Amatieru radiosakari jautājumos un atbildēs VII
Amatieru radiosakari
Kādu uztvērēja caurlaides joslu
vislabāk izvēlēties radiosakara laikā?
Ļoti vēlams, lai uztvērējam (vai transīvera
uztveršanas traktam) būtu vairāki galvenās selekcijas
filtri (kvarcu vai elektromehāniskie) ar dažādām caurlaides
joslām un/vai plūdena selektivitātes regulēšanas
iespēja.
Strādājot telegrāfā (CW) meklēšanas
režīmā vai arī raidot vispārējo izsaukumu,
visērtāk lietot filtru ar 500 Hz caurlaides joslu. Ja korespondenta
signāls ir vājš vai tā tiešā tuvumā raida
citas stacijas, caurlaides joslu nepieciešams sašaurināt
līdz 250100 Hz platumam. 100 Hz plata josla palīdz ievērojami
vājināt traucējumus un ir pietiekama sekmīgai CW
uztveršanai, bet visai neērta pašam, meklējot
korespondentu, kā arī nepieciešama ļoti augsta
uztvērēja un raidītāja frekvences stabilitāte un
ļoti precīzi jānoskaņojas korespondenta frekvencē.
Strādājot balss telefonijā ar SSB, caurlaides joslai
jābūt 2,52,8 kHz, bet traucējumu gadījumā to vajag
sašaurināt līdz pat 1,51,8 kHz. Vislabāk, ja ir
iespēja atsevišķi regulēt caurlaides joslas
augšējo un apakšējo robežfrekvenci (tā saucamais Passband
tuning - PBT). FM telefonijas uztveršanai (UĪV)
nepieciešamā caurlaides josla ir 1516 kHz, bet, strādājot
ar teletaipu (RTTY), pilnīgi pietiekams ir viens variants, ja joslas
platums ir 270350 Hz.
Svarīgi, lai joslu filtra raksturlīknes stāvums
būtu ļoti izteikts. Rekomendētās joslas norādītas
signāla līmenim -6 dB, bet līmenim -70... -90 dB (kā
minimums) vēlams, lai joslas būtu ne vairāk kā divas
trīs reizes platākas, uztverot CW, un 1,5 reizes SSB. Jo tuvāk
uztverošā trakta ieejai novietots galvenās selekcijas filtrs un
jo stāvāka ir tā raksturlīkne, jo labāku
uztveršanas kvalitāti iespējams sasniegt. Zemfrekvences
traktā novietotie šaurjoslu filtri (to skaitā ciparu) maz
līdz un parasti pilda palīglomu.
Kas ir repīters?
Angļu vārds repeater (atkārtotājs)
nozīmē to pašu ko retranslators, tā ir automātiska
raidoša un uztveroša stacija, kas paredzēta, lai
palielinātu radiosakaru attālumu (parasti - vietējie FM balss
telefonijas sakari ultraīsviļņos). Repītera
uztvērēja uztvertie signāli vienlaikus tiek raidīti
atpakaļ ēterā, bet citā frekvencē. Antenas parasti
tiek novietotas pēc iespējas augstāk, tāpēc
šādas sistēmas darbības rādiuss ir ievērojami
lielāks, nekā izmantojot, piemēram, divus kabatas formāta
UĪV transīverus un tiešo sakaru kanālu starp tiem.
Tādējādi, ja jūsu rīcībā ir miniatūra
radiostacija ar 13 W raidītāja jaudu, ar Rīgā novietota
repītera palīdzību iespējams sazināties ar
korespondentiem Jūrmalā, Siguldā vai Ogrē.
Visi amatieru retranslatori kuri šobrīd darbojas Latvijā,
izmanto 2 m diapazonu un visā Eiropā pieņemto darba
režīmu: frekvences modulācija, repītera
raidīšanas frekvence ir par 600 kHz augstāka nekā uztverošā.
Piemēram, strādājot caur Rīgas repīteru, YL2RMK
jāraida 145,050 MHz frekvencē, bet jāuztver 145,650 MHz
frekvencē. Antenas polarizācija ir vertikāla.
Lai retranslatori neiedarbotos dažādu radiotraucējumu
iespaidā, tos nereti ierīko tā, lai raidītājs
ieslēgtos tikai tad, ja no lietotāja saņemts īslaicīgs
atvēršanas signāls 1750 Hz frekvences tonis.
Turpmākajā darbībā repīters paliek ieslēgts,
kamēr vien uztveršanas frekvencē manāma lietotāju
raidītāju signālu klātbūtne (paliekot pat dažas
sekundes darba režīmā arī pauzēs). Citas sistēmas
(CTCSS) repīteru darbībai nepieciešams, lai lietotāja
raidītāja signāls vienlaikus ar runu tiktu nepārtraukti
modulēts ar speciālu, noteiktas zemas frekvences (zem 300 Hz)
signālu.
Vienkāršs repīters nevar vienlaikus retranslēt
vairākus raidījumus. Ja uztverošajā frekvencē ir
vairāku signālu klātbūtne, tad retranslēts tiek
spēcīgākais no tiem, bet ar nelieliem pārējo
signālu radītiem kropļojumiem.
Sastopami arī repīteri, kuri paredzēti ciparu sakaru
retranslācijai (Digipeaters). Šīm sistēmām raidīšana
un uztveršana iekārtota simpleksa režīmā (secīgi
uztverot un raidot informācijas paketes) vienā frekvencē.
Kā pareizi veikt radiosakarus, izmantojot
repīteru?
Repīteru sakaru kanāli paredzēti koplietošanai.
Visi tie, kam UĪV transīveri ieslēgti
dežūrrežīmā repītera signālu
uztveršanai, dzird visus izsaukumus un sarunas. Tāpēc katram
lietotājam jācenšas veikt īsus raidījumus un
vienmēr, ja iespējams, pāriet uz tiešajiem radiosakariem.
Runājot caur repīteru, katru reizi, kad pārejat no uztveršanas
uz raidīšanu, vēlams ieturēt dažu sekunžu pauzi,
lai būtu iespēja sadzirdēt kāda cita raidīto
izsaukumu. Šajā brīdī, ja ir nepieciešamība veikt
steidzamu paziņojumu vai svarīgu izsaukumu, ir pieļaujams uz mirkli
pārtraukt kāda ieilgušās sarunas caur repīteru,
pietiek tikai īsi noraidīt savu izsaukuma signālu. Ja nu
ziņas ir neatliekami svarīgas un nav pieļaujama
kavēšanās, var noraidīt frāzi Break-break!
Šādos gadījumos repītera pārējo lietotāju
pienākums ir pārtraukt raidīšanu un pāriet
uztveršanas režīmā.
Parasti repīteri paredzēti operatīviem vietējiem
sakariem, izmantojot portatīvās pārnēsājamās vai
mobilās radiostacijas, tāpēc gandrīz visi lietotāji
savā starpā ir pazīstami un raida tikai konkrētus izsaukumus
(piemēram: YL4AB, YL4AB, šeit YL4CD, uztveru). Raidīt
garus vispārējos izsaukumus caur repīteru nav pieņemts, jo
jebkurš īss izsaukums tāpat visiem uzreiz dzirdams. Pietiek, ja
vienu vai divas reizes pasaka: Visiem, šeit YL4XYZ, uztveru! un,
ja atradīsies kāds, kas vēlēsies kontaktēties, jums
atbildēs. Pārējie repītera lietošanas noteikumi
neatšķiras no tiem, kas ievērojami parastajos radiosakaros.
Izmantojot repītera sakarus, dzirdam tikai tā
raidītāju, nevis korespondentu, tāpēc, ja nepieciešams
dot signāla novērtējumu, jāņem vērā šādi
nosacījumi. Signāla saprotamība (precīzāk,
saprotamības pasliktināšanās) atkarīga no tā,
kādas kvalitātes signālu no korespondenta saņem
repītera uztvērējs un ar kādu kvalitāti uztveram
retranslatora raidījumu. Uztvertā signāla stiprums nav
atkarīgs no tā, ar kādu līmeni korespondenta signāli
sasnieguši repīteru, bet noteicošais ir repītera
raidītāja signāla stiprums jūsu uztvērējā.
Jāpiebilst, ka ilgstošas privātās
sarunas caur repīteru ir necieņas izrādīšana visiem
pārējiem lietotgribētājiem.
Ko darīt, ja kāds apzināti rada
traucējumus manā frekvencē vai DX stacijas frekvencē?
Ne vienmēr un ne visi traucējumi tiek radīti
tīšām. Nereti cēlonis var būt uztvērēja
nepietiekamā izšķirtspēja vai nepietiekamais dinamiskais
diapazons.
Daudzos gadījumos traucējumu iemesls ir elementāro
noteikumu pārkāpšana, piemēram, kad kāds
raidītāju uzskaņo nevis ar slodzes ekvivalentu, bet tieši
ar pieslēgtu antenu, tas ir, raidot ēterā, pat nepaklausoties,
vai frekvence brīva. Traucējumi var rasties no kāda bojāta
raidītāja ārpusjoslas izstarojumiem, bet pats
raidītājs var strādāt tālu no jūsu frekvences vai
pat citā diapazonā.
Pēdējos gados daudz traucējumu rodas,
nepareizi lietojot autotūneru - automātisku
raidītāja un antenas salāgošanas ierīci, kura
iebūvēta daudzos rūpnieciski izgatavotos transīveros. Slikti
dzirdot DX staciju, tiek nospiesta poga autouzskaņošana,
nepadomājot par to, ka, izpildot antenas un raidītāja
salāgošanas operāciju, transīvers neizbēgami
ieslēdzas raidīšanas režīmā tieši tajā
frekvencē, kuru pašreiz klausāties, un ēterā tiek
noraidīta nesējfrekvence ar pilnu jaudu, tieši tāpat
kā tas notiktu, ja uzskaņošana tiktu veikta manuāli.
Diemžēl gadās arī apzināti traucējumi.
Pēdējos gados raidošā aparatūra kļuvusi
pārāk pieejama. Turklāt ne licence, ne radiotehniskās vai
telegrāfa koda zināšanas nedod garantijas, ka cilvēks nav
nelietis vai vienkārši traks.
Visos gadījumos ir pilnīgi bezjēdzīgi tieši
ēterā lamāt, kaunināt vai audzināt to, kurš rada
traucējumus. Viņa radītajiem traucējumiem tad pievienosies jūsējie,
un kļūs vēl sliktāk. Mūlāps tik un tā
neko nesapratīs, bet nelietis tikai priecāsies, ka sasniedzis
mērķi un iedvesmots turpinās darīt cūcības.
Piedevām jāņem vērā, ka daži nekrietneļi,
kuri tīšām rada traucējumus, nereti lieto svešus
izsaukuma signālus, tādējādi kompromitējot
nevainīgus cilvēkus.
Ko tad darīt šādos gadījumos? Vienīgā
atbilde: ēterā - neko. Tikai ignorēt vai nogaidīt
traucējumu beigas, ja nu uztvert kļuvis galīgi neiespējami.
Ja apkārtējie nereaģē, tad šādas spēlītes
kaitniekam ātri apnīk.
Ir viens izņēmums: ja pazīstat kaitētāju un
esat pilnīgi pārliecināts, ka viņam piemīt
šāda patoloģija, tad mēģiniet nevis ēterā,
bet tiekoties personīgi ieskaidrot, ka jums ir zināmas viņa
izdarības. Parasti šīs kategorijas ļautiņi ir
bailīgi un ar to pietiek. Ja nu arī tas nelīdz, tad ierakstiet
magnetofona lentē visas viņa darbības un pievienojiet šo
ierakstu iesniegumam elektrosakaru inspekcijai.
Kā rīkoties, ja uztver briesmu
signālu?
Šāda varbūtība gan ir maz iespējama,
tomēr radioamatieriem tam jābūt gatavam vienmēr. Katra
pienākums būtu apgūt šīm situācijām
paredzētās Starptautiskās radioamatieru savienības
rekomendācijas - IARU HF international emergency operating procedure.
Ja ēterā dzirdams kas līdzīgs briesmu
signālam, pirmkārt, jāpārtrauc jebkāda
raidīšana šajā un tuvākajās blakus
frekvencēs. Otrkārt, treškārt un ceturtkārt, klausīties,
klausīties un vēlreiz klausīties. Ja pieņēmums
apstiprinās, jācenšas precīzi un vārds vārdā
pierakstīt visas uztvertās ziņas, ko raida nelaimē
nokļuvušie. Nav lieki tās vienlaikus ierakstīt arī
magnetofona lentē, ja ir tāda iespēja.
Atbildēt uztvertajiem briesmu signāliem var tikai tad, ja
esat pilnīgi pārliecināts, ka varēsit palīdzēt,
piemēram, nekavējoties paziņot glābšanas dienestiem,
ātrajai medicīniskai palīdzībai, policijai, Sarkanā
Krusta organizācijai, ugunsdzēsējiem. Ja rodas citu amatieru
staciju traucējumi, jācenšas īsi, skaidri un
pieklājīgi paziņot, ka šajā frekvencē uztverts
briesmu signāls, un aicināt uz sadarbību.
Ja saucieni pēc palīdzības nāk no ārvalstīm,
jāmēģina pēc iespējas ātrāk ēterā
atrast attiecīgās valsts radioamatierus un noraidīt tiem
uztverto informāciju, paziņojot precīzu frekvenci, kurā
dzirdējāt izsaukumus.
Šādos ārkārtējos gadījumos nav pilnīgi
nekādas nozīmes frekvenču diapazonu un izstarojumu veidu
ierobežojošiem noteikumiem. Tomēr saskaņā ar
noteikumiem, ja jums nācies stāties sakaros ar citu dienestu
stacijām vai arī raidīt ārpus jums atļautajiem
frekvenču diapazoniem, par to rakstiski jāziņo Valsts
elektrosakaru inspekcijai.
Jurijs BALTINS (YL2DX)
Mārtiņš
BUDREIKO (YL3GFM)
www.dx.ardi.lv
Kādu uztvērēja caurlaides joslu vislabāk izvēlēties radiosakara laikā?
Ļoti vēlams, lai uztvērējam (vai transīvera uztveršanas traktam) būtu vairāki galvenās selekcijas filtri (kvarcu vai elektromehāniskie) ar dažādām caurlaides joslām un/vai plūdena selektivitātes regulēšanas iespēja.
Strādājot telegrāfā (CW) meklēšanas režīmā vai arī raidot vispārējo izsaukumu, visērtāk lietot filtru ar 500 Hz caurlaides joslu. Ja korespondenta signāls ir vājš vai tā tiešā tuvumā raida citas stacijas, caurlaides joslu nepieciešams sašaurināt līdz 250100 Hz platumam. 100 Hz plata josla palīdz ievērojami vājināt traucējumus un ir pietiekama sekmīgai CW uztveršanai, bet visai neērta pašam, meklējot korespondentu, kā arī nepieciešama ļoti augsta uztvērēja un raidītāja frekvences stabilitāte un ļoti precīzi jānoskaņojas korespondenta frekvencē.
Strādājot balss telefonijā ar SSB, caurlaides joslai jābūt 2,52,8 kHz, bet traucējumu gadījumā to vajag sašaurināt līdz pat 1,51,8 kHz. Vislabāk, ja ir iespēja atsevišķi regulēt caurlaides joslas augšējo un apakšējo robežfrekvenci (tā saucamais Passband tuning - PBT). FM telefonijas uztveršanai (UĪV) nepieciešamā caurlaides josla ir 1516 kHz, bet, strādājot ar teletaipu (RTTY), pilnīgi pietiekams ir viens variants, ja joslas platums ir 270350 Hz.
Svarīgi, lai joslu filtra raksturlīknes stāvums būtu ļoti izteikts. Rekomendētās joslas norādītas signāla līmenim -6 dB, bet līmenim -70... -90 dB (kā minimums) vēlams, lai joslas būtu ne vairāk kā divas trīs reizes platākas, uztverot CW, un 1,5 reizes SSB. Jo tuvāk uztverošā trakta ieejai novietots galvenās selekcijas filtrs un jo stāvāka ir tā raksturlīkne, jo labāku uztveršanas kvalitāti iespējams sasniegt. Zemfrekvences traktā novietotie šaurjoslu filtri (to skaitā ciparu) maz līdz un parasti pilda palīglomu.
Kas ir repīters?
Angļu vārds repeater (atkārtotājs)
nozīmē to pašu ko retranslators, tā ir automātiska
raidoša un uztveroša stacija, kas paredzēta, lai
palielinātu radiosakaru attālumu (parasti - vietējie FM balss
telefonijas sakari ultraīsviļņos). Repītera
uztvērēja uztvertie signāli vienlaikus tiek raidīti
atpakaļ ēterā, bet citā frekvencē. Antenas parasti
tiek novietotas pēc iespējas augstāk, tāpēc
šādas sistēmas darbības rādiuss ir ievērojami
lielāks, nekā izmantojot, piemēram, divus kabatas formāta
UĪV transīverus un tiešo sakaru kanālu starp tiem.
Tādējādi, ja jūsu rīcībā ir miniatūra
radiostacija ar 13 W raidītāja jaudu, ar Rīgā novietota
repītera palīdzību iespējams sazināties ar
korespondentiem Jūrmalā, Siguldā vai Ogrē.
Visi amatieru retranslatori kuri šobrīd darbojas Latvijā,
izmanto 2 m diapazonu un visā Eiropā pieņemto darba
režīmu: frekvences modulācija, repītera
raidīšanas frekvence ir par 600 kHz augstāka nekā uztverošā.
Piemēram, strādājot caur Rīgas repīteru, YL2RMK
jāraida 145,050 MHz frekvencē, bet jāuztver 145,650 MHz
frekvencē. Antenas polarizācija ir vertikāla.
Lai retranslatori neiedarbotos dažādu radiotraucējumu
iespaidā, tos nereti ierīko tā, lai raidītājs
ieslēgtos tikai tad, ja no lietotāja saņemts īslaicīgs
atvēršanas signāls 1750 Hz frekvences tonis.
Turpmākajā darbībā repīters paliek ieslēgts,
kamēr vien uztveršanas frekvencē manāma lietotāju
raidītāju signālu klātbūtne (paliekot pat dažas
sekundes darba režīmā arī pauzēs). Citas sistēmas
(CTCSS) repīteru darbībai nepieciešams, lai lietotāja
raidītāja signāls vienlaikus ar runu tiktu nepārtraukti
modulēts ar speciālu, noteiktas zemas frekvences (zem 300 Hz)
signālu.
Vienkāršs repīters nevar vienlaikus retranslēt vairākus raidījumus. Ja uztverošajā frekvencē ir vairāku signālu klātbūtne, tad retranslēts tiek spēcīgākais no tiem, bet ar nelieliem pārējo signālu radītiem kropļojumiem.
Sastopami arī repīteri, kuri paredzēti ciparu sakaru retranslācijai (Digipeaters). Šīm sistēmām raidīšana un uztveršana iekārtota simpleksa režīmā (secīgi uztverot un raidot informācijas paketes) vienā frekvencē.
Kā pareizi veikt radiosakarus, izmantojot repīteru?
Repīteru sakaru kanāli paredzēti koplietošanai. Visi tie, kam UĪV transīveri ieslēgti dežūrrežīmā repītera signālu uztveršanai, dzird visus izsaukumus un sarunas. Tāpēc katram lietotājam jācenšas veikt īsus raidījumus un vienmēr, ja iespējams, pāriet uz tiešajiem radiosakariem.
Runājot caur repīteru, katru reizi, kad pārejat no uztveršanas uz raidīšanu, vēlams ieturēt dažu sekunžu pauzi, lai būtu iespēja sadzirdēt kāda cita raidīto izsaukumu. Šajā brīdī, ja ir nepieciešamība veikt steidzamu paziņojumu vai svarīgu izsaukumu, ir pieļaujams uz mirkli pārtraukt kāda ieilgušās sarunas caur repīteru, pietiek tikai īsi noraidīt savu izsaukuma signālu. Ja nu ziņas ir neatliekami svarīgas un nav pieļaujama kavēšanās, var noraidīt frāzi Break-break! Šādos gadījumos repītera pārējo lietotāju pienākums ir pārtraukt raidīšanu un pāriet uztveršanas režīmā.
Parasti repīteri paredzēti operatīviem vietējiem sakariem, izmantojot portatīvās pārnēsājamās vai mobilās radiostacijas, tāpēc gandrīz visi lietotāji savā starpā ir pazīstami un raida tikai konkrētus izsaukumus (piemēram: YL4AB, YL4AB, šeit YL4CD, uztveru). Raidīt garus vispārējos izsaukumus caur repīteru nav pieņemts, jo jebkurš īss izsaukums tāpat visiem uzreiz dzirdams. Pietiek, ja vienu vai divas reizes pasaka: Visiem, šeit YL4XYZ, uztveru! un, ja atradīsies kāds, kas vēlēsies kontaktēties, jums atbildēs. Pārējie repītera lietošanas noteikumi neatšķiras no tiem, kas ievērojami parastajos radiosakaros.
Izmantojot repītera sakarus, dzirdam tikai tā raidītāju, nevis korespondentu, tāpēc, ja nepieciešams dot signāla novērtējumu, jāņem vērā šādi nosacījumi. Signāla saprotamība (precīzāk, saprotamības pasliktināšanās) atkarīga no tā, kādas kvalitātes signālu no korespondenta saņem repītera uztvērējs un ar kādu kvalitāti uztveram retranslatora raidījumu. Uztvertā signāla stiprums nav atkarīgs no tā, ar kādu līmeni korespondenta signāli sasnieguši repīteru, bet noteicošais ir repītera raidītāja signāla stiprums jūsu uztvērējā.
Jāpiebilst, ka ilgstošas privātās sarunas caur repīteru ir necieņas izrādīšana visiem pārējiem lietotgribētājiem.
Ko darīt, ja kāds apzināti rada traucējumus manā frekvencē vai DX stacijas frekvencē?
Ne vienmēr un ne visi traucējumi tiek radīti tīšām. Nereti cēlonis var būt uztvērēja nepietiekamā izšķirtspēja vai nepietiekamais dinamiskais diapazons.
Daudzos gadījumos traucējumu iemesls ir elementāro noteikumu pārkāpšana, piemēram, kad kāds raidītāju uzskaņo nevis ar slodzes ekvivalentu, bet tieši ar pieslēgtu antenu, tas ir, raidot ēterā, pat nepaklausoties, vai frekvence brīva. Traucējumi var rasties no kāda bojāta raidītāja ārpusjoslas izstarojumiem, bet pats raidītājs var strādāt tālu no jūsu frekvences vai pat citā diapazonā.
Pēdējos gados daudz traucējumu rodas, nepareizi lietojot autotūneru - automātisku raidītāja un antenas salāgošanas ierīci, kura iebūvēta daudzos rūpnieciski izgatavotos transīveros. Slikti dzirdot DX staciju, tiek nospiesta poga autouzskaņošana, nepadomājot par to, ka, izpildot antenas un raidītāja salāgošanas operāciju, transīvers neizbēgami ieslēdzas raidīšanas režīmā tieši tajā frekvencē, kuru pašreiz klausāties, un ēterā tiek noraidīta nesējfrekvence ar pilnu jaudu, tieši tāpat kā tas notiktu, ja uzskaņošana tiktu veikta manuāli.
Diemžēl gadās arī apzināti traucējumi. Pēdējos gados raidošā aparatūra kļuvusi pārāk pieejama. Turklāt ne licence, ne radiotehniskās vai telegrāfa koda zināšanas nedod garantijas, ka cilvēks nav nelietis vai vienkārši traks.
Visos gadījumos ir pilnīgi bezjēdzīgi tieši ēterā lamāt, kaunināt vai audzināt to, kurš rada traucējumus. Viņa radītajiem traucējumiem tad pievienosies jūsējie, un kļūs vēl sliktāk. Mūlāps tik un tā neko nesapratīs, bet nelietis tikai priecāsies, ka sasniedzis mērķi un iedvesmots turpinās darīt cūcības. Piedevām jāņem vērā, ka daži nekrietneļi, kuri tīšām rada traucējumus, nereti lieto svešus izsaukuma signālus, tādējādi kompromitējot nevainīgus cilvēkus.
Ko tad darīt šādos gadījumos? Vienīgā atbilde: ēterā - neko. Tikai ignorēt vai nogaidīt traucējumu beigas, ja nu uztvert kļuvis galīgi neiespējami. Ja apkārtējie nereaģē, tad šādas spēlītes kaitniekam ātri apnīk.
Ir viens izņēmums: ja pazīstat kaitētāju un esat pilnīgi pārliecināts, ka viņam piemīt šāda patoloģija, tad mēģiniet nevis ēterā, bet tiekoties personīgi ieskaidrot, ka jums ir zināmas viņa izdarības. Parasti šīs kategorijas ļautiņi ir bailīgi un ar to pietiek. Ja nu arī tas nelīdz, tad ierakstiet magnetofona lentē visas viņa darbības un pievienojiet šo ierakstu iesniegumam elektrosakaru inspekcijai.
Kā rīkoties, ja uztver briesmu signālu?
Šāda varbūtība gan ir maz iespējama, tomēr radioamatieriem tam jābūt gatavam vienmēr. Katra pienākums būtu apgūt šīm situācijām paredzētās Starptautiskās radioamatieru savienības rekomendācijas - IARU HF international emergency operating procedure.
Ja ēterā dzirdams kas līdzīgs briesmu signālam, pirmkārt, jāpārtrauc jebkāda raidīšana šajā un tuvākajās blakus frekvencēs. Otrkārt, treškārt un ceturtkārt, klausīties, klausīties un vēlreiz klausīties. Ja pieņēmums apstiprinās, jācenšas precīzi un vārds vārdā pierakstīt visas uztvertās ziņas, ko raida nelaimē nokļuvušie. Nav lieki tās vienlaikus ierakstīt arī magnetofona lentē, ja ir tāda iespēja.
Atbildēt uztvertajiem briesmu signāliem var tikai tad, ja
esat pilnīgi pārliecināts, ka varēsit palīdzēt,
piemēram, nekavējoties paziņot glābšanas dienestiem,
ātrajai medicīniskai palīdzībai, policijai, Sarkanā
Krusta organizācijai, ugunsdzēsējiem. Ja rodas citu amatieru
staciju traucējumi, jācenšas īsi, skaidri un
pieklājīgi paziņot, ka šajā frekvencē uztverts
briesmu signāls, un aicināt uz sadarbību.
Ja saucieni pēc palīdzības nāk no ārvalstīm,
jāmēģina pēc iespējas ātrāk ēterā
atrast attiecīgās valsts radioamatierus un noraidīt tiem
uztverto informāciju, paziņojot precīzu frekvenci, kurā
dzirdējāt izsaukumus.
Šādos ārkārtējos gadījumos nav pilnīgi
nekādas nozīmes frekvenču diapazonu un izstarojumu veidu
ierobežojošiem noteikumiem. Tomēr saskaņā ar
noteikumiem, ja jums nācies stāties sakaros ar citu dienestu
stacijām vai arī raidīt ārpus jums atļautajiem
frekvenču diapazoniem, par to rakstiski jāziņo Valsts
elektrosakaru inspekcijai.
Jurijs BALTINS (YL2DX)
Mārtiņš BUDREIKO (YL3GFM)
www.dx.ardi.lv