Baltic IT&T tradīcijas nemainās
Baltic IT&T tradîcijas nemainâs
Tie, kuri regulāri
apmeklē starptautisko moderno tehnoloģiju parādi Baltic
IT&T, ienākot šāgada izstādē, uzreiz
pamanīja, ka tur kā būtiska trūkst, bet ir arī
šis tas gluži svaigs. Daudzi apmeklētāji ar acīm
meklēja pazīstamos oranži zaļos toņus un
tradicionāli varenās LMT stenda konstrukcijas, bet neatrada. Nebija
arī Siemens un Samsung stendu ar pēdējos gados
publikas (īpaši jaunatnes!) tik iecienītajām akcijām.
Nebija arī daudzu citu, kas atteikušies no šī
pašreklāmas veida jau krietni agrāk. Diez vai ir vērts
jautāt, - kāpēc. Lielākā daļa pazīstamo
nozares uzņēmumu uzskata, ka klienti viņus gluži labi atrod
arī birojā un par stenda ierīkošanu ietaupītos
līdzekļus labāk ieguldīt kādā
plašsaziņas līdzekļu reklāmā vai uzņēmuma
attīstībā.
Tomēr visi nebūt tā
nedomā. Šāgada izstādē bija manāmas arī
svaigas vēsmas: tā kā īpaši pēdējā
pusgadā samērā strauji mainās situācija Latvijas
telekomunikāciju tirgū, izstādē sevi vēlējās
parādīt arī jaunie telekomunikāciju operatori, kas iepriekš
nebija īpaši plaši pazīstami. Starp tiem noteikti
jāmin CSC Telekom, kas šogad Baltic IT&T parādījās
pirmo reizi, un Telekom Baltija, kas tieši izstādes laikā
plašākai publikai prezentēja uzņēmuma jaunos
darbības virzienus (pirmo reizi Baltijā - CDMA mobilā tīkla
operators) ar preču zīmi Triatel. Varētu teikt, ka
tā arī bija šāgada izstādes nagla, jo ap Triatel stendu
pulcējās ne tikai potenciālie klienti, bet nemierīgi
mīņājās arī iespējamie konkurenti
(plašāk par Triatel piedāvājumu skat. 62. lpp.).
Šāgada Baltic
IT&T patīkami pārsteidza Lattelekom stends.
Pretstatā pēdējo gadu tendencei (lietišķas sarunas ar
klientu parasti notiek stenda iekšpusē, prom no svešām
acīm) Lattelekom stends bija vārda tiešā
nozīmē pavērsts ar seju pret publiku un klientiem. Pie Lattelekom
improvizētās mājas ārsienām, katra no kurām
atainoja citu telekomunikāciju pakalpojumu lietošanas vidi, visas
četras Baltic IT&T darbības dienas bija pieejami Verdi,
Apollo, 118 un TeleParks speciālisti, kuri atbildēja uz
jautājumiem, demonstrēja, kā top Apollo portāls,
piedāvāja dzīvu mūziku stīgu kvarteta
izpildījumā, prāta spēles kopā ar Prāta banku un
118, lietišķas diskusijas ar reperi Ozolu (interesentiem
viņš turpat stendā parādīja savu jauno
mājaslapu). Programmas daudzveidības un mājīgā
vizuālā noformējumā ziņā Lattelekom stends
noteikti bija viens no atraktīvākajiem.
Daļu izstādes
apmeklētāju piesaistīja iespēja uzspēlēt
mobilās spēlītes vai nofotografēties Nokia stendā,
citus - plašā datortehnikas izplatītāja, firmas ALGS,
ekspozīcija un izglītojošās akcijas, vēl citus -
krāšņi tērptās geišas un kareivīgie samuraji
drošības risinājumu firmas iPRO stendā. Tiesa, gan
geišas, gan ProLine garkājainās meitenes ievēroja
gandrīz visi, bet diemžēl nevar teikt, ka visiem bija skaidrs,
ko īsti viņas reklamē. Šādos gadījumos
acīmredzot darbojas pārāk spilgta mārketinga efekts, kad
vizuālais tēls aizēno reklamējamo objektu.
Tie, kurus interesē
praktiskas lietas, pulcējās pie Baltexfilm (jaunākie digitālo
fotokameru modeļi), karšu izdevniecības Jāņa
sēta (digitālās kartes), IT Alise (semināri), Mondot
(pilsētvides drošības risinājumi ar web kameru
palīdzību), LAKA (atvērtā koda programmatūra
Latvijā) un citiem stendiem. Izstādes otrajā darba dienā, 22.
aprīlī, sāka darboties arī pirmā mobilā WAP
žurnāla - Sakaru Pasaule - testa versija, ko varēja
aplūkot SP stendā.
Pavisam šāgada
izstādē piedalījās 113 uzņēmumu no Latvijas,
Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Somijas, Vācijas, Šveices,
Itālijas un Zviedrijas, kas demonstrēja jaunākos sasniegumus
savā nozarē.
Tie, kuri regulāri apmeklē starptautisko moderno tehnoloģiju parādi Baltic IT&T, ienākot šāgada izstādē, uzreiz pamanīja, ka tur kā būtiska trūkst, bet ir arī šis tas gluži svaigs. Daudzi apmeklētāji ar acīm meklēja pazīstamos oranži zaļos toņus un tradicionāli varenās LMT stenda konstrukcijas, bet neatrada. Nebija arī Siemens un Samsung stendu ar pēdējos gados publikas (īpaši jaunatnes!) tik iecienītajām akcijām. Nebija arī daudzu citu, kas atteikušies no šī pašreklāmas veida jau krietni agrāk. Diez vai ir vērts jautāt, - kāpēc. Lielākā daļa pazīstamo nozares uzņēmumu uzskata, ka klienti viņus gluži labi atrod arī birojā un par stenda ierīkošanu ietaupītos līdzekļus labāk ieguldīt kādā plašsaziņas līdzekļu reklāmā vai uzņēmuma attīstībā.
Tomēr visi nebūt tā nedomā. Šāgada izstādē bija manāmas arī svaigas vēsmas: tā kā īpaši pēdējā pusgadā samērā strauji mainās situācija Latvijas telekomunikāciju tirgū, izstādē sevi vēlējās parādīt arī jaunie telekomunikāciju operatori, kas iepriekš nebija īpaši plaši pazīstami. Starp tiem noteikti jāmin CSC Telekom, kas šogad Baltic IT&T parādījās pirmo reizi, un Telekom Baltija, kas tieši izstādes laikā plašākai publikai prezentēja uzņēmuma jaunos darbības virzienus (pirmo reizi Baltijā - CDMA mobilā tīkla operators) ar preču zīmi Triatel. Varētu teikt, ka tā arī bija šāgada izstādes nagla, jo ap Triatel stendu pulcējās ne tikai potenciālie klienti, bet nemierīgi mīņājās arī iespējamie konkurenti (plašāk par Triatel piedāvājumu skat. 62. lpp.).
Šāgada Baltic IT&T patīkami pārsteidza Lattelekom stends. Pretstatā pēdējo gadu tendencei (lietišķas sarunas ar klientu parasti notiek stenda iekšpusē, prom no svešām acīm) Lattelekom stends bija vārda tiešā nozīmē pavērsts ar seju pret publiku un klientiem. Pie Lattelekom improvizētās mājas ārsienām, katra no kurām atainoja citu telekomunikāciju pakalpojumu lietošanas vidi, visas četras Baltic IT&T darbības dienas bija pieejami Verdi, Apollo, 118 un TeleParks speciālisti, kuri atbildēja uz jautājumiem, demonstrēja, kā top Apollo portāls, piedāvāja dzīvu mūziku stīgu kvarteta izpildījumā, prāta spēles kopā ar Prāta banku un 118, lietišķas diskusijas ar reperi Ozolu (interesentiem viņš turpat stendā parādīja savu jauno mājaslapu). Programmas daudzveidības un mājīgā vizuālā noformējumā ziņā Lattelekom stends noteikti bija viens no atraktīvākajiem.
Daļu izstādes apmeklētāju piesaistīja iespēja uzspēlēt mobilās spēlītes vai nofotografēties Nokia stendā, citus - plašā datortehnikas izplatītāja, firmas ALGS, ekspozīcija un izglītojošās akcijas, vēl citus - krāšņi tērptās geišas un kareivīgie samuraji drošības risinājumu firmas iPRO stendā. Tiesa, gan geišas, gan ProLine garkājainās meitenes ievēroja gandrīz visi, bet diemžēl nevar teikt, ka visiem bija skaidrs, ko īsti viņas reklamē. Šādos gadījumos acīmredzot darbojas pārāk spilgta mārketinga efekts, kad vizuālais tēls aizēno reklamējamo objektu.
Tie, kurus interesē praktiskas lietas, pulcējās pie Baltexfilm (jaunākie digitālo fotokameru modeļi), karšu izdevniecības Jāņa sēta (digitālās kartes), IT Alise (semināri), Mondot (pilsētvides drošības risinājumi ar web kameru palīdzību), LAKA (atvērtā koda programmatūra Latvijā) un citiem stendiem. Izstādes otrajā darba dienā, 22. aprīlī, sāka darboties arī pirmā mobilā WAP žurnāla - Sakaru Pasaule - testa versija, ko varēja aplūkot SP stendā.
Pavisam šāgada izstādē piedalījās 113 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Somijas, Vācijas, Šveices, Itālijas un Zviedrijas, kas demonstrēja jaunākos sasniegumus savā nozarē.