Sakaru Pasaule - Žurnāls par
modernām komunikācijām

  
  


Atpakaļ Jaunais numurs Arhīvs Par mums Meklēšana

Latvijas pasta jaunais ceļš

   

Valsts a/s “Latvijas pasta” darbîbu Latvijas iestâðanâs ES ietekmçs pozitîvi, intervijâ aìentûrai BNS sacîja LP ìenerâldirekto

 

Latvijas pasts (LP) kļūst par modernu uzņēmumu ar jaunu biznesa stratēģiju, tas izvēlas aizvien jaunus ceļus mērķa sasniegšanai. Kādi tie ir?

 

Konkurētspēja pieaug

Kādas izmaiņas notikušas Latvijas pastā kopš Latvijas iestāšanās ES? Pagaidām gan tās nav īpaši pamanāmas, jo pasta tirgus liberalizācija jau bija sākusies un situācija tirgū bija līdzīga arī iepriekš. Tiesa, pēc 1. maija likvidēts Latvijas pasta monopols vēstulēm, kuru svars ir, sākot no 100 gramiem, bet šobrīd tas Latvijas pasta biznesu īpaši neskar, jo lielākā daļa cilvēku sūta vēstules, kas nepārsniedz šo svara robežu. Nākamais solis - Latvijas pasta monopolstāvokļa likvidēšana uz vēstulēm, sākot no 50 gramiem, - plānots 2006. gadā. Tas dos citiem uzņēmumiem lielākas konkurences iespējas. Tā kā Latvijas pastam šie nosacījumi ir labi zināmi, uzņēmumam vēl atlicis nedaudz laika, lai varētu sākt jaunus darbības virzienus un nostiprinātu pašreizējās pozīcijas. Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs nešaubās, ka Latvijas pasts arī nākotnē būs konkurētspējīgs un, pateicoties tā mūsdienīgajai biznesa stratēģijai, saglabās līderpozīcijas tirgū.  

 

Sadarbība ar ārvalstu partneriem paplašināsies

Viena no lielākajām Latvijas pasta priekšrocībām ir plašais pakalpojumu tīkls. Tas varētu piesaistīt vēl lielāku ES valstu pasta uzņēmumu interesi par šādu sadarbības partneri, ar kura palīdzību varētu aizvien vairāk izplatīt savas preces un pakalpojumus. Pēdējā gada laikā veiksmīgi aizsākta šāda veida sadarbība ar Somijas pastu, ar kura starpniecību Latvijā tiek izplatītas populārās katalogu preces. Šobrīd abu valstu pasta uzņēmumi gatavojas noslēgt jaunu līgumu (tas varētu notikt līdz gada beigām), kura darbības lauks varētu būt vēl plašāks. Latvijas pasts plāno, ka tas varētu būt Somijas pasta stratēģiskais sadarbības partneris ne vien Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, iespējams, pat Polijā un Krievijā. Protams, par tik plašiem sadarbības plāniem vēl būs jāpacīnās, jo šāda perspektīva šķiet kārdinoša arī kaimiņvalstu pasta operatoriem. Latvijas tradicionālā, bet joprojām aktuālā priekšrocība ir tās izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis.

Ja iecerētie sadarbības plāni pilnībā realizēsies, Latvijas pastam vajadzētu veidot lielu noliktavu, kurā varētu uzglabāt Somijas pasta un arī citu sadarbības partneru preces. Šo preču uzglabāšana varētu būt Latvijas pasta pakalpojums Somijas pastam. Šādus pakalpojumus Latvijas pasts vēl nekad nav sniedzis, tāpēc šobrīd eksperti izvērtē, vai tik apjomīgs pakalpojums Latvijas pastam varētu būt pa spēkam.

Tomēr, kā uzsver Gints Škodovs, Latvijas pasts ir atvērts sadarbībai arī ar citu valstu pasta uzņēmumiem, jo, ES valstu tirgiem konsolidējoties un preču plūsmai kļūstot brīvākai, noteikti paplašināsies arī pastu loma preču izplatībā. Latvijas pasts ir gatavs kļūt par liela mēroga preču izplatītāju un izvēlēties, caur kuras valsts pastu preces eksportēt. Latvijas pasta sarunas par sadarbību notiek ne tikai ar Somiju, bet arī ar citu Eiropas valstu pasta operatoriem.

 

Eiropas fondi, globalizācija un informācijas sabiedrība

No vienas puses, Latvijas pasts joprojām var izmantot nelielas monopolstāvokļa priekšrocības, bet, no otras puses, tas ir valsts uzņēmums un tam grūti konkurēt ar privātajām firmām ES struktūrfondu līdzekļu iegūšanā, jo tie galvenokārt paredzēti tieši privātajiem uzņēmējiem. Tas gan nenozīmē, ka nav izmēģināti visdažādākie ceļi, tomēr Latvijas pasts šobrīd īsti neatbilst neviena ES fonda mērķiem.

Ko darīt? Tā kā tieši Latvijas pasta pašreizējais juridiskais statuss (bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība - BOVAS) kavē to saņemt ES fondu līdzekļus, jau šogad plānots pārreģistrēt uzņēmumu komercreģistrā un pārveidot to par komercsabiedrību. Protams, arī tas, ka šis ir valsts uzņēmums, nevairo izredzes iegūt līdzekļus, kas paredzēti privātajam biznesam. ES fondu līdzekļu piesaiste būtu svarīga Latvijas pastam kā informācijas sabiedrības veidotājam, jo tieši Latvijas pasta plašā, visu valsti aptverošā, pasta nodaļu tīkla izmantošana būtu optimālākais risinājums atklāto interneta punktu izveidei, kas daudzviet pagastos varētu būt pat vienīgās interneta pieejas.

Iespējams, tālākā nākotnē Latvijas pastu gluži tāpat kā līdzīga statusa pasta uzņēmumus citās Eiropas valstīs varētu gaidīt arī lielākas pārmaiņas. Šobrīd daudzu valstu pasta administrācijas ar aizturētu elpu gaida, vai un kā piepildīsies iecere pārdot 25 procentus Dānijas pasta daļu Nīderlandes pastam. No šīs ieceres rezultātiem būs atkarīgs, vai līdzīgi procesi varētu skart arī citu valstu pasta uzņēmumus. Ja līdzīgas tendences turpinātos, kas zina, varbūt tālākā nākotnē Eiropā izveidotos dažas pasta pakalpojumu lielvalstis, kas noteiktu nozares toni, un to jau varētu uzskatīt par globalizācijas izpausmi. Katrā ziņā šķiet, ka pasta pakalpojumi kļūs aizvien starptautiskāki, un tas, protams, attiecas ne tikai uz starptautiskajiem pasta sūtījumiem. Visticamāk, ka šīs tendences vispirms skars lielos pasta uzņēmumus un varbūt tikai pēc tam varētu rasties interese arī par tādiem samērā nelieliem uzņēmumiem kā Latvijas pasts, taču diez vai tas notiks tuvāko gadu laikā.

 

Ar stratēģisku skatu nākotnē

Latvijas pasta galvenie stratēģiskie mērķi ir uzlabot klientu apkalpošanas kultūru un celt darbinieku sociālo labklājību. Kā to panākt? Vispirms jāatrod līdzekļi pasta darbinieku algu palielināšanai, lai viņi nebūtu spiesti domāt tikai par to, kā nopelnīt dienišķo iztiku, bet lai būtu apmierināti ar darbu un spētu lepoties ar savu uzņēmumu. Tad arī katram klientam veltīts smaids, sveiciens un laipna izturēšanās kļūs par gluži ikdienišķu klientu apkalpošanas kultūras sastāvdaļu ikvienā Latvijas pasta nodaļā. Lai detalizētāk izpētītu pašreizējo situāciju un rastu pareizākos risinājumus, Latvijas pasts izstrādā vairākus pētījumus, to skaitā arī klientu apkalpošanas izpēti.

Latvijas pasts izstrādājis jaunu biznesa attīstības stratēģiju 2004. - 2008. gadam, kuru jau apstiprinājusi Latvijas pasta valde un kura pašreiz tiek skatīta pasta padomē.

Lai padarītu elastīgāku smagnējo uzņēmuma struktūru un vairotu tā dinamiku, šobrīd notiek pārvaldes struktūras optimizēšana. Plānots palielināt dažāda līmeņa vadītāju skaitu, kas būtu pilnībā atbildīgi par sekmīgu darbu savā struktūrvienībā. Latvijas pasta ģenerāldirektors šo izmaiņu nepieciešamību skaidro tā: - Man daudzi pārmet, ka palielinu direktoru skaitu, taču, ja šobrīd pastā ir jāatrod kāds, kas ir atbildīgs par tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, nav neviena. Turklāt jaunajiem vadītājiem ir pieredze dažādos biznesa virzienos. Pasta vadošās amatpersonas nākušas no Latvijas Mobilā telefona, Lattelekom, banku sektora un arī no paša Latvijas pasta. Tagad vienīgi jāmēģina panākt, lai šie cilvēki domātu vienā virzienā.

Jaunā struktūra paredz septiņas Latvijas pasta pakalpojumu grupas un  biznesa vienības: tradicionālie pasta pakalpojumi, kurjerpasts, prese, finanšu pakalpojumi, dažādu preču mazumtirdzniecība, filatēlija un informācijas tehnoloģijas. Katrai no šīm nozarēm ir atšķirīgi produkti, pakalpojumi, konkurenti, biznesa apstākļi, tāpēc tām ir atšķirīgi mērķi. Turklāt ES normas prasa nošķirt monopola un nemonopola pakalpojumus, jo nemonopola pakalpojumus nedrīkst subsidēt ar monopola pakalpojumiem.

Šobrīd Latvijas pasts ģeogrāfiski sadalīts 26 filiālēs, kas atbilst valsts administratīvajam dalījumam rajonos, bet jaunā struktūra paredz tikai piecus reģionus: Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales. Lai to īstenotu, nepieciešams apstiprināt jauno attīstības stratēģiju, bet visticamāk šīs struktūras izmaiņas varētu notikt jau šogad, līdz ar uzņēmuma pārreģistrāciju Komercreģistrā.

Tuvākajā laikā Latvijas pasts neplāno paaugstināt tarifus. Lai gan tādējādi, protams, varētu efektīvi palielināt uzņēmuma ienākumus, Latvijas pasta jaunā stratēģija paredz, ka peļņu jāmēģina gūt ar citiem paņēmieniem.

 

Pasta pakalpojumi kļūst iedzīvotājiem tuvāki

No Latvijas pasta pamatpakalpojumiem šobrīd vislielākos ieņēmumus dod vēstuļu apstrāde un piegāde (43 %), preses izdevumu un reklāmas materiālu piegāde (14 %), pensiju piegāde (8 % ), paku piegāde (7 %) un maksājumu pieņemšana (7 %). Latvijas pasts plāno palielināt mazumtirdzniecības preču sortimentu un tirdzniecības apjomus pasta nodaļās. Rentabilitātes palielināšanai plānots ierīkot publiskos interneta piekļuves punktus.

- Šobrīd Latvijas pasts gaida rindā, lai varētu atvērt pakalpojumu punktus daudzos lielveikalos, - stāsta Gints Škodovs. - Bet jau šodien Latvijas pasta punkti darbojas piecos lielveikalos. Drīzumā Latvijas pasts plāno atklāt pasta punktu lielveikalā Origo pie Rīgas dzelzceļa stacijas. - Daudzi nesaprot, kādēļ pasta punkts ir nepieciešams Origo, ja tam blakus ir lielākā Latvijas pasta nodaļa, - skaidro Gints Škodovs. - Taču cilvēkiem nevajag pastu, ja tas nav pa ceļam.

 

Vai Latvijas pasts sniegs elektroniskā paraksta pakalpojumus?

 

Šis jautājums sagādā raizes daudziem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, to skaitā arī Latvijas pastam, kurš gada sākumā pirmais pauda gatavību sniegt sertificētus elektroniskā paraksta pakalpojumus. Diemžēl salīdzinājumā ar gada sākumu, kad šāda pakalpojuma ieviešana bija viena no valdības prioritātēm, šobrīd tā ir tik ļoti noplakusi, ka nav manāma ne mazākā kustība. Ja šī situācija nemainīsies, visticamāk, ka līdz gada beigām Latvijā neizdosies ieviest sertificētu elektronisko parakstu. Turklāt ir apturēts arī identifikācijas karšu projekts, kas cieši saistīts ar elektroniskā paraksta ieviešanu.

Kā uzskata Gints Škodovs, tieši valstij būtu jāsekmē elektroniskā paraksta ieviešana, nodrošinot pēc iespējas lielāku elektronisko pakalpojumu klāstu. Tomēr, ja nemainīsies valsts attieksme, arī Latvijas pastam būs jāpārdomā, vai maz vērts piedalīties šajā projektā. Līdz šim tas radījis pietiekami daudz sarežģījumu, jo Latvijas pasts jau bija spiests pārstrādāt sākotnējo biznesa plānu, kas bija piemērots optimistiskajai situācijai gada sākumā. Jaunais plāns ir daudz piezemētāks, tomēr, ja nekas nemainīsies, nav zināms, vai arī tas tiks īstenots. Iespējams, ka tas Latvijas pastam kļūs pārāk neizdevīgi.

- Pamatojums, ka darām labu darbu valstij, piedaloties elektroniskā paraksta ieviešanā, kas kaut kad nākotnē varētu aizstāt ierakstītās vēstules, no biznesa viedokļa nav pietiekošs, - saka Gints Škodovs. - Latvijas pasts nevar patvarīgi investēt zaudējumus radošā projektā, jo par šādu rīcību tam ir jāatbild savam akcionāram – valstij.

 

Apgrozījums pieaug

Latvijas pasts gada pirmajos piecos mēnešos palielinājis apgrozījumu par 5 procentiem, sasniedzot 10,5 miljonus latu, bet pasta ieņēmumu pārsvars pār izdevumiem samazinājies aptuveni četras reizes un bija 430 tūkstoši latu.

Latvijas pasts ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kurā strādā 7,5 tūkstoši darbinieku. Uzņēmumam ir 26 filiāles katrā no Latvijas administratīvajiem rajoniem, kā arī 964 pasta nodaļas. Ik dienu Latvijas pasts piegādā un adresātiem izsniedz vairāk nekā 150 tūkstošus vēstuļu un paku, kā arī 170 tūkstošus preses izdevumu.

 

 

 

 
Design and programming by Anton Alexandrov - 2001