verdi, kas nodrošina lietojuma atbalstu visai mūsu programmai. Mūsu mājaslapa ir izvietota uz Apollo servera. Esam Apollo klients, tā kā par interneta tehnisko nodrošinājumu mums nav jāraizējas. Mums ir liels akcionāru un valdes atbalsts. Tāpēc arī spējām piecus gadus stabili noturēties šajā tik svārstīgajā finanšu tirgū.
Gunta KĻAVIŅA