Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

E-pasts un S[pam]-pasts

   

Sakaru pasaulei 6/8/2004

 

Ja puse no ikdienā saņemtajām e-pasta vēstulēm ir surogātpasts, šķiet, nebūtu par ko sūdzēties. Mēdz būt arī vēl sliktāk. Mana e-pasta in-kastē katru dienu iekrīt apmēram vienpadsmit nevajadzīgu, taču visnotaļ vilinošu piedāvājumu. Parasti tie ir saistīti ar kādu medikamentu, kādas cilvēka ķermeņa daļas samazinājumu vai palielinājumu vai gluži parastu aicinājumu apmeklēt kādu www.punkts.elvē.

Es sev liekos samērā piesardzīgs interneta un e-pasta lietotājs, jo nekur lieki savu adresi nereklamēju, nekādos šaubīgos saitos nereģistrēju un vispār lietoju tikai Linux operētājsistēmu. Taču šī piesardzība mani tomēr nenodrošina pilnībā. 

 

Filtrējam un šķirojam

E-pasta serverim būtu jātiek galā ar šo problēmu! Vai ne tā? Jāuzstāda attiecīgie filtri, jāievada nevēlamie sūtītāju domēni, un lieta darīta. Bet ko tad, ja sūtītāja adrese ir @yahoo.com vai @inbox.lv? Tāpēc taču nevar liegt saņemt e-pastu no publiskajiem serveriem. Tad atliek uzstādīt filtrus uz e-pasta saturu un izķert vārdus, kas raksturo tieši surogātpastu.

Bet, ja vārdi, kas raksturīgi surogātpastam, mēdz būt arī ikdienas sarakstes kontekstā? Piemēram, tādi kā piedāvājums, Special offer, get free, now un līdzīgi? Tad jālieto daudzpakāpju filtrēšanas sistēmas, kuras spēj pārlūkot pasta saturu gan caur nevēlamo, gan caur vēlamo konteksta filtru. Tad, kad tas viss tiek darīts, lai viens lietotājs varētu puslīdz normāli lietot savu e-pastu, pūles, iespējams, ir salīdzināmas ar ieguldīto enerģiju. Taču, kad visi šie un vēl citi filtrēšanas darbi ir jāveic, lai apkalpotu miljardiem e-pasta sūtījumu visā internetā, bet pēc tam puse no visām satiksmē plūstošajām e-pasta vēstulēm joprojām ir spams, jāpiekrīt, ka sistēmā ir nepieciešamas pārmaiņas.

 

Par brīvu vai ne par brīvu?

Nevar noliegt; internets ir brīvs, bet ne par brīvu. Tāpat ir arī ar e-pastu, kas pārvietojas, pateicoties brīvajam internetam. Jā, mēs katrs pats vai kāds mūsu vietā maksājam kādu naudas summu par interneta pieslēgumu. Tātad varam teikt, ka maksājam par iespēju piekļūt interneta resursiem un ar to iegūstam iespēju lietot arī interneta e-pastu savām vajadzībām. Tātad būtībā e-pasts ir kā pievienota vērtība interneta lietošanai. Tādējādi var apgalvot, ka katrs e-pasta lietotājs maksā nevis par e-pasta sūtīšanu, bet gan par iespēju to saņemt. Mums varētu būt sasūtīti desmitiem e-pasta vēstuļu, bet mēs tās nevarētu izlasīt bez interneta pieslēguma.

Piemēram ņemsim kādu indivīdu, kurš dienā izsūta 1000 spama vēstuļu 100 parastiem e-pasta lietotājiem. Šis spameris iztērē, piemēram, vienu latu par dienas nodarbi, bet šie 100 e-pasta lietotāji katrs saņems pa 10 vēstulēm dienā un katrs par to saņemšanu savā pastkastē būs iztērējis vienu latu. Spameris par savu [ne]darbu saņems prēmiju piecus latus, bet upuri papildus jau iztērētajam latam katrs izdos vēl pa pieciem latiem, lai uzstādītu spama filtru.

Piemērs ir pavisam vienkāršs, taču tas skaidri demonstrē, ka vienīgais, kurš tērē naudu par to, lai varētu lietot e-pastu, ir tas, kas to vēlas izlasīt. Visi pārējie iesaistītie (spameri, filtrētāji un tie, kas stāv aiz viņu muguras) pelna uz e-pasta lietotāja rēķina. Pieminētais spameris pats būs nopelnījis četrus latus (-1 + 5 = 4), interneta nodrošinātājs nopelnīs 100 latu, e-pasta filtrētājs - 500 latu. Skarbi. Kā būtu, ka par katru nosūtīto e-pasta vēstuli spamerim būtu jāmaksā kaut vai viens santīms?

 

Griežam visu otrādi!

Spamu varētu iznīcināt un atstāt vēsturei, ja izdotos radīt sistēmu, kurā jāmaksā ir gan par e-pasta saņemšanu, gan par tā nosūtīšanu. Pagaidām ievērojami vairāk maksājam par saņemšanu, nekā par nosūtīšanu. Iedomājamies situāciju, kad par katru nosūtīto vēstuli būtu jāmaksā santīms, bet par katru saņemto e-pastu tā sūtītājs arī maksātu santīmu. Tā kā vēstule pēc būtības ir sarakste, kurā ir iesaistīti divi rakstītāji - sūtītājs un saņēmējs, ar šo santīmu būtu pietiekami, lai sarakste varētu notikt. Šis santīms būtu līdzsvarā starp sūtītāju un saņēmēju tik ilgi, kamēr sarakste būtu abpusēja.

Katrs e-pasta lietotājs nosūta vienlīdz lielu daudzumu sūtījumu, salīdzinot to ar saņemto daudzumu, ja vien viņš neizplata surogātpastu. Ja šis pieņēmums ir pareizs, tad katram lietotājam būtu nepieciešams iegādāties savām vajadzībām atbilstošu daudzumu santīmu, kurus tērēt un pelnīt, sūtot un saņemot e-pastu. Šos santīmus loģiski būtu aizstāt ar elektroniskiem žetoniem, kurus mūsu e-pasta programma tērētu un pelnītu e-pasta sūtīšanai un saņemšanai. Un, ja šādu sistēmu ieviestu, vienīgie, kuriem pastāvīgi pietrūktu žetonu, būtu spameri.

Ar šādu žetonu palīdzību e-pastam varētu piešķirt vēl nebijušu nozīmi. Iedomāsimies, ka varētu noteikt cenu savai in-kastei. Piemēram, trīs žetoni par sūtījuma nogādāšanu jūsu in-kastē. Par četriem ziņojums tiks iekrāsots sarkans vai ar prioritātes karodziņu. Sešus žetonus varētu dot par papildus piegādes paziņojuma nosūtīšanu sūtītājam. Nosūtot e-pastu, sūtītāju varētu informēt par to, cik žetonu nepieciešams komunicēšanai ar attiecīgo saņēmēju.

Būtībā šāda žetonu sistēma pamatīgi mainītu e-pasta aprites kultūru internetā, un katrs saņēmējs varētu atklāti darīt zināmu nosūtītājam, cik maksā viņa uzmanība pret attiecīgo sūtījumu un nosūtītāju. Piemēram, sūtītājiem, kas ir ierakstīti saņēmēja adrešu grāmatā, būtu nosakāma viszemākā maksa, bet svešiem tiktu noteikta augstāka maksa. Arī saņēmējs tādējādi varētu izvērtēt sūtījuma svarīgumu, ja viņš redz, ka sūtītājs ir bijis ar mieru tērēt noteiktu skaitu žetonus par e-pasta piegādi.

 

Tomēr tikai ideja

Nav šaubu, ka informācijas tehnoloģiju pasaulē viss attīstās strauji. Tas, cik darba būtu jāiegulda, lai šādu sistēmu ieviestu globālā mērogā, ir grūti aptverams. Protams, mainīt tik liela organisma uzbūvi, kāds ir e-pasts, var izrādīties grūti. Taču nevar noliegt, ka sistēmai derētu pārmaiņas. Līdz ar to atliek cerēt, ka bez šīs idejas ar žetoniem un maksu par e-pasta nosūtīšanu radīsies vēl jaunas un atšķirīgas pieejas, kā risināt e-pasta pārpludināšanu ar surogātpastu. Vienīgi varam vēl cerēt, ka risinājums būs par labu tieši vēstuļu saņēmējiem, nevis pastniekiem, šķirotājiem, attīrītājiem, pārdevējiem un spameriem.

 

Ģirts LIEPIŅŠ

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001